Latvijas Republikas Augstākās tiesa

Plēnuma lēmums Nr.6

Rīgā 1997.gada 22.decembrī

Par likumu piemērošanu krimināllietās par koku nelikumīgu (patvaļīgu) ciršanu, meža iznīcināšanu vai bojāšanu

Apspriedis tiesu praksi meža pārkāpumu lietās, ievērojot meža kā valsts nacionālās bagātības avota un veselīgas ekoloģiskās vides saglabāšanas nozīmīgumu, nolūkā nodrošināt likumu vienveidīgu izpratni un piemērošanu krimināllietās par koku nelikumīgu (patvaļīgu) ciršanu, meža iznīcināšanu vai bojāšanu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums nolēma izskaidrot:

1. Ar koku nelikumīgu (patvaļīgu) ciršanu Latvijas KK 161.panta izpratnē jāsaprot savvaļā augošu vai nokaltušu koku atdalīšana no augsnes ar jebkādiem paņēmieniem (nozāģējot, nocērtot, nolaužot, izgāžot ar saknēm u. tml.) bez attiecīgas atļaujas.

2. Valsts mežos, kā arī uz zemēm, kuras nodotas meža apsaimniekotāju lietošanā, koku ciršana ir nelikumīga (patvaļīga), ja tā izdarīta bez ciršanas biļetes vai arī pārkāpjot tajā norādītos ciršanas nosacījumus.

3. Privātīpašumā esošajos mežos koku ciršana ir nelikumīga (patvaļīga), ja koki nocirsti bez valsts mežziņa izsniegtā ciršanas apliecinājuma vai arī pārkāpjot koku ciršanas apliecinājuma nosacījumus.

4. Lai nodarījumu kvalificētu kā krimināli sodāmu nelikumīgu (patvaļīgu) koku ciršanu, ja koku ciršana notikusi vairākkārt un zaudējumi katrā koku ciršanas gadījumā pēc cenrāža koku izsniegšanai uz cena kailcirtē nepārsniedz 100 latu, bet kopējā zaudējuma summa ir lielāka par 100 latiem, jākonstatē vainīgā nodoms izdarīt vienotu turpinātu noziegumu.

Par šādu vainīgās personas nodomu var norādīt koku nelikumīgas (patvaļīgas) ciršanas laiks un vieta, laika intervāls starp koku nociršanas gadījumiem, kokmateriālu izmantošanas veids un citi lietas apstākļi.

5. Ja koki nelikumīgi (patvaļīgi) cirsti aizsargājamos vai saudzējamos mežos vai īpaši aizsargājamos meža iecirkņos, vainīgās personas darbības kvalificējamas pēc Latvijas KK 161.panta 2.daļas neatkarīgi no nodarīto zaudējumu apmēra.

5.1. Aizsargājamos jeb I kategorijas mežos ietilpst dabas rezervātu, nacionālo parku, dabas parku, dabas liegumu un preterozijas meži, kā arī zaļo zonu meža parki.

5.2. Saudzējamos jeb II kategorijas mežos ietilpst aizsargājamo ainavu apvidus meži, zaļo zonu mežsaimnieciskie meži un citi meži, kam ir svarīga nozīme vides aizsardzībā.

5.3. Īpaši aizsargājamie meža iecirkņi ir saudzējamos un saimnieciskos mežos īpaši izdalīti meža nogabali ar speciālu apsaimniekošanas un izmantošanas režīmu.

6. Nodarījums kvalificējams pēc Latvijas KK 161.panta 3.daļas kā atkārtoti izdarīts, ja vainīgais jau agrāk bijis sodīts pēc Latvijas KK 161.panta, par ko sodāmība nav dzēsta vai noņemta, un atkal nelikumīgi (patvaļīgi) nocirtis kokus, kuru vērtība pēc cenrāža koku izsniegšanai uz celma kailcirtē pārsniedz 100 latu.

Pēc Latvijas KK 161.panta 3.daļas vainīgās personas nodarījums kvalificējams kā atkārtoti izdarīts arī tad, ja tā kokus nelikumīgi (patvaļīgi) cirtusi vairākkārt un vismaz divos gadījumos šīs personas darbības ir krimināli sodāmas.

7. Par koku nelikumīgu (patvaļīgu) ciršanu, kas izdarīta grupā, saskaņā ar Latvijas KK 161.panta 3.daļu jāsaprot divu vai vairāku personu kā nozieguma izpildītāju piedalīšanās nelikumīgā (patvaļīgā) koku ciršanā, iepriekš par to vienojoties.

8. Koku nelikumīgas (patvaļīgas) ciršanas organizētāju, uzkūdītāju un atbalstītāju rīcība pie nosacījuma, ja viņi nav noziegumā tieši piedalījušies, bet tiešo nozieguma izpildītāju darbībās ir konstatēts Latvijas KK 161.pantā paredzētais nozieguma sastāvs, kvalificējama pēc Latvijas KK 17.panta un 161.panta attiecīgajām daļām.

Gadījumos, kad koku nelikumīgas (patvaļīgas) ciršanas tiešie izpildītāji nav apzinājušies, ka rīkojas prettiesiski, nozieguma organizētāju un uzkūdītāju darbības kvalificējamas pēc Latvijas KK 161.panta attiecīgās daļas kā nozieguma tieša izpildīšana.

9. Ja vainīgās personas nodoms bijis vērsts uz krimināli sodāmas koku nelikumīgas (patvaļīgas) ciršanas izdarīšanu, taču noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, nodarījums kvalificējams pēc Latvijas KK 15.panta 2.daļas un 161.panta attiecīgās daļas.

10. Koku nelikumīga (patvaļīga) ciršana neatkarīgi no vainīgā turpmākās rīcības ar tiem ir kvalificējama tikai pēc Latvijas KK 161.panta atbilstošas daļas.

11. Ja koku nelikumīgā (patvaļīgā) ciršanā vainīgā persona nocirstos kokus nolaupījusi pēc to pārņemšanas īpašnieka likumīgā valdījumā, nodarījums kvalificējams arī kā noziegums pret īpašumu.

Citas personas nocirstu koku nelikumīga iegūšana jākvalificē kā noziegums pret īpašumu, bet nevis kā koku nelikumīga (patvaļīga) ciršana.

12. Personas, kas nelikumīgi (patvaļīgi) nocirtusi speciāli audzētus sev nepiederošus kokus vai atdalījusi no augsnes citus stādījumus (piemēram, koku sējeņus, dekoratīvus krūmus u.tml.), nodarījums kvalificējams kā svešas mantas nolaupīšana vai iznīcināšana.

13. Ja Latvijas KK 161.pantā paredzēto noziegumu kā izpildītājs vai līdzdalībnieks izdarījusi amatpersona, kurai sakarā ar ieņemamo amatu bijis pienākums nodrošināt meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu ievērošanu, tad vainīgas personas darbības, konstatējot dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšanas pazīmes, kvalificējamas pēc noziegumu kopības ar Latvijas KK 162. vai 162.1pantu.

Ja dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšana nav bijusi saistīta ar amatpersonas līdzdalību nelikumīgā (patvaļīgā) koku ciršanā, tad vainīgās amatpersonas darbības kvalificējamas tikai pēc Latvijas KK 162. vai 162.1panta.

14. Ja tās amatpersonas nolaidības dēļ, kurai bijis pienākums nodrošināt meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu ievērošanu, nodarīts būtisks kaitējums valsts vai personu likumīgajām tiesībām un interesēm, nodarījums kvalificējams pēc Latvijas KK 163.panta.

15. Lai kvalificētu nodarījumu pēc Latvijas KK 225.4panta, kad meža īpašnieks tīši iznīcinājis vai bojājis savu mežu, rīkojoties ar uguni vai citādā veidā (piemēram, appludinot vai pārpurvojot mežu, izlejot mežā toksiskās vielas u.tml.), jākonstatē, ka dabas videi nodarīts būtisks kaitējums.

Jautājums par to, vai dabas videi nodarīts būtisks kaitējums, jāizlemj, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus, speciālista vai ekoloģiskās ekspertīzes atzinumu, kā arī dabas videi nodarīto materiālo zaudējumu apmēru.

16. To personu materiālo atbildību, kuras nelikumīgi (patvaļīgi) cirtušas kokus, kā arī iznīcinājušas vai bojājušas mežu, nosaka 1994.gada 24.marta likums “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” un Ministru kabineta 1995.gada 25.jūlija noteikumi Nr.241 “Noteikumi par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem”.

17. Personu saukšana pie kriminālatbildības par koku nelikumīgu (patvaļīgu) ciršanu neatbrīvo tās no pienākuma atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts mežam, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam.

Zaudējumi, kuri nodarīti meža apsaimniekotājiem sakarā ar koku nelikumīgu (patvaļīgu) ciršanu, pilnā apjomā jāpiedzen no tām fiziskām un juridiskām personām, kuru vainas dēļ zaudējumi radušies.

18. Likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” un Ministru kabineta noteikumos nr.241 “Noteikumi par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem” paredzētā zaudējuma atlīdzināšanas kārtība un zaudējumu piedziņas apmēri piemērojami visām koku nelikumīgā (patvaļīgā) ciršanā vainīgajām personām, tajā skaitā arī meža īpašniekiem.

19. Zaudējumu atlīdzināšana vairākkārtīgā piesavināto, nocirsto vai bojāto koku cenas apmērā, kas noteikta izsniegšanai no celma kailcirtē, neatbrīvo vainīgās personas no pienākuma nelikumīgi iegūtos kokmateriālus nodot valsts mežniecībai, kura tos realizē pēc pašvaldības priekšlikuma.

Ja likumpārkāpēji nelikumīgi nocirstos kokus ir realizējuši, no viņiem piedzenama to vērtība tirgus cenās.

20. Gadījumos, kad sveša persona kokus nelikumīgi (patvaļīgi) nocirtusi privātā mežā, kokmateriālu tirgus cena piedzenama par labu meža īpašniekiem. Par labu mežsaimniecībai šādos gadījumos piedzenami zaudējumi tikai vairākkārtīgā koku izsniegšanai uz celma kailcirtē noteiktās cenas apmērā.

21. No meža īpašniekiem, kuri tīši vai aiz neuzmanības iznīcinājuši vai bojājuši savu mežu, dabas videi nodarītie zaudējumi piedzenami par labu valstij.

22. Izlemjot jautājumu par vainīgā nodošanu tiesai par nodarījumu, kurš paredzēts Latvijas KK 161.pantā, jāpārbauda, vai protokolam par meža noteikumu pārkāpumu ir pievienots cirsmas vai atsevišķu izcirsto koku novērtējums, kā arī dati par tā meža kategoriju, kurā izdarīts mežpārkāpums, kam ir svarīga nozīme nodarījuma kvalifikācijā un zaudējumu aprēķināšanā.

23. Izskatot krimināllietas apsūdzībā pēc Latvijas KK 161.panta, nav piemērojami Augstākās tiesas 1976.gada 5.aprīļa plēnuma lēmuma Nr.3 “Par tiesu praksi piemērojot krimināllietās likumus par dabas aizsardzību” (ar grozījumiem, kas izdarīti 1983.gada 28.marta plēnuma lēmumā Nr.3, un 1988.gada 27.jūnija plēnuma lēmumā Nr.5) 4.punkta 3.daļa, 5.punkta 3.daļa un 8. un 10.punkts daļā par mežu nelikumīgu ciršanu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns

Plēnuma sekretāre, Augstākās tiesas senatore Z.Raupa