Par pirmo un svarīgāko uzdevumu V.Andrējeva nosauca arī deklarācijā par valdības darbību minēto uzdevumu — īstenot tādu valsts finansu politiku, kas nodrošinātu tālāku inflācijas pieauguma tempu samazināšanos, kā arī izstrādāt bezdeficīta valsts budžeta projektu.

Tā kā budžeta projekts 1999. gadam jau atrodas Saeimā, Finansu ministrijā tiek plānota jau 2000. gada valsts budžeta izstrāde. Paredzams, ka tā sāksies šī gada martā ar semināru, kurā par valdības nākamā gada prioritātēm un nepieciešamajiem jauninājumiem vienosies visi Ministru kabineta locekļi un ministriju valsts sekretāri.

Atbilstoši valdības deklarācijai netiks mainīti budžeta veidošanas līdzšinējie pamatprincipi — arī nākamajam gadam tas tiks projektēts bez finansu deficīta. Tomēr jau pašlaik ir sākts darbs, lai modernizētu budžeta izstrādes metodoloģiju un izstrādes gaitā lietojamās informācijas tehnoloģijas. Lai veicinātu budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu, jau šogad plānots Finansu ministrijas vadībā ieviest visā valsts pārvaldes struktūrā vietējo auditu.

Gada laikā Finansu ministrija iecerējusi virzīt Saeimā jau iesniegto likumprojektu "Par ienākuma nodokli", lai tas stātos spēkā jau ar 2000. gada 1. janvāri. Paredzama arī vairāku citu likumprojektu izstrāde, lai nodrošinātu valdības deklarācijā noteikto Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienības direktīvām tuvāko četru gadu laikā. Būtiskākais no iecerētā — grozījumu projekts likumā "Par pievienotās vērtības nodokli". Šogad tiks turpināts arī jau iesāktais darbs vienotas banku, apdrošināšanas un vērtspapīru tirgus uzraudzības institūcijas izveidē, kas pašlaik notiek Vērtspapīru tirgus komisijas vadībā. Plānots, ka jaunā institūcija varētu sākt darbu jau 2000. gada 1. janvārī, tomēr vēl nav atrisināts nepieciešamā finansējuma jautājums.

Plānots, ka jau nākamajā Ministru kabineta sēdē tiks izskatīti Finansu ministrijas izstrādātie norādījumi par to, kā valsts iestādēm veidot dažādu normatīvo aktu projektu ekonomisko pamatojumu. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu šāds pamatojumus — kādas var būt konkrēta normatīvā akta pieņemšanas sociāli ekonomiskās sekas, gan pozitīvās, gan arī negatīvās — turpmāk būs jāpievieno ikvienam valdībā izskatāmajam dokumentam.

V.Andrējeva komentēja arī gaidāmo Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas ierašanos Rīgā. Tā gaidāma laikā no 3. līdz 10. martam, un tās galvenais mērķis būs — izvērtēt, kā Latvijas puse pagājušajā gadā pildījusi ar SVF noslēgtā memoranda noteikumus. Tomēr, kā atzina V. Andrējeva un I. Sudraba, paredzams, ka vērtējums būs atzinīgs, jo daudzos rādītājos Latvija uzrādījusi labākus rezultātus, nekā paredzēts memorandā. Tā SVF un Latvijas kopīgajā memorandā noteikts, ka budžeta fiskālais deficīts 1998. gadā nedrīkst pārsniegt 16 miljonus latu, gada beigās izrādījies, ka tas ir pat samazinājies. 1998. gada beigās samazinājies arī valsts iekšējais un ārējais parāds, savukārt valsts budžeta ieņēmumi pārsnieguši plānoto.

Kā prognozēja Finansu ministrijas amatpersonas, zināmas grūtības sarunās ar SVF par sadarbības turpināšanu Latvijas pusei varētu sagādāt šī gada budžeta projektā iekļautais fiskālais deficīts. Šīs domstarpības iecerēts pārvarēt, sarunās uzsverot, ka tas ir maksimālais iespējamais valsts aizdevumu apjoms, kas acīmredzot netiks pilnībā realizēts. Tomēr, kā pēc finansu ministra aptaujas atzinuši vairums Ministru kabineta locekļu un Latvijas Bankas vadība, sadarbību ar SVF Latvijai arī šogad vajadzētu turpināt.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore