— vizītes aktivitātēs Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 23. janvārī, Strasbūrā tikās ar Eiropas Padomes prezidentu lordu Raselu Džonstonu. R. Džonstons sveica Valsts prezidenti sakarā ar šajā dienā gaidāmo monitoringa pārtraukšanu Latvijai. Prezidente atzīmēja, ka Latvija neatkarības desmit gados ir veikusi strauju attīstību un monitoringa pārtraukšana būs iedrošinājums arī turpmākai sekmīgai attīstībai. Prezidente arī atzīmēja, ka ekonomiska stabilitāte ir pamats sociālajai labklājībai valstī un pie tā Latvija gatava strādāt.

Abas puses pārrunāja sociālās integrācijas gaitu Latvijā. Prezidente uzsvēra, ka Latvija daudz dara, lai turpinātu šo sociālo integrāciju. Viņa informēja R. Džonstonu par to, kā vēršas plašumā dažādi integrācijas projekti, kā izglītībā tiek gatavoti materiāli un notiek skolotāju mācības, lai vērstu plašumā latviešu valodas mācīšanu. Ir svarīgi, lai jauni cilvēki pilnībā iesaistītos valsts dzīvē un līdz ar to būtu spējīgi startēt konkurences apstākļos jaunajā pasaulē, atzīmēja prezidente, norādot uz jaunās paaudzes lomu valsts attīstībā.

Tikšanās laikā runāts par Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē. R. Džonstons atzīmēja, ka Latvijas ieguldījums prezidentūrā jau ir vērtējams kā ļoti atzīstams. Valsts prezidente un Eiropas Padomes prezidents pārrunāja gaidāmo Rīgas astoņsimtgadi un atzīmēja sasniegumus, kādus šī pilsēta panākusi pēdējos gados.

V. Vīķe-Freiberga vakar tikās ar Eiropas Padomes Ministru komitejas locekļiem. Komitejas locekļi pateicās Valsts prezidentei par Latvijas ciešo sadarbību ar Eiropas Padomi. Prezidente savukārt atzinīgi izteicās par to, cik vienota ir Latvija un Eiropas Padomes Ministru komiteja mērķos un principos, kādus pārstāv Eiropas Padome.

Ministru komitejas pārstāvjus interesēja prezidentes skatījums uz tautas folkloru kā dzinuli kādas valsts demokrātijas attīstībā. Prezidente atzīmēja, ka Latvijā tautasdziesmas ir tautas identitātes kodols un ka tās, nesot sevī informāciju un gadsimtu gaitā mantotās vērtības, ir būtiski veicinājušas demokrātijas iedīgļus valstī pirms vairākiem gadsimtiem, kā arī veicinājušas neatkarības kustību. Prezidente arī sacīja, ka tautasdziesmas ļauj skatīt tautas identitāti modernā garā. Un Īrijas vēstnieks, viens no Ministru komitejas locekļiem, bija vienisprātis ar Latvijas prezidenti, ka arī Īrijā tautas folklora ir veicinājusi izpratni par demokrātiju un brīvību. Abas puses pārrunāja Eiropas Padomes Ministru komitejas struktūru aktualitātes, un komitejas locekļi atzina, ka Latvijas prezidentūras laikā notiek aktīvs darbs dažādās jomās.

Valsts prezidente vakar tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Valteru Švimmeru. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs atzīmēja, ka Latvija profesionāli un aktīvi prezidē Eiropas Padomē. Viņš uzsvēra gan cilvēktiesību jomu, gan jaunu dalībvalstu uzņemšanu — šodien, 24. janvārī, Eiropas Padomē tiks uzņemta Armēnija un Azerbaidžāna, kas ir viena no Latvijas aktivitātēm prezidentūras laikā. Abas puses pārrunāja Eiropas Padomes šābrīža prioritātes, skarot situāciju Čečenijā, Dienvidslāvijā u.c.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar Strasbūrā tikās arī ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētāju Lūciju Vildhāberu. Tikšanās laikā prezidente tika iepazīstināta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas darbības principiem un mehānismiem, tās finansiālo situāciju un nākotnes perspektīvām.

Tiesas priekšsēdētājs informēja prezidenti, ka pēdējos septiņos gados ienākušo lietu skaits tiesā ir palielinājies par 500 procentiem. Tas liecina, ka cilvēki ir vairāk informēti par savām tiesībām. Sarunā arī atzīmēts, ka šāds lietu daudzums saistīts ar papildu finansu nepieciešamību. Prezidente piekrita, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesai būtu vajadzīgs papildu finansējums, lai lietas tiktu ātrāk izskatītas. L.Vildhābers atzīmēja, ka sakarā ar lielo daudzumu lietu, kas ienākušas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tiesai ir grūti izskatīt lietas noteiktajā termiņā. Prezidente tika informēta arī par to, ka no kopējo lietu skaita, kas tiek iesniegtas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tikai aptuveni 85 procenti tiek noraidītas kā neatbilstošas tiem kritērijiem, pēc kuriem Eiropas Cilvēktiesību tiesā no tām lietas uzņem izskatīšanai.

Abas puses pievērsa lielu uzmanību jautājumam par tiesnešu neatkarības kritērijiem. L.Vildhābers no savas puses informēja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesā ik pa trim gadiem notiek tiesnešu pārvēlēšana, taču tas nenodrošina tiesnešu neatkarību. Pēc viņa domām, tiesnešiem vajadzētu tikt pārvēlētiem pēc ilgāka laika, lai viņus neietekmētu gaidāmās pārvēlēšanas. Tikšanās laikā arī izklāstīta Latvijas Konstitucionālās tiesas pieredze, kurā tiesnešu pārvēlēšana notiek reizi desmit gados, kā arī Latvijas nostāja šajā jautājumā.

Valsts prezidenta preses dienests

— sakot runu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas runa Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Strasbūrā 2001. gada 23.janvārī

Prezidenta kungs! Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretār! Augsti godātie dalībnieki!

Vēstnieki! Dāmas un kungi!

Esmu patiesi gandarīta par šo īpašo izdevību jūs šodien uzrunāt. Pirmo reizi Eiropas Padomes vēsturē mana valsts ir uzņēmusies Ministru Padomes prezidentūru. Tā ir atbildība un gods, ko Latvija ar prieku uzņemas un atzinīgi novērtē šo izdevību, lai daudz aktīvāk iesaistītos Eiropas lietās.

Sākumā es gribētu izteikt sirsnīgus apsveikumus Armēnijai un Azerbaidžānai, kas šajā nedēļā kļūs par pilntiesīgām Eiropas Padomes loceklēm. Es nešaubos, ka dalība šajā organizācijā palīdzēs nostiprināt demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu šajās valstīs.

Armēnijas un Azerbaidžānas uzņemšana Eiropas Padomē liecina par progresu, ko šīs valstis ir panākušas, lai sasniegtu Eiropas Padomes augstos cilvēktiesību standartus. Šie standarti tādā pašā veidā jāattiecina uz visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, lai neciestu morālā un politiskā uzticība šai organizācijai.

Eiropas Padome ir apliecinājusi savu taisnīgumu un objektivitāti, par ko Latvijai ir bijis iemesls būt tai pateicīgai. Pirms vairāk nekā 40 gadiem, 1960. gadā, Parlamentārā asambleja pauda savu nostāju pret Padomju savienības vardarbīgu Baltijas valstu okupāciju rezolūcijā, kas tika pieņemta šajā sakarā. Esmu ļoti gandarīta, ka šorīt Parlamentārā asambleja nolēma izbeigt novērošanas procedūru par to, kā Latvija pilda saistības, ko tā uzņēmās, iestājoties šajā organizācijā. Paldies par šo lēmumu. Ir acīmredzams, ka Eiropas Padomei ir jāturpina aizstāvēt fundamentālās demokrātiskās vērtības visā Eiropas kontinentā, vienmēr un visur, kad tas ir nepieciešams.

Eiropas Padome ir vienīgā Paneiropas organizācija, kas kalpo, lai novērtētu tās locekļu demokrātijas briedumu. Tur ietilpst ES kandidātvalstis, kā arī ES dalībvalstis un citas valstis. Šī organizācija piedāvā demokrātisku formu plašam reģionam, sākot no Eiropas rietumu krastiem līdz pat Kaukāzam. Iestājoties par atklātu dialogu, Eiropas Padome aktīvi strādā, lai sasniegtu tās galvenos mērķus, kas ir nodrošināt demokrātijas aizsardzību un veicināšanu, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskuma prioritāti savās dalībvalstīs.

Uzņemoties prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā, Latvija vēlas turpināt Eiropas Padomes pašreizējās prioritātes un aktivitātes. Tās ir šādas:

• nodrošināt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas efektīvu darbību;

• palielināt Eiropas Padomes politisko lomu;

• pasvītrot Eiropas Padomes izvirzītos standartus dalībvalstīs un kandidātvalstīs;

• uzsvērt Eiropas Padomes devumu kultūras identitātes jautājumu risināšanā;

• palielināt Eiropas Padomes kā organizācijas efektivitāti.

Mēs esam pārliecināti, ka mūsu ciešā sadarbība nodrošinās šo mērķu izpildi ilgākā laika posmā.

Dāmas un kungi!

Lingvistiskā daudzveidība ir Eiropas lielākais spēks, un tas kļūs arvien vairāk redzams, kad drīzumā notiks Eiropas institūciju paplašināšanās. Un tāpēc tas būtu ļoti saprotami, savlaicīgi un simboliski, ka Eiropas Padome un Eiropas Savienība apvienotu spēkus Eiropas Valodu gada organizēšanā. Es gribētu citēt Valtera Švimmera, Eiropas Padomes ģenerālsekretāra un Vivianes Redingas, Eiropas Padomes izglītības un kultūras komisāres, ievadvārdus, atklājot Eiropas Valodu gadu:

" Ikvienam Eiropā ir jābūt izdevībai visu savu dzīvi mācīties valodas. Ikvienam ir tiesības gūt labumu no kultūras un ekonomiskām priekšrocībām, ko dod valodu prasme. Valodu mācīšanās arī palīdz izveidot toleranci un sapratni starp cilvēkiem, kam ir kultūra un valoda." (Citāta beigas.)

Latvija kā valsts, kuras nacionālajā valodā runā tikai apmēram divi miljoni cilvēku visā pasaulē, arī vēlas dot ieguldījumu Eiropas tautu mazo valodu aizsardzībā un attīstībā šajā Eiropas Valodu gadā. Šā gada aprīlī Rīgā notiks konference par skaitliski mazajām valodām, kas būs Latvijas galvenais ieguldījums, atzīmējot Eiropas Valodu gadu. Es pateicos Eiropas Padomei par tās aktīvo iesaistīšanos šajā konferencē, uz kuru ir uzaicināti lingvisti, sociolingvisti, psiholingvisti, politiķi, valdību un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Dāmas un kungi!

Ņemot vērā to, ka Latvijā vairākus gadsimtus ir bijusi daudzkultūru sabiedrība, un to, ka Latvija atrodas krustcelēs starp austrumiem un rietumiem, kas ir unikāls un izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, lielākā daļa latviešu runā vismaz vienā svešvalodā un daudzi runā vairākās svešvalodās.

Latvijas daudzkultūru vide ir atspoguļota valsts pamatizglītības sistēmā, kas nodrošina izglītību lielākā vai mazākā mērā sešās dažādās valodās, ieskaitot čigānu valodu. Mūsu valstī ir gandrīz 200 krievu valodas skolu, kā arī poļu, ebreju, ukraiņu un baltkrievu skolas.

