Eiropas Komisija: Par mediāciju pārrobežu juridiskajos strīdos

Eiropas Komisija 20.augustā atkārtoti uzsvēra potenciālu, kas piemīt spēkā esošajiem ES noteikumiem par mediāciju pārrobežu juridiskajos strīdos, atgādinot dalībvalstīm, ka šie pasākumi var būt efektīvi vienīgi tad, ja dalībvalstis tos īsteno valstu līmenī.

Strīdu un domstarpību risināšana tiesā ir ne vien dārga un laikietilpīga, bet arī var sagraut izdevīgas darījumu attiecības. Pārrobežu lietas ir sarežģītākas atšķirīgu valstu noteikumu un jurisdikciju, kā arī tādu praktisku jautājumu dēļ kā izmaksas un valodas problēmas. Strīdu alternatīva izšķiršana, izmantojot objektīvus mediatorus, var palīdzēt atrisināt šīs problēmas un veidot konstruktīvus risinājumus. Tomēr tam ir vajadzīgi prasmīgi mediatori un skaidri noteikumi, kuriem var uzticēties abas puses.

Pārrobežu mediācija ir sarežģītāka, jo jāsavieno atšķirīgas uzņēmējdarbības kultūras, un abām pusēm ir vajadzīgi kopīgi noteikumi, uz kuriem balstīties. Šai nolūkā 2008.gada maijā stājās spēkā ES noteikumi par mediāciju, un tie ir jāievieš līdz 2011.gada maijam. Šie noteikumi rada juridiskas garantijas mediācijai un, piemērojot rīcības kodeksus vai mācības starpniekiem, nodrošina augstu šā procesa kvalitāti. Līdz šim četras valstis (Igaunija, Francija, Itālija un Portugāle) ir informējušas Komisiju, ka tās savas valsts tiesību aktos ir iekļāvušas ES noteikumus par mediāciju.

“Šie ES pasākumi ir ļoti svarīgi, jo tie sekmē alternatīvu un plašāku pieejamību tiesiskiem risinājumiem ikdienas dzīvē. Tiesu sistēmas dod cilvēkiem iespēju iestāties par savām tiesībām. Tiesu iestāžu efektīvu pieejamību aizsargā ES Pamattiesību harta. Pilsoņiem un uzņēmumiem nevajadzētu liegt viņu tiesības vienkārši tāpēc, ka tiem ir sarežģīti izmantot tiesu sistēmu un ka tie nevar to atļauties, nevar sagaidīt, kad pienāks viņu rinda tiesā, vai nespēj tikt galā ar birokrātiju,” sacīja Viviena Redinga, Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES komisāre, kas atbild par tiesiskumu. “Es aicinu dalībvalstis aktīvi ķerties pie darba, lai ātri ieviestu ES noteikumus par mediāciju, un mazākais, ko var darīt, ir dot iespēju panākt izlīgumu pārrobežu strīdos. Bet vai pie tā būtu jāapstājas? Kāpēc mēs nevaram panākt, lai šie paši pasākumi būtu pieejami arī valstu līmenī? Rezultātā ieguvēji būs pilsoņi un uzņēmumi, sabiedrība un tautsaimniecība, un juridiskā sistēma kā tāda.”

ES Direktīvu par mediāciju piemēro tad, kad divas puses, kas iesaistītas pārrobežu strīdā, brīvprātīgi tiecas panākt izlīgumu ar objektīva mediatora starpniecību. Dalībvalstīm ir jānodrošina iespēja īstenot mediācijā panāktus izlīgumus. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu, ko finansēja ES, tiek lēsts, ka, neizmantojot mediācijas pakalpojumus, vidēji ES tiek nelietderīgi izmantotas 331 līdz 446 dienas, bet papildu juridiskās izmaksas katrā lietā ir no 12 471 līdz 13 738 eiro.

Ar mediācijas palīdzību var atrisināt problēmas starp uzņēmumiem, darba devējiem un darba ņēmējiem, mājokļu īpašniekiem un īrniekiem vai arī starp ģimenēm tā, ka viņu attiecības tiek saglabātas un pat konstruktīvi nostiprinātas, un šādu rezultātu ne vienmēr var panākt tiesas procesā. Strīdu atrisināšana ārpus tiesas ļauj ietaupīt tiesu sistēmas līdzekļus un var samazināt juridiskās izmaksas. Strīdu risināšana tiešsaistē padara arvien pieejamāku attālināto mediāciju. Vienīgais, kā pietrūkst, ir pārrobežu noteikumi, kas pusēm sniedz pārliecību par procesu un tā piemērojamību.

Jebkurā mediācijā ļoti svarīgs elements ir uzticēšanās pašam procesam, īpaši ja iesaistītās puses ir no dažādām valstīm. Tādēļ ES noteikumi mudina dalībvalstis veikt kvalitātes kontroli, izveidot rīcības kodeksus un piedāvāt mediatoriem mācības, lai nodrošinātu efektīvas mediācijas sistēmas ieviešanu. Ieinteresēto personu grupa ar Eiropas Komisijas palīdzību izstrādāja Eiropas Mediatoru rīcības kodeksu, kas tika apstiprināts 2004.gada 2.jūlijā. Eiropas Mediatoru rīcības kodeksā ir izklāstīti vairāki principi, kurus atsevišķi mediatori brīvprātīgi apņemas ievērot; šie principi attiecas uz mediatoru kompetenci, iecelšanu un atlīdzību, mediatoru pakalpojumu reklamēšanu, mediatoru neatkarību un objektivitāti, mediācijas līgumu un konfidencialitātes noteikumiem.

Komisija sagaida, ka līdz 2011.gada maijam šos noteikumus būs ieviesušas 26 dalībvalstis (Dānija izvēlējās nepiemērot šos noteikumus – prerogatīva, ko tā var izmantot saskaņā ar protokolu, kas pievienots ES līgumiem). Līdz šim četras valstis (Igaunija, Francija, Itālija un Portugāle) ir informējušas Komisiju, ka tās ir ieviesušas šos noteikumus. Lietuva un Slovākija ir paziņojušas to kompetento tiesu nosaukumus, kuras var piemērot pārrobežu mediācijas izlīgumus.

Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu līdzīgi noteikumi valstu līmenī bija ieviesti jau pirms šīs direktīvas pieņemšanas, līdz 2011.gada 21.maijam tām ir jāpaziņo Komisijai par noteikumiem, ko tās pieņem direktīvas īstenošanai (šī direktīva konkrēti jānorāda minētajos valstu noteikumos). Dažās dalībvalstīs konkrētās nozarēs jau ir ieviesti mediācijas noteikumi; piemēram, Īrijā un Dānijā tādi pastāv darba attiecību jomā, Somijā – patērētāju domstarpību risināšanā, Zviedrijā – attiecībā uz satiksmes negadījumiem, bet Francijā un Īrijā – ģimenes strīdu risināšanā. Portugāle kopš 2001.gada organizē mācības mediatoriem.

Dalībvalstīm līdz agrākam datumam (2010.gada 21.novembris) jāsniedz informācija par tiesām, kuras ir kompetentas īstenot mediācijā panāktus izlīgumus, lai Komisija varētu publiskot šo informāciju nolūkā atvieglot mediācijas izmantošanu pilsoņiem un uzņēmumiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa