Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 17.augustā
FM: Par grozījumiem grāmatvedības likumos
17.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par grāmatvedību, kā arī ar šiem grozījumiem saistītie grozījumi Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā.
Grāmatvedības likuma grozījumi paredz svītrot MK doto uzdevumu noteikt obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus. Tāpat arī svītrot Grāmatvedības padomei noteikto uzdevumu sagatavot un iesniegt finanšu ministram normatīvo aktu projektus par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem.
Saistītie grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā paredz dot uzdevumu MK noteikt konsolidētā naudas plūsmas pārskata un konsolidētā pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību, bet grozījumi Gada pārskatu likumā paredz likuma piemērošanai MK noteikt:
• kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļo notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus;
• kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus;
• pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un ar tiem saistīto izmaksu atspoguļošanas kārtību;
• uzkrājumu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto izmaksu, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas kritērijus un metodes;
• kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvlīguma darbuzņēmējs vai cita ilgtermiņa līguma darbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvlīgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus;
• naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību.
Šīs kārtības (Ministru kabineta noteikumu projektus) paredzēts izstrādāt pēc minēto likumprojektu pieņemšanas, līdz 2011.gada 1.jūlijam.
Papildus minētajam, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā paredzēto atbrīvojumu no konsolidētu pārskatu sagatavošanas pienākuma, grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā paredz noteikt atbrīvojumu no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu tādai koncerna mātessabiedrībai, kurai informācija par meitassabiedrībām ir nenozīmīga, lai radītu skaidru un patiesu priekšstatu par koncernu kā kopumu.
FM: Par VAS “Valsts nekustamie īpašumi” būvniecības projektiem
17.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par turpmāko rīcību ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības projektiem. Valdība lēma atbalstīt šādus būvniecības projektus (ievērojot attiecīgus nosacījumus):
• Rīgas pils restaurāciju un rekonstrukcijas I kārtu (Priekšpils nodrošināšana);
• Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes (t.sk. Īslaicīgās aizturēšanas izolatora) un Valsts policijas koledžas Latgales reģiona filiāles ēku (būvju) būvniecību un rekonstrukciju Daugavpils cietokšņa ēku kompleksā (attīstības I posms – būvniecības I kārta);
• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu ugunsdzēsības depo ēkas būvniecību Cēsīs (Ata Kronvalda ielā 52);
• Valsts robežsardzes ēkas renovāciju Ventspilī, Talsu ielā 112, piemērojot to Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa izvietošanai līdz 2011.gada 15.septembrim.
Savukārt atlikt turpmākos izpildes darbus valdība lēma šādiem būvniecības projektiem un atbildīgajām iestādēm:
• FM (VNĪ) – jaunā Prezidenta dzīvokļa nodrošināšanu un Latvijas Televīzijas jaunas ēkas būvniecību.
• FM (VNĪ) un Kultūras ministrijai – Rīgas pils restaurāciju un rekonstrukciju (II kārta, Konventa nodrošināšana);
• Muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukciju Rīgā;
• Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiāles ēkas “Arsenāls” rekonstrukciju;
• Raiņa muzeja–memoriālās mājas “Raiņa un Aspazijas vasarnīca” rekonstrukciju Jūrmalā;
• Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja rekonstrukciju Rīgā;
• Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukciju Rīgā;
• Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēkas rekonstrukciju Rīgā;
• Akuratera muzeja ēkas rekonstrukciju Rīgā;
• Daugavpils zonālā arhīva ēkas rekonstrukciju Daugavpils cietokšņa ēku kompleksā;
• FM (VNĪ) un Ārlietu ministrijai – LR vēstniecības ēkas rekonstrukciju ASV, Vašingtonā;
• LR vēstniecības Krievijas Federācijā ēkas rekonstrukciju Maskavas vēsturiskajā centrā, Čapligina ielā 3;
• LR vēstniecības ēkas iegādi un rekonstrukciju Īrijā, Dublinā;
• FM (VNĪ) un Tieslietu ministrijai – Rīgas apgabaltiesas un administratīvās tiesas ēkas būvniecību Rīgā, Brīvības ielā 207;
• FM (VNĪ) un KNAB – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jaunas administratīvās ēkas būvniecību Rīgā, Ķīpsalas ielā;
• FM (VNĪ) un Iekšlietu ministrijai – Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes (t.sk. Īslaicīgās aizturēšanas izolatora) un Valsts policijas koledžas Latgales reģiona filiāles ēku (būvju) būvniecību un rekonstrukciju Daugavpils cietokšņa ēku kompleksā (attīstības II posms – pārējās būvniecības kārtas);
• Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes administratīvās ēkas būvniecību Ventspilī, Rūpniecības ielā 2;
• Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu nepieciešamo būvju (ēku) būvniecību un rekonstrukciju Rīgā, Gaujas ielā 15 (attīstības II posms);
• Krāslavas rajona policijas pārvaldes administratīvā kompleksa ēkas būvniecības pabeigšanu Krāslavā, Tirgus ielā 19 (I kārta) un jaunas garāžu ēkas būvniecību Krāslavā, Siena ielā 16b (II kārta);
• Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes “Olaine” ēku (būvju) rekonstrukciju Rīgas rajona Olainē, Rīgas ielā 10b;
• Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes, Drošības policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēku kompleksa (t.sk. sporta kompleksa) būvniecību un rekonstrukciju Rīgā, Rūdolfa ielā 5;
• Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes ēku kompleksa būvniecību Ludzā, Liepājas ielā 2b;
• Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kuļbovas atbalsta punkta ārkārtas situācijai būvniecību Krāslavas rajona Piedrujas pagastā “Kuļbovo”;
• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta D kategorijas ugunsdzēsības depo ēku (būvju) būvniecību (bez piesaistes vietai);
• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta C kategorijas ugunsdzēsības depo ēku (būvju) būvniecību Rīgas rajona Mārupes pagastā;
• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta A kategorijas ugunsdzēsības depo ēku (būvju) būvniecību Rīgā, Jaunpils ielā.
Valdība arī lēma, ka FM līdz nākamā gada 15.martam, izvērtējot optimālākos būvniecības darbu finansēšanas modeļus un atmaksas kārtību par VNĪ faktiskajiem būvniecības un ar to finansēšanu saistītajiem izdevumiem, sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām MK jāiesniedz tiesību akta projekts ar priekšlikumiem par turpmāko rīcību ar atliktajiem projektiem.
Informatīvais ziņojums sagatavots saskaņā ar MK pagājušā gada protokollēmumu par nomas maksu samazinājumiem valsts budžeta iestādēs un to ietekmi uz VNĪ finanšu stāvokli.
FM: Par alkoholisko dzērienu daudzuma noteikšanu un spirta uzskaiti
17.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par alkoholisko dzērienu daudzuma noteikšanu, spirta uzskaiti un spirta daudzuma kontroles kārtību.
Noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.septembrī un aizstās MK 2004.gada 29.aprīļa noteikumus Nr.457 “Noteikumi par alkoholisko dzērienu daudzuma noteikšanu, spirta uzskaiti un spirta daudzuma kontroles kārtību”. Savukārt noteikumu 6.punkts, kurā noteikta prasība komersantiem saražotā spirta daudzuma uzskaitei lietot skaitītājus, stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.
Pamatā noteikumi saglabās pašlaik esošās prasības, taču izveidota jauna sadaļa “Alkoholisko dzērienu daudzuma noteikšana”, kurā iekļautas normas ar vienotām prasībām spirta un pārējo alkoholisko dzērienu daudzuma noteikšanai izmantojamiem mērīšanas līdzekļiem.
Tāpat arī izveidota sadaļa “Spirta uzskaites kārtība”, kurā iekļautas normas ar prasībām spirta uzskaitē, informācijas norādīšanai spirta uzskaites žurnālā vai datorprogrammā par komersanta saražoto, saņemto, izsniegto vai izlietoto spirtu.
Izveidota arī sadaļa “Spirta inventarizācijas kārtība”, kurā precizētas specifiskās normas par spirta krājumu inventarizēšanu un to rezultātu fiksēšanu un uzrādīšanu grāmatvedības uzskaitē.
Ņemot vērā situāciju alkoholisko dzērienu apritē, nelegālā alkoholisko dzērienu īpatsvara palielināšanos, noteikumos iekļauta jauna norma ar pienākumu komersantiem saražotā spirta daudzuma uzskaitei lietot daudzuma skaitītājus, kas nodrošina saražotā spirta summāru un neanulējamu uzskaiti. Tā tiks nodrošinātas vienotas prasības komersantiem saražotā spirta uzskaitei un tiks atvieglotas VID spirta aprites kontroles iespējas.
Lai atvieglotu komersantam noteikto administratīvo slogu, noteikumi paredz par spirta apriti norīkot atbildīgo personu, nevis spirta pieņemšanas komisiju. Paredzēts, ka spirta uzskaite būs jāveic komersanta, nevis VID apstiprinātā (parakstītā, datētā un apzīmogotā) spirta uzskaites žurnālā vai datorprogrammā.
Lai vienādotu prasības spirta pārvietošanai starp spirta patēriņa vietām un spirta izlietošanai, noteikumos noteikts spirta pārvietošanas/izlietošanas akts. Noteikumi vairs neparedz prasību komersantam sagatavot pieprasījumu spirta saņemšanai, lai izsniegtu spirtu no noliktavas.
Tāpat noteikumi paredz, ka komersantam nav jānodrošina spirta glabāšana ar VID noteikto kontroles marķējumu un tādā iepakojumā, kas ļauj identificēt spirta ražotāju, apstrādātāju, pārstrādātāju, fasētāju vai ievedēju, kā bija noteikts līdz šim.
Noteikumos paredzēts, ka komersantam, kuram spirta apgrozījums ir lielāks par 50 000 litru absolūtā spirta trīs darbdienas pirms pārskata gada spirta krājumu inventarizācijas, ir tikai jāinformē VID, savukārt VID izvērtē klātbūtnes nepieciešamību inventarizācijā.
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa
IZM: Par Valsts izglītības informācijas sistēmas satura, uzturēšanas un aktualizācijas regulēšanu
Lai radītu tiesisko regulējumu Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) darbības nodrošināšanai, kā arī nostiprinātu VIIS kā centrālo informācijas sistēmu izglītībā, apvienojot vienkopus visus izglītības jomas reģistrus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts izglītības sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība”, kas 2010.gada 17.augustā apstiprināts MK.
Izglītības likums nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību un noteiktu darbību veikšanu sistēmā, savukārt izstrādātie MK noteikumi regulēs IZM, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, pašvaldību un izglītības iestāžu kompetenci un atbildību sistēmas satura nodrošināšanā, aktualizēšanā un tehniskajā uzturēšanā.
Noteikumu ievērošana visām izglītības procesā iesaistītajām personām ļaus iegūt ticamu, drošu un operatīvu informāciju par izglītības procesu, nodrošinās ar informāciju izglītības politikas veidotājus, ļaus novērtēt realizētās politikas ietekmi, kā arī sniegs citu informāciju, kas nepieciešama izglītības jomā. Svarīgi, ka tiks nodrošināta automātiska informācijas apmaiņa starp VIIS un citām valsts un pašvaldību iestādēm, tādējādi samazinot administratīvo procedūru skaitu un ilgumu valsts pārvaldē.
IZM 2007.gadā uzsāka projekta “Valsts izglītības informācijas sistēma” īstenošanu ar mērķi izveidot vienotu izglītības informācijas sistēmu, kas pilnībā nomainīs iepriekšējo Latvijas izglītības informatizācijas sistēmu funkcionalitāti un nodrošinās ar jaunām iespējām. Ar 2009.gada augustu Latvijas izglītības iestādes ir uzsākušas darbu ar jauno sistēmu, ievadot tajā informāciju par izglītības iestādēm, skolēniem, pedagogiem, sistēmā tiek iesniegti valsts statistikas pārskati par vispārizglītojošām dienas un vakara skolām, kā arī tiek aizpildītas pedagogu tarifikācijas. Pašlaik ir izstrādāta un ieviesta sistēmas 1.kārta, savukārt projektā “Valsts izglītības informācijas sistēmas 2.kārta” tiks izstrādātas papildu funkcionalitātes.
IZM: Par profesionālās izglītības iestāžu apvienošanu Liepājā
Lai izveidotu modernu profesionālās izglītības materiāli tehnisko nodrošinājumu, sekmētu visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu un paaugstinātu profesionālās izglītības kvalitāti, Liepājā tiks apvienotas trīs profesionālās izglītības iestādes, 2011.gada pavasarī izveidojot vienu profesionālās izglītības iestādi – to paredz 2010.gada 17.augustā valdībā apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie Ministru kabineta rīkojuma projekti.
Šobrīd Liepājā darbojas trīs profesionālās vidējās izglītības iestādes – Liepājas Būvamatniecības vidusskola, Liepājas Tūrisma un tekstila skola un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālā vidusskola. Saskaņā ar valdībā apstiprinātajām Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam visas trīs Liepājas profesionālās izglītības iestādes izstrādāja vienotu stratēģiju “Liepājas pilsētas profesionālās izglītības iestādes – Liepājas Valsts tehnikuma – attīstības un investīciju stratēģija 2010– 2015”, paredzot izveidot vienu profesionālās izglītības iestādi – Liepājas Valsts tehnikumu. Izvēloties jaunās izglītības iestādes nosaukumu – Liepājas Valsts tehnikums, Liepājas pilsētas dome vēlas atjaunot skolas vēsturisko nosaukumu, kāds tas bija 1920.gadā.
Liepājas Būvamatniecības vidusskolā audzēkņi apgūst četras izglītības programmas – būvdarbi, kokizstrādājumu izgatavošana, metālapstrāde un izlīdzinošais kurss, Liepājas Tūrisma un tekstila skolā tiek īstenotas piecas izglītības programmas – viesnīcu serviss, ēdināšanas serviss, saimniecības vadīšana, šūto izstrādājumu ražošana un izlīdzinošais kurss, savukārt Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālajā vidusskolā audzēkņi var apgūt astoņas izglītības programmas – datorsistēmas, enerģētika, autotransports, mehatronika, grāmatvedība, komerczinības, finanses, banku lietas un apdrošināšana, sekretariāta un biroja darbs. Pēc skolu apvienošanas audzēkņiem Liepājas Valsts tehnikumā būs iespējams turpināt izglītību visās esošajās izglītības programmās un visi audzēkņi tiks nodrošināti ar vietām dienesta viesnīcā. Plānots, ka, apvienojot esošās trīs skolas, Liepājas Valsts tehnikumā mācīsies vairāk nekā 1800 audzēkņu.
Liepājas Valsts tehnikums pildīs arī reģionālā kompetences centra funkcijas, nodrošinās bezdarbnieku pārkvalificēšanos un profesionālās pilnveides programmas. Ņemot vērā darba devēju izteiktos priekšlikumus un Liepājas pilsētas vēlmes, nākotnē paredzēts izstrādāt arī jaunas izglītības programmas 1.–4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei uz esošo izglītības programmu bāzes.
Lielu ieguldījumu Liepājas profesionālās izglītības modernizēšanā un dienesta viesnīcu sakārtošanā sniegs dalība Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” projektos, kuri tiks īstenoti līdz 2013.gadam, kā arī cita ES finansējuma piesaiste.
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa
KM: Par Latvijas nostājas projektu pārkāpuma procedūras lietā par kavēšanos
Ministru kabinets (MK) 17.augustā apstiprinājis Kultūras ministrijas sagatavoto Latvijas Republikas (LR) nostājas projektu uz Eiropas Komisijas argumentēto atzinumu pārkāpuma procedūras lietā par kavēšanos Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas ieviešanā.
Šajā nostājā LR norāda, ka pārkāpums ir novērsts, šā gada 12.jūlijā Saeimai pieņemot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kas ievieš direktīvas normas un kas jau stājies spēkā šā gada 11.augustā.
Kultūras ministrija tūlīt pēc likuma publicēšanas informēja Eiropas Komisiju par pasākumiem direktīvas ieviešanā, izmantojot Valsts izpildes pasākumu paziņošanas sistēmu. Tāpat Eiropas Komisijai tika nosūtīta arī direktīvas ieviešanas korelācijas tabula, kas precīzi norāda Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pantu atbilstību minētās direktīvas normām.
Dace Vizule, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
ZM: Par atbalsta saņemšanas atvieglošanu zivsaimniecības attīstībai
Valdība 17.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus MK 2009 gada 7.aprīļa noteikumos Nr.321 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai ūdens vides pasākumiem”.
Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, kas saistīta arī ar patērētāju pirktspēju, pārdotās akvakultūras apjoms valstī kopumā samazinās un samazinās arī pārdotās produkcijas cena. Līdz ar to atbalsta pretendentiem ir sarežģīti izpildīt nosacījumu par minimālajiem ieņēmumiem no pārdotās produkcijas, kas ir 120 latu no hektāra gadā.
Izmaiņas noteikumos paredz, ka atbalsta apmērs netiek samazināts, ja atbalsta pretendenta ieņēmumi ir par 5% mazāki. Savukārt, ja ieņēmumi ir par 5–10% mazāki par noteikumos paredzēto apmēru, atbalsta apmērs tiek samazināts par 10%.
Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka atbalsta izmaksu termiņš turpmāk būs no kārtējā gada 15.septembra līdz nākamā gada 15.aprīlim.
ZM: Par lielākiem aizdevumiem lauksaimniecības kooperatīviem
Valdība 17.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.403 “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”.
Ņemot vērā valstī esošo ekonomisko situāciju un to, ka, sākoties kulšanas darbu sezonai, nepieciešami lielāki aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem, veiktas izmaiņas noteikumos, kas paredz iespēju lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām (LPKS) pretendēt uz aizdevumu līdz diviem miljoniem latu. Līdz šim maksimālais aizdevums, ko varēja saņemt LPKS, bija pieci līdz 700 tūkst. latu. Šie nosacījumi arī turpmāk paliek spēkā lauksaimniecības primārajiem produktu ražotājiem, kā arī augļu un dārzeņu ražotāju grupām.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa