Ministru kabineta rīkojums Nr.502

Rīgā 2010.gada 24.augustā (prot. Nr.43 6.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Aizkraukles ielā 23, Rīgā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Jevgenija Gomberga (adrese – Brīvības gatve 223, Rīga, LV-1039) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.1.757).

2. Jevgenijs Gombergs ierosina privatizēt nekustamo īpašumu Aizkraukles ielā 23, Rīgā.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piekrītošais nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 115 2028) Aizkraukles ielā 23, Rīgā, saskaņā ar Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2008.gada 11.novembra vēstuli Nr.11-29-LR1/555 "Par nekustamo īpašumu Aizkraukles ielā, Stūrīša ielā, Rīgā" un Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem sastāv no piecām būvēm – darbnīcas (būves kadastra apzīmējums 0100 115 2028 003), laboratorijas korpusa (būves kadastra apzīmējums 0100 115 2028 004), noliktavas (būves kadastra apzīmējums 0100 115 2028 005), divām piebūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 115 2028 006 un 0100 115 2028 010) – un tām piekrītošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 115 2028) (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. saskaņā ar pieprasāmā zemesgabala 2002.gada 20.februāra plānu valsts īpašuma objekts izvietots uz vēsturiskajiem gruntsgabaliem – 115.grupa, bez numura, un 115.grupa, 308.grunts. Saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva 1997.gada 27.marta izziņu Nr.5-JP-7345 "Par nekustamā īpašuma piederību" Rīgā 115.grupā līdz 1940.gadam bijuši tikai 239 gruntsgabali, tādēļ nav iespējams sniegt ziņas par 308.gruntsgabala piederību. Pamatojoties uz Latvijas Valsts vēstures arhīva 2002.gada 22.marta izziņu Nr.5-JP-1542 "Par nekustamā īpašuma piederību", nekustamais īpašums Rīgā, 115.grupā, bez numura, kā atsevišķa hipotekāra vienība līdz 1940.gadam nav izdalīta, un zemesgrāmatu nodalījums tam nav atvērts, tādēļ nav iespējams sniegt izrakstu no zemesgrāmatas par tā piederību līdz 1940.gadam. Saskaņā ar Rīgas domes Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas 2002.gada 25.februāra vēstuli Nr.2-12/IVP-02-243-nd uz gruntsgabalu 115/308 likumā noteiktajā kārtībā līdz 1994.gada 1.jūnijam nav pieteikušies bijušie īpašnieki vai viņu likumīgie mantinieki. Saskaņā ar valsts pieņemšanas komisijas 1968.gada 10.janvāra aktu ekspluatācijā tika pieņemts vienots eksperimentālais laboratorijas korpuss Aizkraukles ielā 23, Rīgā (šobrīd – valsts īpašuma objekta sastāvā esošās piecas būves – darbnīca (būves kadastra apzīmējums 0100 115 2028 003), laboratorijas korpuss (būves kadastra apzīmējums 0100 115 2028 004), noliktava (būves kadastra apzīmējums 0100 115 2028 005) un divas piebūves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 115 2028 006 un 0100 115 2028 010)). Saskaņā ar Rīgas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1983.gada 19.maija Zemes lietošanas tiesību valsts aktu valsts īpašuma objekta sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 115 2028) Aizkraukles ielā 23, Rīgā, tika nodota Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūtam (šobrīd – Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts") beztermiņa un bezmaksas lietošanā ražošanas vajadzībām un sporta kompleksam. Saskaņā ar 2008.gada 28.novembra zemes robežu plānu zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 115 2028) Aizkraukles ielā 23, Rīgā, platība ir 12 678 m². Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 4.¹ pantu un likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 36.panta pirmās daļas 2.punktu un 37.pantu valsts īpašuma objekts piekrīt valstij. Valsts īpašuma objekts saskaņā ar Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā un nav ierakstīts zemesgrāmatā;

3.3. valsts īpašuma objekts nav iznomāts;

3.4. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas valsts īpašuma objekta pirmpirkuma tiesības;

3.5. valsts īpašuma objektu interešu izglītības procesa nodrošināšanai, zinātnisko pētījumu un praktiski lietojamo izstrādņu radīšanai, pamatojoties uz valsts nekustamā īpašuma 2010.gada 9.aprīļa lietojuma līgumu (Izglītības un zinātnes ministrijas reģ. Nr.1-29/14), izmanto Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts". Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr.528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums" 24.20.apakšpunktu Latvijas Universitāte ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša izglītības iestāde. Pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 16.jūlija rīkojumu Nr.364 "Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūta reorganizāciju", līdz 1997.gada 1.oktobrim tika reorganizēta bezpeļņas organizācija valsts zinātniskā iestāde "Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūts", izveidojot valsts bezpeļņas zinātnisko uzņēmumu "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts". Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 17.marta rīkojuma Nr.179 "Par valsts bezpeļņas zinātniskā uzņēmuma "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts" reorganizāciju" 1.punktu valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts" tika pārveidots par Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts"" (turpmāk – Polimēru mehānikas institūts). Polimēru mehānikas institūta darbību reglamentē Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts" nolikums (apstiprināts Latvijas Universitātes Senāta 2006.gada 27.marta sēdē (lēmums Nr.178)) (turpmāk – nolikums);

3.6. Polimēru mehānikas institūtam saskaņā ar likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 3.panta 21.punktu un 9.pantu ir noteikts valsts nozīmes zinātnes objekta statuss;

3.7. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Polimēru mehānikas institūta darbības nodrošināšanai, lai īstenotu nolikuma 1.3.apakšpunktā noteikto mērķi – nodrošināt zinātnisko darbību, līdzdalību studiju programmu īstenošanā, publiskos pakalpojumus materiālu mehānikā un materiālzinātnē un veikt zinātnisko izdevējdarbību – un īstenotu nolikumā noteiktās Polimēru mehānikas institūta pamatfunkcijas – zinātniskā darbība, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un celšanu saistīta darbība materiālu mehānikā un materiālzinātnē, Latvijas Universitātes, valsts un starptautisku teorētisku un praktisku pētījumu projektu un programmu sagatavošana, pieteikšana un īstenošana, kvalitatīvu studiju darbu, galvenokārt maģistra un doktora darbu izstrādes nodrošināšana materiālu mehānikā un materiālzinātnē;

3.8. Polimēru mehānikas institūta darbības tiesiskais pamats ir noteikts Zinātniskās darbības likuma 21.pantā, Publisko aģentūru likuma 3.panta otrajā daļā, Augstskolu likuma 22.pantā, Latvijas Universitātes Satversmē (apstiprināta ar likumu "Par Latvijas Universitātes Satversmi" (pieņemts 1998.gada 5.februārī)) un nolikumā;

3.9. Polimēru mehānikas institūts ir saņēmis Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – fonds) finansējumu 198 853,35 latu apmērā. Minētais finansējums izlietots Polimēru mehānikas institūta materiālās bāzes modernizēšanai. Saskaņā ar Padomes 1999.gada 21.jūnija Regulas (EK) Nr.1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (turpmāk – regula Nr.1260/1999), 30.panta ceturto daļu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka piecu gadu laikā pēc dienas, kad tika noslēgts līgums par projekta īstenošanu, projektā netiek veiktas būtiskas pārmaiņas, kas skar fonda ieguldījuma būtību vai īstenošanas nosacījumus vai piešķir kādai firmai vai valsts iestādei nepamatotas priekšrocības un kas izriet no izmaiņām kāda infrastruktūras elementa īpašumtiesību veidā vai ražošanas darbību pārtraukšanas vai to pārvietošanas. Ja šādas pārmaiņas notiek, saskaņā ar regulas Nr.1260/1999 39.panta trešo daļu Eiropas Komisija var nolemt samazināt regulas Nr.1260/1999 32.panta otrajā daļā minēto avansa maksājumu vai veikt nepieciešamās finanšu korekcijas, pilnībā vai daļēji anulējot fonda ieguldījumu šai palīdzībai. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījuma zinātnē ietekmes ilgtspēju, Polimēru mehānikas institūtam kā Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka netiks mazināta fonda līdzfinansētā projekta ieguldījuma iekārtās vērtība un netiks mainīts iekārtu lietošanas mērķis;

3.10. saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu un 34.panta ceturto daļu un Ministru kabineta 2009.gada 31.augusta rīkojuma Nr.594 "Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadā" 2.punktu, kā arī Polimēru mehānikas institūta darbības stratēģiju 2010.–2016.gadam (apstiprināta ar Latvijas Universitātes rektora 2009.gada 22.decembra rīkojumu Nr.1/347) Polimēru mehānikas institūts veic pētījumus valsts noteiktajā prioritārajā virzienā "Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas)" šādos inovatīvo materiālu mehānikas virzienos:

3.10.1. deformēšanas procesu izpēte;

3.10.2. materiālu mehāniskās integritātes pētījumi;

3.10.3. kompozīto materiālu pielietojumi mašīnbūvē un būvniecībā;

3.10.4. kompozīto materiālu konstrukciju aprēķini;

3.10.5. ārējās vides faktoru ietekme uz materiālu mehāniskajām īpašībām;

3.10.6. fizikālās metodes struktūras pētījumos materiālu mehānikā;

3.10.7. ilglaicīgo īpašību prognozēšanas metodes;

3.10.8. nesagraujošās pārbaudes metodes un kompozīto materiālu tehnoloģiju pētījumi;

3.11. Polimēru mehānikas institūts īsteno Eiropas Savienības finansētus pētījumu projektus – divus EUREKA projektus un vienu Eiropas Savienības struktūrfondu finansētu projektu, kā arī 12 Latvijas Zinātnes padomes finansētus projektus un izstrādā tirgus orientēto pētījumu projektus un valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu projektus;

3.12. Polimēru mehānikas institūts piedalās valsts pētījumu programmas "Modernu funkcionālu materiālu mikroelektrotehnikai, nanoelektrotehnikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde" 6.projekta "Funkcionālo materiālu/nanokompozītu dizains, tehnoloģiju izstrāde un to īpašības" izpildē;

3.13. Polimēru mehānikas institūts apmāca un iesaista zinātniskajā darbā Latvijas Republikas un ārvalstu universitāšu bakalaurus, maģistrus un doktorantus, nodrošinot zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu;

3.14. Polimēru mehānikas institūts tehniski nodrošina starptautiski akreditētas konstrukciju materiālu mehāniskās testēšanas laboratorijas darbību. Minētā laboratorija savā nozarē ir Latvijā vienīgā, un katru gadu tā sniedz pakalpojumus vairāk nekā 30 celtniecības, rūpniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem. Valsts īpašuma objekts, tajā skaitā zinātniski tehniskā bibliotēka un eksperimentālās pārbaudes zāle ar pārbaudes iekārtām un aparatūru (kas saskaņā ar Civillikuma 847.pantu uzskatāmas par neatdalāmām lietām), tiek izmantots Polimēru mehānikas institūta zinātnisko projektu un līgumdarbu izpildē sadarbībā ar Latvijas Republikas un ārvalstu universitātēm un ražošanas uzņēmumiem. Valsts īpašuma objektā ir īpaši pielāgotas telpas Polimēru mehānikas institūta darbības nodrošināšanai, tajā skaitā hidrauliskā prese (IPS-500), kas nodrošina lielgabarīta paraugu un konstrukciju slogošanu līdz 5000 kN lielai slodzei (spiedes pārbaudēm darba zonas laukums ir 600 x 600 mm un augstums līdz 3500 mm, lieces pārbaudēm maksimālais paraugu garums ir 2200 mm). Preses izmēri un konstrukcija nepieļauj tās pārvietošanu;

3.15. Polimēru mehānikas institūtam nav cita nekustamā īpašuma, kas nodrošinātu tā funkciju izpildi. Ņemot vērā minēto, Latvijā nav līdzīga valsts īpašuma objekta, kas būtu uzbūvēts, ekspluatēts un par valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem modernizēts starptautisko sadarbības programmu īstenošanai zinātnē;

3.16. valsts īpašuma objekta nodošana privatizācijai neatbilstu sabiedrības interesēm un būtu nelietderīga un neracionāla. Ja valsts īpašuma objekts tiks privatizēts, būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi privātīpašuma nomai, cita nekustamā īpašuma pielāgošanai vai jauna zinātniskā kompleksa būvniecībai, tādējādi radot risku valsts budžeta līdzekļu nesaimnieciskai izlietošanai;

3.17. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu privatizācijas ierosinātāja Jevgenija Gomberga viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" 3.panta 1.punktu valsts iestāžu rīcībai ar finanšu līdzekļiem un mantu jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, līdz ar to nav pieļaujams palielināt Latvijas Universitātes budžeta līdzekļu izdevumus, lai nomātu attiecīgu teritoriju un telpas, pielāgotu citu nekustamo īpašumu vai būvētu jaunu zinātnisko kompleksu Polimēru mehānikas institūta interešu izglītības procesa nodrošināšanai, zinātnisko pētījumu un praktiski lietojamo izstrādņu radīšanai.

6. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta pirmās daļas 4.punktu labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā privātpersonas tiesisko interešu ierobežojums.

7. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka valsts īpašuma objekta privatizācija neatbilst valsts un sabiedrības interesēm, un valsts īpašuma objekts nav privatizējams, bet saglabājams valsts īpašumā, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai – interešu izglītības un zinātniskās darbības nodrošināšanai.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe