Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-43/1998.g.

Rīgā 1998.gada 3.jūnijā

Par revīzijas rezultātiem Valsts cilvēktiesību birojā

Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija: kolēģijas priekšsēdētājs departamenta direktors K.Beljānis un kolēģijas locekļi M.Prāma un R.Zonenbergs izskatīja revīzijas rezultātus par rīcību ar valsts mantu un naudas līdzekļiem Valsts cilvēktiesību birojā 1995.–1997.gadā un

konstatēja:

Valsts cilvēktiesību birojs izveidots 1995.gada 20.jūlijā saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu nr.408 "Par cilvēktiesību biroja izveidošanu" un līdz likuma "Par Valsts cilvēktiesību biroja" spēkā stāšanās dienai — 1997.gada 1.janvārim bija Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Pēc likuma stāšanās spēkā Valsts cilvēktiesību birojs ir neatkarīgs lēmumu pieņemšanā un uzdevumu realizācijā.

Valsts cilvēktiesību biroja darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Atsevišķu projektu, kurus realizē Valsts cilvēktiesību birojs, finansējumu nodrošina Apvienoto Nāciju Attīstības programma (turpmāk tekstā — ANAP) un Eiropas Padome.

1995.gadā iestādes uzturēšanai apstiprināti valsts budžeta līdzekļi Ls 117 074 apmērā, atbilstoši atvērtajiem asignējumiem izlietoti Ls 40 148. 1996. un 1997.gadā iestādes uzturēšanai apstiprinātie valsts budžeta līdzekļi attiecīgi Ls 68 676 un Ls 70 104 piešķirti un izlietoti pilnā apmērā.

No 1996.gada Valsts cilvēktiesību birojs ir izpildinstitūcija ANAP projektu realizācijai.

Ir divi šādi projekti: 1996.gada 19.janvārī parakstītais projekts "LAT/94/010 — Latvijas Cilvēktiesību biroja darbspējas attīstīšana", kurā iekļauts 1995.gadā parakstītais sagatavošanas projekts ar šādu pašu nosaukumu (tā mērķis bija nodibināt Valsts cilvēktiesību biroju), un projekts "Baltijas – Ziemeļvalstu konference "Sievietes un vīrieši dialogā"".

Ar Valsts cilvēktiesību biroja starpniecību projektu realizācijai izlietoti šādi ANAP līdzekļi: 1996.gadā — Ls 65 689 un 1997.gadā — Ls 203 501, tai skaitā projekta "LAT/94/010 "Cilvēktiesību biroja darbspējas attīstīšana" realizācijai 1996.gadā — Ls 56 009 un 1997.gadā — Ls 129 940.

1996.gadā Valsts cilvēktiesību birojs bija arī izpildinstitūcija vairākiem Eiropas Padomes finansētajiem projektiem, kas attiecas uz izglītības programmu izstrādi, sabiedrības plašāku informēšanu, efektīva sūdzību apstrādāšanas mehānisma izstrādi, dokumentācijas centra izveidošanu utt. Šiem mērķiem izlietoti Ls 9255.

Ne visos gadījumos piešķirtie līdzekļi Valsts cilvēktiesību birojā izlietoti likumīgi, pareizi un lietderīgi.

Pēc Valsts cilvēktiesību biroja izveidošanas tas netika izvietots atbilstošās telpās. Ar Ministru kabineta 1995.gada 20.jūlija rīkojumu Nr.408 Valsts īpašuma fondam bija uzdots līdz 1995.gada 31.jūlijam nodrošināt Valsts cilvēktiesību biroju ar pagaidu telpām un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par pastāvīgu telpu ierādīšanu. Revīzijā nav konstatēts, ka šādi pasākumi būtu veikti. Lai atrastos Rīgas centrā, Valsts cilvēktiesību birojs kopš 1995.gada septembra īrē divu dzīvokļu telpas privātās mājas ceturtajā stāvā, Elizabetes ielā 65, ar kopējo platību 352,33 m2 (170,17 m2 + 182,16 m2). Īres maksa, bez maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, noteikta 10 USD par 1 m2 vai 3523,30 USD mēnesī par visu īrējamo platību. Telpas pārplānotas, dzīvokļus savienojot. Pārbūvei un viena dzīvokļa remontam izlietoti ANAP līdzekļi Ls 23 438 apmērā. Otrs dzīvoklis vēl nav remontēts. Mājā, kur tiek īrētas telpas, Valsts cilvēktiesību birojs par ANAP līdzekļiem iebūvējis speciālu liftu ar invalīdu ratiņu pacēlāja iekārtu, izlietojot šim nolūkam Ls 35 366. Kā paskaidroja grāmatvede, tas bijis nepieciešams, lai atvieglotu apmeklētājiem nokļūšanu birojā. Līdzekļi dzīvokļu pārbūvei un speciāla lifta ierīkošanai ieguldīti privātmājā pēc līguma ar namīpašniekiem, ka Valsts cilvēktiesību birojs uz sešiem mēnešiem tiek atbrīvots no nomas maksas, kas ir Ls 7000 apmērā. Ls 51 804, kas izlietoti privātmājas labiekārtošanai, netiek kompensēti. Ņemot vērā, ka īres līgums noslēgts uz laiku līdz 2001.gada 10.augustam, līdzekļu izlietojums Ls 51 804 apmērā atzīstams par nelietderīgu.

Revidējamā periodā Valsts cilvēktiesību birojā iegādāti pamatlīdzekļi kopsummā par Ls 98 894 (mēbeles, biroja tehnika, telefona centrāle, vieglais automobilis u.c.), t.sk. no valsts budžeta līdzekļiem šim mērķim izlietoti Ls 17 673, no ANAP līdzekļiem — Ls 81 221. Iegādātie pamatlīdzekļi kopsummā par Ls 76 890 nav ņemti Valsts cilvēktiesību biroja grāmatvedības uzskaitē ne kā iestādei piederoši, ne arī kā nomāti. Pārējo, uzskaitīto pamatlīdzekļu vērtība grāmatvedības reģistros uzrādīta nepareizi, kopā ar pievienotās vērtības nodokli, turklāt mēbeles uzskaitītas komplektos, neuzrādot komplekta sastāvu. Pārējo materiālo vērtību uzskaite Valsts cilvēktiesību birojā vispār nav iekārtota. Līdz revīzijas rezultātu izskatīšanai šie pārkāpumi nav novērsti.

1997.gadā, sākot ar februāra mēnesi, vairākkārt ir mainīts Valsts cilvēktiesību biroja štatu saraksts, pakāpeniski izslēdzot no biroja darbinieku skaita astoņus darbiniekus bez viņu piekrišanas un viņiem to nezinot (R.Broks, A.Blumfelds, V.Stolere, D.Ose, A.Paparinskis, I.Reine, B.Slēže, I.Misiņa). Daļa no šiem darbiniekiem atjaunoti štatu sarakstā gada beigās. Darba apmaksa periodā, kad viņi bija izslēgti no štatu saraksta, tiem izdarīta no ANAP līdzekļiem.

Šo astoņu darbinieku atalgojumam paredzētie valsts budžeta līdzekļi Ls 8584,33 apmērā izmaksāti algās citiem biroja darbiniekiem. Darbinieku algu kartiņas Valsts cilvēktiesību birojā nebija iekārtotas, algu izmaksāšanas saraksti revidentam nav uzrādīti, biroja pārskati par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu neatbilst īstenībai. Tā kā no štatu saraksta nelikumīgi izslēgtajiem darbiniekiem alga maksāta no ANAP līdzekļiem un valsts budžetā paredzētā nauda nav izmaksāta viņiem, šāds darījums atzīstams par nepareizu, tāpēc Valsts cilvēktiesību birojam par Ls 8584,33 nosakāms uzrēķins.

Sakarā ar ANAP projektu realizāciju Valsts cilvēktiesību birojs iesaistīja darbā līgumdarbiniekus, noslēdzot ar tiem darba līgumus vai uzņēmuma līgumus. Par darbiniekiem, ar kuriem noslēgti uzņēmuma līgumi, nav izdarīti nodokļu maksājumi. 1996. un 1997.gadā 152 gadījumos no kopējās izmaksātās atalgojuma summas Ls 23 551,02 nav aprēķināts un nav samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 222 gadījumos par kopējo izmaksāto summu Ls 27 595,15 nav samaksāts sociālais nodoklis. Par šo nodokļu neuzskaitīšanu Valsts ieņēmumu dienestam nav paziņots. Departamenta kolēģija atzīst, ka par neaprēķinātiem un nenomaksātiem nodokļiem ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests.

Revīzijā Valsts cilvēktiesību biroja amatperonas nevarēja uzrādīt attaisnojuma dokumentus par dažādiem maksājumiem, kas veikti 1995., 1996. un 1997.gadā, kopsummā par Ls 50 144,79, tai skaitā par maksājumiem, kas izdarīti no valsts budžeta līdzekļiem kopsummā par Ls 14 755,26.

Revīzijas rezultātu izskatīšanas laikā departamenta kolēģijas sēdē ANAP pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sand Sorensena kungs paskaidroja, ka par ANAP līdzekļu izlietojumu neatkarīga auditorfirma ir veikusi revīziju (auditu), kurā pārbaudīts, vai piešķirtie līdzekļi izlietoti atbilstoši noteiktajiem mērķiem un vai līdzekļu izlietojumā ir pietiekami ievērota atklātība ("caurspīdīgums"). Auditorfirma pārkāpumus nav konstatējusi. Pārstāvis paskaidroja, ka attiecībā uz to, kā tiek ievērotas nacionālo normatīvo aktu prasības par grāmatvedības uzskaiti Valsts cilvēktiesību birojā, audits nav veikts un par to pārstāvniecībai nav iespējas izteikties. Paskaidroja arī, ka par piešķirto līdzekļu izlietojumu ANAP pārstāvniecībā iesniegti pārskati un tie ir akceptēti.

Bez attaisnojuma dokumentiem izlietotie valsts budžeta līdzekļi Ls 14 755,26 apmērā Valsts cilvēktiesību biroja grāmatvedībā norakstīti izdevumos nelikumīgi, neievērojot likuma "Par grāmatvedību" 7.panta 1.daļas prasības, kas nosaka, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu, tāpēc šīs summas apmērā Valsts cilvēktiesību birojam nosakāms uzrēķins. Uzrēķins nosakāms par šādiem darījumiem, kuru attaisnošanai Valsts cilvēktiesību birojā nav attiecīgu dokumentu (akti, pavadzīmes utt.):

Kopējā uzrēķinu summa ir Ls 23 339,59 (8584,53 + 14 755,26).

Valsts cilvēktiesību birojam pēc uzrēķinu samaksāšanas atbilstoši Valsts kontroles revīzijas reglamenta 57.pantam ir tiesības piedzīt samaksātās uzrēķinu summas tiesas ceļā no juridiskajām vai fiziskajām personām, kas nepamatoti iedzīvojušās sakarā ar zaudējumu nodarīšanu valsts mantai.

Pēkšņajā revīzijā, kas izdarīta Valsts cilvēktiesību biroja kasē (kasiere S.Berne), konstatēts skaidras naudas pārpalikums 50,61 lata, 6 ASV dolāru un 8 Dānijas kronu apmērā. Atbilstoši Finansu ministrijas Valsts kases departamenta 1995.gada 2.novembra rīkojuma Nr.13 "Par kases operācijām valsts budžeta iestādēs" 22.punktam Valsts cilvēktiesību birojs naudas pārpalikumu ir iemaksājis valsts budžetā 1998.gada 27.maijā.

1995., 1996. un 1997.gadā Valsts cilvēktiesību birojā noslēgti līgumi par pasūtījumiem un piegādēm valsts vajadzībām kopsummā par Ls 80 486, neievērojot Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumus Nr.60, kas bija spēkā līdz 1997.gada 1.janvārim, un likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu", kas ir spēkā pēc tam. Līgumi noslēgti, neizsludinot konkursus un izsoles. Vairāki līgumi nav reģistrēti Valsts cilvēktiesību birojā. Slēdzot līgumu bez konkursa un bez izsoles ar SIA "Datorgrafika" par dizaina drukas salikuma pakalpojumiem par Ls 10 000, pieļauts interešu konflikts, jo par SIA "Datorgrafika" direktoru strādā Pēteris Kalniņš, kas ir arī firmas līdzīpašnieks. Viņš ir radinieks ANAP projekta koordinatorei Lienei Kalniņai, kas Valsts cilvēktiesību birojā daudzkārt ir devusi rīkojumus par naudas maksājumiem.

Bez iepriekš minētā Valsts cilvēktiesību birojā konstatēti šādi pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē:

— netiek pielietoti memoriālorderi — uzkrāšanas saraksti;

— līdzekļu izlietojums uzskaites reģistros iegrāmatots neatbilstoši faktiskajam izlietojumam pēc pirmdokumentiem;

— netiek uzskaitīti debitoru parādi, avansa maksājumi nepareizi norakstīti faktiskajos izdevumos;

— nav sastādīti materiālo vērtību apgrozījuma pārskati;

— nav veikta materiālo vērtību inventarizācija;

— nav iekārtota pamatlīdzekļu analītiskā uzskaite, inventārs nav numurēts, līdz ar to nav nodrošināta kontrole par materiālo vērtību saglabāšanu;

— naudas dokumentus par kopsummu Ls 26 395,25 iestādes vadītāja vietā ir parakstījusi Liene Kalniņa, kurai nav pirmā paraksta tiesības un kura nav iestādes darbinieks;

— nav dzēsti norēķinus apliecinoši dokumenti;

— izlietotie līdzekļi pārskatos uzrādīti nepareizos ekonomiskās klasifikācijas kodos;

— grāmatvedis, kuram ir paraksta tiesības uz naudas dokumentiem, vienlaicīgi ir izpildījis arī kasiera pienākumus.

Kolēģija atzīst, ka grāmatvedības uzskaites stāvoklis Valsts cilvēktiesību birojā nenodrošina kontroli par valsts līdzekļu un mantas likumīgu, pareizu un lietderīgu izmantošanu.

Likumā "Par grāmatvedību" 2.pantā noteikts, ka par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā (iestādē) ir atbildīgs tā vadītājs, bet likuma par Valsts cilvēktiesību biroju 3.pants nosaka, ka biroju vada direktors, līdz ar ko viņš ir atbildīgs par birojā veiktajiem darījumiem.

Kolēģijas sēdē piedalījās un paskaidrojumus sniedza Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers, grāmatvede Skaidrīte Berne, direktora juridiskā padomniece Vineta Stolere un direktora palīdze Inese Cielēna, Tieslietu ministrijas Plānu – finansu departamenta direktore – galvenā grāmatvede Ligita Lapinska, ANAP pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sand Sorensens, finansu vadītājs Jānis Mazais un projektu vadītājs Mārtiņš Hildebrants.

Pamatojoties uz likuma "Par Valsts kontroli" 33.panta 3.punktu un saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas reglamenta 54., 55. un 59.pantu, Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija

nolēma:

1. Noteikt uzrēķinu Valsts cilvēktiesību birojam Ls 23 339,59 apmērā, šo summu ieskaitot valsts budžetā līdz 1998.gada 31.decembrim.

2. Par Valsts cilvēktiesību birojā konstatētajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa aprēķināšanu un šo nodokļu nenomaksāšanu, paziņot Valsts ieņēmumu dienestam.

3. Revīziju slēgt. Pieprasīt no Valsts cilvēktiesību biroja novērst visus revīzijā konstatētos pārkāpumus un par veiktajiem pasākumiem paziņot Valsts kontrolei līdz 1998.gada 1.septembrim.

Lēmumu var pārsūdzet Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma pziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīzijas departamentā.

Kolēģijas priekšsēdētājs K.Beljānis

Kolēģijas locekļi: M.Prāma, R.Zonenbergs