Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 24.augustā

AM: Par dalību Eiropas Savienības operācijā ATALANTA

24.augustā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais Saeimas lēmuma “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalību Eiropas Savienības (ES) militārajā operācijā ATALANTA” projekts.

Pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2010.gada 27.aprīļa rezolūciju Nr.1918 (2010) “Par situāciju Somālijā” un Eiropas Padomes 2008.gada 10.novembra Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP “Par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem”, Saeimas lēmuma projekts paredz nosūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību dalībai Eiropas Savienības militārajā operācijā ATALANTA.

Šā gada aprīlī no Francijas tika saņemts piedāvājums ES militārās operācijas ATALANTA ietvaros nosūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dienestam uz Francijas militārā kuģa. Francija būtu gatava segt minētā karavīra izdevumus, kas saistīti ar viņa uzturēšanos uz kuģa, kā arī ceļa izdevumus līdz starptautiskās operācijas rajonam un atpakaļ.

Latvija veic sarunas arī ar Luksemburgu par iespējamo Luksemburgas finansiālo atbalstu Latvijas dalībai operācijā ATALANTA. Pozitīva iznākuma gadījumā ar Luksemburgas piešķirtajiem līdzekļiem Latvija varētu pilnīgi nosegt visus izdevumus, kas ir saistīti ar NBS dalību operācijā.

Militārās operācijas ATALANTA galvenie mērķi ir: palīdzēt aizsargāt Pasaules pārtikas programmas kuģus humānās palīdzības sniegšanai Somālijas iedzīvotājiem; aizsargāt neaizsargātos kuģus, kas kuģo Somālijas piekrastē, kā arī novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas Somālijas piekrastē.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par papildu finansējuma piešķiršanu atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai

24.augusta Ministru kabineta sēdē tika nolemts atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai, pārdalot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, papildus piešķirt 10 miljonus latu (jeb 14 228 718 eiro).

Līdz ar to programmas “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā kopējais pieejamais finansējums būs 13 624 509 lati. Plānots, ka programmas projektu iesniegumu atlases otrā kārta notiks 2011.gadā.

Ekonomikas ministrijas provizoriskie aprēķini liecina, ka programmas projektu iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros būtu iespējams izveidot koģenerācijas elektrostacijas ar kopējo elektrisko jaudu 11 MW un siltuma jaudu 48 MW, kas var nodrošināt līdz 88 176 MWh elektroenerģijas un 385 772 MWh siltumenerģijas ražošanu gadā. Veicinot programmas mērķa izpildi – paaugstināt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas apjomus no atjaunojamiem energoresursiem –, tiks mazināta Latvijas atkarība no primāro enerģijas resursu importa 77 miljonu m3 gāzes apjomā (23 miljoni latu). Vienlaikus programmas projektu iesniegumu atlases otrā kārta radīs papildu pieprasījumu šķeldas kurināmam aptuveni par 200 000 t.

Papildu finansējums Ekonomikas ministrijas kompetencē esošai programmai “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” piešķirts, to pārdalot no Vides ministrijas kompetencē esošās programmas “Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība”.

Vienlaikus Ministru kabinets nolēma palielināt programmas “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” ietvaros pieejamo maksimālo līdzfinansējuma apjomu vienam projektam līdz 8 537 230 eiro (6 000 000 latu), lai nodrošinātu iespēju veikt lielākas investīcijas siltumapgādes sistēmu vairākās katlumājās, paaugstinot to efektivitāti. Papildus Ekonomikas ministrija informē, ka nākamajā nedēļā Ministru kabinetā plānots apstiprināt noteikumus par programmas “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” otro kārtu, tādējādi programmas ietvaros šogad būs iespējams pieteikt projektus un nākamgad veikt investīcijas.

Atgādinām, ka programmas “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” projektu iesniegumu atlases pirmā kārta notika no 2009.gada 14.aprīļa līdz 31.augustam, kuras ietvaros tika apstiprināti 10 projektu iesniegumi par kopējo Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 21 365 500 latu apmērā.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi

24.augustā Ministru kabinets (MK) ir akceptējis Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognozi, kas nosaka kārtību, kādā katrai pašvaldībai prognozē NĪN nākamajam taksācijas periodam atbilstoši īpašuma kadastrālajām vērtībām, prognozi saskaņo ar pašvaldību un piemēro nodokļa likmi.

NĪN ieņēmumu prognozi aprēķina pašvaldība, pamatojoties uz nekustamo īpašumu objektu prognozētajām kadastrālajām vērtībām un ņemot vērā pašvaldības rīcībā esošos datus par nodokļa objektiem uz taksācijas perioda 1.augustu. Pašvaldības nodokli prognozē, izmantojot Valsts zemes dienesta oficiālo informāciju par katras pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu objektu (zemes vienību, būvju un telpu grupu) un zemes vienības daļu prognozētajām kadastrālajām vērtībām nākamajam taksācijas gadam.

Aprēķināto nodokļa ieņēmumu prognozi pašvaldība iesniedz Finanšu ministrijā. Finanšu ministrija līdz 15.novembrim apkopo pašvaldību iesniegto nodokļa prognozi nākamajam taksācijas periodam un aprēķina kopējo nodokļa prognozi. Kopējā NĪN ieņēmumu prognoze tiks izmantota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā.

Noteikumos ir paredzēta pašvaldību atbildība, ja tā laikus neiesniedz Finanšu ministrijā NĪN prognozi. Tad FM aprēķina pašvaldībai prognozēto nodokļa apjomu, neņemot vērā iespējamos samazinājumus, lai stimulētu pašvaldības iesniegt laikus NĪN prognozi un neaizkavētu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina veikšanu.

Noteikumi arī paredz, ka katrai pašvaldībai līdz 2010.gada 1.oktobrim tiek nodrošināta programmatūra nodokļa prognozes aprēķinam.

Iepriekš NĪN prognozes tika veidotas, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.180 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām”, taču šie noteikumi zaudēja spēku pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma grozījumiem 2009.gada novembrī.

FM: Par amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritēriju un darba samaksas apmēra publiskošanu

Papildus valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapās jau publiskotajai informācijai par amatpersonām mēnesī izmaksāto atalgojumu turpmāk internetā būs pieejama arī informācija par atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām, tas ir, analītiskā un apkopojošā informācija. To paredz Ministru kabineta sēdē 24.augustā akceptētie ieteikumi par amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritēriju un darba samaksas apmēra sadalījumā pa amatu grupām publiskošanu.

Ieteikumus Finanšu ministrija izstrādāja, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā doto uzdevumu izstrādāt ieteikumus, kā valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internetā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Mājaslapā paredzēts ievietot informāciju par attiecīgās amatu grupas darbinieku skaitu, mēnešalgas diapazonu, vidējo mēnešalgu, par piemaksām un prēmijām, to noteikšanas kritērijiem, par sociālajām garantijām, to noteikšanas kritērijiem.

Informāciju saskaņā ar ieteikumiem būs jāpublisko valsts un pašvaldības institūcijām, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas, biedrībām un nodibinājumiem, kuri nodrošina valsts pasūtījuma īstenošanu un no kuru finansējuma resursiem vairāk nekā 50% veido valsts budžeta finansējums, ostas pārvaldēm, Latvijas Bankai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Valsts kontrolei, Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai.

Informācija mājaslapā būs jāievieto sadalījumā pa amatu grupām, tas ir, pa amatiem, kuros veicamie pienākumi ir līdzīgas atbildības un sarežģītības un kuriem atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi. Informācija būs jāatjauno pēc nepieciešamības, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc notikušām izmaiņām.

FM: Par ārvalstu finanšu resursu apguvi

Līdz šā gada 31.jūlijam Eiropas Savienības (ES) fondu projekti apstiprināti par 1,9 miljardiem latu, kas ir 60,8% no Latvijai 2007.–2013.gada periodā pieejamā ES fondu finansējuma, liecina 24.augustā Ministru kabineta sēdē skatītā informatīvā ziņojuma par ārvalstu finanšu resursu apguvi dati. Finanšu ministrija (FM) aicina ministrijas būtiski paātrināt ES fondu finansējuma apguvi, kas pašlaik nav pietiekami aktīva.

Lai arī FM ir saņēmusi atbildīgo ministriju apliecinājumus, ka pieejamos budžeta līdzekļus joprojām plānots apgūt pilnā apmērā, nodrošinot finanšu apguves mērķu izpildi, nākamajā pārskata periodā FM īpaši strikti uzraudzīs ES fondu ieviešanu, vērtējot noteiktos un ar atbildīgajām iestādēm saskaņotos finanšu apguves mērķus, to neizpildes gadījumā rosinot korektīvus pasākumus.

Projektu īstenošanas līgumi noslēgti par aptuveni 1,7 miljardiem latu jeb 54,7% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma, savukārt finansējuma saņēmējiem izmaksāti ap 0,6 miljardiem latu jeb 18,4% no piešķīruma.

Šobrīd FM ir apzinājusi kavējumus (ceturkšņa ietvaros) ES fondu projektu apguvē un uzskata, ka nav īstenotas atbildīgo iestāžu (nozaru ministriju) prognozes plānotajām atmaksām finansējuma saņēmējiem. Vienīgi Labklājības ministrija šā gada septiņos mēnešos ir apguvusi fondus atbilstoši plānotajam.

Tāpēc FM ir uzdevusi atbildīgajām ministrijām operatīvi nodrošināt finansējuma apguvi un informēt par nepieciešamību pārstrukturēt valsts budžeta līdzekļus vai veikt citus pasākumus situācijas uzlabošanai.

FM gan informē, ka, vadoties no iepriekšējo gadu pieredzes, vislielākais atmaksu apjoms finansējuma saņēmējiem ir paredzams tieši gada nogalē.

Tai pašā laikā aizvadītajā ceturksnī paveikti arī daudzi būtiski uzdevumi bezdarba mazināšanas un nodarbinātības veicināšanas jomā. Nozīmīgs atbalsts sniegts sabiedrībai derīgu darbu veikšanā jeb t.s. simts latu stipendijas programmā, kurā aptverti vairāk nekā 19 tūkstoši bezdarbnieku visā Latvijā.

Lai nodrošinātu apmācības, pārkvalifikācijas un citus darba tirgus aktivizēšanas pasākumus, turpinājusies vairāku zinātnes un inovāciju atbalsta pasākumu īstenošana, kā arī to aktivitāšu īstenošana, kas vērstas uz tehnoloģiju un izgudrojumu komercializācijas veicināšanu ar mērķi nodrošināt pētniecības un uzņēmējdarbības sektoru sadarbību jaunu, konkurētspējīgu un tirgū pieprasītu produktu un tehnoloģiju izstrādei.

Tāpat Latvija ir iesniegusi Eiropas Komisijā visus noslēguma dokumentus par iepriekšējā 2004.–2006.gada plānošanas perioda ES struktūrfondu programmu, lai saņemtu programmas noslēguma maksājumu – 5% no struktūrfondu piešķīruma, kas Latvijai būs 22 miljoni latu.

FM: Par grozījumiem noteikumos par individuālo komersantu finanšu pārskatiem

24.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par individuālo komersantu finanšu pārskatiem ar mērķi noregulēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, saņemtā atbalsta uzskaites kārtību.

Grozījumi paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, saņemtās atbalsta summas (tiešais naudas maksājums, un šī nauda paredzēta ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai vai arī nauda tiks izlietota tikai nākamajā pārskata gadā) iekļaut ieņēmumos pakāpeniski iegādātā ilgtermiņa objekta atlikušajā lietošanas periodā. Tādējādi saņemtais atbalsts netiks ar nodokli aplikts uzreiz, bet pakāpeniski.

Grozījumi izstrādāti, jo saskaņā ar pagājušā gada decembra grozījumiem IIN likumā summas, kas izmaksātas kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, no 2010.gada janvāra tiek iekļautas ar IIN apliekamajā bāzē. Līdz ar to šobrīd IIN maksātājiem nav iespējas ieņēmumos iekļaut saņemto atbalsta summu pakāpeniski iegādātā ilgtermiņa objekta atlikušajā lietošanas periodā (līdzvērtīgi kā to nosaka MK noteikumi, kuri attiecas uz uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājiem).

Tādējādi IIN maksātājiem, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, būs tādi paši saņemtā atbalsta uzskaites nosacījumi kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par Nacionālās drošības koncepciju

24.augustā Ministru kabineta sēdē ir apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija. Koncepciju izstrādāja starpinstitūciju darba grupa Drošības policijas vadībā.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Nacionālās drošības koncepcija ir uz Valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi. Nacionālajā drošības koncepcijā noteiktais jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā. Pamatojoties uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm, tiek izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

Esošajā koncepcijā apskatīti tie riski, kas rada apdraudējumu valsts suverenitātei, teritoriālajai integritātei un Satversmē noteiktajai konstitucionālajai iekārtai. Koncepcijā ir definēti potenciālie militārie, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu, sašķeltas pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko interešu, ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju, starptautiskā terorisma, kā arī informācijas tehnoloģiju apdraudējumi un prioritātes minēto apdraudējumu novēršanai.

Militārā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais pamatprincips ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā. Prioritātes militārā apdraudējuma novēršanai ir NBS kaujas spēju uzturēšana un attīstība, NBS dalība NATO un ES vadītajās starptautiskajās operācijās un militāro mācību organizēšana Baltijas valstu teritorijā.

Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir veikt pretizlūkošanas pasākumus, identificēt ārvalstu specdienestu darbiniekus, to sadarbības personas, interešu loku un darbības metodes, lai novērstu iespējamā kaitējuma izdarīšanu Latvijas nacionālajām, kā arī NATO un ES interesēm. Prioritātes ārvalstu specdienestu radītā apdraudējuma novēršanai ir starptautiskā sadarbība, valsts drošības iestāžu savstarpējā sadarbība un informācijas apmaiņa, pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu pilnveidošana.

Pilsoniskas sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir veicināt nacionālas un vienotas valsts, atbildīgas pilsoniskās sabiedrības un Latvijas valstij piederīga pilsoņu kopuma attīstību. Prioritātes sašķeltas sabiedrības radītā apdraudējuma novēršanai ir sabiedrības integrācijas politika, pilsoniskās apziņas un vērtību, kā arī piederības Eiropai nostiprināšana sabiedrībā, īpaši skolēnos un jauniešos, kā arī vienotas, vispārpieejamas informatīvās telpas izveide.

Ekonomisko interešu apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskajās interesēs ir stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides radīšana, uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, ārējos tirgos pieprasītu preču ražošana un valsts ģeogrāfiskā stāvokļa izmantošana. Prioritātes ekonomiskās drošības nodrošināšanai ir stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides nodrošināšana, ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšana un enerģijas resursu piegāžu nodrošināšana.

Ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju radītā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir ierobežot ekstrēmismu visās tā izpausmes formās, īpaši vēršoties pret politisko ekstrēmismu un sabiedrības radikālisma izpausmes galējām formām, veikt preventīvus un izglītojošus pasākumus, lai samazinātu riskus, ko sabiedriskajai kārtībai un drošībai varētu radīt radikāli orientētās organizācijas. Latvijas prioritātes ekstrēmisma apdraudējuma novēršanai ir starptautiskā sadarbība, starpinstitucionālā sadarbība un sabiedrības izglītošana.

Starptautiskā terorisma apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskajās interesēs ir sniegt savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs, kā arī savlaicīgi attīstīt modernu nacionālo pretterorisma sistēmu, kura spētu efektīvi novērst un pārvarēt terorisma apdraudējumus. Prioritātes terorisma draudu novēršanai ir līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās, starptautiskā sadarbība, valsts, pašvaldību un juridisko iestāžu sadarbība un terorisma riska objektu drošība.

Informācijas tehnoloģiju apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt informācijas tehnoloģiju drošību, kā arī pilnveidot esošos aizsardzības mehānismus, samazinot t.s. cilvēciskā faktora radītos riskus informācijas tehnoloģiju izmantošanā. Latvijas prioritātes kibertelpā esošo apdraudējumu novēršanai ir tiesiskā regulējuma pilnveidošana, starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošana, apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas pilnveidošana un informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanu pilnveidošana.

Koncepcijas darbības laiks ir četri gadi jeb viens Saeimas sasaukums. Šajā laika periodā atbildīgajām valsts institūcijām jāīsteno noteikta politika un jākoncentrējas uz tādiem apdraudējumiem kā sašķelta pilsoniskā sabiedrība, īpaši akcentējot pilsoniskās apziņas un vērtību, kā arī piederības Eiropai nostiprināšanu sabiedrībā, kā arī vienotas, vispārpieejamas informatīvās telpas izveidi. Būtiska šajā laika periodā būs arī ekonomiskās drošības nodrošināšana, īpaši akcentējot ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un enerģijas resursu piegāžu nodrošināšanu.

Drošības policijas informācija

IZM: Par papildu finansējumu skolām izglītības atbalsta pasākumu nodrošināšanai

Lai sekmētu iekļaujošo izglītību un rosinātu pašvaldības sniegt izglītības pakalpojumus skolēniem ar speciālām vajadzībām tuvāk dzīvesvietai, vienlaikus samazinot valsts izdevumus speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai, no 2010.gada 1.septembra, īstenojot finansēšanas principu “Nauda seko skolēnam”, speciālajās izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestādēs integrētiem bērniem ar speciālajām vajadzībām un bērniem ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs vai grupās finansējuma aprēķināšanai piemēros koeficientu 1,6 līdzšinējā 1,47 vietā.

To paredz 24.augustā valdībā apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1616 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”.

Grozījumos arī precizēti noteikumi par papildu finansējuma piešķiršanu programmām padziļinātai mācību priekšmeta mācīšanai, paredzot, ka pašvaldības iesniegs papildu informāciju šo programmu īstenošanas izmaksu argumentācijai.

Lai sniegtu atbalstu pašvaldībām ar ļoti zemu skolēnu blīvumu, grozījumi paredz finansējuma aprēķināšanai piemērot skolēnu blīvuma koeficientu 1,3 administratīvajās teritorijās, kurās skolēnu skaits vispārizglītojošās dienas skolās ir vienāds vai mazāks par 0,5 skolēniem uz 1 kvadrātkilometru.

Grozījumi arī nosaka, ka līdz 40% no valsts budžeta mērķdotācijas līdzekļiem skolas varēs izmantot pedagogu papildu pienākumu un atbalsta pasākumu finansēšanai.

24.augustā valdība apstiprināja arī IZM sagatavotos grozījumus MK 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kas paredz paaugstināt zemāko mēneša darba algas likmi direktora vietniekiem metodiskajā darbā valsts ģimnāzijās, kā arī atļaut valsts ģimnāziju pedagogiem tarificēt vairāk par divām darba stundām nedēļā par vienu darba likmi individuālajam darbam ar skolēniem mācību priekšmetā. Saskaņā ar grozījumiem, valsts ģimnāzijās strādājošiem pedagogiem noteikta piemaksa 10% apmērā no mēneša darba samaksas (pašreiz spēkā esošie noteikumi paredz piemaksu līdz 10% apmērā).

Grozījumi veikti, jo valsts ģimnāzijās ir noteikti mācību sasniegumu kritēriji, tās piedalās pedagogu tālākizglītības un metodiskā darba pilnveidē, pilda pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas, tādēļ pedagogiem jāveic papildu darbs.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

KM: Par jaunu Valsts Kultūrkapitāla fonda padomes sastāvu

24.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprināts jauns Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes sastāvs, kas nomaina ekspertus, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies.

Par VKKF padomes locekļiem apstiprināti un darbu sāks:

• Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Lelda Ozola;

• Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Arno Jundze;

• Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Andris Vītoliņš;

• Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ruta Cibule;

• Mūzikas un dejas mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Bluķe;

• Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Čoldere;

• Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece Olga Kokāne;

• Nacionālās kultūras padomes locekle Gundega Laiviņa;

• Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Zanda Redberga;

• Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Šiliņa;

• Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Izglītības, zinātnes, kultūras, sporta finansēšanas nodaļas vadītāja Līga Šulca.

Darbu VKKF padomē turpina:

• kultūras ministrs Ints Dālderis;

• Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Lauris Gundars.

VKKF padome ir fonda augstākā pārvaldes institūcija. Tās sastāvā saskaņā ar VKKF likumu ir kultūras ministrs, Finanšu ministrijas, Nacionālās kultūras padomes, Radošo savienību padomes, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un katras nozaru ekspertu komisijas priekšsēdētājs. Fonda padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda padomes locekļi VKKF padomē drīkst darboties ne ilgāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas. Padome lemj par VKKF darbības stratēģiju, nosaka gada prioritātes kultūras projektu jomā, izsludina un organizē projektu konkursus, kā arī sadala fonda līdzekļus kultūras projektu īstenošanai.

Dace Vizule,
KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par 6000 latu pabalsta piešķiršanu sakarā ar trīnīšu piedzimšanu

Valdība 24.augustā vienojās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt vienreizēju sociālo pabalstu 6000 latu apmērā (pēc nodokļu nomaksas) Janai Vidžupei saistībā ar trīnīšu piedzimšanu.

2010.gada 5.augustā Rīgas Dzemdību namā dzimušie trīnīši – divas meitenītes un puisītis – ir pirmie šogad dzimušie trīnīši Latvijā.

Vienreizējs pabalsts ģimenēm, kurās piedzimst trīnīši, tiek izmaksāts jau vairāk nekā 10 gadus, un pa šiem gadiem pabalsta apmērs ir audzis.

2004. un 2005.gadā pabalsta apmērs bija 3000 latu, 2006.gadā to paaugstināja līdz 5000 latiem, bet kopš 2008.gada pabalsts ir 6000 lati.

Pēdējos gados visvairāk trīnīšu pasaulē nācis 2005.gadā, kad trīnīši piedzima četrās ģimenēs.

2006.gadā Latvijā trīnīši piedzima divās ģimenēs, 2007.gadā – vienā ģimenē, bet 2008.gadā – trijās ģimenēs.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

RAPLM: Par grozījumiem nacionālajā numerācijas plānā

24.augustā Ministru kabinets atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto priekšlikumu veikt grozījumus nacionālajā numerācijas plānā, izveidojot papildu indeksu numerācijas zonām. Patlaban noteikumi par nacionālo numerācijas plānu paredz publiskā fiksēto telefonu tīkla numuru sadalījumu. Atsevišķām numerācijas zonām ir viens, citām divi piekļuves kodi.

Ņemot vērā elektronisko sakaru komersantu pieprasījumu statistiku par numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanu 2008.gadā un 2009.gadā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija paredz, ka jau šogad nevarēs piešķirt numerācijas lietošanas tiesības vairākās numerācijas zonās, jo atlicis maz brīvu numuru.

RAPLM piedāvā izmantot astoņzīmju ģeogrāfiskās numerācijas rezerves un izveidot papildu indeksu numerācijas zonām, kurās līdz šim bijis viens indekss, piemēram, Kuldīgai, Limbažiem, Madonai, Preiļiem, Rēzeknei, Saldum un Talsiem.

Tādējādi tiks paplašināts iespējamais ģeogrāfisko numuru skaits un būs iespēja piešķirt jaunus numerācijas diapazonus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas Komunikācijas nodaļa