PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM, AR KO IZVEIDO PARTNERĪBU STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN MOLDOVAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES, UN AR KURU ŅEM VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk — “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopienas”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses,

un MOLDOVAS REPUBLIKA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir Puses Partnerības un sadarbības nolīgumā, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (turpmāk — “Nolīgums”), un kas parakstīts Briselē, 1994. gada 28. novembrī, un attiecīgi tāpat kā citas Kopienas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīgumu, Nobeiguma aktam pievienotās kopīgās deklarācijas vēstuļu apmaiņas un Moldovas Republikas deklarāciju, kā arī 1997. gada 15. maijā parakstīto Nolīguma Protokola tekstu, kurš stājās spēkā 2000. gada 12. oktobrī.

2. pants

Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas par to, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanās Nolīgumā ietvertās norādes uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu uzskata par norādēm uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumiskās tiesības un pienākumus.

3. pants

Šis Protokols ir Nolīguma sastāvdaļa.

4. pants

1. Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Moldovas Republika šo Protokolu apstiprina atbilstīgi savām procedūrām.

2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

5. pants

1. Šis Protokols stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā 2003. gada Pievienošanās līgums, ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms minētās dienas.

2. Ja pirms minētās dienas nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments.

3. Ja pirms 2004. gada 1. maija nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šo Protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija.

6. pants

Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstu, kā arī 1997. gada 15. maija Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola tekstu sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā.

Tekstus minētajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīti Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu teksti, kā arī 1997. gada 15. maija Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola teksts.

7. pants

Šis Protokols ir sastādīts divos eksem­plāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, spāņu, somu, ungāru, vācu, zviedru un moldāvu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Moldovas Republiku

PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMS par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses,

un MOLDOVAS REPUBLIKA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ saiknes, kas pastāv starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku, un to kopīgās vērtības,

ATZĪSTOT, ka Kopiena un Moldovas Republika vēlas šīs saites stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas pastiprinātu un paplašinātu attiecības, kuras iedibinātas jau agrāk, īpaši ar Eiropas Ekonomikas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas Kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Nolīgumu par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku sadarbību, kas noslēgts 1989.gada 18.decembrī,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Moldovas Republikas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kas ir partnerības pamats,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumslēdzēju pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijā un Eiropas drošības un sadarbības konferencē,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Moldovas Republikas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojošo Madrides un Vīnes sanāksmju noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunajai Eiropai un 1992.gada EDSK Helsinku dokumentā “Pārmaiņu pārbaudījumi”,

ATZĪSTOT šajā sakarā, ka atbalsts Moldovas Republikas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai sekmēs miera un stabilitātes nodrošināšanu Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā un visā Eiropā,

APLIECINOT Kopienas un tās dalībvalstu un Moldovas Republikas atbalstu Eiropas Enerģētikas hartai un 1993.gada aprīļa Lucernas konferences deklarācijai,

PĀRLIECINĀTAS par tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, īpaši minoritāšu tiesību ievērošanas, daudzpartiju sistēmas ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām izveidošanas un ekonomikas liberalizācijas, tiecoties uz tirgus ekonomikas izveidi, lielo nozīmi,

ATZĪSTOT Moldovas Republikas centienus izveidot politisku un ekonomisku sistēmu, kurā ievēro tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un faktu, ka Moldovas Republikā darbojas daudzpartiju sistēma, notiek brīvas un demokrātiskas vēlēšanas un ekonomikas liberalizācija,

PĀRLIECINĀTAS, ka šā Partnerības un sadarbības nolīguma pilnīga īstenošana gan ir atkarīga no politiskajām, ekonomiskajām un tiesiskajām reformām Moldovas Republikā, kā arī no sadarbībai nepieciešamo nosacījumu ieviešanas, īpaši EDSK Bonnas konferences nobeiguma dokumentu izpratnē, gan veicinās to turpināšanos un realizēšanu,

VĒLOTIES rosināt reģionālo sadarbību jomās, uz kurām attiecas šis Nolīgums, ar kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti,

VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem un starp­tautiskiem jautājumiem, kas interesē Līgumslēdzējas puses,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas vēlmi piedāvāt ekonomisku sadarbību un tehnisku palīdzību, kāda būtu lietderīga,

PATUROT PRĀTĀ Nolīguma lietderību, lai sekmētu pakāpenisku Moldovas Republikas tuvināšanu plašākai sadarbībai Eiropā un kaimiņu reģionos, un Moldovas Republikas pakāpenisku iekļaušanu atvērtā starptautiskā tirdzniecības sistēmā,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību, balstoties uz principiem, ko satur Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT),

APSVEICOT UN ATZĪSTOT Moldovas Republikas pūliņus, kuru mērķis ir tās ekonomikas pāreja no centralizēti plānotas ekonomikas, kurā tirdzniecība notiek valsts līmenī, uz tirgus ekonomiku,

APZINOTIES vajadzību uzlabot nosacījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbību un ieguldījumus, un nosacījumus tādās jomās kā uzņēmumi, darbaspēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla kustība,

PĀRLIECINĀTAS, ka šis Nolīgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakariem starp Pusēm un īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai,

VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā,

VĒLOTIES veicināt sadarbību kultūras jomā un uzlabot informācijas plūsmu,

ir noslēgušas šo nolīgumu.

1. pants

Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses. Šās partnerības mērķi ir:

— nodrošināt pienācīgu pamatu Pušu politiskam dialogam, kas ļautu attīstīties politiskiem sakariem,

— veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, un saskaņotas ekonomikas attiecības starp Pusēm, lai tādējādi sekmētu to noturīgu attīstību,

— nodrošināt pamatu savstarpēji izdevīgai sadarbībai likumdošanas, ekonomikas, sociālajā, finanšu un kultūras jomā,

— atbalstīt Moldovas Republikas centienus nostiprināt demokrātiju, attīstīt tautsaimniecību un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku.

I sadaļa

VISPĀRĪGI PRINCIPI

2. pants

Demokrātisko principu, starptautisko tiesību principu un cilvēktiesību ievērošana, kā jo īpaši noteikts Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, kā arī tirgus ekonomikas principi, ietverot tos, kas deklarēti EDSK Bonnas konferences dokumentos, liek pamatu Pušu iekšējai un ārējai politikai un ir būtisks partnerības un šā Nolīguma elements.

3. pants

Puses uzskata, ka bijušās Padomju Savienības reģiona turpmākai labklājībai un stabilitātei ir ļoti būtiski, lai neatkarīgās valstis, kas radušās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sairuma (še turpmāk — “neatkarīgās valstis”) saglabātu un attīstītu savstarpēju sadarbību atbilstīgi Helsinku Nobeiguma akta principiem un starptautiskajām tiesībām un labu kaimiņattiecību garā, un visiem spēkiem rosina šo procesu.

4. pants

Puses apņemas, jo īpaši tad, kad Moldovas Republika būs spērusi vēl vienu soli uz priekšu tautsaimniecības reformu procesā, apsvērt pārmaiņas attiecīgās Nolīguma sadaļās, īpaši IIIsadaļā un 48.pantā, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu starp tām. 82.pantā minētā Sadarbības padome var Pusēm sniegt ieteikumus par šādām pārmaiņām. Šādas pārmaiņas īsteno tikai, Pusēm vienojoties saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām. 1998.gadā Puses savstarpēji konsultējas par to, vai apstākļi, jo īpaši Moldovas Republikas panākumi uz tirgu orientētajās ekonomikas reformās un šajā laikā valdošie ekonomiskie apstākļi, ļauj sākt sarunas par brīvās tirdzniecības zonas izveidi.

5. pants

Puses apņemas, savstarpēji vienojoties, kopīgi izskatīt grozījumus, kādus var būt lietderīgi izdarīt jebkurā Nolīguma daļā saistībā ar apstākļu maiņu un jo īpaši saistībā ar situāciju, ko radīs Moldovas Republikas pievienošanās VVTT. Pirmā izskatīšana notiek trīs gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā vai tad, kad Moldovas Republika kļūst par VVTT Līgumslēdzēju pusi, — atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

II sadaļa

POLITISKAIS DIALOGS

6. pants

Starp Pusēm tiek izveidots regulārs politiskais dialogs, ko tās ir nodomājušas attīstīt un pastiprināt.

Tas pavada un nostiprina Kopienas un Moldovas Republikas tuvināšanos, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek šajā valstī, un sekmē jaunu sadarbības formu izveidi. Politiskais dialogs:

— stiprina Moldovas Republikas saites ar Kopienu un tādējādi ar demokrātisko nāciju kopienu. Ar šo Nolīgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākas politiskās attiecības,

— rada arvien lielāku pozīciju tuvināšanos starptautiskos jautājumos, kas rūp abām Pusēm, tādējādi vairojot drošību un stabilitāti,

— paredz, ka Puses cenšas sadarboties jautājumos, kas attiecas uz Eiropas drošības un stabilitātes stiprināšanu, demokrātijas principu ievērošanu, cilvēktiesību, īpaši minoritāšu tiesību, ievērošanu un veicināšanu, un vajadzības gadījumā apspriežas par attiecīgajiem jautājumiem.

7. pants

Ministru līmenī politiskais dialogs notiek Sadarbības padomē un citos gadījumos, savstarpēji vienojoties.

8. pants

Puses izveido citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus, jo īpaši šādus:

— regulāras tikšanās augstāko amatpersonu līmenī starp Moldovas Republikas un Kopienas pārstāvjiem,

— pilnīga diplomātisko kanālu izmantošana starp Pusēm, ietverot piemērotus kontaktus gan divpusējā, gan daudzpusējā jomā, piemēram, ANO, EDSK sanāksmēs un citur,

— regulāra informācijas apmaiņa par jautājumiem, kas ir abu Pušu interesēs un attiecas uz politisko sadarbību Eiropā,

— visi citi līdzekļi, kas sekmētu konsolidēšanos un politiskā dialoga attīstību.

