“Ārlietu dienests ir spējis ne vien godam pārstāvēt Latviju, bet arī dot ieguldījumu Latvijas ekonomikas atveseļošanā”

Valsts prezidents Valdis Zatlers — Latvijas vēstnieku ikgadējā darba sanāksmē Rīgā 2010.gada 24.augustā:

Godātais ministra kungs [ārlietu ministrs Aivis Ronis]! Cienītās vēstnieku kundzes un godātie vēstnieki! Dāmas un kungi!

Man ir tiešām prieks būt jūsu vidū, jo, esot jau ceturtajā prezidentūras gadā, personīgi pazīstu visus no jums. Vispirms es gribētu pateikties par nozīmīgo darbu, ko īpaši smagajos apstākļos kopš iepriekšējās sanāksmes jūs esat veikuši Latvijas labā. Gribētu pateikties par jūsu ieguldījumu gan manu vizīšu sagatavošanā jūsu mītnes zemēs, gan arī par darbu pie jūsu mītnes valsts augstāko amatpersonu vizītēm Latvijā.

Neskatoties uz apjomīgo līdzekļu samazināšanu, ārlietu dienests ir spējis ne vien godam pārstāvēt Latviju, bet arī dot ieguldījumu Latvijas ekonomikas atveseļošanā, meklējot jaunus noieta tirgus Latvijas eksporta precēm un piesaistot investīcijas Latvijas ekonomikai.

Arī turpmāk kā Valsts prezidents izmantošu visas Satversmē noteiktās pilnvaras, lai panāktu, ka ārlietām un aizsardzībai paredzētie līdzekļi nākamā gada budžetā vairs netiks samazināti.

Dāmas un kungi!

Mūsu galvenais mērķis ārlietās ir veicināt un nostiprināt Latvijas konkurētspēju. Ekonomisko konkurētspēju globālajā tirgū un politisko konkurētspēju starptautiskajā politikā. Latvijas vārdam ir jābūt gan preču, gan pakalpojumu kvalitātes simbolam. Latvijas vārdam ir jābūt arī kvalitatīvas, efektīvas un tālredzīgas politikas simbolam starptautiskajā vidē.

Šodien vēlos runāt par to, kādas ir Latvijas ārlietu prioritātes šajā gadā, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Pirmkārt, ārējo ekonomisko sakaru veicināšana, strādājot gan pie eksporta tirgus attīstības, gan arī pie ārvalstu investīciju piesaistes. Otrkārt, Latvijas ilglaicīgas drošības stiprināšana NATO ietvaros un transatlantisko attiecību kopšana. Treškārt, aktīva dalība Eiropas Savienības politiku izstrādāšanā un īstenošanā. Ceturtkārt, pragmatiska un savstarpēji izdevīga dialoga attīstība ar Krieviju.

Dāmas un kungi!

Latvija iziet no ekonomiskās lejupslīdes. Krīzes dziļākais punkts ir pārvarēts. Man dažkārt jautā – kad Latvijas ekonomika atgriezīsies tajā stāvoklī, kādā tā bija 2007.gadā. Domāju, ka mēs nevaram un mums arī nevajag atgriezties pagātnē. Ekonomiskais modelis, kas veidojās pirmskrīzes gados, izrādījās dzīvotnespējīgs. Esmu pārliecināts, ka mums ir pa spēkam attīstīt ekonomiku, kas ir ilgtspējīga, kurā preču un pakalpojumu eksports ieņem daudz nozīmīgāku lomu. Šāda attīstība ir kā stratēģiskā attīstība turpmākajos gados. Šeit vienādi svarīga ir gan konkurētspējīgu produktu attīstība, gan esošo tirgu attīstība, gan jauno tirgu apgūšana.

Uzrunājot jūs iepriekšējo reizi, uzsvēru, ka viens no galvenajiem darbības virzieniem Latvijas Valsts prezidentam, Latvijas valdībai un diplomātiem ir Latvijas ārējo ekonomisko sakaru veicināšana. Radoša pieeja eksporta attīstībai ir pamats gan izejai no krīzes, gan arī ilgtspējīgai ekonomikai.

Otrs galvenais virziens ir investīciju piesaiste. Ekonomikas attīstībai nepieciešamas kvalitatīvas uz ražošanu veicinošas un Latvijas ekonomikas konkurētspēju palielinošas investīcijas.

Aizvadītajā gadā esat pierādījuši, ka par spīti ierobežotajiem vēstniecību resursiem ir bijis iespējams sniegt Latvijas uzņēmējiem būtisku atbalstu. Gribu pateikties jums par paveikto. Taču darāmā vēl daudz. Ja eksporta līmenis pēdējā gada laikā ir būtiski audzis, to nevar teikt par investīcijām. Ārvalstu investīcijas Latvijā ir turpinājušas kristies.

Ārējo ekonomisko sakaru veicināšana būs viens no maniem pamatuzdevumiem arī nākamajā gadā. Jau esam pieredzējuši rezultātus, ko šāda pieeja dod. Īpaši gribētu atzīmēt veiksmīgo darbu ekonomisko sakaru veicināšanā Centrālāzijā un Kaukāzā.

Uzskatu, ka joprojām liels un līdz galam neizmantots sadarbības potenciāls ir Tālo Austrumu reģiona valstis. Tajā pašā laikā nedrīkstam aizmirst darbu ar mūsu galvenajiem eksporta partneriem un kaimiņiem – Baltijas un Ziemeļvalstīm, Poliju, Vāciju un Krieviju. Gan sarunās ar uzņēmējiem, gan arī analizējot mūsu tirdzniecības bilanci, ir skaidrs, ka Baltijas jūras reģions ir mūsu primārā ekonomisko interešu zona.

Dāmas un kungi!

Mūsu galvenais stratēģiskais partneris ir ASV. Šī ir viena no tām valstīm, kur attiecību veidošanā īpaši būtiska ir tieši Valsts prezidenta loma.

Pēdējo gadu laikā teicami ir attīstījusies divpusējā sadarbība, īpaši aizsardzības jomā, un arī sadarbība NATO ietvaros. Īpaši jāatzīmē divpusējās militārās mācības un vingrinājumi, arī pozitīvie procesi, kas šā gada laikā notikuši NATO ietvaros. Esam apmierināti, ka 5.pants Latvijai un citām reģiona valstīm gūst savu saturisko piepildījumu.

Novembrī tiks pieņemta jauna NATO Stratēģiskā koncepcija. Esmu pārliecināts, ka tajā pilnīgi tiks ietvertas arī Latvijai būtiskās intereses un pārapstiprināta Vašingtonas līguma kolektīvās aizsardzības sistēmas loma. Par to vēlētos uzteikt arī Roņa kungu, kas ir devis būtisku ieguldījumu NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas pārdomu procesā.

Dāmas un kungi!

Gribētu šeit īpaši pieminēt mūsu misiju Afganistānā. Kā kolektīvās drošības sistēmas dalībniece Latvija ir nepastarpināti ieinteresēta veiksmīgā misijas iznākumā. Mums ir plecu pie pleca jāstrādā ar sabiedrotajiem un kopīgi jāpanāk, ka Afganistānas valdība spēj uzņemties atbildību par drošības situāciju savā valstī. Mums ir jāiesaistās arī plašākā NATO diskusijā par to, kā izveidot labāko stratēģiju šāda iznākuma sasniegšanai.

Latvijas vadošajiem politiskajiem spēkiem ir jāsaprot, ka misijas Afganistānā sekmīgs noslēgums kopā ar mūsu NATO partneriem ir arī Latvijas drošības ķīla. Ja vēlamies būt kolektīvās drošības sistēmas dalībnieki, ja vēlamies, lai mūsu debesis sargā NATO lidmašīnas, ja vēlamies, lai nekad nerastos šaubas par Latvijas teritorijas militāru apdraudējumu, mums ir jābūt atbildīgiem un aktīviem partneriem. Šķiet, ka tā ir pašsaprotama aksioma. Diemžēl pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam aicinājumus atteikties no Latvijas aktīvas līdzdalības starptautiskajās operācijās taupības vai citu iemeslu dēļ. Šādi aicinājumi ir bezatbildīgi un ir pretrunā ar valsts ilgtermiņa drošības interesēm.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka veiksmīga diplomātu darba rezultātā Latvija ir kļuvusi par ASV un citu NATO valstu nemilitāro kravu tranzīta ceļu uz Afganistānu. Drošības jomā mēs jau sen vairs neesam problēmreģions, bet sabiedrotie, kas spēj sniegt savu pienesumu NATO kopīgajās operācijās.

Dāmas un kungi!

Dalība Eiropas Savienībā jau sen vairs nav tikai ārlietu resora atbildība. Jaunā finanšu perspektīva, kopējā lauksaimniecības politika, enerģētika un daudzas citas jomas ir kļuvušas par daļu no Latvijas iekšpolitiskās dzīves plāniem un uzdevumiem.

Savas prezidentūras laikā esmu ticies ar iedzīvotājiem vairāk nekā simts pilsētās un novados. Viņi visi mudina Latvijas valdību panākt godīgāku Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politiku. Lūk, mums ir skaidri formulēts tautas uzdevums.

Jau nākamā gada laikā būs jāiegulda liels darbs, lai īstenotu Latvijas intereses Eiropas Savienības jaunās finanšu perspektīvas veidošanā.

Būtiski ir arī turpināt Eiropas Savienības instrumentu izmantošanu Latvijas enerģētikas politikas īstenošanai.

Dāmas un kungi!

Nedaudz vairāk gribētu pievērsties Austrumu partnerībai, kura ir aktuāla manā dienas kārtībā. Pagājis pusotrs gads kopš šī projekta uzsākšanas. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu izvērtēt gan šīs programmas iespējas, gan arī noteikt prioritātes, lai Austrumu partnerība nestu gaidītos augļus.

Ņemot vērā, ka mēs esam valsts, kam ar šo reģionu ir vistiešākā saskare, programmas izdošanās ir arī mūsu nacionālo interešu jautājums.

Pēdējos gados šajā reģionā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Ir sarucis arī Latvijai pieejamo resursu daudzums, lai īstenotu savu politiku Austrumu partnerības valstīs. Ņemot vērā abus šos apstākļus, mums ir jāizvērtē Latvijas ārpolitikas mērķi un iesaiste Austrumu partnerības valstīs.

Dāmas un kungi!

Pēdējā laikā presē tiek daudz rakstīts par manu iespējamo vizīti Krievijā. Tiek uzdoti jautājumi par šādas vizītes mērķi, ko vēlamies sasniegt attiecībās ar Krieviju. Atbilde ir ļoti vienkārša: normālas kaimiņattiecības. Šis process ir ilgs un dažkārt ērkšķiem kaisīts ceļš, taču mums Latvijas un Krievijas saskarsme ir jāievirza cieņpilnu un savstarpēji izdevīgu attiecību sliedēs.

Latvijas Valsts prezidenta vizīte ir solis, lai pavirzītos uz priekšu trīs galvenajos jautājumu blokos.

Pirmkārt, nepieciešams veidot politisko dialogu augstākajā līmenī. Jā, labi strādā Starpvaldību komisija, ir dažādu resoru kontakti, taču politiskā dialoga līmenis ir akūti nepietiekams, ņemot vērā, ka Krievija ir mūsu kaimiņvalsts. Ir jāpaver iespēja regulārākiem kontaktiem starp augstākajām amatpersonām, un šis ir viens no uzdevumiem, ko vēlētos sasniegt.

Otrkārt, nepieciešams veicināt Latvijas un Krievijas ekonomiskos kontaktus. Protams, lielākā loma šeit būs abu valstu uzņēmējiem, taču valsts uzdevums ir nodrošināt konkurētspējīgu vidi un līgumtiesisko bāzi ekonomiskās sadarbības sekmīgai attīstībai. Dažkārt publiskajā informācijas telpā izskanējušas spekulācijas par ekonomisku labumu pirkšanu par politisku cenu. Tā nekad nenotiks.

Treškārt, redzu šo kā iespēju noņemt spriedzi no jautājumiem, par kuriem tradicionāli ar Krieviju ir bijis grūti runāt. Būtiskākais no šādiem jautājumiem ir vēstures tēma. Neatsakoties no savas vēstures, Latvija mudina Krieviju izveidot komisiju par abu valstu grūtajiem vēstures jautājumiem. Komisiju, kurai pilnvērtīga darba veikšanai būtu pieeja abu valstu arhīviem. Esmu pārliecināts, ka ne uzreiz, bet pakāpeniski veidosies atklāts dialogs par jautājumiem, kur abu valstu viedokļi radikāli atšķiras. Tikai tā – soli pa solim – var veidot savstarpēju uzticēšanos.

Es apzinos, ka attiecību normalizācija ar Krieviju nav viegls solis, ir pietiekami daudz uzslāņojumu, pietiekami daudz spēku abās valstīs, kam nav izdevīgas labas kaimiņattiecības, bet es uzskatu, ka mums ir jāiet šajā virzienā.

Dāmas un kungi!

Pēc mēneša Latvijā notiks Saeimas vēlēšanas. Man kā Latvijas Valsts prezidentam būs privilēģija un arī atbildība nosaukt nākamo valdības vadītāju. Lai arī pašlaik ir grūti prognozēt vēlēšanu rezultātus, tomēr vēlos uzsvērt, ka savā izvēlē vadīšos ne tikai no kandidāta spējas nodrošināt Saeimas vairākuma atbalstu, bet arī no apņēmības uzturēt Latvijas ārpolitikas un drošības politikas kursa nemainīgumu.

Tas nozīmē Latvijas pilnvērtīgu dalību Eiropas Savienībā un NATO, stratēģisko partnerību ar ASV. Būtisks būs arī premjera kandidāta redzējums par Latvijas ekonomikas atveseļošanas programmu sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju.

Dāmas un kungi!

Nākamais gads būs svarīgs Latvijas diplomātijai – mums ir mērķis – Latvijas ekonomiskās un politiskās konkurētspējas nostiprināšana. Tas ir mērķis, ko mēs varam sasniegt.

Pateicos jums! Paldies par uzmanību!