• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītība, kultūra un zinātne daudz dod un daudz prasa (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.02.1999., Nr. 34/35 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21538

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Viļa Krištopana un Saeimas Latvijas Sociāldemokrātu apvienības deputātu frakcijas vienošanās par sadarbību Ministru kabineta darbības deklarācijas izpildei

Vēl šajā numurā

05.02.1999., Nr. 34/35

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītība, kultūra un zinātne daudz dod un daudz prasa

Turpinājums no 1.lpp.

Manuprāt, tieši zinātne ir tā nozare, kas finansējuma ziņā zaudē pat salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Diemžēl, tas nelielais pieaugums zinātnes budžetā nenosedz inflāciju. Tas ir visai skumīgi. Igauņi, piemēram, ir krietni vien mums aizsteigušies priekšā.

Komisijai valdības iesniegtajā budžeta likumprojektā izdarīt konceptuāla rakstura grozījumus ir ļoti grūti, pat neiespējami. Jo jebkurā gadījumā naudu izdevumu daļā nāktos kādam atņemt.

Skaidrs, ka sevišķi kultūra un zinātne ir tās nozares, kur galvenokārt vajadzīga nauda, nevis administrēšana? Vai, jūsuprāt, ir vajadzīga Kultūras ministrija? Kādreiz, divdesmitajos un trīsdesmitajos gados taču bija tikai Izglītības ministrija, kuras pārziņā bija arī kultūras iestādes — muzeji, bibliotēkas, teātri.

— Jāsaka gan, ka Kultūras ministrija darbinieku skaita ziņā ir pavisam neliela — tās aparātā strādā nedaudz vairāk par četrdesmit cilvēkiem. Savulaik — Birkava valdības laikā — Kultūras ministrija jau tika apvienota ar Izglītības un zinātnes ministriju. Bet cilvēkiem, kas strādā ar kultūru saistītās iestādēs vai organizācijās, tomēr šķiet, ka, pastāvot Kultūras ministrijai, arī kultūras dzīve strauji ies augšup. Tās, protams, ir ilūzijas. Es nedomāju, ka, piemēram, jūras lietu ministrijas vai meža lietu ministrijas atjaunošana krasi uzlabotu esošo stāvokli. Lai visas lietas sakārtotu, pietiktu ar attiecīgajiem departamentiem jau esošajās ministrijās. Bet šajā ziņā sabiedrībā nereti virsroku gūst psiholoģiskais noskaņojums.

Runājot par kultūras lietām, varu piebilst, ka diemžēl Kultūrkapitāla likuma īstenošanai paredzētais gada finansējums — divi miljoni latu, ko akceptēja iepriekšējā valdība un Finansu ministrija, kurā ierēdņi nav mainījušies, diezgan voluntārā veidā, bez jebkādas argumentācijas tika uz pusi samazināts, ne par ceturtdaļu vai trešdaļu, bet lūk, tieši uz pusi. Tas ir bēdīgi. Taču tālab jau mēs te komisijā sēžam, prātojam un rīkojamies, lai kaut ko smagos cīniņos panāktu izglītības, kultūras un zinātnes labā.

Kādi likumi, pēc jūsu un citu komisijas locekļu domām, vēl būtu nepieciešami tuvākā vai tālākā nākotnē izglītībā, kultūrā un zinātnē ?

— Kā jau sacīju, izglītības sfērā vajadzīga izglītības jumta likumu papildinoša izglītības likumu pakete. Kultūras jomā jau ilgāku laiku profesionāļi diskutē par vairākiem likumiem, piemēram, likumu par kino, likumu par radošajām profesijām, iespējams arī likums par Nacionālo operu.

Bet, manuprāt, gluži nepareizs ir viedoklis, ka katrai nākamajai Saeimai vajadzētu pieņemt jaunus likumus dažādās nozarēs. Tas būtu galīgi aplami. ASV, piemēram, konstitūcija pastāv jau ilgāk nekā 200 gadus, bet reizēm tiek mainīti tikai atsevišķi panti. Likumdošanā nepieciešama pēctecība un stabilitāte. Īpaši izglītības sistēma būtībā ir ļoti konservatīva un diezgan inerta, kas nepakļaujas pēkšņām transformācijām. Jebkuras kļūmes vai pārsteidzīgi soļi var radīt negatīvas sekas paaudžu paaudzēs. Domāju, ka attieksmei pret šiem jautājumiem aizvien jābūt apdomīgai un saprātīgai.

Neapšaubāmi, politiska rakstura ir valodas likums, uz kura bāzes nemitīgi notiek dažādas partiju spekulācijas. Īpaši te izceļas partijas ar radikālu nostāju, ar šī likuma palīdzību veidojot arī savu tēlu un gūstot popularitāti. Tiesa, valodas likums ir diezgan unikāls, jo nav jau nemaz tik daudz valstu, kur šāds likums pastāv. Saprotams, ka valodas likumā nevar iekļaut jebkuras normas, kādas vien ienāk prātā. Diemžēl daudzi deputāti uzskata, ka valodas likumā var ietvert it visu, neraugoties ne uz ko. Taču Latvija ir parakstījusi dažādas starptautiskas konvencijas, mums tomēr jāievēro dažādas starptautisko tiesību normas. Mēs, protams, varam diskutēt ar ārzemju padomdevējiem. Šādām diskusijām noteikti jābūt, cenšoties pārliecināt par mūsu tautas unikālo situāciju, runājot par katastrofālajām pārmaiņām nacionālajā sastāvā un par visām no tām izrietošajām sekām, par to, kāpēc tā vai cita norma likumā mums ir vajadzīga. Paldies, Dievam, iepriekšējās Saeimas pieņemtajā Izglītības likumā beigu beigās tika iekļauta sadaļa par valodu izglītībā. Bet valsts valodas ievērošana izglītībā ir galvenais jautājums valodas politikā. Manuprāt, mums izdevās panākt, lai likumā tiktu iebalsotas ļoti konsekventas un pat radikālas normas, nodrošinot pamatā izglītības pāreju uz latviešu mācībvalodu. Tieši pateicoties tam, ka mēs dienām ilgi diskutējām ar starptautiskajiem ekspertiem, pierādot savu patiesību, pēc tam vairs nav bijis nekādu rekomendāciju vai aizrādījumu. Līdz ar to tiem politiķiem, kas orientējas uz Krievijas interesēm, vairs nav nekāda pamata mums kaut ko pārmest. Tagad mums viss ir kārtībā. Vajadzīga tikai praktiskā rīcība.

Diemžēl bieži vien sabiedrība visu uzmanību koncentrē tikai uz likumdošanu. Tas attiecas arī uz Saeimā vēl apspriežamo valodas likumu. Šobrīd daudz svarīgāk visai sabiedrībai būtu pievērsties tieši tam, lai tiktu īstenoti jau pašreizējie likumi, kas jau tagad regulē valsts valodas lietošanu visās dzīves jomās.

Šajā jomā jau tagad var veikt gluži praktiskus, konkrētus un izšķirīgus soļus, kas varētu uzlabot valodas apguves un lietojuma situāciju. Un šajā ziņā it neviens mums neko nevar pārmest. Patlaban visvairāk ir vajadzīga praktiskā rīcība — gan Ministru kabineta, gan pašvaldību, gan visu citu valsts institūciju nepiekāpīgums un konsekvence, īstenojot likumos esošās normas. Saeima jau var pieņemt jebkurā laikā ļoti bargus un stingrus likumus, bet galvenais ir spēkā esošo likumu un noteikumu ievērošana vienmēr un visur. Tāpēc viena no Izglītības, kultūras un zinātnes pamatfunkcijām ir pārraudzīt un kontrolēt, kā tiek izpildītas likumu normas.

Mēs, piemēram, nolēmām uzaicināt uz komisijas sēdi 4.februārī finansu ministru Ivaru Godmani, lai noskaidrotu, kā radusies tāda situācija, ka Nacionālā opera faktiski slēdzama ciet. Pašreiz, saņemot finansējumu no budžeta, Nacionālā opera vairs nespēj funkcionēt. Vismaz kādu laiku.

Varu vēl pieminēt, ka top sporta likums. Pie mūsu komisijas jau ir izveidota arī sporta apakškomisija — pēc Latvijas Olimpiskās komitejas iniciatīvas. Pagaidām tā ir vienīgā komisijas apakškomisija. Bet iespējams, ka turpmāk varētu tikt izveidota vēl kāda apakškomisija, kura nodarbotos ar specifiskiem jautājumiem un kurā līdzās deputātiem būtu arī plašākas sabiedrības pārstāvji. Mūsu komisija aizvien ir bijusi ļoti atvērta. Svarīgus likumus vai lēmumus sagatavojot, mēs vienmēr uzaicinām piedalīties kompetentus izglītības, kultūras un zinātnes darbiniekus, arī attiecīgo arodbiedrību pārstāvjus. Kā mēdz teikt, visiem interesentiem komisijas durvis ir vaļā. Turklāt jebkurā komisijas sēdē var piedalīties deputāti no jebkuras citas Saeimas komisijas. Viņiem, saprotams, vienīgi nav balsstiesību, pieņemot komisijas lēmumus.

Kāda pašlaik ir valodas likuma projekta tālākvirzība Saeimā?

— Pašlaik tas jau ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Visi saņemtie priekšlikumi ir sakārtoti pārredzamā tabulā. Atlicis tikai komisijas deputātiem par katru no tiem nobalsot, tādējādi paužot komisijas viedokli. Acīmredzot komisijā šo otrajam lasījumam sagatavoto projektu izskatīsim nākamnedēļ, bet plenārsēdē varētu apspriest tuvākā mēneša laikā.

Šobrīd, kā jau iepriekš sacīju, mēs galveno uzmanību veltām budžetam. Parasti tieši budžeta izskatīšana Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai sagādājusi vislielāko slodzi. Jāatzīstas, ka tagad reizēm naktīs nevaru gulēt, prātojot, kur lai ņem naudu dažādām vajadzībām. Skola nodegusi vai jumts iebrucis — bet līdzekļu nav. Par šādām neatliekamām vajadzībām allaž jādomā ne tikai man, bet arī visiem pārējiem komisijas locekļiem.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!