Jaunzēlandē

Rīt Valsts svētki — Vaitangi diena

"Ar prieku vērojam jūsu sasniegumus"

Dr. Džons Larkindeils (John Larkindale) , Jaunzēlandes vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim "

Turpinājums no 1.lpp.

— Kāda bijusi jūsu valsts jaunākā politiskā un ekonomiskā attīstība?

—

Līdz 1996. gadam Jaunzēlandes vēlēšanu sistēma bija līdzīga Apvienotās Karalistes sistēmai. Pašreizējais Jaunzēlandes parlaments jau ir ievēlēts pēc jauktās proporcijas. Respektīvi, mūsu parlamenta sastāvs atbilst proporcijai, kādu partijas ieguvušas vēlēšanās. Šī sistēma ir līdzīga tai, kāda pastāv Vācijā un arī Latvijā. Daudzi jaunzēlandieši domā, ka šī vēlēšanu sistēma ir labāka, jo parlamenta sastāvs precīzāk atspoguļo katras partijas iegūto balsu procentu. 1999. gadā, ne vēlāk kā novembrī, notiks jau otras vēlēšanas pēc šīs sistēmas.

Pēdējos piecpadsmit gados Jaunzēlande ir piedzīvojusi lielas ekonomiskas reformas. Tagad tā ir viena no visatvērtākajām valstīm pasaulē.

Kopš 90. gadu sākuma Jaunzēlande ir sasniegusi pietiekamu ekonomiskā pieauguma līmeni, pat augstāku nekā 80. gados. Kaut gan 1998. gadā Jaunzēlandi skāra briesmīgs sausums (Jaunzēlande ir viena no lielākajām daudzu lauksaimniecības kultūru ražotājām ), kā arī daudzu Āzijas kaimiņvalstu — ļoti svarīgu mūsu ekonomikas sadarbības partneru — ekonomiskās problēmas.

Tādējādi pirmie divi 1998. gada ceturkšņi bija periodi ar nelielu negatīvu ekonomikas bilanci, un tas bija mūsu ekonomikas lejupslīdes laiks. Taču jau trešajā ceturksnī mūsu ekonomika pieauga par 0,7 procentiem, un daudzi ekonomikas analītiķi uzskata, ka atkal ir sākusies mūsu tautsaimniecības augšupeja. 1998. gada decembrī biznesmeņi atkal atguva agrāko gadu pārliecību.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat mūsu valstu divpusējās attiecības?

—

Attiecības starp mūsu valstīm vēl ir savā agrīnajā attīstības pakāpē. Diemžēl mūsu tautas pagaidām arī zina pārāk maz viena par otru . Taču mums tomēr jau ir daudz kopīga. Abās valstīs ir neliels iedzīvotāju skaits — Jaunzēlandē 3,8 miljoni un Latvijā apmēram 2,5 miljoni cilvēku (kaut arī Jaunzēlandes teritorija ir četrreiz lielāka par Latviju). Abām mūsu valstīm ir atvērta ekonomika, un abas tās cenšas attīstīt ciešākas ekonomiskās saites ar visu pasauli. Latvijas valdības aprindās bijusi ilgstoša interese par Jaunzēlandes pēdējo piecpadsmit gadu saimnieciskajām reformām, un tas ir stimulējis arī mūsu plašākas zināšanas. Man ir bijis prieks arī vērot kaut nelielu, taču stabilu studentu un citu apmeklētāju apmaiņu starp mūsu valstīm. Esmu pārliecināts, ka šis process sekmēs lielāku saprašanos starp mums un sekmēs arī tālāku mūsu attiecību nākotni.

— Kā jūs iztēlojaties Latvijas un Jaunzēlandes divpusējo attiecību nākotni?

— Kā jau teicu, es ticu, ka cilvēku tiešie kontakti sekmēs plašākas zināšanas vienam par otru un dziļāku savstarpējo sapratni abām mūsu tautām. Politiskajā plāksnē es sagaidu, ka abas mūsu valstis vēl ciešāk sadarbosies starptautiskā sfērā, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā un Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tālākā nākotnē, mēs gribam sadarboties ar Latviju arī kā ar Eiropas Savienības locekli, ar kuru arī Jaunzēlandei ir dziļi un cieši sakari

— Vai jūs gribētu ko novēlēt "Latvijas Vēstneša’" lasītājiem?

— Es gribētu izmantot šo lielisko iespēju un, tuvojoties jaunajam gadu tūkstotim, novēlēt Latvijas valdībai un tautai visplašākos panākumus nākotnē. Paši dzīvodami nelielā valstī, mēs Jaunzēlandē esam ar prieku un apbrīnu vērojuši progresu, ko Latvija sasniegusi kopš neatkarības atgūšanas šīs desmitgades sākumā. Mans vēstnieka pilnvaru laiks Latvijas Republikā tuvojas beigām, tāpēc es gribētu nodot savu dziļu pateicību visiem draugiem, ko es šajā laikā esmu ieguvis Latvijā — par viņu palīdzību, sadarbību un it īpaši par viņu draudzību. Mums abiem ar sievu ir ļoti siltas atmiņas par Latvijas apmeklējumiem, un šīs atmiņas mēs saglabāsim ilgi.

 

Jaunzēlande atrodas Okeānijas dienvidrietumos un teritorijas ziņā (270 534 kvadrātkilometri) ir četrreiz lielāka par Latviju. Taču Jaunzēlandes iedzīvotāju skaits (3,8 miljoni) mūsu valsts apjomu pārsniedz tikai pusotru reizi. Līdz ar to iedzīvotāju blīvums Jaunzēlandē ir tikai 13 cilvēki uz kvadrātkilometru. Jaunzēlande ir parlamentāra monarhija. Tās valsts iekārtu nosaka Vaitangi līgums un vairāki citi Lielbritānijas un Jaunzēlandes līgumi, kā arī daudzas vietējās paražas. Jaunzēlandes valsts galva ir Lielbritānijas karaliene, ko pārstāv ģenerālgubernators. Valsts likumdevēja institūcijai ir parlaments, bet izpildvara Jaunzēlandē formāli pieder ģenerālgubernatoram un izpildu padomei. Taču faktiski izpildvaru Jaunzēlandē īsteno premjerministra sastādīta valdība.

Jaunzēlandes daba ir ļoti daudzveidīga, jo trīs lielākās Jaunzēlandes salas stiepjas 1700 kilometru garumā. Jaunzēlandē ir gan karstie avoti, dabasgāze un nafta, kā arī zelts, dzelzs, vara, titāna un urāna rūda, azbests, sērs un citi derīgie izrakteņi.

Jaunzēlandē ir augsti attīstīta lauksaimniecība, īpaši lopkopība. Lauksaimniecības produkcija — galvenokārt vilna, sviests, liellopu gaļa — veido apmēram 60 procentus no Jaunzēlandes eksporta apjoma. Gaļas ražošanā caurmērā uz katru iedzīvotāju Jaunzēlande ir pirmajā vietā pasaulē. Īpaši slavena pasaules tirgū ir Jaunzēlandes aitu vilna. Jaunzēlandē ir arī samērā augstu attīstīta rūpniecība, īpaši alumīnija ražošana un melnā metalurģija. Pasaules tirgū pazīstama arī Jaunzēlandes elektroniskās, celulozes un papīra rūpniecības produkcija.

Pēc Otrā pasaules kara Jaunzēlandē patvērumu no atkārtotās padomju okupācijas guva vairāki tūkstoši mūsu tautiešu.

Latvijas valstisko neatkarību Jaunzēlande atzina jau 1991. gada 28. augustā, bet diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika nodibinātas 1991. gada 15 . oktobrī.

Dr. Džons Larkindeils ir Jaunzēlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks mūsu valstī kopš 1996. gada 29. oktobra, kad viņš iesniedza savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors