LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN BEĻĢIJAS KARALISTES VALDĪBAS LĪGUMS PAR SADARBĪBU POLICIJAS JOMĀ

Latvijas Republikas valdība

un

Beļģijas Karalistes valdība

Turpmāk tekstā sauktas par Līgumslēdzējām Pusēm,

Vēloties nostiprināt draudzības saites un veicināt sadarbību starp abām valstīm un jo sevišķi ņemot vērā kopējo vēlēšanos nostiprināt savstarpējo policijas sadarbību;

Nolūkā uzlabot šo policijas sadarbību abu valstu starptautisko saistību ietvaros attiecībā uz pamattiesību un brīvību ievērošanu, kas nostiprinātas tādos dokumentos kā 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kā arī Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencijā personu aizsardzībai attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi;

Ņemot vērā, ka starptautiskā organizētā noziedzība ir nopietns drauds Līgumslēdzēju Pušu sociāli ekonomiskajai attīstībai un ka starptautiskās organizētās noziedzības nesenā evolūcija apdraud to institucionālo funkcionēšanu;

Ņemot vērā, ka Līgumslēdzēju Pušu valdības un parlamenti ir norūpējušies par cīņu pret nelegālo cilvēku tirdzniecību, pret nelegālo iebraukšanu un izbraukšanu no savu valstu teritorijām, pret nelegālo imigrāciju, kā arī par cīņu pret tām organizētajām struktūrām, kas piedalās šajās nelikumīgajās darbībās,

Ņemot vērā, ka narkotisko un psihotropo vielu nelegālā ražošana un izplatīšana apdraud to pilsoņu veselību un drošību;

Ņemot vērā, ka nepietiek vienīgi saskaņot attiecīgos normatīvos aktus, lai efektīvi cīnītos pret nelegālās migrācijas parādību;

Ņemot vērā, ka efektīva starptautiskā policijas sadarbība organizētās noziedzības un nelegālās migrācijas jomā, jo sevišķi apmainoties ar un apstrādājot informāciju, ir būtiski svarīga, apkarojot un novēršot minētās noziedzīgās darbības;

Apzinoties, ka šajā nolūkā ir nepieciešami vairāki atbilstoši pasākumi, kā arī cieša sadarbība starp Līgumslēdzējām Pusēm;

Ir vienojušās par sekojošo:

Termini

1. pants

Šajā līgumā sekojošiem terminiem ir šādas nozīmes:

Starptautiskā cilvēku tirdzniecība:

Visas darbības nolūkā:

a) veicināt iebraukšanu, tranzītu, uzturēšanos vai aizbraukšanu no Līgumslēdzējas Puses teritorijas, šiem mērķiem izmantojot piespiedu pasākumus, jo sevišķi piemērojot vardarbību vai draudus, vai arī izmantojot krāpšanu, ļaunprātīgi izmantojot varu vai citas ietekmēšanas formas tādā veidā, ka attiecīgajai personai nav citas iespējas kā vienīgi pakļauties šim spiedienam;

b) jebkādā veidā ekspluatēt kādu personu, pilnīgi apzinoties apstākļus, kādos šī persona iebrauc, caurbrauc vai uzturas tās valsts teritorijā, kas ir šī Līguma Līgumslēdzēja Puse (sk. a) punktu).

Bērnu seksuālā ekspluatācija:

Tādi noziedzīgi nodarījumi, kas norādīti ANO 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērna tiesībām 34.pantā, ieskaitot bērnu pornogrāfijas materiālu izgatavošanu, pārdošanu un izplatīšanu vai citas tirdzniecības formas ar bērnu pornogrāfijas materiāliem, kā arī šādu materiālu turēšanu personiskām vajadzībām.

Tehniskais atbalsts:

Tehniskais atbalsts ir loģistikas atbalsts, kas tiek sniegts tiesību aizsardzības un imigrācijas iestādēm.

Noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar kodol- un radioaktīvām vielām:

Tādi noziedzīgi nodarījumi, kas uzskaitīti 1980.gada 3.martā Vīnē un Ņujorkā parakstītās Konvencijas par kodolmateriālu fizisko aizsardzību 7(1).pantā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija:

Tādi noziedzīgi nodarījumi, kas uzskaitīti 1990.gada 8.novembrī Strasbūrā parakstītās Eiropas Padomes Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 6.panta punktos (1) līdz (3).

Organizētā noziedzība:

Visi nodarījumi, kurus izdarījusi kāda “noziedzīga organizācija”, kas tiek definēta kā strukturēta apvienība, kas pastāv ilgāku laiku, sastāv no vairāk nekā divām personām, kas darbojas saskaņoti nolūkā izdarīt nodarījumus, kas ir sodāmi ar brīvības atņemšanu vai ar apcietināšanas rīkojumu ar minimālo termiņu vismaz četri gadi vai arī ar smagāku soda mēru, neatkarīgi no tā, vai šie nodarījumi ir pašmērķis vai arī līdzeklis, lai gūtu materiālus labumus, un attiecīgos gadījumos, neatļauti ietekmējot valsts iestāžu darbību.

Personu dati:

Jebkāda informācija, kas attiecas uz kādu konkrētu vai identificējamu fizisko personu (datu subjektu); identificējama persona ir persona, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo sevišķi izmantojot identifikācijas numuru vai arī vienu vai vairākus faktorus, kas ir konkrēti raksturīgi personas fiziskajai, psiholoģiskajai, garīgajai, ekonomiskajai, kultūras vai sociālajai identitātei.

Personu datu apstrāde:

Jebkura darbība vai darbību kopums, kas tiek veiktas ar personu datiem, neatkarīgi no tā, vai tiek vai arī netiek pielietotas automātiskas metodes, ieskaitot tādas darbības kā vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, pielāgošana vai izmainīšana, aktualizēšana, konsultācijas, lietošana, izpaušana nodošanas ceļā, izplatīšana vai citāda pieejamības nodrošināšana, kārtošana vai kombinēšana, izdzēšanas bloķēšana vai likvidācija.

Narkotiskās vielas:

Nozīmē jebkādas dabīgās vai sintētiskās vielas, kas norādītas 1961.gada 30.marta Ņujorkā parakstītās Vienotās Konvencijas par narkotiskajām vielām I un II sarakstā.

Psihotropās vielas:

Nozīmē jebkādas dabīgās vai sintētiskās vielas, vai jebkādus dabīgos materiālus, kas norādīti 1971.gada 21.februāra Konvencijas par psihotropām vielām I, II, III un IV sarakstā.

Nelegālā tirdzniecība ar narkotiskajām vai psihotropām vielām:

Narkotisko vai psihotropo vielu ražošana un izgatavošana vai arī tirdzniecība ar tām pretēji 1961.gada 30.marta parakstītās Vienotās Konvencijas par narkotiskajām vielām, 1971.gada 21.februārī parakstītās Konvencijas par psihotropām vielām vai arī 1988.gada 19.decembrī parakstītās ANO Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu noteikumiem.

Steidzami pieprasījumi:

Pieprasījums tiek uzskatīts par steidzamu tādos gadījumos, kad formālie administratīvie procesi ar centrālajām institūcijām var traucēt vai kaitēt novēršanas pasākumiem vai izmeklēšanai.

Sadarbības jomas

2.pants

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un nosacījumiem sadarboties visplašākajā iespējamā apjomā policijas sadarbības jomā.

2. Līgumslēdzējas Puses sadarbojas visos jautājumos, kas attiecas uz ar organizēto noziedzību saistīto nodarījumu novēršanu, apkarošanu un vajāšanu, tajā skaitā tādos jautājumos kā:

— noziedzīgi nodarījumi pret personas dzīvību un veselību;

— noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru ražošanu un nelegālo tirdzniecību;

— nelegālā imigrācija;

— sutenerisms, cilvēku tirdzniecība un bērnu seksuālā ekspluatācija;

— izspiešana;

— šaujamieroču, munīcijas, sprāgstvielu, radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un citu bīstamu vielu zādzības un nelegālā tirdzniecība;

— maksāšanas līdzekļu, čeku un vērts­papīru viltošana (izgatavošana, atveidošana, pārveidošana un izplatīšana);

— noziedzīgi nodarījumi saistībā ar komerciālo un finansiālo apmaiņu;

— noziedzīgi nodarījumi pret īpašumiem, tai skaitā mākslas darbu un vēsturisko objektu zādzības un nelegālā tirdzniecība;

— noziedzīgi nodarījumi pret vidi;

— automobiļu zādzības un nelegālā tirdzniecība, viltojumi un viltojumu izmantošana saistībā ar automobiļiem;

— noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija;

— noziedzīgi nodarījumi saistībā ar terorismu.

3. Tos smagos noziegumus, kas izriet no organizētās noziedzības un kas nav definēti 1.pantā, izvērtē kompetentie nacionālie dienesti saskaņā ar savu valstu nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

3.pants

Līgumslēdzējas Puses sadarbojas arī attiecībā uz:

— pazudušu personu meklēšanu un nenoskaidrotu līķu identifikāciju;

— vienai Līgumslēdzējai Pusei nozagtu, pazudušu, piesavinātu vai pazaudētu objektu meklēšanu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

4.pants

2. un 3.pantā minētajās jomās Līgumslēdzējas Puses sadarbojas:

— apmainoties ar informāciju, kas attiecas uz tiesību aizsardzības un imigrācijas iestāžu kompetences jomām;

— apmainoties ar iekārtām;

— sniedzot tehnisko un zinātnisko palīdzību, apmainoties ar tehnoloģisko prasmi, kā arī piegādājot speciālās tehniskās iekārtas;

— apmainoties ar pieredzi;

— sniedzot palīdzību profesionālajā apmācībā;

— palīdzot sagatavot pieprasījumu izpildi par tiesisko palīdzību krimināllietās;

saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.

Informācijas apmaiņa

5.pants

Līgumslēdzējas Puses sniedz viena otrai palīdzību un garantē ciešu un pastāvīgu sadarbību. Tās apmainās ar visiem noderīgiem un būtiskiem datiem. Šo sadarbību var īstenot, izveidojot pastāvīgus kontaktus ar to sakaru virsnieku starpniecību, kas tiks nozīmēti.

6.pants

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas nodrošināt, lai to policijas vienības sniegtu palīdzību, un, ievērojot savu nacionālo normatīvo aktu prasības un darbojoties savas kompetences ietvaros, novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus tajos gadījumos, kad pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas Puses nacionālie normatīvie akti neparedz attiecīgo pieprasījumu vai tā izpildi tiesu iestādēm.

2. Konkrētos gadījumos katra Līgumslēdzēja Puse, ievērojot savus nacionālos normatīvos aktus un attiecīgo ierosināšanas kārtību, var nodot tādu informāciju attiecīgajai Līgumslēdzējai Pusei, kas tiek uzskatīta par nepieciešamu šai Līgumslēdzējai Pusei, lai palīdzētu novērst un apkarot tos nodarījumus, kas minēti šī Līguma 2.sadaļā, vai arī lai novērstu draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

7.pants

Pieprasījumu iesniegusī Līgumslēdzēja Puse drīkst izmantot jebkādu pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas Puses sniegtu informāciju kā liecības apsūdzībā tikai tādā gadījumā, ja ir iesniegts juridiskās palīdzības pieprasījums saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem noteikumiem.

8.pants

1. Palīdzības pieprasījumi un atbildes uz šiem pieprasījumiem tiek nodoti caur katras Līgumslēdzējas Puses nozīmētajām Centrālajām institūcijām, kas ir kompetentas starp­tautiskajā policijas un imigrācijas iestāžu sadarbībā.

Gadījumā, ja pieprasījumu nav iespējams izpildīt pietiekami savlaicīgi, izmantojot iepriekšminēto veidu, tad, izņēmuma kārtā un vienīgi steidzamos gadījumos, pieprasījumu iesniedzošās Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes var to nodot tieši pieprasījumu saņemošās Līgumslēdzējas Puses kompetentajām iestādēm, kuras dod tūlītēju atbildi. Šajos izņēmuma gadījumos pieprasījumu iesniegušās iestādes pienākums ir, cik ātri vien iespējams, informēt pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas Puses starptautiskās sadarbības lietās nozīmēto Centrālo institūciju par tiešo pieprasījumu, motivējot steidzamību.

2. Līgumslēdzēju Pušu kompetentie ministri nozīmē Centrālās institūcijas, kas ir kompetentas starptautiskās sadarbības jautājumos, un nosaka savstarpējās palīdzības konkrēto kārtību.

9.pants

Pieprasījumu iesniegušās kompetentās iestādes pienākums ir nodrošināt to konfidencialitātes pakāpi, ar kuru otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījumu saņēmusī kompetentā iestāde ir apzīmējusi attiecīgo informāciju. Drošības pakāpes ir tās pašas, kuras izmanto INTERPOLS.

10.pants

1. Līgumslēdzējas Puses var uz ierobežotu vai neierobežotu laika periodu nozīmēt sakaru virsniekus starp Līgumslēdzējām Pusēm.

2. Sakaru virsnieki uz ierobežotu vai neierobežotu laika periodu tiek nozīmēti, lai veicinātu un paātrinātu sadarbību starp Līgumslēdzējām Pusēm, tajā skaitā vienojoties par palīdzības sniegšanu:

a. apmainoties ar informāciju, lai novērstu un apkarotu noziedzību;

b. izpildot savstarpējās palīdzības pieprasījumus krimināllietās;

c. lai izpildītu to iestāžu uzdevumus, kas ir atbildīgas par ārējo robežu apsardzību un imigrāciju;

d. lai izpildītu to iestāžu uzdevumus, kas ir atbildīgas par draudu novēršanu sabiedriskajai kārtībai.

3. Sakaru virsnieki sniedz padomus un palīdzību. Tie nav tiesīgi neatkarīgi pildīt policijas funkcijas. Tie sniedz informāciju un veic savus uzdevumus to norādījumu ietvaros, kurus tiem dod viņus nosūtījusī valsts un tā Līgumslēdzēja Puse, uz kuru viņi ir nosūtīti. Tie regulāri sniedz ziņojumus tās Līgumslēdzējas Puses par policijas sadarbību atbildīgajai Centrālajai institūcijai, uz kuru viņi ir nosūtīti.

4. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās ministrijas var vienoties par to, ka vienas Līgumslēdzējas Puses sakaru virsnieki, kas nosūtīti uz kādu trešo valsti, pārstāv arī otras Līgumslēdzējas Puses intereses.

Personu datu aizsardzība

11.pants

1. Īstenojot šo Līgumu, personu datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses attiecīgajiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

2. Kas attiecas uz personu datu apstrādi, īstenojot šo Līgumu, Līgumslēdzējas Puses nodrošina personu datu aizsardzību saskaņā ar tiem noteikumiem, kas noteikti Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencijā personu aizsardzībai attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi, kā arī Eiropas Padomes Ministru Komitejas 1987.gada 17.septembra Rekomendācijā R (87) 15 Par personu datu izmantošanas kārtību policijas sektorā.

3. Kas attiecas uz to personu datu apstrādi, kas ir nodoti saistībā ar šī Līguma īstenošanu, ir jāievēro šādi noteikumi:

a. pieprasījumu iesniegusī Līgumslēdzēja Puse nedrīkst izmantot šos datus citādi kā tikai tajos ietvaros, kurus šis līgums paredz minēto datu nodošanai;

b. šos datus drīkst izmantot tikai tās tieslietu institūcijas, dienesti un pārvaldes, kas pilda kādu uzdevumu vai funkciju to mērķu ietvaros, kas izklāstīti šajā Līgumā un jo sevišķi tā 2. un 3.pantā. Līgumslēdzējas Puses viena otrai nodod lietotāju sarakstu;

c. tā Līgumslēdzēja Puse, kas datus nodod, nodrošina to pareizību un pilnīgumu, kā arī to, lai šie dati tiktu uzglabāti tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams. Gadījumā, ja — vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc attiecīgās personas pieprasījuma — tiek noskaidrots, ka ir tikuši nodoti nepareizi dati vai arī dati, kurus nevajadzēja nodot, tad tūlīt jāinformē pieprasījumu iesniegusī Līgumslēdzēja Puse vai Puses, un tām ir attiecīgi jārīkojas, lai šos datus labotu vai iznīcinātu;

d. viena Līgumslēdzēja Puse nedrīkst atsaukties uz to, ka otra Līgumslēdzēja Puse ir nodevusi nepareizus datus, tādējādi tālāk nododot savu atbildību pret aizskarto personu saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem;

e. personu datu nodošana un saņemšana ir jāreģistrē. Līgumslēdzējas Puses nodod viena otrai to iestāžu vai dienestu sarakstu, kurām ir jurisdikcija reģistrācijas jautājumos;

f. piekļūšana datiem ir pakļauta tās Līgumslēdzējas Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kurai attiecīgā persona adresē savu pieprasījumu. Dati var tikt iesniegti šai personai tikai pēc tam, kad to ir atļāvusi tā Līgumslēdzēja Puse, no kuras šie dati ir saņemti;

g. tā Līgumslēdzēja Puse, kurai dati ir paredzēti, nedrīkst izmantot šos datus nekādiem citiem mērķiem kā vienīgi tiem, kurus norādījusi pieprasījumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse.

4. Uz datu nodošanu attiecas šādi noteikumi:

a. datus drīkst nodot vienīgi policijas un imigrācijas iestādēm; datu nodošana citām iestādēm ar tiem pašiem mērķiem drīkst notikt tikai pēc atļaujas saņemšanas no tās Līgumslēdzējas Puses, kas šos datus nodod;

b. tā Līgumslēdzēja Puse, kurai dati tiek nodoti, pēc pieprasījuma informē datus nodevušo Līgumslēdzēju Pusi par to izmantošanu un par rezultātiem, kas iegūti, izmantojot nodotos datus.

5. Katra Līgumslēdzēja Puse nozīmē uzraudzības iestādi, kas ir atbildīga par to, lai saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem nodrošinātu neatkarīgu kontroli attiecībā uz personu datiem saskaņā ar šo Līgumu un lai pārbaudītu, vai informācijas apstrāde neaizskar attiecīgās personas tiesības. Šīs uzraudzības iestādes ir pilnvarotas arī analizēt tās grūtības, kas ir saistītas ar šī Līguma piemērošanu vai interpretāciju attiecībā uz personu datu apstrādi. Šīs uzraudzības iestādes var vienoties par sadarbību šajā Līgumā paredzēto uzdevumu ietvaros.

12.pants

Šī Līguma noteikumi ir spēkā arī gadījumā, ja personu dati tiek nodoti ar kāda 10.pantā minētā sakaru virsnieka starpniecību.

Izņēmumi

13.pants

1. Katra Līgumslēdzēja Puse var atteikties sniegt palīdzību, ja pieprasījums attiecas uz politiskiem nodarījumiem vai arī uz nodarījumiem, kas paredzēti militārajās krimināltiesībās, kā arī tad, ja šī palīdzība ir pretrunā ar tās teritorijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse var atteikties sniegt palīdzību vai arī sniegt to, ievērojot noteiktus nosacījumus, ja tā attiecas uz nodarījumiem, kas saistīti ar politiska vai militāra rakstura nodarījumiem, kā arī tad, ja pieprasījuma izpilde varētu aizskart valsts suverenitāti, drošību, sabiedrisko kārtību vai citas būtiskas valsts intereses.

3. Tā Līgumslēdzēja Puse, kas atsakās sniegt palīdzību, informē otru Līgumslēdzēju Pusi 30 dienu laikā, norādot atteikuma iemeslus.

Citi sadarbības veidi

14.pants

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas sniegt viena otrai savstarpējo palīdzību profesionālās apmācības un tehniskās palīdzības jomās attiecībā uz policijas darbības jautājumiem.

2. Līgumslēdzējas Puses apņemas apmainīties ar praktisko pieredzi visās ar šo Līgumu saistītās jomās.

3. Savstarpējās palīdzības konkrētā kārtība tiek noteikta, slēdzot līgumus starp Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām ministrijām.

Līguma īstenošana

15.pants

1. Līgumslēdzēju Pušu kompetentie minis­tri var izveidot pastāvīgas vai pagaidu darba grupas to savstarpējo problēmu izpētei, kas saistītas ar 2.pantā minēto noziedzīgo nodarījumu apkarošanu un novēršanu un 3.pantā minēto sadarbības apjomu, un, ja nepieciešams, izvirzīt priekšlikumus, lai nepieciešamības gadījumā uzlabotu Līgumslēdzēju Pušu sadarbības praktiskos un tehniskos aspektus.

2. Sadarbības izmaksas sedz katra Līgumslēdzēja Puse, ja vien citādi nevienojas Līgumslēdzēju Pušu pienācīgi pilnvarotie pārstāvji.

3. Līgumslēdzēju Pušu kompetentie minis­tri izveido izvērtēšanas komiteju, kas ik pēc trim gadiem sniedz ziņojumu ministriem.

Strīdu risināšana

16.pants

1. Visas domstarpības, kas rodas sakarā ar šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu, risina apvienotā konsultatīvā komisija.

2. Tiek izveidota apvienotā konsultatīvā komisija, kas sastāv no Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas un Tieslietu minis­trijas pārstāvjiem. Komisijas apspriedes tiek rīkotas periodiski pēc vienas vai otras valsts pieprasījuma, lai veicinātu to problēmu risināšanu, kas rodas sakarā ar šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu.

Nobeiguma noteikumi

17.pants

1. Šī Līguma noteikumi tiek piemēroti tikai tādā gadījumā, ja tie nav pretrunā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

2. Šī Līguma izpilde tiek uzraudzīta saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

18.pants

1. Līgumslēdzējas Puses viena otru rakstiski un pa diplomātiskajiem kanāliem informē par to konstitucionālo formalitāšu izpildi, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā.

2. Šis Līgums stājas spēkā 60 dienas pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas.

3. Šis Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu termiņu. Katra Līgumslēdzēja Puse var izbeigt šo Līgumu, sniedzot rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei pa diplomātiskiem kanāliem. Izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma nodošanas.

19.pants

Katra Līgumslēdzēja Puse var iesniegt otrai Līgumslēdzējai Pusei jebkādus priekšlikumus par šī Līguma grozījumiem. Līgumslēdzējas Puses savstarpēji apstiprina šajā Līgumā izdarītos grozījumus.

To apliecinot, apakšā attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Līgumu.

Parakstīts Briselē 2001.gada 16.oktobrī divos eksemplāros latviešu, holandiešu, angļu un franču valodā. Interpretācijas strīdu gadījumā noteicošā ir angļu valoda.

Latvijas Republikas valdības vārdā:

Beļģijas Karalistes valdības vārdā: