Eiropas Komisija: Par apmaiņu ar pierādījumiem pārrobežu noziedzībā

Izmeklētājs, kam vajadzīgi pierādījumi no citas ES valsts, saskaras ar 50 gadus vecu noteikumu gūzmu. Viņam jāizmanto daudzveidīgas veidlapas un procedūras dažādu pierādījumu iegūšanai. Citu valstu iestādes var ignorēt pieprasījumu vai noteikt savus termiņus tā izpildei. Eiropas Komisija 24.augustā pieņēma atzinumu par septiņu valstu (Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Igaunijas, Slovēnijas, Spānijas un Zviedrijas) priekšlikumu par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu – sistēmu, kas atvieglos tiesībsargājošo iestāžu darbu, iegūstot pierādījumus pārrobežu kriminālprocesiem (vai izmeklēšanām). Šis priekšlikums ļaus iestādēm pieprasīt no saviem kolēģiem citās valstīs veikt izmeklēšanu, iegūt pierādījumus un apmainīties par tiem.

Ja Zviedrijas izmeklētāji meklē noziedzniekus, kas slēpjas Spānijā, viņi var pieprasīt saviem kolēģiem veikt kratīšanu. 24.augustā publicētajā Komisijas atzinumā ir augstu novērtēts tas, ka pašreizējā sadrumstalotā izmeklēšanas pasākumu sistēma tiks aizvietota ar vienotu tiesisko regulējumu. Tajā atzīmēta arī vajadzība pēc skaidriem un detalizētiem noteikumiem, kas būtu pilnībā saskanīgi ar ES Pamattiesību hartu. Šādos noteikumos būtu jāiekļauj minimālie standarti pierādījumu iegūšanai, lai nebūtu apšaubāma to izmantošana tiesā, un augsti datu aizsardzības standarti sensitīvai informācijai.

“Lai sekmīgi cīnītos pret pārrobežu noziedzību, valstu iestādēm ir vajadzīgi skaidri noteikumi, kas nav birokrātiski. Izmeklētājam, kas izseko starptautisku grupējumu vai meklē izvarotāju, kurš pastrādājis noziegumu vairākās valstīs, nebūtu jātērē savs darba laiks dažādu veidlapu aizpildīšanai. Tai pašā laikā mums jārūpējas par to, lai tiktu ieviestas pareizas procedūras, ar kurām nodrošina izmeklēšanā iesaistīto cilvēku pamattiesības, jo īpaši attiecībā uz tiem aizdomās turētajiem, kuru vaina nav pierādīta,” teica Viviena Redinga, Komisijas priekšsēdētāja vietniece, ES komisāre, kas atbild par tiesiskumu. “Panākt, lai tiesībsargājošās iestādes sadarbotos uz savstarpējas uzticības pamatiem, ir ļoti delikāts un vienlaikus būtiski svarīgs uzdevums. Komisija jau ir iesniegusi priekšlikumus par to, kā uzlabot aizdomās turēto tiesības Eiropas valstīs un palielināt uzticību dažādām valstu tiesību sistēmām. Mēs turpināsim debates par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu. Mēs esam gatavi palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt, ka to priekšlikumos ir ievērota ES Pamattiesību harta – gan sarunu laikā, gan vēlāk, kad šie ES noteikumi tiks īstenoti praksē.”

Komisija 24.augustā pieņēma dokumentu, kurā analizēts priekšlikums par pierādījumu kopīgu izmantošanu (bez pieļaujamības standartiem), ko 2010.gada 21.maijā iesniedza septiņas ES dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Igaunija, Slovēnija, Spānija un Zviedrija). Apvienotā Karaliste arī ir izteikusi vēlēšanos piedalīties direktīvas ierosinātajā sadarbībā.

Komisija atzīmēja priekšrocības, ko dotu ES dalībvalstu priekšlikums par vienkāršu un vienotu sistēmu, ja tās pamatā būtu piemēroti procedurālie un pamattiesību principi. Izmeklētāji varētu izmantot vienu standarta veidlapu, lai saviem kolēģiem tieši pieprasītu visa veida pierādījumus: no liecinieku izteikumiem līdz ierosinājumam veikt kratīšanas. Tas palīdzētu arī upuriem, kuriem vairs nebūtu jāstāsta par savām ciešanām vairākas reizes vai jādodas liecināt uz citu jurisdikciju, jo viņi varētu liecināt, izmantojot videosakarus.

Iestādes varētu atteikties atzīt rīkojumus vai izpildīt tos tikai dažās situācijās, piemēram, valsts drošības apsvērumu dēļ.

Tomēr Komisija atzīmēja, ka iestādes izvairīsies no apmaiņas ar tādiem pierādījumiem kā banku dati, telefona sarunu reģistri vai DNS dati, ja tām nebūs savstarpējas uzticības par veidu, kādā tie iegūti. Tāpēc pierādījumu apmaiņa jāpapildina ar kopējiem minimāliem standartiem pierādījumu iegūšanai ES, lai nodrošinātu to pieļaujamību tiesā, kā arī ievērotu pamattiesības un tiesības uz taisnīgu tiesas procesu. Apmaiņā ar visa veida datiem būtu jāievēro ES datu aizsardzības noteikumi.

Visas 27 ES valstis tagad apspriedīs galīgo priekšlikumu, par kuru pēc tam balsos Eiropas Parlaments saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Komisija pēc tam lems par nepieciešamību iesniegt atsevišķus priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz pierādījumu iegūšanu un pieļaujamību. Visiem priekšlikumiem par ES noteikumiem ir jāievēro ES Pamattiesību harta.

Vispārīga informācija

Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojums, par kuru vienojās 2008.gada decembrī, ļauj dažiem izmeklētājiem pieprasīt darīt pieejamus esošos pierādījumus, bet neparedz iespēju prasīt jaunu pierādījumu iegūšanu. Taču neviens šāds rīkojums nav izdots (salīdzinājumam – 2008.gadā ir izdoti 14 000 Eiropas apcietināšanas rīkojumi), jo tas ir spēkā tikai vienā valstī – Dānijā.

Pagājušā gada decembrī Eiropas valstu vadītāji pieņēma Stokholmas programmu. Komisija uz šo politisko mērķu pamata ir izstrādājusi rīcības plānu no 2010.gada līdz 2014.gadam.

Esošie nolīgumi tikai izveido pamatu tiesībsargājošo iestāžu savstarpējai palīdzībai, bet neparedz citu valstu iestāžu lēmumu atzīšanu. Eiropas Padome 1959.gadā pieņēma Eiropas Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās. ES Ministru padome 2000.gada 29.maijā pieņēma Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās, kuru mērķis ir veicināt sadarbību starp tiesu, policijas un muitas iestādēm.

Eiwropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa