Par muitas garantiju sistēmu

1997.gadā stājās spēkā Muitas likums, kurš paredz galvojumu sistēmas darbību muitas procedūru izpildē un muitas parāda dzēšanā, saskaņā ar ko tika izstrādāti Ministru kabineta noteikumi Nr.111, kuri tika pieņemti 1998. gada 31.martā. To pieņemšana bija nepieciešama, lai ieviestu Eiropas Savienības attiecīgo muitas normatīvo aktu prasības, lai vienkāršotu muitas kontroles noformēšanu, lai atvieglotu nodokļu iekasēšanu, lai valsts būtu droša, ka nodokļi tiks samaksāti, kā arī lai veicinātu efektīvus tirdzniecības darījumus.

Kādus galvojuma veidus paredz Muitas likums?

Muitas likums paredz divus galvojuma veidus — vienreizēju galvojumu un vispārēju galvojumu. Tātad vienreizējs galvojums paredzēts, vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu vai vienu muitas procedūru vai vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu un vienu muitas procedūru, bet vispārējs galvojums paredzēts noteiktam laika periodam un noteiktam iespējamā muitas parāda (personas saistības samaksāt muitas maksājumus, citiem vārdiem sakot — tie ir nodokļi un nodevas, ko iekasē muita) apjomam.

Šie iepriekšminētie galvojuma veidi, t.i. vienreizējais un vispārējais, tiek nodrošināti:

1. iemaksājot drošības naudu;

2. iesniedzot apdrošināšanas polisi;

3. iesniedzot bankas garantiju;

4. iesniedzot starptautiskajos līgumos paredzētos galvojumu apliecinošos dokumentus, kuriem pievienojusies Latvijas Republika.

Kādā veidā var iesniegt šo galvojumu muitas parāda segšanai?

Uzņēmējs var: pirmkārt — iemaksāt drošības naudu, otrkārt — iesniegt apdrošināšanas polisi, treškārt — iesniegt bankas galvojumu, ceturtkārt — pārvadāt preces ar TIR karneti.

Kādu galvojumu iesniegt ir uzņēmēja ziņā. Tas atkarīgs no tā, cik bieži ir nepieciešams šis galvojums. Tādam, kas bieži izmanto muitas procedūras, neapšaubāmi izdevīgāks būs vispārējais galvojums.

Ko paredz MK noteikumi Nr.111?

MK noteikumos par galvojumiem ietilpst:

1. vispārīgā daļa, kurā tiek runāts par galvojumu iesniegšanas un pieņemšanas pamatprincipiem;

2. tiek noteikta kārtība, kādā piešķir galvinieka statusu bankām un apdrošināšanas sabiedrībām, kura paredz līguma noslēgšanu starp galvinieku un VID;

3. noteikti arī vispārējā galvojuma piemērošanas pamatprincipi, kuros tiek izklāstīta iespējamā muitas parāda aprēķināšanas metodika dažādām muitas procedūrām;

4. vienreizējā galvojuma piemērošanas pamatprincipi, paredzot pilnās un fiksētās likmes galvojumus.

Vai šobrīd kādam ir piešķirts galvinieka statuss?

MK noteikumi Nr.111 sāks darboties ar š.g. 1.jūliju. Līdz šim brīdim par galvojumu sistēmas ieviešanu ir interesējušies mazāk galvinieku, nekā vēlētos VID. Īpaši bankas neredz šajā produktā lielu perspektīvu. Tas arī saprotams, jo pēc pastāvošās likumdošanas banka galvojumiem drīkst atvēlēt 10% no sava pamatkapitāla, tātad šie resursi ir ierobežoti. Savukārt apdrošināšanas sabiedrībām šīs iespējas ir lielākas, jo tām ir pārapdrošināšanas iespējas jebkurā citā apdrošināšanas kompānijā.

Viens no pozitīvajiem momentiem ir tas, ka tām apdrošināšanas sabiedrībām, kuras redz interesi muitas galvojumu sistēmā, ir patstāvīgi partneri Lietuvā un Igaunijā — tas varētu sekmēt priekšnoteikumus Baltijas Vienotajam tranzīta līgumam, jo, kā zināms, galviniekam ir jābūt pārstāvniecībām tajās valstīs, caur kurām pārvietojot preces nepieciešams galvojums.

MK noteikumos Nr.111 paredzētais līgums starp VID un galvinieku.

Būtu jāpiebilst, ka minētais līgums ir saskaņošanas stadijā. Galvenais uzsvars šai līgumā tiek likts uz muitas parāda piedziņu. Ja uzņēmējs noteiktā termiņā nav samaksājis muitas parādu, VID sūta uzņēmējam pieprasījumu nomaksāt radušos muitas parādu, tai pašā laikā otru pieprasījuma kopiju sūtot tā galviniekam — bankai vai apdrošināšanas sabiedrībai. Tādējādi uzņēmējs tiek aicināts nomaksāt parādu gan no muitas, gan no galvinieka puses. Ja uzņēmējs parādu tomēr nenomaksā, tiek sūtīts nākamais pieprasījums, bet jau galviniekam, kuram tiek dotas 30 dienas galvojuma saistību izpildei. Tas ir būtiskākais uzsvars šai līgumā.

14.maijā Saeimā tika pieņemti grozījumi Muitas likumā. Vai tie kādā mērā skar arī muitas galvojumu sistēmu?

Jā, tieši tā. Muitas likums paredz, ka galvojums nedrīkst būt mazāks par iespējamā muitas parāda apjomu, savukārt grozījumi paredz, ka muitas iestādei nav tiesību pieprasīt galvojumu, kas ir lielāks par iespējamo muitas parādu. Tas nozīmē, ka ir iespējams veidot gradācijas tabulu priekš uzņēmējiem, novērtējot viņu — varētu teikt — godīgumu. Piemēram, ja uzņēmējs regulāri veic kravu pārvadājumus, ja viņa finansiālais stāvoklis nodrošina saistību izpildi, ja viņš nav izdarījis muitas vai finansu pārkāpumus, tad iespējams samazināt šo galvojuma likmi pēc pusgada, piemēram, līdz 80%, pēc gada līdz 60%. Tas varētu būt reāls stimuls uzņēmējam būt godīgam.

Būtisks solis šīs galvojuma sistēmas attīstībā būtu iespējas iesniegt un pieņemt galvojumus, izmantojot elektronisko datu apmaiņu. Šodien tas nav simtprocentīgi atrisināms, jo ne visi muitas posteņi saslēgti vienotā informācijas tīklā.

VID preses sekretāre Liesma Kalve