Latvijas Republikas Ministru prezidenta Viļa Krištopana un Saeimas Latvijas Sociāldemokrātu apvienības deputātu frakcijas vienošanās par sadarbību Ministru kabineta darbības deklarācijas izpildei

Ministru prezidents Vilis Krištopans un Latvijas Sociāldemokrātu apvienības Saeimas deputātu frakcija vienojas sadarboties ar mēķi sasniegt "Deklarācijā par Ministru kabineta darbību" noteiktos pamatmērķus, kā arī vienojas par šādiem galvenajiem uzdevumiem un principiem:

1) valsts valodas un izglītības likuma iedzīvināšana, veidojot vidi, kurā latviešu valodas lietošana sabiedriskajā dzīvē kļūst par nepieciešamību, nostiprinot valsts valodas inspekciju, kā arī naturalizācijas procesa stingra pārraudzība;

2) attīstīt Latvijas stratēģiskos mērķus — iestāšanos ES un NATO, reģionālo sadarbību un labas attiecības ar kaimiņu un NVS valstīm;

3) Latvijas likumi četru gadu laikā tiek saskaņoti ar ES iestādēm;

4) gada laikā nodrošināms ievērojams valsts aizsardzības spēku kaujas spēju pieaugums, turpinot attīstīt sadarbības programmas ar NATO un panākot Latvijas bruņoto spēku savietojamību ar NATO drošības struktūrām;

5) valsts austrumu robežas izbūve nodrošināma atbilstoši prasībām, kādas tiek izvirzītas ES ārējai robežai;

6) tāda finansu politika, kas nodrošina stabilu fiskālo politiku, stabilas cenas un četros gados tādu inflācijas līmeni, kas atbilst ES konverģences (Māstrihtas) kritērijiem;

7) finansiāli sabalansēts budžets, nepieļaujot budžeta finansu deficītu, turpinot palielināt valsts investīciju īpatsvaru budžetā;

8) pakāpeniska finansu institūciju uzraudzības iestāžu apvienošana un tālāka to darba efektivitātes paaugstināšana;

9) uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, īpaši nodrošinot mazā un vidējā biznesa attīstīšanas iespējas, lai ievērojami palielinātu tā īpatsvaru iekšzemes kopproduktā;

10) valsts pārvaldes reformu pabeigšana, samazinot ierēdņu skaitu un nodrošinot pārvaldes valsts darba konkurētspēju ar privāto sektoru;

11) nabadzības novēršanas programmas ieviešana, gādājot par izglītības pieejamību, bezmaksas veselības aprūpi mātei un bērnam, kredītiem mājokļa iegādei, studiju kreditēšanu, atbilstoši Eiropas Padomes rekomendācijām četros gados paaugstinot ģimenes valsts pabalstu;

12) visaptverošas nodarbinātības nacionālās programmas izstrādāšana, īpašu uzmanību veltot vietējām un starptautiskajām investīcijām, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu skaita palielināšanai, nodarbinātības problēmu risināšana, balstoties uz profesionālo orientāciju skolā, profesionālās izglītības sistēmas piemērošanu darba tirgus pieprasījumam, izglītību mūža garumā, alternatīvās uzņēmējdarbības un amatniecības attīstību, aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu — pārkvalifikāciju, pagaidu sabiedriskajiem darbiem, darba meklētāju klubiem, valsts apmaksāto jauniešu praksi pie darba devēja, finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai bezdarbnieku vidū;

13) pensiju reformas pabeigšana 2001. gadā un fondētās pensiju sistēmas ieviešanas uzsākšana. Izmaiņām pensiju likumdošanā jāatbilst šādiem principiem:

* ekonomiskā pamatotība,

* balstīšanās uz sociālās apdrošināšanas iemaksām,

* politisku lēmumu saskaņošana ar valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Konsekventi un pakāpeniski indeksēt pensijas atbilstoši PCI un vidējās iemaksas algas pieaugumam, lai jau 2000. gadā vidējās vecuma pensijas sasniegtu Ls 60–65 līmeni;

14) atbalstīt nepieciešamos priekšnosacījumus godīgas konkurences nodrošināšanai un veicināt LR ražotāju konkurētspējas pieaugumu. Veicināt likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību", Pretsubsīdiju likuma un Patērētāju aizsardzības likuma pieņemšanu Saeimā;

15) īstenot likumus, lai skolotāju un medmāsu atalgojums tiktu konsekventi palielināts atbilstoši kvalifikācijai, izglītībai un profesionalitātei;

16) pakāpeniski paaugstināt minimālo algu, lai 2000. gadā tā būtu Ls 60;

17) pakāpeniski četru gadu laikā palielināt izglītības un zinātnes budžetu, pakāpeniski tuvojoties 8 procentiem no iekšzemes kopprodukta, palielinot īpatsvaru zinātnes finansēšanai;

18) 7. Saeimas pilnvaru laikā izveidot īrnieku un dzīvokļa īpašnieku tiesiskās aizsardzības sistēmu, tai skaitā īres un komunālo maksājumu pakalpojumu izmaksas trūcīgajām ģimenēm, kuras nepārsniegtu vienu trešdaļu no mājsaimniecības ienākumiem;

19) atjaunot Meža nozaru ministriju vai meža valsts ministru Zemkopības ministrijas ietvaros.

 

Zemkopības ministrijas kompetences ietvaros:

1) Zemkopības ministrijas pārraudzībā saglabāt esošās izglītības iestādes, iesaistot to pārvaldē sociālos partnerus;

2) nostiprināt un reorganizēt lauksaimniecības dienestus un departamentus, lai tie efektīvi administrētu subsīdijas, līdzdarbotos lauksaimniecības attīstībā, pašpārvaldē, kooperācijā, un veicināt integrāciju ES;

3) veicināt likuma "Par lauksaimnieku pašpārvaldi" pieņemšanu Saeimā, lai lauksaimnieki varētu mērķtiecīgi piedalīties valsts agrārpolitikas veidošanā, tuvojoties Eiropas Savienības valstu esošajai praksei;

4) attīstīt Latvijas Hipotēku un zemes banku kā vidējo un mazo uzņēmējdarbības kreditēšanas banku, saglabājot to kā valsts kooperatīvo banku;

5) veicināt iekšējā tirgus aizsardzību ES likumdošanas, Latvijas un ES asociatīvā līguma un Pasaules tirdzniecības organizācijas pamatdokumentu ietvaros;

6) saglabāt esošo nodokļu atvieglojumus zemnieku un lauku saimniecībām, kā arī akcīzes nodokļa savlaicīgu atmaksu par izmantoto dīzeļdegvielu;

7) Zemkopības ministrijai piešķirt vienreizējas subsīdijas cūkgaļas ražotājiem.

Valsts subsīdiju programmas ietvaros Zemkopības ministrijai izstrādāt priekšlikumus cūkkopības nozares konkurētspējas celšanai un produkcijas kvalitātes paaugstināšanai.

Līguma slēdzējas puses apņemas šīs vienošanās darbības laikā ievērot šādus sadarbības nosacījumus:

LSDA frakcijas pienākumi:

1) uzņemties atbildību par zemkopības nozari Viļa Krištopana vadītajā valdībā;

2) frakcijas vadītājam regulāri piedalīties Koalīcijas padomes sēdēs, kurās tam ir novērotāja statuss ar balsstiesībām zemkopības nozares jautājumos, kā arī citos jautājumos, ja LSDA frakcijas vadītājs to lūdz un ne Ministru prezidents, ne kāda no valdību veidojošajām frakcijām neiebilst;

3) atbalstīt valdības iesniegto likumprojektu ātru un efektīvu virzību un pieņemšanu Saeimā, t.i., ja tie nav pretrunā ar šo noslēgto vienošanos;

* komisiju un Saeimas sēdēs nebalsot "pret" vai "atturas" valdības iesniegtajiem likumprojektiem, ja tie pirms tam tikuši saskaņoti Koalīcijas padomē, LSDA frakcijas vadītājam piedaloties balsošanā;