Nacionālo minoritāšu bērniem Latvijā ir dota iespēja saglabāt savu kultūras identitāti, vienlaikus esot latviešiem un eiropiešiem, kultūras daudzveidības un tolerances garā.

Kopš tūkstoš deviņsimt astoņdesmito gadu beigām tādas minoritātes kā lietuvieši, igauņi, krievi, baltkrievi, vācieši, poļi, ebreji, čigāni, tatāri, ungāri un moldāvi ir atsākuši savas identitātes kopšanu Latvijā. Strauji ir pieaudzis nacionālo kultūru asociāciju skaits, un vairākas no tām ir apvienojušās, izveidojot Nacionālo minoritāšu asociāciju un kultūras biedrības Latvijā. Tie, kas piedalījās Eiropas Padomes kampaņas par kopīgā mantojuma saglabāšanu noslēguma ceremonijā Rīgā pagājušajā mēnesī, droši vien ievēroja saskanīgas līdzāsdzīvošanas garu, kas valda Latvijas etnisko grupu attiecībās.

Dāmas un kungi!

Kamēr attiecības starp Latvijas dažādajām etniskajām grupām ir pilnībā apmierinošas, piecdesmit gadu ilgais padomju okupācijas mantojums vēl aizvien smagi gulstas uz manu valsti. Lielam skaitam iedzīvotāju vēl jāiegūst Latvijas pilsonība. Viņi, protams, ir pastāvīgie iedzīvotāji, kam ir juridiskas tiesības uz darbu, īpašumu un neierobežotu pārvietošanos.

Daži no viņiem izvēlas Krievijas pilsonību, citi izvēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, bet citi vēl nav izlēmuši. Nesenā aptauja parāda, ka daži cilvēki baidās, ka nevarēs nokārtot Naturalizācijas pārvaldes latviešu valodas eksāmenu. Šīs bailes lielā mērā ir nepamatotas, jo 95 procenti no tiem, kas kārto eksāmenu, to sekmīgi noliek.

Latvijas valdība, cieši sadarbojoties ar Eiropas Padomi un citām starptautiskām organizācijām, ir izveidojusi valodas politiku, kuras mērķis ir panākt, lai visā valstī arvien vairāk tiktu nodrošināta latviešu valodas prasme. Latvijas Valodas likums kopā ar noteikumiem tā īstenošanai arī tika izstrādāts, sadarbojoties ar Eiropas Padomi un EDSO.

Mūsu mērķis ir izveidot vidi, kur tie, kas nerunā latviešu valodā, būtu motivēti mācīties valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu dzimto valodu. Es esmu cieši pārliecināta, ka šis mērķis ir sasniedzams. Latviešu valodas apguves valsts programma sekmīgi ir nodrošinājusi iespēju apgūt latviešu valodu nelatviešu skolotājiem, ārstiem, policistiem, bezdarbniekiem un citām iedzīvotāju grupām. Programmu atbalsta gan Latvijas valdība, gan starptautiski donori, kur ietilpst Dānija, Somija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Norvēģija un Zviedrija. Sasniegtie rezultāti ir ļoti iespaidīgi. 2000.gadā tikai 9 procenti nelatviešu teica, ka viņi nerunā latviešu valodā salīdzinājumā ar 22 procentiem 1996.gadā. Valsts nacionālā valoda ir gan tās identitātes izpausmes, gan sazināšanās un sociālās integrācijas instruments.

Mēs mudinām nacionālās minoritātes apgūt latviešu valodu, tāpēc, ka beigu beigās labas latviešu valodas zināšanas palielinās to ekonomiskās iespējas, kā arī nodrošinās iespēju piedalīties valsts demokrātiskajos procesos. Tomēr valodas apguve galu galā ir atkarīga no katra paša apņemšanās un motivācijas. Valdības iniciatīvas var tikai izveidot struktūru, kas padara mācīšanos un integrāciju iespējamu.

Dāmas un kungi!

Valodas politika ir tikai viena no Eiropas Padomes un Latvijas sekmīgas sadarbības jomām. Eiropas Padome ir arī nodrošinājusi ekspertīzi Latvijas Naturalizācijas pārvaldei, nosakot kritērijus naturalizācijas pārbaudēm. Latvija ir izmantojusi starptautisko finansējumu arī citām programmām, ko vēlāk pārņēma Latvijas valdība.

Šīs programmas attiecas uz tādām jomām kā demokrātijas nostiprināšana, minoritāšu aizsardzība, tolerances un sapratnes veicināšana un valsts pārvaldes spējas palielināšana. Latvija daudzos gadījumos ir kļuvusi par pozitīvu piemēru, un citas valstis tagad vēlas saņemt mūsu padomu vairākās jomās.

Latvijas Nacionālais valodas centrs dalās pieredzē ar Moldovu, bet Latvijas Administrācijas skola ir iesniegusi priekšlikumus sadarbībai ar Gruziju. Ir cerīgas pazīmes nākotnes sadarbībai ar Ukrainu, lai dalītos pieredzē, ko esam guvuši ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā un mūsu ekonomikas restrukturizācijā. Ir arī citi šādas draudzīgas sadarbības piemēri visos līmeņos, ieskaitot parlamentāro līmeni, ar dažādām valstīm. Mēs jūtamies pagodināti, ja ar mums konsultējas, un lepojamies, ja varam sniegt palīdzību citiem.

Dāmas un kungi!

Nobeigumā es gribētu pievērsties jautājumam par Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Pagājušā gada novembrī ministri no visām Eiropas Padomes dalībvalstīm sapulcējās Romā, lai atzīmētu šīs konvencijas 50.gadadienu. Eiropas Cilvēktiesību konvencija tagad ir vispārēji atzīta kā Eiropas cilvēktiesību aizsardzības sistēmas vitāli svarīgs stiprinājums un kā Eiropas Padomes fundamentāls sasniegums.

Līdz šim šīs konvencijas panākumus lielā mērā noteica Eiropas Cilvēktiesību tiesas lieliskais darbs. Taču lielais individuālo iesniegumu skaits pēdējos gados ir radījis milzīgu slodzi šīs tiesas iespējām. Tādējādi ir nepieciešams pamatīgi pārskatīt Cilvēktiesību tiesas darbību un, iespējams, reformēt konvencijas sistēmu. Es atzinīgi vērtēju Ministru Padomes un Eiropas Cilvēktiesību tiesas pūles kopīgi atrisināt šo problēmu.

Konvencijas sistēmas efektivitāte ir atkarīga arī no dalībvalstu vēlmes izpildīt Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Parlamentārā asambleja ir sniegusi vērtīgu ziņojumu par šo jautājumu, par kuru tika debatēts asamblejas iepriekšējā sanāksmē pagājušā gada septembrī.

Ir jāuzsver arī nepieciešamība katras dalībvalsts nacionālajām institūcijām, sevišķi tiesām, pielikt visas pūles, lai aizsargātu konvencijā noteiktās tiesības. Eiropas Padomei ir jāveic cildenais uzdevums nodrošināt, lai tās dalībvalstis izpildītu augstos cilvēktiesību standartus. Pieliksim kopīgas pūles, lai šogad dotu konvencijai un Cilvēktiesību tiesai jaunas attīstības iespējas. Ar to mēs nodrošināsim, ka Eiropas Padome paliks avangardā cīņā, lai aizsargātu cilvēka cieņu un indivīda tiesības.

"Latvijas Vēstnesis"

neoficiāls tulkojums no angļu valodas

— vēlot sekmes jaunajai Filipīnu prezidentei

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 22. janvārī, nosūtīja apsveikuma vēstuli Filipīnu prezidentei Glorijai Aroijo sakarā ar ievēlēšanu valsts prezidentes amatā. V.Vīķe–Freiberga novēlēja sekmes, prezidentes amatu pildot, kā arī pauda pārliecību, ka Latvijas un Filipīnu attiecības turpinās padziļināties.

Valsts prezidenta preses dienests