9. pants

Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās Parlamentārās sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar 87. pantu.

III sadaļa

PREČU TIRDZNIECĪBA

10. pants

1. Puses savstarpēji vienojas par vislielākās labvēlības režīmu šādās jomās:

— muitas nodokļi un maksājumi, ko piemēro importam un eksportam, ietverot nodokļu un maksājumu iekasēšanas veidus,

— noteikumi par muitošanu, tranzītu, noliktavām un pārkraušanu,

— nodokļi un jebkura veida citi iekšējie maksājumi, ko tieši vai netieši piemēro importētajām precēm,

— samaksas veidi un šādu maksājumu pārskaitīšana,

— noteikumi par preču pārdošanu, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū.

2. Šā panta 1.punkta noteikumi neattiecas uz:

a) priekšrocībām, kas piešķirtas, lai izveidotu muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saistībā ar šādas muitas savienības vai zonas izveidošanu;

b) priekšrocībām, kas piešķirtas konkrētām valstīm saskaņā ar VVTT un citiem starptautiskiem līgumiem par labu jaunattīstības valstīm;

c) priekšrocībām, kas piešķirtas valstīm ar kopēju robežu, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus.

3. Pārejas laikā, kas beidzas dienā, kad Moldovas Republika pievienosies VVTT, vai 1998.gada 31.decembrī, — atkarībā no tā, kas notiek agrāk —, šā panta 1.punkta un 11.panta 3.punkta noteikumus nepiemēro Ipielikumā paredzētajām priekšrocībām, ko Moldovas Republika piešķīrusi citām neatkarīgajām valstīm pēc Nolīguma stāšanās spēkā.

11. pants

1. Puses vienojas, ka preču brīva tranzīta princips ir būtisks priekšnoteikums, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus.

2. Šajā sakarā Puses savā teritorijā nodrošina to preču brīvu tranzītu, kuru izcelsme ir otrās Puses muitas teritorijā vai kuras paredzētas otrās Puses muitas teritorijai.

3. Puses savstarpēji piemēro VVTT Vpanta 2., 3., 4. un 5. punktā aprakstītos noteikumus.

4. Šajā pantā ietvertie noteikumi neskar nekādus īpašus noteikumus, kas sais­tīti ar īpašām nozarēm, jo īpaši tādām kā transports, vai izstrādājumiem, par kuriem Puses vienojušās.

12. pants

Neskarot tiesības un pienākumus, kas paredzēti starptautiskās konvencijās par preču pagaidu ievešanu, kuras ir saistošas abām Pusēm, katra Puse turklāt saskaņā ar saviem tiesību aktiem piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas par precēm, kas ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kā nosaka jebkura cita starptautiska konvencija, kas ir saistoša šajā jomā. Ņem vērā nosacījumus, ar kuriem attiecīgā Puse pieņēmusi saistības, kas paredzētas šādā konvencijā.

13. pants

Preces, kuru izcelsme ir, attiecīgi, Moldovas Republikā un Kopienā, attiecīgi ieved Kopienā un Moldovas Republikā bez kvantitatīviem ierobežojumiem, neskarot šā Nolīguma 17., 20. un 21.panta noteikumus, šā Nolīguma II pielikuma noteikumus un Spānijas un Portugāles Pievienošanās akta Kopienai 77., 81., 244., 249 un 280. panta noteikumus.

14. pants

1. Preces no vienas Puses teritorijas, kuras ieved otras Puses teritorijā, ne tieši, ne netieši neapliek ar iekšējiem nodokļiem vai jebkādiem citiem iekšējiem maksājumiem, izņemot tos, ko tieši vai netieši piemēro līdzīgām vietējām precēm.

2. Turklāt šīm precēm piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts līdzīgām vietējās izcelsmes precēm atbilstīgi visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kuras ietekmē iekšējo tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai lietošanu. Šis noteikums neliedz piemērot atšķirīgas iekšējas pārvadāšanas maksas, kas pamatojas vienīgi uz ekonomisku transportlīdzekļu izmantošanu, nevis uz preces izcelsmi.

15. pants

Puses mutatis mutandis piemēro šādus VVTT pantus:

i) VIIpanta 1., 2., 3., 4.a, 4.b, 4.d un 5. punktu;

ii) VIIIpantu;

iii) IXpantu;

iv) Xpantu.

16. pants

Preču apmaiņa starp Pusēm notiek par tirgus cenām.

17. pants

1. Ja kādu preci ieved vienas Puses teritorijā tik lielos daudzumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt būtisku kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem, Kopiena vai Moldovas Republika atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar turpmākajām procedūrām vai noteikumiem.

2. Pirms jebkādu pasākumu veikšanas vai — gadījumos, uz kuriem attiecas 4.punkts, — iespējami drīz pēc tiem, attiecīgi Kopiena vai Moldovas Republika sniedz Sadarbības komitejai visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām Pusēm pieņemamu atrisinājumu.

3. Ja konsultāciju rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības komitejai paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi konsultācijas, var brīvi ierobežot attiecīgo preču ievešanu vai pieņemt citus atbilstīgus pasākumus tādā mērā un uz tik ilgu laiku, kāds vajadzīgs, lai izvairītos no kaitējuma vai to izlabotu.

4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākumus pirms konsultācijām, ja pēc šās darbības veikšanas nekavējoties piedāvā konsultācijas.

5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Līgumslēdzējas puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus Nolīguma mērķu sasniegšanai.

18. pants

Šās sadaļas un jo īpaši 17.panta noteikumi nekādi netraucē un neliedz kādai no Pusēm veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VIpantu, Vienošanos par VVTT VIpanta īstenošanu, Vienošanos par VVTT VI, XVI un XXIIIpanta interpretāciju un īstenošanu vai attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Attiecībā uz antidempinga vai subsīdiju izmeklēšanu Puses vienojas izskatīt otras Puses iesniegtos dokumentus un informēt attiecīgās ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata jāpieņem galīgais lēmums. Pirms noteiktu antidempinga un kompensācijas nodevu piemērošanas Puses dara visu iespējamo, lai rastu konstruktīvu problēmas risinājumu.

19. pants

Nolīgums neliedz piemērot ievešanas, izvešanas vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības vai augu aizsardzības apsvērumiem; dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību vai intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

20. pants

Šo sadaļu nepiemēro to tekstilizstrādājumu tirdzniecībai, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50.– 63. nodaļā. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē atsevišķs nolīgums, kas parafēts 1993.gada 14.maijā un provizoriski piemērots no 1993.gada 1.janvāra.

21. pants

1. Tirdzniecību ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā iekļautajiem izstrādājumiem reglamentē šīs sadaļas noteikumi, izņemot 13.pantu.

2. Ir jāizveido tāda kontaktgrupa ogļu un tērauda jautājumos, kurā ir Kopienas pārstāvji, no vienas puses, un Moldovas Republikas pārstāvji, no otras puses.

Kontaktgrupa regulāri apmainās ar informāciju par visiem ogļu un tērauda jautājumiem, kas interesē Puses.

22. pants

Kodolmateriālu tirdzniecība notiek saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma noteikumiem. Nepieciešamības gadījumā uz kodolmateriālu tirdzniecību attiecina īpaša nolīguma noteikumus, ko noslēdz Eiropas Atomenerģijas kopiena un Moldovas Republika.

IV sadaļa

NOTEIKUMI, KAS SKAR UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMUS

I nodaļa

DARBA NOSACĪJUMI

23. pants

1. Atbilstīgi katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām Kopiena un tās dalībvalstis nodrošina, ka režīms, ko piemēro Moldovas pilsoņiem, kuri likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem.

2. Moldovas Republika atbilstīgi Moldovas Republikā piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām cenšas nodrošināt, ka režīms, ko piemēro dalībvalstu pilsoņiem, kuri likumīgi nodarbināti Moldovas Republikas teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar tās pilsoņiem.

24. pants

Sociālā nodrošinājuma koordinācija

Puses noslēdz vienošanās, lai:

i) saskaņā ar katrā dalībvalstī piemērojamiem nosacījumiem un kārtību pieņemtu vajadzīgos noteikumus, lai koordinētu sociālā nodrošinājuma shēmas tiem Moldovas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā. Šie noteikumi jo īpaši nodrošinās, lai:

— visi apdrošināšanas, nodarbinātības vai nodzīvotie laikposmi, kuros šādi darba ņēmēji atrodas vairākās dalībvalstīs, tiktu summēti, lai darba ņēmēji varētu saņemt vecuma, invaliditātes pensijas vai pensijas, kas tiek izmaksātas apdrošinātās personas nāves gadījumā, vai medicīnisko aprūpi,

— visas pensijas saistībā ar vecumu, nāvi, nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vai no tiem radušos invaliditāti, izņemot īpašus, no iemaksām neatkarīgus pabalstus, brīvi konvertētu pēc kursa, ko piemēro saskaņā ar tās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesību aktiem, kurai(-ām) jāveic šis pārskaitījums,

ii) saskaņā ar Moldovas Republikā piemērojamiem nosacījumiem un kārtību pieņemtu vajadzīgos noteikumus, lai darba ņēmējiem, kas ir kādas dalībvalsts pilsoņi un likumīgi nodarbināti Moldovas Republikā, piemērotu līdzīgu režīmu kā to, kas minēts i)punkta otrajā ievilkumā.

25. pants

Pasākumi, kas jāveic saskaņā ar šā Nolīguma 24.pantu, neskar tiesības vai pienākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri saista Moldovas Republiku un dalībvalstis, ja šie nolīgumi nodrošina labvēlīgāku režīmu Moldovas Republikas vai dalībvalstu pilsoņiem.

26. pants

Sadarbības padome izskatīs, kādus kopīgos pasākumus var veikt, lai kontrolētu nelikumīgu ieceļošanu, ņemot vērā atpakaļ­uzņemšanas principu un praksi.

27. pants

Sadarbības padome izskata, kā var uzlabot uzņēmēju darba nosacījumus atbilstīgi Pušu starptautiskām saistībām, ietverot tās, kas izklāstītas EDSK Bonnas konferences dokumentā.

28. pants

Sadarbības padome sniedz ieteikumus par šā Nolīguma 23., 26. un 27.panta īstenošanu.

II nodaļa

NOSACĪJUMI, KAS SKAR UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU IZVEIDI UN DARBĪBU

29. pants

1. a) Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Moldovas Republikas uzņēmējsabiedrību dibināšanai to teritorijā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām.

b) Neskarot atrunas, kas minētas IVpielikumā, Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Moldovas Republikas meitasuzņēmumiem, kas dibināti to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuram Kopienas uzņēmumam.

c) Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Moldovas uzņēmējsabiedrību filiālēm, kas dibinātas to teritorijās, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrību filiālēm attiecībā uz to darbību.

2. a) Neskarot atrunas, kas minētas Vpielikumā, Moldovas Republika saskaņā ar tās tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanai tās teritorijā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts pašas uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām, atkarībā no tā, kurš ir labāks.

b) Moldovas Republika saskaņā ar tās tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas dibinātas tās teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts attiecīgi pašas uzņēmējsabiedrībām vai filiālēm vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām vai filiālēm, atkarībā no tā, kurš ir labāks.

3. Šā panta 1. un 2.punkta noteikumus nevar izmantot, lai apietu vienas Puses tiesību aktus un noteikumus, kas piemērojami otras Puses uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu, kas izveidoti pirmās Puses teritorijā, piekļuvei īpašām nozarēm vai darbībām.

Režīmu, kas minēts 1. un 2.punktā, piemēro attiecīgi Kopienā un Moldovas Republikā dibinātām uzņēmējsabiedrībām kopš šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kas dibinātas pēc tam, — kopš dibināšanas dienas.

30. pants

1. Šā Nolīguma 29.panta noteikumus nepiemēro gaisa transportam, iekšējo ūdensceļu transportam un jūras transportam, neskarot 101.panta noteikumus.

2. Tomēr attiecībā uz darbībām, ko veic kuģu aģentūras, lai sniegtu starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, ietverot vairākveidu pārvadājumu darbības, kurās daļa ceļa veicama pa jūru, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmumiem komerciāli darboties tās teritorijā, izmantojot meitasuzņēmumus vai filiāles, saskaņā ar tādiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kuri piešķirti Puses pašas uzņēmumiem vai jebkuras trešās valsts meitasuzņēmumiem vai filiālēm, atkarībā no tā, kādi nosacījumi ir izdevīgāki.

Šādas darbības ietver turpmāk minētās darbības, kuru uzskaitījums nav pilnīgs:

a) jūras transporta un saistīto pakalpojumu mārketingu un pārdošanu, izmantojot tiešus kontaktus ar klientu, no cenu piedāvājuma sastādīšanas līdz rēķina iesniegšanai, ja šos pakalpojumus veic vai piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pakalpojumu pārdevējs noslēdzis pastāvīgas komercvienošanās;

b) visu transporta un saistīto pakalpojumu pirkšanu un izmantošanu savā vai klientu vārdā (un tālākpārdošanu klientiem), ietverot jebkāda veida iekšzemes transporta pakalpojumus, jo īpaši iekšzemes ūdensceļu, autotransporta un dzelzceļa pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu integrētu pakalpojumu;

c) dokumentācijas sagatavošanu, proti, pārvadājumu dokumentu, muitas dokumentu vai citu ar pārvadāto preču izcelsmi un raksturu saistītu dokumentu sagatavošanu;

d) darījumu informācijas sagatavošanu, izmantojot visus līdzekļus, ietverot datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (uz to attiecas visi nediskriminējošie ierobežojumi saistībā ar telekomunikācijām);

e) jebkādu komercvienošanos slēgšanu ar vietējām kuģu aģentūrām, ietverot līdzdalību uzņēmuma kapitālā un uz vietas pieņemtu darbinieku iecelšanu amatā (vai ārvalstu darbinieku gadījumā — saskaņā ar attiecīgiem šā Nolīguma noteikumiem);

f) rīkošanos uzņēmumu vārdā, organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, ja vajadzīgs.

31. pants

Šajā nolīgumā:

a) “Kopienas uzņēmējsabiedrība” vai, attiecīgi, “Moldovas uzņēmējsabiedrība” ir uzņēmējsabiedrība, kura ir izveidota saskaņā ar dalībvalsts vai, attiecīgi, Moldovas Republikas normatīvajiem aktiem un kuras juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā darbības vieta atrodas, attiecīgi, Kopienas vai Moldovas Republikas teritorijā. Ja tomēr uzņēmējsabiedrībai, kas izveidota saskaņā ar dalībvalsts vai Moldovas Republikas tiesību aktiem, attiecīgi Kopienas vai Moldovas Republikas teritorijā atrodas tikai juridiskā adrese, uzņēmējsabiedrību uzskata par Kopienas vai Moldovas Republikas uzņēmējsabiedrību tikai tad, ja tās darbībai ir īsta un pastāvīga saikne ar, attiecīgi, vienas dalībvalsts vai Moldovas Republikas ekonomiku;

b) uzņēmējsabiedrības “meitasuzņēmums” ir uzņēmējsabiedrība, ko kontrolē pirmā uzņēmējsabiedrība;

c) uzņēmējsabiedrības “filiāle” ir darījumu vieta bez juridiskas personas statusa, kam piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm trešajām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar mātesuzņēmumu, bet tās varētu veikt darījumus atzara darījumu vietā;

d) “uzņēmums” ir šā panta a)apakš­punktā minēto Kopienas vai Moldovas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt saimniecisko darbību, izveidojot meitasuzņēmumus un filiāles attiecīgi Moldovas Republikā vai Kopienā;

e) “darbība” ir saimniecisko darbību veikšana;

f) “saimnieciskā darbība” ir rūpnieciska, komerciāla un profesionāla rakstura darbība.

Attiecībā uz starptautisko jūras transportu, ietverot vairākveidu pārvadājumu darbības, tostarp pārvadājumus pa jūru, šīs nodaļas un IIInodaļas noteikumus izmanto arī dalībvalstu vai Moldovas Republikas pilsoņi, kas veic uzņēmējdarbību, attiecīgi, ārpus Kopienas vai Moldovas Republikas, un kuģošanas sabiedrības, kuras dibinātas ārpus Kopienas vai Moldovas Republikas un kuras kontrolē, attiecīgi, dalībvalsts vai Moldovas Republikas pilsoņi, ja to kuģi reģistrēti šajā dalībvalstī vai Moldovas Republikā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem.

32. pants

1. Neskarot citus šā Nolīguma noteikumus, Pusi nedrīkst kavēt veikt pasākumus piesardzības apsvērumu dēļ, tostarp ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un personu, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, aizsardzības pasākumus, vai pasākumus, lai nodrošinātu finanšu sistēmas veselumu un stabilitāti. Ja šie pasākumi neatbilst šā Nolīguma noteikumiem, tos nevar izmantot, lai apietu kādas Puses pienākumus saskaņā ar šo Nolīgumu.

2. Neko šajā Nolīgumā nevar uzskatīt par prasību kādai Pusei atklāt informāciju, kas saistīta ar individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai aizsargātu informāciju, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

33. pants

Šā Nolīguma noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut šā Nolīguma noteikumu izmantošanu, apejot tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.

34. pants

1. Neskarot Inodaļas noteikumus, Kopienas uzņēmējsabiedrībai vai Moldovas Republikas uzņēmējsabiedrībai, kas dibināta attiecīgi Moldovas Republikas vai Kopienas teritorijā, saskaņā ar uzņēmuma mītnes zemē spēkā esošiem tiesību aktiem ir tiesības attiecīgi Moldovas Republikas vai Kopienas teritorijā pašai vai caur saviem meitasuzņēmumiem vai filiālēm nodarbināt darbiniekus, kas attiecīgi ir Kopienas dalībvalstu vai Moldovas Republikas pilsoņi, ja šie darbinieki ir vadoši darbinieki, kā noteikts šā panta 2.punktā, un ja viņus nodarbina vienīgi uzņēmējsabiedrības, meitasuzņēmumi vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz nodarbinātības laikposmu.

2. Iepriekš minēto uzņēmējsabiedrību, še turpmāk — “organizāciju”, vadošais personāls ir “darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā”, kā noteikts c)punktā, kas iedalīti šādās turpmāk uzskaitītās kategorijās, ja organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas tajā strādājušas vai bijušas tās dalībnieki (ne kā daļu vairākuma īpašnieki) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas:

a) personas, kas organizācijā ieņem augstus amatus, galvenokārt vada uzņēmuma (filiāles, meitasuzņēmuma vai kopuzņēmuma) pārvaldi un ko galvenokārt vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ietverot:

— personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu,

— personas, kas uzrauga un kontrolē citu pārraudzības, profesionālo vai vadības darbinieku darbu,

— personas, kam ir pilnvaras personiski pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

b) personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kas ir būtiski svarīgas uzņēmuma pakalpojumiem, pētījumu aparatūrai, metodēm vai vadībai. Šādu zināšanu novērtējums var atspoguļot ne tikai specifiskas zināšanas saistībā ar uzņēmumu, bet arī augstu kvalifikāciju sais­tībā ar darba veidu vai uzņēmējdarbību, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ietverot piederību akreditētai profesijai;

c) “darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā” ir fiziska persona, kas strādā organizācijā vienas Puses teritorijā un saimnieciskās darbības veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai darbības vietai jāatrodas vienas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz šās organizācijas uzņēmumu (filiāli, meitasuzņēmumu), kas faktiski veic līdzīgu saimniecisko darbību otras Puses teritorijā.

35. pants

1. Puses visiem spēkiem centīsies izvairīties no tādiem pasākumiem vai darbībām, kas padarītu otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrākus nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas.

2. Šā panta noteikumi neskar 43. panta noteikumus: situācijas, uz ko attiecas 43.pants, reglamentē tikai un vienīgi šā panta noteikumi.

3. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ņemot vērā 50.panta noteikumus, Moldovas Republikas valdība informē Kopienu par nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus par Kopienas uzņēmējsabiedrību meitas­uzņēmumu un filiāļu dibināšanu vai darbību Moldovas Republikā, kas ir stingrāki nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas. Kopiena var pieprasīt Moldovas Republikai darīt zināmus šo tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt konsultācijas par šiem projektiem.

4. Ja Moldovas Republikā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi var padarīt Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanas nosacījumus un Moldovas Republikā izveidoto Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu darbības nosacījumus stingrākus nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas, šos attiecīgos tiesību aktus un noteikumus nepiemēro tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau nodibināti Moldovas Republikā laikā, kad attiecīgais tiesību akts stājas spēkā, trīs gadus kopš attiecīgā tiesību akta stāšanās spēkā.

III nodaļa

PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA STARP KOPIENU UN MOLDOVAS REPUBLIKU

36. pants

1. Puses apņemas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pārrobežu pakalpojumus tām Kopienas vai Moldovas uzņēmējsabiedrībām, kas izveidotas citā Pusē, nevis tajā, kurā atrodas pakalpojumu saņēmējs, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs.

2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus 1.punkta īstenošanai.

37. pants

Puses sadarbojas, lai attīstītu uz tirgu orientētu pakalpojumu nozari Moldovas Republikā.

38. pants

1. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem.

a) Iepriekš minētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kura piemērojama šā Nolīguma Pusēm. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri, var brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr vien tie ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem.

b) Puses apstiprina savu apņemšanos veicināt brīvas konkurences vidi kā būtisku iezīmi sauso un šķidro beztaras preču apgrozībā.

2. Piemērojot 1.punkta principus, Puses:

a) no šā Nolīguma stāšanās spēkā brīža nepiemēro nekādus starp jebkuru Kopienas dalībvalsti un bijušo Padomju Savienību noslēgto divpusējo nolīgumu kravas dalīšanas noteikumus;

b) neievieš kravas dalīšanas vienošanās turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešajām valstīm, izņemot tādos ārkārtas apstākļos, kad vienas vai otras šā Nolīguma Puses līnijpārvadājumu sabiedrībām citādi nav iespējams sekmīgi uzturēt satiksmi pārvadājumos uz un no attiecīgās trešās valsts;

c) aizliedz vienošanās par kravas dalīšanu iekļaut turpmākos divpusējos nolīgumos par sauso un šķidro beztaras preču pārvadājumiem;

d) šim Nolīgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā.

Kuģiem, kas brauc ar otras Puses karogu, katra Puse inter alia piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Puses pašas kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kas atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecībā uz maksām un atlīdzību, muitas pakalpojumiem, enkurvietām un iekraušanas un izkraušanas iekārtām, kas ar to saistītas.

3. Kopienas pilsoņi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starptautiskos jūras un upju transporta pakalpojumus Moldovas Republikas iekšējos ūdensceļos un otrādi.

39. pants

Lai nodrošinātu koordinētu transporta attīstību starp Pusēm, kas pielāgots to komerciālajām vajadzībām, par nosacījumiem, kas attiecas uz savstarpēju piekļuvi tirgum un pakalpojumu nodrošināšanu autotransporta, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu jomā un, ja vajadzīgs, gaisa transporta jomā, pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā var noslēgt īpašus nolīgumus, ko Puses vajadzības gadījumā apspriež atbilstīgi 96.panta noteikumiem.

IV nodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

40. pants

1. Šās sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar ierobežojumiem, ko pamato sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumi.

2. Tos nepiemēro darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir sais­tītas ar valsts varas īstenošanu.

41. pants

Attiecībā uz šo sadaļu Nolīgums nekādi neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbības uzsākšanu un pakalpojumu sniegšanu, ja, tos piemērojot, netiek atceltas vai nepasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā Nolīguma noteikumu. Iepriekš minētais noteikums neliedz piemērot 40.pantu.

42. pants

II, III un IVnodaļas noteikumi attiecas arī uz uzņēmējsabiedrībām, ko kopīgi kontrolē un kas pilnīgi pieder Moldovas uzņēmējsabiedrībām un Kopienas uzņēmējsabiedrībām.

43. pants

Attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, ko aptver Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT), režīms, kuru viena Puse piešķīrusi otrai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgo VVPT saistību stāšanās spēkā, nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem.

44. pants

Šā Nolīguma II, III un IV nodaļā neņem vērā režīmu, ko Kopiena, tās dalībvalstis vai Moldovas Republika piešķīrusi saskaņā ar saistībām, kuras tās uzņēmušās, slēdzot ekonomikas integrācijas nolīgumus saskaņā ar VVPT Vpanta principiem.

45. pants

1. Vislielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šās sadaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu priekšrocībām, kuras Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz līgumiem par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citiem nodokļu noteikumiem.

2. Šīs sadaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas Pusēm liedz pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu nemaksāšanas vai apiešanas saskaņā ar noteikumiem līgumos par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu tiesību aktos.

3. Šīs sadaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz dalībvalstīm vai Moldovas Republikai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu tiesību aktu noteikumus, noteikt atšķirības starp nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu.

46. pants

Neskarot 34.pantu, nevienu II, III un IVnodaļas noteikumu neinterpretē kā tādu, kas dod tiesības:

— attiecīgi dalībvalstu vai Moldovas Republikas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties attiecīgi Moldovas Republikas vai Kopienas teritorijā jebkādā statusā, jo īpaši kā uzņēmējsabiedrības daļas īpašniekam vai partnerim, tās vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam,

— Moldovas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Moldovas Republikas pilsoņus,

— Kopienas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Moldovā nodarbināt vai likt nodarbināt Moldovas teritorijā dalībvalstu pilsoņus,

— Moldovas uzņēmējsabiedrībām vai Moldovas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā piegādāt personas no Moldovas, lai tās darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem,

— Kopienas uzņēmējsabiedrībām vai Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Moldovā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem piegādāt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi.

V sadaļa

KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS

47. pants

1. Puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā maksājumu bilances norēķinu kontā starp Kopienas un Moldovas Republikas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu kustību, kura notikusi saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem.

2. Darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā tiek nodrošināta brīva kapitāla aprite saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar uzņēmējas valsts normatīvajiem aktiem, un ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar IVsadaļas IInodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu un visas to radītās peļņas likvidāciju vai repatriāciju.

3. Neskarot 2. vai 5.punktu, pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā neievieš nekādus jaunus ārvalstu valūtas ierobežojumus kapitāla apritei un ar to saistītajiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Moldovas Republikas rezidentiem un nepadara esošo kārtību stingrāku.

4. Puses konsultējas, lai atvieglotu citu, 2.punktā neminētu kapitāla veidu kustību starp Kopienu un Moldovas Republiku, lai veicinātu šā Nolīguma mērķus.

5. šā panta noteikumu kontekstā līdz brīdim, kad Moldovas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Nolīguma par Starptautisko valūtas fondu (SVF) VIIIpanta nozīmē, Moldovas Republika ārkārtas apstākļos var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus saistībā ar īstermiņa un vidēja termiņa finanšu kredītu piešķiršanu vai saņemšanu tādā mērā, kādā šādus ierobežojumus piemēro Moldovas Republikai, piešķirot šādus kredītus, un kādā tie ir pieļaujami saskaņā ar Moldovas Republikas statusu SVF. Šos ierobežojumus Moldovas Republika piemēro bez diskriminācijas. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos iespējamos traucējumus šim Nolīgumam. Moldovas Republika nekavējoties paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas.

6. Neskarot 1. un 2.punktu, ja ārkārtas apstākļos kapitāla kustība starp Kopienu un Moldovu rada vai draud radīt nopietnas grūtības sakarā ar maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbību Kopienā vai Moldovas Republikā, attiecīgi Kopiena un Moldovas Republika var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla kustību starp Kopienu un Moldovas Republiku uz laikposmu, ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi.

VI sadaļa

KONKURENCE, INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA UN SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ

48. pants

1. Puses vienojas rīkoties, lai, piemērojot to konkurences tiesības vai citādā veidā, labotu vai novērstu konkurences ierobežojumus, ko radījuši uzņēmumi vai valsts intervence, ciktāl tie var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Moldovas Republiku.

2. Lai sasniegtu 1.punktā minētos mērķus:

2.1. Puses nodrošina tādu tiesību aktu esību un piemērošanu, kas risina to jurisdikcijā esošo uzņēmumu radītos konkurences ierobežojumus.

2.2. Puses atturas no valsts atbalsta piešķiršanas, kas piešķir īpašu labvēlību dažiem uzņēmumiem vai tādu izstrādājumu ražošanai, kuri nav pamatprodukti atbilstīgi VVTT definīcijai, vai pakalpojumu sniegšanai, kuri rada vai draud radīt konkurences traucējumus, ciktāl tie ietekmē tirdzniecību starp Kopienu un Moldovas Republiku.

2.3. Pēc vienas Puses lūguma otra Puse sniedz informāciju par savām atbalsta programmām vai par konkrētiem valsts atbalsta gadījumiem. Nav jāsniedz informācija, uz ko attiecas Pušu tiesību aktu prasības par dienesta vai komerciāliem noslēpumiem.

2.4. Komerciālu valsts monopolu gadījumā Puses apliecina gatavību no ceturtā gada pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošināt, lai nepastāvētu diskriminācija starp Pušu pilsoņiem un uzņēmējsabiedrībām attiecībā uz nosacījumiem, ar kuriem preces tiek ražotas vai realizētas.