* atbalstīt valdības iniciētu vai atbalstītu steidzamību atsevišķiem likumprojektiem;

* atbalstīt valdībai pieņemamus priekšlikumu iesniegšanas termiņus likumprojektu izskatīšanas laikā;

4) bez iepriekšējas saskaņošanas Koalīcijas padomē neiesniegt Saeimā likumprojektus, kas skar valsts budžetu un budžeta tiesības;

5) bez iepriekšējas saskaņošanas Koalīcijas padomē neatbalstīt opozīcijas frakciju un deputātu iesniegtos grozījumus valsts budžetā, nodokļu likumos un citos ar valsts budžetu saistītos likumos, tai skaitā to nodošanu komisijām;

6) bez iepriekšējas saskaņošanas ar Ministru prezidentu neierosināt un neatbalstīt deputātu pieprasījumus vai priekšlikumus par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai atsevišķiem tā locekļiem;

7) par nodomu atsaukt savu ministru no valdības rakstiski informēt Ministru prezidentu ne vēlāk kā nedēļu pirms ministra atsaukšanas;

8) neatbalstīt opozīcijas deputātu iniciatīvas ārkārtas Saeimas sēžu sasaukšanā.

LSDA frakcijas tiesības:

1) izvirzīt apspriešanā Koalīcijas padomē jautājumu par Ministru prezidenta demisiju, informējot par to Ministru prezidentu nedēļu iepriekš;

2) tikties ar Ministru prezidentu 48 stundu laikā pēc frakcijas rakstiska lūguma, izņemot gadījumus, ja Ministru prezidents atrodas ārpus Latvijas darba vizītē;

3) gadījumā, ja Ministru prezidents motivēti pieprasa LSDA ministra atkāpšanos vai arī ministrs atkāpjas pēc savas iniciatīvas, vai arī Saeima izsaka neuzticību ministram, LSDA frakcijai ir tiesības izvirzīt nākamo ministra amata kandidātu;

4) ierosināt Koalīcijas padomē visu ar zemkopības nozari saistīto jautājumu, kā arī citu būtisku ekonomisko vai politisko jautājumu izskatīšanu;

5) pieprasīt neizskatīt Ministru kabinetā bez iepriekšējas saskaņošanas Koalīcijas padomē jautājumus, kas skar zemkopības nozari;

6) apspriest jautājumu par valdības ministra demisiju Koalīcijas padomē;

7) noslēgt atsevišķus līgumus ar valdības koalīcijā esošajām frakcijām.

Ministru prezidenta pienākumi:

1) uzaicināt LSDA frakcijas vadītāju uz Koalīcijas padomes sēdēm, kā arī sniegt izsmeļošu informāciju par šo sēžu darba kārtību;

2) regulāri tikties, nodrošināt konsultācijas un viedokļu apmaiņu par svarīgiem operatīvās situācijas jautājumiem ar LSDA frakcijas vadību;

3) izsakoties par LSDA frakcijas izvirzītā ministra darbu, nepieļaut nekonkrētu kritiku, kā arī izturēties objektīvi, izvairīties no LSDA ministra pretstatīšanas valdību veidojošo frakciju izvirzītajiem ministriem;

4) nodrošināt LSDA frakcijas pārstāvju piedalīšanos Ministru kabineta komitejas sēdēs;

5) stingri ievērot vienošanās, kuras panāktas starp LSDA frakciju un Ministru prezidentu LSDA frakcijas sēdēs.

Ministru prezidenta tiesības:

1) izteikt publiskus brīdinājumus LSDA ministram par neapmierinošu darbu no profesionālās kvalitātes viedokļa;

2) pieprasīt LSDA frakcijas izvirzītā ministra demisiju ne tikai gadījumā, ja viņa darbs ir neapmierinošs no profesionālā viedokļa, bet arī gadījumā, ja minētā frakcija nav izpildījusi tās saistības, ko tā uzņēmusies ar šo vienošanos.

Ministru prezidents LSDA frakcijas priekšsēdētājs

V.Krištopans E.Baldzēns

1999. gada 3. februārī