Ar padomu un zināšanām mūsu laukiem

Turpinājums no 1.lpp.

Pagājušajā gadā sākām rīkot seminārus, kuros noteicām pagastu iespējas un vajadzības. Piecos demonstrējumu pagastos analizējām sociālekonomisko situāciju. Vairākos pagastu uzņēmumos ir veikts bruto seguma aprēķins. Speciāli mācību kursi tika organizēti kokapstrādes uzņēmumu vadītājiem, par lauku tūrisma attīstības plānošanu un uzņēmējdarbības attīstīšanu. Visiem šiem finansiālā atbalsta ziņā prioritārajiem PHARE projekta pasākumiem jābūt ienesīgiem un jākalpo par paraugu citu pagastu uzņēmējiem un pašvaldībām, lai iegūtu līdzekļus no SAPARD fonda. Kopējais atbalsts demonstrējumu rajonos un pagastos ir 200 000 ekiju. Procentuāli tā sadalījums pēc sektoriem ir šāds: 20 procenti lauksaimniecībai, 17 procenti lauksaimniecības produkcijas pārstrādei, 20 procenti kokapstrādei, 15 procenti sabiedriskajam sektoram un administrēšanai, bet pieci procenti cita veida uzņēmumiem. Kopējā atbalsta summa Latvijai ir 1,2 miljoni ekiju.

Zanda Krūklīte

, LLKC Lauku attīstības nodaļa, vietējā eksperte: — Gribu žurnālistus iepazīstināt ar sabiedriskā sektora aktivitātēm. Strādājot kopā ar visām izveidotajām darba grupām un meklējot risinājumus iedzīvotāju problēmām, kā arī konsultējoties ar ārzemju ekspertiem un izvirzot finansiālā atbalsta prioritātes, tiek veikti pasākumi, kas ir līdzīgi visos piecos demonstrējumu pagastos. Pirmais ir — izstrādāt pagastu attīstības plānus, kuriem svarīgs ir eksporta ieguldījums un palīdzība. To visu darīsim arī tajos pagastos, kur šādu plānu vēl nav, taču tos vēlas tur izstrādāt. Otrs uzdevums ir komunikāciju jeb sakaru centru izveidošana. Centriem paredzēts iegādāties faksus, kopēšanas iekārtas, datorus ar iespēju pieslēgties internetam, kā arī nosūtīt un saņemt elektronisko pastu. Šīs iespējas apkārtnes iedzīvotāji varēs izmantot par noteiktu samaksu, jo tas nebūs bezmaksas pakalpojums. Turklāt viņiem pašiem jānodrošina iekārtu darbības uzturēšana. Centru vietas izraudzītas pie rajonu sakaru centriem vai pagastos atkarībā no uzņēmēju aktivitātes un potenciālo klientu skaita. Trešā aktivitāte ir shēmu vai pagasta karšu izstrāde un uzstādīšana uz pagastu galvenajiem ceļiem, lai svešinieks pagastā var vieglāk orientēties un atrast viņu interesējošās vietas, saņemt dažādus uzņēmēju servisa pakalpojumus. Šajā pasākumā iesaistīs ne tikai projekta līdzekļus, bet arī paši pagasti savu darbaspēku un vietējos uzņēmējus, kuri izvietos reklāmas.

Edgars Linde

, vietējais eksperts par uzņēmējdarbību un lauksaimniecību: — Informēšu par privātā sektora atbalstu un uzņēmējdarbību. Šo darbu veikšanā iesaistīti ne tikai projekta īstenotāji, bet arī paši vietējie uzņēmēji, lai nebūtu tā, ka projekta īstenotāji izstrādā viņiem plānu, bet, kad projekts būs noslēdzies, uzņēmēji nebūs spējīgi patstāvīgi saimniekot. Tādēļ notiek uzņēmēju mācības. Darbību atbalsta visa privātā sektora uzņēmumu vadītāji un īpašnieki neatkarīgi no specializācijas. Uzmanību pievēršam divām lietām: mēs skaidrojam uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem, ka galvenais nav tikai plānošana, bet nepieciešama arī paveiktā darba analīze un plānu kontrole, turklāt regulāra.

Jāņem vērā, ka uzņēmumu darbības konsultāciju jomu var uzskatīt par sava veida investīciju, jo jebkurā gadījumā uzņēmējam, lai sekmīgi strādātu, jāspēj veikt visus aprēķinus. Lai mācītos kur citur, cilvēkiem par to ir jāmaksā.

Kokapstrādes sektoram iegādās nepieciešamās mašīnas, sniedzot palīdzību projekta ietvaros, tie, piemēram, būs dažādi zāģi. Palīdzību sniegs pašlaik demonstrējumu rajonos un pagastos. Tas nozīmē, ka atbalsts būs tikai četrām saimniecībām — kopsummā 27 670 latu. Ja iekārtas būtu jāiegādājas uzņēmējiem pašiem, klāt būtu vēl jāpieskaita 80 procenti no viņu pašu makiem. Par atbalsta līdzekļiem iekārtas iegādājas bez pievienotās vērtības nodokļa.

Dažādos demonstrējumu pagastos finansiāli un konsultatīvi atbalstīs arī nelauksaimnieciskās aktivitātes. Attīstīs konkrētu cilvēku idejas, ar ko viņiem nodarboties. Neviens cilvēkiem neko neuzspiež, jo viņi paši izvēlas un izlemj.

Pauls Ričardsons

, lauku tūrisma ārzemju eksperts: — Mana joma ir lauku tūrisms, tādēļ informēšu par palīdzību šajā sektorā. Latvijā ir lielas iespējas un potenciāls lauku tūrisma attīstībai. Te ir ezeri, upes, pludmales, meži un tradicionālā lauksaimniecība. Lauku tūrisms ir labi attīstīts arī Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Holandē. Tātad tā ir prece, kas kaimiņvalstu tirgū jau sekmīgi eksistē. Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, ka potenciālie klienti, pircēji, atrodas visapkārt Latvijai. Arī Polijā palīdzēju īstenot PHARE projektu lauku tūrisma sektorā, un jāteic, ka Latvijā sistēma ir līdzvērtīga, tikai labāk jāpārzina mārketings. ES fondu finansiālais atbalsts šim sektoram būs pieejams turpmākos septiņus gadus.

Lauku tūrisma aktivitātes atbalstām četros pagastos — Rušonā, Dundagā, Veclaicenē un Nirzā. Lauku tūrisms būs kā dažādi pakalpojumu veidi, un īpaši labvēlīgi apstākļi un priekšnosacījumi tiem ir Dundagā un Veclaicenē.

Veclaicenē skolā redzējām senu un interesantu muzeju, kurš var piesaistīt tūristus. Nepieciešams tikai uzbūvēt turpat līdzās arī kafejnīcu. Tur jāveido arī tūrisma takas ar norādījuma zīmēm un informāciju. Esošie tūrisma objekti Latvijā jāuzlabo atbilstoši augstākiem kvalitātes standartiem. Jābūvē arī kotedžas. Veclaicenē jāpērk keramikas ceplis. Jāmeklē tādas iespējas, kuras pēc kāda laika atmaksātos. Jāizmanto visas dabas ainavu un ģeogrāfiskās iespējas. Uzsvars jāliek uz ēku labošanas darbiem. Lai pievilinātu tūristus, svarīgākais ir kvalitāte. Tūrisma uzņēmēji visā Eiropā atzīst kvalitāti par vissvarīgāko, tādēļ ēkas jābūvē tā, lai tās kalpotu 20–30 gadus.

Kēte Brakhana

, lauksaimniecības ārzemju eksperte: — Lai atrastu potenciālās lauksaimniecības aktivitātes demonstrējumu rajonos, izmantojām vairākus informācijas avotus. Pirmais bija statistikas datu novērtējums tradicionālās un netradicionālās lauksaimniecības ražošanas apjomiem, kuru mums piegādāja Zemkopības ministrija. Novērtējām arī rajonu lauksaimniecības konsultāciju biroju rekomendācijas un pagastu pašvaldību priekšlikumus. Vērā tika ņemta informācija, kuru ieguva no lauku sabiedrības semināru laikā, arī no pārstrādes uzņēmumiem par izejvielu kvalitāti un kvantitāti tagad un turpmāk.

Apmeklējot lauku saimniecības, analizējām to ekonomiskās un potenciālās iespējas. Demonstrējumu rajonos galvenais lauksaimnieciskās ražošanas veids ir piena ražošana. Rajonos nolēma atbalstīt zemniekus piena dzesētāju iegādē, lai uzlabotu piena kvalitāti. Lai palielinātu izslaukumus, atbalstām lopbarības sagatavošanu, par pamatu izmantojot skābbarības gatavošanu. Tai ir labākas iespējas salīdzinājumā ar sienu, jo mazinās laika apstākļu ietekme. Trīs zemnieku saimniecības dažādos demonstrējumu rajonos atbalstīs ar tehnikas un tehnoloģiju iegādi skābbarības ražošanai. Divas no tām varēs iegādāties tehniku tādas rituļskābbarības sagatavošanai, kas būs piemērota arī pakalpojumu sniegšanai mazākām saimniecībām. Kopējie ieguldījumi būs 25 000 latu katrā saimniecībā, bet projekta atbalsts būs trīs līdz astoņi tūkstoši latu atkarībā no konkrētās nepieciešamās tehnikas. Visi saimnieki saņems arī konsultācijas un apmācību par ekonomisku tehnikas noslogojumu un plānošanu.

Lauku saimniecību dažādošanai projekts atbalstīs arī vairākus netradicionālās lauksaimniecības virzienus. Pirmie atbalstu saņems saimnieki tehnikas un piena dzesētāju iegādei, taču netradicionālajā lauksaimniecībā zemnieki ir ieinteresēti ogulāju un augļukoku audzēšanā un iegūtās ražas pārstrādē, arī kokaudzētavu izveidošanā mežsaimniecībai un dekoratīvajai dārzkopībai, tāpat arī dīķu zivkopībā un pašu zivju kūpināšanā. Biškopību var apvienot ar nektāraugu un zaļmēslojuma kultūraugu audzēšanu un sēklkopību. Bišu medus ienesuma palielināšanai var audzēt tādus augus kā facēlijas, āboliņš un griķi. Atbalstīs arī dārzeņu kultūru audzēšanas dažādošanu. Visas šīs mācības atbalstīs finansiāli, izglītojoši un sniedzot palīdzību mārketinga izveidē.

Izmantojot projekta atbalstu, zemniekiem un uzņēmējiem nauda nebūs jāatmaksā. Lielāko daļu tehnikas viņi pērk paši, bet projekta atbalsts paredzēts konkrētām tehnikas vienībām. Arī SAPARD atbalsta fonda ietvaros uzņēmējiem jāpiedalās projektā ar savu kapitālu, tomēr SAPARD nodrošinās viņus ar zināmu neatmaksājamu finansējuma daļu.

Gunārs Laicāns

, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs: — Latvijā ir 283 aktīvi pagasti. Pašvaldību reformas notiek, lai pagasti spētu attīstīties ilglaicīgi un kļūtu ekonomiski spēcīgāki. Pašvaldību reforma aizsākās 1993. gadā, tomēr tā tika nedaudz bremzēta. Lielo pagastu skaitu bieži vien uzskata par kauna lietu. Senajos laikos baroni bija pacentušies, lai Dundagas pagasts izveidotos par lielāko valstī. Mūsu pagastā ir 559 kvadrātkilometrus liela teritorija un 4000 iedzīvotāju. Tas ir nākotnes pagasts, par kādu sapņo daudzi. Pagasta pašvaldībā strādāju jau kopš 1991. gada, tādēļ zinu visus tā plusus un mīnusus. Mēs tomēr izvēlējāmies citu ceļu, nevis mehānisku apvienošanu. Mums ir sadarbības apvienība "Ziemeļkurzeme". Strādājam vairākos projektos, īpašs ir projekts par lauku vidi un ekonomikas dažādošanu. Esmu nopietni izvaicājis uzņēmējus, kuri ir iesaistījušies šajā projektā. Tas nav formāls, jo tajā strādā profesionāli cilvēki.

Mūsu pašvaldībai ir jāstimulē uzņēmējdarbība pagastā. Līdz šim nezinājām, kā to darīt, jo nodokļu politika ir tāda, ka pašvaldības makā nekas liels nepaliek. Tagad rodam kontaktu starp pašvaldību un uzņēmējiem, lai nerastos konfrontācija, un nu jau zinām, kā varam sadarboties. Mūsu apvienība var propagandēt idejas visā divu tūkstošu kvadrātkilometru teritorijā. Materiāls ieguvums būs, tomēr visvairāk priecājamies par projekta izglītojošo daļu. Tā būs laba makšķere zivs noķeršanai un ienākumu gūšanai. Ja ieguvēji būs konkrēti uzņēmēji, varēsim nopietni darboties, lai pārtrauktu depresīvo situāciju laukos, kad cilvēki nezina, kā tālāk virzīt savas ekonomiskās aktivitātes. Projekts mums palīdz atrast aktīvus cilvēkus pagastā. Arī LLKC mums ļoti palīdzēja šajā ziņā. Kopumā gribam saprast, ka visām reformām pamatā jābūt ekonomikai, atbalstam mazajiem un vidēji lielajiem uzņēmumiem. Tā mēs varēsim aktīvāk spriest, kā iegūt labākus rezultātus ekonomiskajā attīstībā. Tagad uz vietas jūtam lielāku atbalstu, tādēļ liels paldies visiem par projekta īstenošanu.

Laimdota Straujuma

: — Cilvēki tiešām ir iepriecināti par finansiālo atbalstu, tomēr visvairāk par iespēju papildināt zināšanas visās jomās un saņemt konsultācijas. Saraksts, kuri uzņēmēji iegūs finansiālu atbalstu, mums ir, taču tas vēl ir jāakceptē Briselē. Tādēļ patlaban ir par agru izpaust konkrētus uzvārdus, jo var gadīties izmaiņas.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore