Zinātnieku darba gads: Latvijā, Baltijā, pasaulē

Latvijas Zinātņu akadēmijas preses konferencē 2.februārī ar zinātnes aktualitātēm iepazīstināja LZA prezidents Jānis Stradiņš, viceprezidenti Juris Ekmanis un Tālis Millers un LZA ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš, kas vienlaikus ir arī Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs.

Andrejs Siliņš izteica domu, ka zinātnes nenovērtēšana, kas vērojama Latvijā, galu galā beigsies ar gudrāko prātu aizplūšanu uz ārzemēm, jo jau šobrīd trešā daļa no mūsu aktīvajiem zinātniekiem sev iztiku un labāku atalgojumu atradusi ārpus Latvijas. Ja šī tendence turpināsies, no tā zaudēs arī Latvijas valsts budžets, jo ievērojami samazināsies intelektuālā darba veicēju nodokļu maksājumi. Tagad ārzemēs strādā apmēram tūkstotis Latvijas zinātnieku.

Galvenos notikumus šogad akadēmijas dzīvē ievadīs LZA pilnsapulce 19.februārī, kur akadēmiķis Pauls Pumpēns nolasīs lekciju par gēnu inženieriju. Starp citu, viņš ir Ministru kabineta balvas laureāts un saņemto prēmiju — 4000 latu — nolēmis pilnībā ziedot biomedicīnisko pētījumu veicināšanai. Pilnsapulcē tiks pasludināts par Paula Pumpēna biomedicīnisko pētījumu fonda izveidošanu. Pirmo reizi akadēmijas vēsturē tiks pasniegta Raiņa balva un Edgara Siliņa balva, arī citas vārdbalvas.

Vēl būtiska ir zinātnes koncepcijas tālāka izstrādāšana iesniegšanai Saeimā, arī zinātnes un tehnoloģijas koncepcijas tālāka izstrādāšana. Paredzēta Valsts zinātnes kvalifikācijas komisijas dibināšana disertāciju izvērtēšanai, jo Latvijā ar 2000.gada 1.janvāri atceļ habilitētā doktora grādu, pārejot uz vienpakāpju sistēmu. Tas liek paaugstināt disertāciju kvalitāti, jo pagaidām Latvijas zinātnieku disertācijas daudzās nozarēs ievērojami atpaliek no tā līmeņa, ko sasnieguši kolēģi Igaunijā.

Notiks valsts nozīmes zinātnisko centru definīcijas un profilu izvērtēšana. Iecerēts, ka varētu būt pieci šādi centri, bet to izveidi un attīstību kavē valsts nepietiekamais materiālais atbalsts, jo budžetā zinātnei atvēlēto līdzekļu apjoms pēdējos gados nevis pieaug, bet pat sarūk.

Ļoti saspringts un notikumiem bagāts zinātniekiem solās būt maijs. 3.maijā Zinātņu akadēmijā notiks konference par 4.maija Neatkarības deklarācijas vēsturiskajiem un juridiskajiem aspektiem, tajā piedalīsies arī lietuviešu un igauņu zinātnieki.

Nepilnas divas nedēļas vēlāk — 14.maijā — notiks Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas 130 gadu atcerei veltīta Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulce. Vienlaikus tiks atzīmēts arī tas, ka jau 90 gadus latvieši raksta tagadējā ortogrāfijā, un tiks piešķirta Kārļa Mīlenbaha balva par praktisko veikumu latvieš valodas kopšanā.

Ap 20. maiju būs firmas "Aldaris" zinātnes balvas pasniegšana, kas, domājams, notiks Dauderu pilī un būs saistīta ar diskusiju "Alus un sabiedrības veselība", uzsverot, ka ieteicams ir lietot alu, nevis stipros alkoholiskos dzērienus.

Tūdaļ pēc tam, 22. un 23.maijā, risināsies pirmais Sēlijas kongress ar Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēdēm Aknīstē un Viesītē, Sēlijas karoga iesvētīšanu Stendera baznīcā Sunākstē, lai sekmētu novada saimniecisko un kulturālo atdzimšanu. Jau tagad skaidrs, ka šajā kongresā līdzdarbosies arī Lietuvas zinātnieki, jo arī mūsu dienvidu kaimiņzemē mīt krietns pulks sēļu pēcteču.

Savukārt vasarai būs raksturīgas zinātnieku starptautiskās aktivitātes — LZA prezidents Jānis Stradiņš viesosies Somijā, kur nolasīs lekciju par zinātni Latvijā, bet Rīgā ieradīsies Izraēlas Zinātņu akadēmijas prezidents Jakobs Zivs, lai vienotos par abu valstu zinātnieku sadarbību. Notiks arī vairākas konferences ārzemēs par Latvijas vēsturi un divu okupāciju sekām.

17. un 18. septembrī Rīgā, Reiterna namā zinātniekus pulcēs 6. Baltijas intelektuālās sadarbības konference, kurā piedalīsies arī ievērojami Ziemeļvalstu un Vācijas zinātnieki, lai spriestu par Baltijas vienotību un to, vai Baltija ir tilts starp Rietumiem un Austrumiem vai arī tilts starp Skandināviju un Viduseiropu. Vēl apspriedes dalībnieki pievērsīsies intelektuālo vērību Baltijā aizstāvības problēmām.

Ne mazāk interesanta starptautiskā konference gaidāma 27. un 28. oktobrī — par ebrejiem mainīgajā pasaulē. Tā ir tradicionāla konference, ko rīko arī LZA. Šoreiz šī zinātnieku domu apmaiņa būs veltīta Rīgā dzimušā Eiropas liberālisma tēva un Britu akadēmijas prezidenta Isaja Berlina 90 gadiem. Tā būs saruna par slaveniem ebrejiem un par ebreju intelektuāļu pašsajūtu Latvijā agrāk un tagad.

Jau tuvāk gada nogalei, novembrī, ir iecerēta Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulce, kur tiks pasludināti akadēmijas Lielās medaļas laureāti, notiks viena laureāta lekcija, un, iespējams, risināsies arī diskusija par Zinātņu akadēmijas tālāku veidošanos.

Plaša un sazarota tematika izplānota arī Zinātņu akadēmijas sēžu norises plānā — gan vistuvākā sēde 12.februārī par aktuālo Latvijas terminoloģijā, gan sēde jūnijā par Jūrmalas attīstības iespējām, gan profesora Kristapa Rudzīša simtajai dzimšanas dienai veltīta sēžu sērija aprīlī, kad tiks atklāta izcilā zinātnieka vārdā nosaukta aleja un viņa piemineklis Ķemeros. Viena no izbraukuma sēdēm septembrī paredzēta Alūksnē par kultūrvēsturiskajiem procesiem šajā novadā.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors