Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Kalvis Torgāns. Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu

Tiesu prakses apkopojums par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ko veikusi Augstākā tiesa 2008.gadā, sniedz visai plašu un detalizētu ieskatu par kļūmēm gan šķīrējtiesu, gan arī rajonu tiesu darbā, gan arī par attiecīgo likuma normu traktējumu. Taču prakse izvirza vēl un vēl jaunus jautājumus, kā arī liek sīkāk noskaidrot dažu tiesību normu saturu. Pēc Civilprocesa likuma (CPL) 2009.gada 5.februāra grozījumiem par izpildu rakstu izsniegšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka dzīves vai atrašanās vietas, nevis pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas kā iepriekš.

Par apjomiem, kādos tiesas īsteno izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas spriedumu izpildei, liecina šādi Tiesu informatīvās sistēmas dati: 2008.gadā Latvijas tiesās izskatīti 3437 pieteikumi par šķīrējtiesas nolēmumu izpildi, apmierināti 2607 pieteikumi, atstāti bez izskatīšanas pieci, lieta izbeigta par 32 pieteikumiem; 2009.gadā izskatīti 3298 pieteikumi, apmierināti 2265, atstāti bez izskatīšanas četri, lieta izbeigta par 21 pieteikumu. Šie skaitļi rāda, ka šķīrējtiesas dod jūtamu atslogojumu vispārējās jurisdikcijas tiesām, taču izraisa arī jautājumu, kāpēc daudz ir neapmierināto pieteikumu.

• Juris Juriss. Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

Daudzās Eiropas valstīs, un ne tikai tajās, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana gan normatīvajos aktos, gan arī tiesu praksē ir risināta agrāk, nekā šie procesi ir risinājušies Latvijā. Mūsu valsts tiesu praksi šajā jomā var vērtēt kā relatīvi neilgu un vēl nestabilu, par ko liecina tās nevienveidība, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka vairāk nekā desmit gadu ir pilnīgi pietiekams laiks, lai normatīvo aktu regulējums tiktu sakārtots, lai praksē nerastos duālas situācijas, piemērojot attiecīgās normas. Iemeslu, kāpēc citās valstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jautājumi ir risināti efektīvāk nekā Latvijā, var izskaidrot.

Pirmkārt, piemēram, ASV tiesību aizsardzības iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu kā organizētās noziedzības aktivitātes identificēja jau trīsdesmitajos gados, tādēļ pilnīgi saprotams, ka ASV šobrīd ir apkopojusi lielu praksi šajā jautājumā. Līdzīgi arī daudzas Eiropas valstis jau ir paguvušas apkopot tiesu praksi un virzīt savu valstu nacionālo likumdošanas procesu optimālajā virzienā cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Otrkārt, šīm valstīm ir liela pieredze, kura gūta starptautiskā tiesiskā regulējuma izstrādē.

• Edvīns Balševics, intervijā “Jurista Vārdam”. Tiesu procesi būs iespējami arī attālināti

Tiesu administrācija Latvijas tiesu sistēmā ievieš būtiskus jauninājumus, lai ar video un skaņu iekārtu starpniecību varētu attālināti veikt tiesvedības procesus. Izmantojot Šveices valdības piešķirto finansējumu, Tiesu administrācija īsteno nozīmīgu projektu “Latvijas tiesu modernizācija”. Šis projekts paredz vairākas aktivitātes, no kurām tiesu un ieslodzījuma vietu aprīkošana ar videokonferenču un audio aparatūru ir saistīta gan ar tehnoloģiju ieviešanu Latvijas tiesās, gan principiāli jaunām tiesvedības procesuālām iespējām.

Nozīmīgs jauninājums šī projekta ietvaros ir skaņas ieraksta iekārtu uzstādīšana tiesas sēžu zālēs. Tas nozīmē, ka tiesas procesi tiks ierakstīti. Līdz šim, kā zināms, ir bijis tā, ka tiesas sēžu sekretārs ar roku vai datorā pieraksta sēdes protokolu, un pēc tiesas sēdes tas tiek atbilstoši noformēts. Ieviešot skaņas ieraksta iespēju, tiks atvieglota protokolu rakstīšana. Proti, skaņas ieraksti var aizstāt tiesas sēdes protokolu, kāds tas ir šobrīd, un turpmāk protokolā tiktu fiksētas tikai tiesas procesa galvenās sastāvdaļas.

“Jurista Vārda” redakcija