2.5. Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuriem dalībvalstis vai Moldovas Republika piešķir ekskluzīvas tiesības, Puses apliecina gatavību no ceturtā gada pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošināt, lai netiktu ieviesti un nepaliktu spēkā nekādi pasākumi, kas rada traucējumus tirdzniecībai starp Kopienu un Moldovas Republiku tādā mērā, kas ir pretrunā Pušu attiecīgajām interesēm. Šis noteikums nerada šķēršļus uzņēmumiem juridiski vai faktiski veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus.

2.6. Laikposmu, kas noteikts 2. punkta 4. un 5.apakšpunktā, var pagarināt, Pusēm vienojoties.

3. Pēc Kopienas vai Moldovas Republikas lūguma Sadarbības komitejā var rīkot konsultācijas par konkurences ierobežojumiem vai traucējumiem, kas minēti 1. un 2.punktā, un par to konkurences tiesību piemērošanu atbilstīgi ierobežojumiem, ko uzliek normatīvie akti par informācijas izpaušanu, konfidencialitāti un komercnoslēpumu. Konsultācijās var iekļaut arī jautājumus par 1. un 2.punkta interpretāciju.

4. Puses, kam ir pieredze konkurences tiesību piemērošanā, apsver iespēju pēc pārējo Pušu lūguma un atbilstīgi pieejamiem resursiem sniegt tehnisku palīdzību konkurences noteikumu izstrādē un īstenošanā.

5. Iepriekš minētie noteikumi nekādi neskar Pušu tiesības piemērot atbilstīgus pasākumus, īpaši tos, kas minēti 18.pantā, lai risinātu preču vai pakalpojumu tirdzniecības traucējumus.

49. pants

1. Saskaņā ar šā panta un IIIpielikuma noteikumiem Moldovas Republika turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai, beidzoties piektajam gadam pēc Nolīguma stāšanās spēkā, tā varētu nodrošināt līdzīgu aizsardzības līmeni kā Kopienā, ietverot efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai.

2. Līdz piektā gada beigām pēc Nolīguma stāšanās spēkā Moldovas Republika pievienosies tādām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kuras noteiktas šīs IIIpielikuma 1.punktā un kurām ir pievienojušās Kopienas dalībvalstis vai kuras dalībvalstis piemēro de facto saskaņā ar šajās konvencijās ietvertajiem attiecīgajiem noteikumiem.

50. pants

1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanai starp Moldovas Republiku un Kopienu ir esošo un turpmāko Moldovas Republikas tiesību aktu tuvināšana Kopienas tiesību aktiem. Moldovas Republika cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem.

2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: muitas tiesības, uzņēmējdarbības tiesības, likumi par bankām, uzņēmumu pārskati un nodokļi, intelektuālais īpašums, darbinieku aizsardzība darba vietā, finanšu pakalpojumi, konkurences noteikumi, publiskais iepirkums, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība, dabas vide, patērētāju aizsardzība, netiešie nodokļi, tehniskie noteikumi un standarti, kodoltiesības un noteikumi, pārvadājumi.

3. Kopiena sniedz Moldovas Republikai tehnisku palīdzību, ja vajadzīgs, lai īstenotu šos pasākumus, kas cita starpā var ietvert:

— ekspertu apmaiņu,

— laicīgu informācijas sniegšanu, īpaši par attiecīgajiem tiesību aktiem,

— semināru organizēšanu,

— mācības,

— palīdzību Kopienas tiesību aktu tulkošanā attiecīgajās nozarēs.

VII sadaļa

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

51. pants

1. Kopiena un Moldovas Republika izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir sekmēt Moldovas Republikas tautsaimniecības reformas un atlabšanas gaitu un noturīgu attīstību. Šī sadarbība stiprina un attīsta ekonomiskās saites, kas ir izdevīgas abām Pusēm.

2. Politikas un citu pasākumu mērķis būs radīt ekonomiskas un sociālas reformas un Moldovas Republikas saimnieciskās sistēmas pārstrukturēšanu, ņemot vērā noturības un harmoniskas sociālās attīstības prasības; tie arī pilnīgi ietver vides apsvērumus.

3. Šajā nolūkā sadarbība tiks vērsta uz rūpniecisko sadarbību, ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, publisko iepirkumu, standartiem un atbilstības novērtēšanu, ieguves rūpniecību un izejvielām, zinātni un tehnoloģiju, izglītību un apmācību, lauksaimniecību un agrārās un pārtikas rūpniecības nozari, enerģētiku, vidi, transportu, telekomunikācijām, finanšu pakalpojumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, monetāro politiku, reģionālo attīstību, sadarbību sociālajā jomā, tūrismu, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, informāciju un sakariem, patērētāju aizsardzību, muitu, sadarbību statistikas jomā, ekonomiku un narkotikām.

4. Īpašu uzmanību velta pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp neatkarīgajām valstīm un citām kaimiņvalstīm, lai veicinātu šā reģiona harmonisku attīstību.

5. Ja vajadzīgs, sadarbībai ekonomikā un citām sadarbības formām, kas paredzētas šajā Nolīgumā, Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību, ņemot vērā Kopienas attiecīgo Padomes Regulu, kas piemērojama tehniskai palīdzībai neatkarīgajām valstīm, saskaņotās prioritātes indikatīvajā programmā, kas saistīta ar Kopienas tehnisko palīdzību Moldovas Republikai, un tās izveidotās koordinācijas un īstenošanas procedūras.

6. Sadarbības padome sniedz ieteikumus par sadarbības attīstīšanu jomās, kas noteiktas 3.punktā.

52. pants

Rūpnieciskā sadarbība

1. Sadarbības mērķis jo īpaši ir veicināt:

— uzņēmējdarbības saišu attīstību starp abu pušu uzņēmējiem, piemēram, attiecībā uz tehnoloģiju un pieredzes apmaiņu,

— Kopienas līdzdalību Moldovas Republikas centienos pārstrukturēt un tehniski uzlabot tās rūpniecību,

— pārvaldības uzlabošanu,

— piemērotu komerciālu noteikumu un prakses izstrādāšanu, ietverot produktu tirdzniecību,

— vides aizsardzību,

— rūpnieciskās ražošanas struktūras pielāgošanu attīstītas tirgus ekonomikas standartiem,

— militārrūpnieciskā kompleksa pārveidi.

2. Šā panta noteikumi neskar to Kopienas konkurences noteikumu izpildi, kas piemērojami uzņēmumiem.

53. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla īpašnieka maiņai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām.

2. Sadarbības īpašie mērķi ir:

— vajadzības gadījumā noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Moldovas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību,

— vajadzības gadījumā noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Moldovas Republiku par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas,

— radīt labvēlīgus apstākļus, lai piesais­tītu ārvalstu ieguldījumus Moldovas Republikas ekonomikai,

— izveidot stabilus un piemērotus uzņēmējdarbības tiesību aktus un nosacījumus un apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā,

— apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, cita starpā izmantojot tirdzniecības izstādes, izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus.

54. pants

Publiskais iepirkums

Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklātai un konkurētspējīgai preču un pakalpojumu līgumu piešķiršanai, jo īpaši izmantojot izsoles uzaicinājumus.

55. pants

Sadarbība standartu un atbilstības novērtēšanas jomā

1. Puses sadarbojoties veicina piemērošanos starptautiski pieņemtiem kritērijiem, principiem un pamatnostādnēm standartu un kvalitātes novērtēšanas jomā. Vajadzīgā darbība sekmēs virzību uz savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jomā, kā arī uz Moldovas produktu kvalitātes uzlabošanu.

2. Šajā nolūkā tās cenšas:

— veicināt pienācīgu sadarbību ar organizācijām un iestādēm, kas specializējušās šajā jomā,

— veicināt Kopienas tehnisko noteikumu izmantošanu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanu,

— ļaut dalīties pieredzē un tehniskajā informācijā kvalitātes nodrošināšanas jomā.

56. pants

Ieguves rūpniecība un izejvielas

1. Pušu mērķis ir palielināt ieguldījumus un tirdzniecību ieguves rūpniecības un izejvielu jomā.

2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām:

— informācijas apmaiņa par izmaiņām ieguves rūpniecības un krāsaino metālu jomā,

— tiesiskā regulējuma izveide sadarbībai,

— tirdzniecības jautājumi,

— tiesību aktu un citu pasākumu izstrāde vides aizsardzības jomā,

— apmācība,

— drošība ieguves rūpniecībā.

57. pants

Sadarbība zinātnē un tehnoloģijā

1. Puses veicina sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ņemot vērā resursu pieejamību, pietiekamu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību (IĪT) efektīvas aizsardzības līmeni.

2. Sadarbība zinātnes un tehnikas jomā aptver:

— zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu,

— kopīgas PTA darbības,

— mācības un mobilitātes programmas zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas nodarbojas ar PTA abās pusēs.

Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai apmācībām, to īsteno saskaņā ar 58.panta noteikumiem.

Puses, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, var iesaistīties citos zinātnes un tehnoloģijas sadarbības veidos.

Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru, pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši iesaistīti masveida iznīcināšanas ieroču pētniecībā un/vai ražošanā.

3. Šo sadarbību īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, par kuriem apspriežas un kurus noslēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām un kuri cita starpā paredz attiecīgus IĪT noteikumus.

58. pants

Izglītība un apmācība

1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni Moldovas Republikā gan valsts, gan privātajā sektorā.

2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām:

— augstākās izglītības un apmācības sistēmu uzlabošana Moldovas Republikā, ietverot augstākās izglītības iestāžu akreditāciju un augstākās izglītības diplomus,

— valsts un privātā sektora vadītāju un valsts civildienesta ierēdņu apmācība prioritārās jomās, kas vēl jānosaka,

— sadarbība izglītības iestāžu starpā, sadarbība starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem,

— skolotāju, absolventu, jauno zinātnieku un pētnieku, administratoru un jauniešu mobilitāte,

— mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgās iestādēs,

— Kopienas valodu mācīšana,

— konferenču tulku pēcdiploma apmācība,

— žurnālistu apmācība,

— instruktoru apmācība.

3. Vienas Puses dalību otras Puses attiecīgās programmās izglītības un apmācības jomā apsver saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām un tad, ja vajadzīgs, var izveidot iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Moldovas Republikas līdzdalību Kopienas programmā Tempus.

59. pants

Lauksaimniecība un pārtikas rūpniecības nozare

Sadarbības mērķis šajā jomā ir agrārās reformas turpināšana; lauksaimniecības, pārtikas rūpniecības un pakalpojumu nozares modernizēšana, privatizēšana un pārstrukturēšana Moldovas Republikā; vietējo un ārējo tirgu attīstīšana Moldovas izstrādājumiem, ievērojot noteikumus, kas nodrošina vides aizsardzību, un ņemot vērā nepieciešamību uzlabot pārtikas piegādes drošību. Pušu mērķis ir arī pakāpeniski tuvināt Moldovas standartus Kopienas tehniskajiem noteikumiem attiecībā uz rūpnieciskiem un lauksaimnieciskiem pārtikas produktiem, ietverot sanitārās un fitosanitārās normas.

60. pants

Enerģētika

1. Sadarbība noris saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas hartu uz pakāpeniskas Eiropas enerģijas tirgu integrācijas fona.

2. Sadarbība cita starpā ietver šādas jomas:

— enerģijas ražošanas, piegādes un patēriņa ietekme uz vidi, lai novērstu vai samazinātu tādējādi radīto kaitējumu videi,

— enerģijas piegādes kvalitātes un drošības uzlabošana, ietverot piegādātāju dažādošanu, ekonomiskā un ekoloģiski nekaitīgā veidā,

— enerģētikas politikas formulēšana,

— enerģētikas nozares vadības un regulēšanas uzlabošana atbilstīgi tirgus ekonomikai,

— institucionālu, juridisku, nodokļu un citu nosacījumu ieviešana, kas vajadzīgi, lai rosinātu izvērst enerģijas tirdzniecību un ieguldījumus,

— energotaupības un energoefektivitātes veicināšana,

— enerģētikas infrastruktūras modernizācija, attīstība un dažādošana,

— enerģētikas tehnoloģiju uzlabošana piegādē un izlietošanā attiecībā uz visiem enerģijas veidiem,

— vadība un tehniskā apmācība enerģētikas nozarē.

61. pants

Vide

1. Paturot prātā Eiropas Enerģētikas hartu un 1993.gada Lucernas Konferences deklarāciju, Puses attīsta un stiprina sadarbību vides un cilvēku veselības jomā.

2. Sadarbības mērķis ir cīņa pret vides pasliktināšanos, jo īpaši:

— efektīvs piesārņojuma līmeņa monitorings un vides novērtējums; informācijas sistēma par vides stāvokli,

— cīņa pret vietēju, reģionālu un pārrobežu gaisa un ūdens piesārņojumu,

— ekoloģijas sanācija,

— noturīga, efektīva un ekoloģiski lietderīga enerģijas ražošana un izmantošana,

— rūpniecisko iekārtu drošība,

— ķīmisku vielu klasifikācija un droša rīkošanās ar tām,

— ūdens kvalitāte,

— atkritumu apjoma samazināšana, pārstrāde un droša apglabāšana, Bāzeles konvencijas īstenošana,

— lauksaimniecības, augsnes erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi,

— mežu aizsardzība,

— bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu noturīga izmantošana un apsaimniekošana,

— zemes izmantošanas plānošana, ietverot būvniecību un pilsētplānošanu,

— ekonomisku un fiskālu instrumentu izmantošana,

— pasaules klimata pārmaiņa,

— vides izglītība un vides izpratnes veidošana,

— Espoo Konvencijas par vides ietekmējuma novērtēšanu pārrobežu kontekstā īstenošana.

3. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot:

— rīcības plānošanu katastrofu un citu ārkārtas situāciju gadījumā,

— informācijas un ekspertu apmaiņu, ietverot informāciju un ekspertus, kas sais­tīti ar tīro tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju izmantošanu,

— kopīgas pētniecības darbības,

— tiesību aktu uzlabošanu, lai tuvinātu tos Kopienas standartiem,

— sadarbību reģionālā līmenī, ietverot sadarbību Eiropas Vides aģentūrā, un sadarbību starptautiskā līmenī,

— stratēģiju izveidi, īpaši saistībā ar globāliem un klimata jautājumiem, lai sasniegtu noturīgu attīstību,

— pētījumus par ietekmi uz vidi.

62. pants

Transports

1. Puses attīsta un stiprina sadarbību transporta jomā.

2. Šās sadarbības mērķis cita starpā ir Moldovas Republikas transporta sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un modernizācija un, ja vajadzīgs, transporta sistēmu savietojamības attīstība un nodrošināšana plašākas pārvadājumu sistēmas izveides kontekstā.

Sadarbība cita starpā ietver:

— autotransporta, dzelzceļu, ostu un lid­ostu vadības un darbības modernizēšanu,

— dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu, ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizēšanu un attīstību, ietverot galveno abām Pusēm svarīgāko maršrutu un Eiropas ceļu sasaistes posmu modernizāciju saistībā ar iepriekš minētajiem transporta veidiem,

— vairākveidu pārvadājumu veicināšanu un attīstību,

— kopīgu pētniecības un attīstības programmu veicināšanu,

— likumiska un institucionāla pamata sagatavošanu politikas attīstībai un īstenošanai, tostarp transporta nozares privatizāciju.

63. pants

Pasta pakalpojumi un telekomunikācijas

Puses atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencei paplašina un stiprina sadarbību šādās jomās:

— politikas un pamatnostādņu izveide telekomunikāciju nozares un pasta pakalpojumu attīstībai,

— tarifu politikas principu un tirgvedības pilnveidošana telekomunikācijās un pasta pakalpojumos,

— telekomunikāciju un pasta pakalpojumu projektu attīstības un ieguldījumu piesaistes rosināšana,

— telekomunikāciju un pasta pakalpojumu nodrošināšanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, tostarp izmantojot apakšnozaru darbību liberalizāciju,

— progresīva telekomunikāciju izmantošana, jo īpaši elektronisko maksājumu jomā,

— telekomunikāciju tīklu pārvaldība un to “optimizācija”,

— pienācīgs reglamentējošs pamats telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanai un radiofrekvenču diapazona izmantošanai,

— mācības telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanas jomā darbībai tirgus apstākļos.

64. pants

Finanšu pakalpojumi

Sadarbības mērķis jo īpaši ir atvieglot Moldovas Republikas iesaistīšanos vispārēji atzītās savstarpējo norēķinu sistēmās. Tehniskā palīdzība ir vērsta uz:

— banku un finanšu pakalpojumu pilnveidošanu, kopējā kredītresursu tirgus attīstību, Moldovas Republikas iesaistīšanos vispārēji atzītā savstarpējo norēķinu sistēmā,

— fiskālās sistēmas un fiskālo iestāžu attīstīšanu Moldovas Republikā un pieredzes apmaiņu un personāla apmācību par fiskālajiem jautājumiem,

— apdrošināšanas pakalpojumu attīstību, kas cita starpā radītu labvēlīgu sistēmu Kopienas sabiedrību dalībai kopuzņēmumu dibināšanā apdrošināšanas nozarē Moldovas Republikā, kā arī eksporta kredītu apdrošināšanas attīstību,

Šī sadarbība jo īpaši sekmēs attiecību izvēršanu starp Moldovas Republiku un dalībvalstīm finanšu pakalpojumu nozarē.

65. pants

Monetārā politika

Pēc Moldovas iestāžu pieprasījuma Kopiena sniedz tehnisko palīdzību, lai atbalstītu Moldovas Republikas centienus savas monetārās politikas nostiprināšanā, potenciāli sasniedzot tās valūtas konvertējamību un pakāpeniski pielāgojot tās politikas Eiropas Monetārās sistēmas politikām. Tā ietver neformālu viedokļu apmaiņu par Eiropas Monetārās sistēmas principiem un darbību.

66. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

1. Puses vienojas, ka jāpieliek pūles un jāsadarbojas, lai novērstu to finanšu sistēmu izmantošanu, legalizējot ienākumus no noziedzīgām darbībām vispār un jo īpaši no nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām.

2. Sadarbība šajā jomā ietver administratīvu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu piemērotus standartus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas līdzvērtīgi tiem, kuri šajā jomā pieņemti Kopienā un starptautiskos forumos, ietverot Finanšu darījumu darba grupu (FATF).

67. pants

Reģionālā attīstība

1. Puses stiprina sadarbību reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā.

2. Šim nolūkam tās rosina informācijas apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm par reģionālo politiku un zemes izmantošanas plānošanas politiku un par reģionālās politikas formulēšanas metodēm, īpaši uzsverot nelabvēlīgo apgabalu attīstību.

Tās arī rosina tiešus kontaktus starp attiecīgajiem reģioniem un sabiedriskām organizācijām, kas atbild par reģionālās attīstības plānošanu, lai cita starpā apmainītos ar reģionālās attīstības sekmēšanas metodēm un veidiem.

68. pants

Sadarbība sociālajā jomā

1. Attiecībā uz veselību un drošību Puses attīsta savstarpēju sadarbību, lai uzlabotu veselības aizsardzības un strādājošo drošības līmeni.

Sadarbība jo īpaši ietver:

— izglītību un apmācību par veselības un drošības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot darbības sfērām, kas saistītas ar augstu riska pakāpi,

— preventīvo pasākumu pilnveidošanu un veicināšanu, lai novērstu arodslimības un citas ar darbu saistītas kaites,

— smagu negadījumu riska novēršanu un toksisku ķīmisku vielu apsaimniekošanu,

— pētījumus, kas pilnveido zināšanu bāzi saistībā ar darba vidi un strādājošo veselību un drošību.

2. Attiecībā uz nodarbinātību sadarbība īpaši ietver tehnisku palīdzību saistībā ar:

— darba tirgus optimizāciju,

— darbā iekārtošanas un konsultāciju pakalpojumu modernizāciju,

— pārstrukturēšanas programmu plānošanu un vadību,

— vietējās nodarbinātības rosināšanu,

— informācijas apmaiņu par elastīgas nodarbinātības programmām, ietverot programmas, kas rosina pašnodarbinātību un veicina uzņēmējdarbību.

3. Puses īpašu uzmanību pievērš sadarbībai sociālās aizsardzības jomā, kas cita starpā ietver sadarbību, plānojot un īstenojot Moldovas Republikas sociālās aizsardzības reformas.

Šo reformu mērķis ir attīstīt Moldovas Republikā tādas aizsardzības metodes, kas raksturīgas tirgus ekonomikai un aptver visus sociālās aizsardzības virzienus.

69. pants

Tūrisms

Puses izvērš un attīsta sadarbību, kas ietver:

— tūrisma plūsmas veicināšanu,

— sadarbību starp oficiālām tūrisma organizācijām,

— informācijas plūsmas palielināšanu,

— zinātības tālāknodošanu,

— kopīgu darbību iespēju izpēti,

— apmācību tūrisma attīstībai.

70. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

1. Pušu mērķis ir attīstīt un stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus un to apvienības un MVU sadarbību Kopienā un Moldovas Republikā.

2. Sadarbība ietver tehnisku palīdzību, jo īpaši šādās jomās:

— MVU tiesiskā regulējuma pilnveidošana,

— piemērotas infrastruktūras attīstība (aģentūra MVU atbalstam, sakari, palīdzība MVU fonda radīšanā),

— tehnoloģisko parku izveide.

71. pants

Informācija un sakari

Puses atbalsta modernu informācijas apstrādes metožu, ietverot informācijas nesēju, attīstību, un rosina efektīvu savstarpēju informācijas apmaiņu. Priekšroku dod programmām, kuru mērķis ir nodrošināt plašu sabiedrību ar pamatinformāciju par Kopienu un Moldovas Republiku, to­starp iespēju robežās savstarpēju piekļuvi datubāzēm, pilnīgi ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības.

72. pants

Patērētāju aizsardzība

Puses uzsāk ciešu sadarbību, kuras mērķis ir panākt to patērētāju aizsardzības sistēmu saderību. Šī sadarbība var ietvert informācijas apmaiņu par tiesiskā regulējuma veidošanu un institucionālo reformu, pastāvīgu savstarpējas informācijas sistēmu izveidi par bīstamiem izstrādājumiem, patērētājiem sniegtās informācijas uzlabošanu, sevišķi par cenām, izstrādājumu un piedāvāto pakalpojumu īpašībām, apmaiņas organizēšanu starp patērētāju interešu pārstāvjiem, patērētāju aizsardzības politiku samērojamības pilnveidošanu un semināru un praktisko apmācību organizēšanu.

73. pants

Muita

1. Sadarbības mērķis ir nodrošināt atbilstību visiem noteikumiem, ko paredzēts pieņemt saistībā ar tirdzniecību un godīgu tirdzniecību, un panākt Moldovas Republikas muitas sistēmas tuvināšanu Kopienas muitas sistēmai.

2. Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

— informācijas apmaiņa,

— darba metožu uzlabošana,

— kombinētās nomenklatūras un vienotā administratīvā dokumenta ieviešana,

— Kopienas un Moldovas Republikas tranzīta sistēmu savstarpējā savienojamība,

— pārbaužu un formalitāšu vienkāršošana saistībā ar preču pārvadājumiem,

— atbalsts modernu muitas informācijas sistēmu ieviešanai,

— semināru un praktisko apmācību organizēšana.

3. Neskarot tālāku sadarbību, kas paredzēta šajā Nolīgumā, jo īpaši 76.pantā, Pušu muitas lietu administratīvajās iestādēs savstarpēja palīdzība tiek sniegta saskaņā ar šim Nolīgumam pievienotā protokola noteikumiem.

74. pants

Sadarbība statistikas jomā

Sadarbības mērķis šajā jomā ir efektīvu statistikas sistēmu izveidošana, lai nodrošinātu ticamu statistiku, kas vajadzīga, lai atbalstītu un uzraudzītu ekonomiskās reformas procesu un sekmētu privāto uzņēmumu attīstību Moldovas Republikā.

Puses jo īpaši sadarbojas šādās jomās:

— Moldovas Republikas statistikas sistēmas pielāgošana starptautiskām metodēm, standartiem un klasifikācijai,

— statistikas informācijas apmaiņa,

— vajadzīgās makroekonomikas un mikroekonomikas statistikas informācijas sniegšana, lai īstenotu un vadītu tautsaimniecības reformas.

Kopiena sekmē šos mērķus, sniedzot tehnisku palīdzību Moldovas Republikai.

75. pants

Ekonomika

Puses sekmē ekonomiskās reformas procesu un ekonomikas politiku koordināciju sadarbojoties, lai uzlabotu attiecīgās ekonomikas pamatprincipu izpratni, un izstrādājot un īstenojot tirgus ekonomikas politiku. Šajā nolūkā Puses apmainās ar informāciju par makroekonomiskajiem rezultātiem un perspektīvām.

Kopiena sniedz tehnisku palīdzību:

— lai palīdzētu Moldovas Republikai ekonomiskās reformas procesā, sniedzot ekspertu konsultācijas un tehnisku palīdzību,

— lai rosinātu sadarbību starp ekonomistiem, paātrinot pieredzes apmaiņu saistībā ar ekonomikas politikas veidošanu un nodrošinot ar politiku saistīto pētījumu plašu izplatīšanu.

76. pants

Narkotikas

Puses sadarbojas, lai paaugstinātu politikas un pasākumu lietderību un efektivitāti, pretojoties nelegālai narkotiku un psihotropu vielu ražošanai, piegādei un tirdzniecībai, ietverot prekursoru ķīmisko vielu novirzīšanas novēršanu, kā arī veicinot narkotiku pieprasījuma novēršanu un samazināšanu. Sadarbība šajā jomā balstās uz savstarpējām konsultācijām un ciešu mērķu un pasākumu koordināciju starp Pusēm dažādās ar narkotikām saistītās jomās.

VIII sadaļa

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

77. pants

Puses apņemas veicināt, rosināt un sekmēt kultūras sadarbību. Ja tas ir lietderīgi, iespējama sadarbība, izmantojot Kopienas vai vienas vai vairāku dalībvalstu kultūras sadarbības programmas, un tādu turpmāku darbību attīstīšana, kas interesē abas puses.

IX sadaļa

FINANSIĀLĀ SADARBĪBA

78. pants

Lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus, Moldovas Republika saskaņā ar 79., 80. un 81. pantu saņem pagaidu finansiālo palīdzību dotāciju veidā no Kopienas, izmantojot tehnisko palīdzību, lai paātrinātu Moldovas Republikas ekonomikas pārveidi.

79. pants

Finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar programmu Tacis, kas paredzēta Kopienas attiecīgajā Padomes Regulā.

80. pants

Kopienas finansiālās palīdzības mērķus un jomas nosaka indikatīvajā programmā, kas atspoguļo noteiktās prioritātes, par kurām Pusēm jāvienojas, ņemot vērā Moldovas Republikas vajadzības, nozaru absorbcijas spēju un reformu virzību. Puses par to informē Sadarbības padomi.

81. pants

Lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, Puses nodrošina, lai Kopiena tehnisko palīdzību sniegtu ciešā sadarbībā ar palīdzību no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm, citām valstīm un tādām starp­tautiskām organizācijām kā Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī ANO Attīstības programma (UNDP) un SVF.

X sadaļa

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

82. pants

Ar šo tiek izveidota Sadarbības padome, kas uzrauga šā Nolīguma īstenošanu. Tā rīko sanāksmes ministru līmenī vismaz vienu reizi gadā. Tā izskata visus būtiskākos jautājumus, kas rodas Nolīguma sakarā, un visus citus divpusējus vai starp­tautiskus jautājumus, kuros ieinteresētas abas puses, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus. Sadarbības padome arī var sniegt lietderīgus ieteikumus, balstoties uz abu Pušu vienošanos.

83. pants

1. Sadarbības padomē ir Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi, no vienas puses, un Moldovas Republikas valdības pārstāvji, no otras puses.

2. Sadarbības padome pieņem savu reglamentu.

3. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas pārstāvis un Moldovas Republikas valdības loceklis.

84. pants

1. Sadarbības padomei tās pienākumus pildīt palīdz Sadarbības komiteja, kurā ir Eiropas Savienības Padomes locekļu pārstāvji un Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Moldovas Republikas valdības pārstāvji, no otras puses, parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī. Sadarbības komitejas priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas un Moldovas Republikas pārstāvis.

Sadarbības padome savā reglamentā nosaka Sadarbības komitejas pienākumus, kas ietver Sadarbības padomes sanāksmju sagatavošanu un to, kā komiteja darbojas.

2. Sadarbības padome var deleģēt jebkādas tās pilnvaras Sadarbības komitejai, kas nodrošinās nepārtrauktību starp Sadarbības padomes sanāksmēm.

85. pants

Sadarbības padome var lemt par jebkādu īpašu komiteju vai struktūru izveidi, kas tai var palīdzēt īstenot tās pienākumus, un nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus, un to, kā tās darbojas.

86. pants

Izskatot jebkādu jautājumu, kas radies saistībā ar šo par kādu noteikumu, kas atsaucas uz kādu VVTT pantu, Sadarbības padome, cik vien iespējams, ņem vērā interpretāciju, kādu attiecīgajam VVTT pantam parasti piešķir VVTT līgumslēdzējas puses.

87. pants

Ar šo izveido Parlamentāro sadarbības komiteju. Tā ir sanāksme, kurā Moldovas parlamenta un Eiropas Parlamenta locekļi tiekas un apmainās ar viedokļiem. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

88. pants

1. Parlamentārajā sadarbības komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Moldovas parlamenta locekļi, no otras puses.

2. Parlamentārā sadarbības komiteja pieņem savu reglamentu.

3. Parlamentāro sadarbības komiteju pēc kārtas vada attiecīgi Eiropas Parlamenta loceklis un Moldovas parlamenta loceklis saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka tās reglamentā.

89. pants

Parlamentārā sadarbības komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā Nolīguma īstenošanu no Sadarbības padomes, kura tad sniedz komitejai pieprasīto informāciju.

Parlamentāro sadarbības komiteju informē par Sadarbības padomes ieteikumiem.

Parlamentārā sadarbības komiteja var sniegt ieteikumus Sadarbības padomei.

90. pants

1. Saskaņā ar šo Nolīgumu katra Puse apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskās un juridiskās personas, nediskriminējot tās salīdzinājumā ar pašas pilsoņiem, varētu piekļūt Pušu kompetentām tiesām un administratīvām struktūrām, lai aizstāvētu individuālās tiesības un īpašuma tiesības, ietverot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības.

2. Puses atbilstīgi to pilnvarām un kompetencei:

— veicina šķīrējtiesas izmantošanu, lai izšķirtu strīdus, kas rodas tirdznieciskos darījumos un sadarbībā starp Kopienas un Moldovas uzņēmējiem,

— vienojas, ka strīdā, kas nodots izskatīšanai šķīrējtiesā, katra strīda puse, ja vien pušu izraudzītās šķīrējtiesas noteikumi neparedz citādi, var izvēlēties savu šķīrējtiesnesi neatkarīgi no viņa pilsonības un ka prezidējošais trešais šķīrējtiesnesis vai vienīgais šķīrējtiesnesis var būt trešās valsts pilsonis,

— ieteiks uzņēmējiem savstarpēji vienoties par vadošā likuma izvēli, kas pārvaldīs to līgumus,

— rosina izmantot šķīrējtiesu noteikumus, ko izstrādājusi ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija (Uncitral), un izmantot jebkuru šķīrējtiesu valstī, kas parakstījusi Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu lēmumu atzīšanu un spēkā stāšanos, kas noslēgta Ņujorkā 1958.gada 10.jūnijā.

91. pants

Šis Nolīgums nekādi neliedz kādai no Pusēm veikt pasākumus,

a) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu, kas kaitē tās drošības interesēm;

c) kuri attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību vai uz pētniecību, attīstību vai ražošanu, kas vajadzīga aizsardzības mērķiem, ja šādi pasākumi nemaina konkurences nosacījumus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašām militārām vajadzībām;

c) ko tā uzskata par būtiskiem savai drošībai nopietnu iekšēju nemieru gadījumā, kuri traucētu uzturēt kārtību un likumību, kara laikā vai tāda nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai lai pildītu saistības, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību;

d) visu, ko Puse uzskata par nepieciešamu, lai ievērotu savas starptautiskās saistības un apņemšanās par divējāda lietojuma rūpniecības preču un tehnoloģiju kontroli.

92. pants

1. Šajā Nolīgumā aplūkotajās jomās, neskarot nekādus tā īpašus noteikumus,

— pasākumi, ko Moldovas Republika piemēro Kopienai, nedrīkst diskriminēt dalībvalstis, to pilsoņus, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumus,

— pasākumi, ko Kopiena piemēro Moldovai, nedrīkst diskriminēt Moldovas pilsoņus, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumus.

2. Šā panta 1.punkta noteikumi neskar Pušu tiesības piemērot to tiesību aktu attiecīgos noteikumus nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu.

93. pants

1. Katra Puse var nodot izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīdu saistībā ar šā Nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

2. Sadarbības padome var strīdu izšķirt, sniedzot ieteikumu.

3. Ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar 2.punktu, viena puse var informēt otru par samierinātāja iecelšanu; tad otrai pusei jāieceļ otrs samierinātājs divu mēnešu laikā. Piemērojot šo procedūru, Kopienu un tās dalībvalstis uzskata par vienu strīdus pusi.

Sadarbības padome ieceļ trešo samierinātāju.

Samierinātāji pieņem ieteikumus ar balsu vairākumu. Šie ieteikumi Pusēm nav saistoši.

94. pants

Puses vienojas nekavējoties konsultēties pēc jebkuras Puses pieprasījuma, izmantojot piemērotus kanālus, lai apspriestu visus jautājumus par šā Nolīguma interpretāciju vai īstenošanu un citiem nozīmīgiem aspektiem, kas skar Pušu attiecības.

Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neskar 17., 18., 93. un 99.pantu.

95. pants

Moldovas Republikai piešķirtais režīms nekādā gadījumā nav labvēlīgāks par to, ko dalībvalstis piešķir cita citai.

96. pants

Šajā Nolīgumā “Puses” ir Moldovas Republika, no vienas puses, un Kopiena vai dalībvalstis, vai Kopiena un dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no otras puses.

97. pants

Ciktāl uz šajā Nolīgumā aplūkotajiem jautājumiem attiecas Nolīgums par Eiropas Enerģētikas hartu un tā protokoli, šiem jautājumiem piemēro minēto nolīgumu un tā protokolus, kad tie stājas spēkā, bet vienīgi tiktāl, ciktāl tajos paredzēta šāda piemērošana.

98. pants

Šis Nolīgums sākotnēji ir noslēgts uz 10gadiem. Nolīgumu automātiski atjauno ik gadu, ja neviena no Pusēm neiesniedz otrai Pusei rakstisku paziņojumu par Nolīguma denonsēšanu vismaz sešus mēnešus pirms tā termiņa beigām.

99. pants

1. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no Nolīguma. Puses nodrošina Nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādu pienākumu saskaņā ar Nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpaši steidzamus gadījumus, tā sniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas analīzei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties šos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē Nolīguma darbību. Ja otra Puse to pieprasa, par šiem pasākumiem nekavējoties paziņo Sadarbības padomei.

100. pants

Šā Nolīguma neatņemamas sastāvdaļas ir tā I, II, III, IV un Vpielikums un Protokols.

101. pants

Kamēr privātpersonas un uzņēmēji nav ieguvuši vienlīdzīgas tiesības saskaņā ar šo Nolīgumu, šis Nolīgums neskar tiesības, ko tiem piešķir nolīgumi, kuri ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republikai, no otras puses, izņemot jomas, kas ir Kopienas kompetencē, un neskarot dalībvalstu pienākumus, kas izriet no šā Nolīguma, jomās, kas ir to kompetencē.

102. pants

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kur piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētie līgumi, un, no otras puses, Moldovas Republikas teritorijā.

103. pants

Šā Nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs.

104. pants

Šis Nolīgums ir sastādīts vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, portugāļu, spāņu, vācu un moldāvu valodās, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

105. pants

Šo Nolīgumu Puses apstiprina saskaņā ar to procedūrām.

Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses rakstveidā paziņo viena otrai, ka pirmajā daļā minētās procedūras ir pabeigtas.

Ciktāl šis Nolīgums attiecas uz Moldovas Republikas un Kopienas attiecībām, pēc stāšanās spēkā tas aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas Kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku sadarbību, kas noslēgts 1989.gada 18.decembrī Briselē.

106. pants

Ja nav pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai šis Nolīgums stātos spēkā, bet dažu šā Nolīguma daļu īstenošana uzsākta 1994.gadā, izmantojot Pagaidu nolīgumu starp Kopienu un Moldovas Republiku, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šādos apstākļos termins “Nolīguma spēkā stāšanās diena” ir diena, kad spēkā stājas Pagaidu nolīgums.

PIEVIENOTO DOKUMENTU SARAKSTS

Ipielikums	Orientējošs atvieglojumu saraksts, ko Moldovas Republika piešķir neatkarīgajām valstīm saskaņā ar 10.panta 3.punktu.
IIpielikums	Ārkārtas pasākumi, kas veido atkāpi no 13.panta noteikumiem
III pielikums	Intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību konvencijas, kas minētas 49.panta 2.punktā
Iv pielikums	Kopienas atrunas saskaņā ar 29.panta 1.punkta b)apakšpunktu
V pielikums	Moldovas atrunas saskaņā ar 29.panta 2.punkta a)apakšpunktu

Protokols par pārvaldes iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos

I pielikums

ORIENTĒJOŠS ATVIEGLOJUMU SARAKSTS, KO MOLDOVAS REPUBLIKA PIEŠĶIR NEATKARĪGAJĀM VALSTĪM SASKAŅĀ AR 10.PANTA 3.PUNKTU

1. Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Tadžikistāna, Turkmēnija, Ukraina, Uzbekistāna.

Neuzliek ievedmuitas nodokļus.

Neuzliek izvedmuitas nodokļus precēm, kas piegādātas saskaņā ar starpvalstu nolīgumiem par norēķiniem tādos apjomos, kas paredzēti šajos nolīgumos.

Eksportam un importam nepiemēro PVN. Eksportam nepiemēro akcīzes nodokli.

Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Tadžikistāna, Turkmēnija, Ukraina, Uzbekistāna — eksporta kvotas izstrādājumiem, kas tiek piegādāti saskaņā ar starpvalstu tirdzniecības un sadarbības nolīgumiem, tiek atvērtas tāpat kā piegādēs valsts vajadzībām.

2. Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Tadžikistāna, Turkmēnija, Ukraina, Uzbekistāna.

Maksājumi tiek veikti šo valstu nacionālajā valūtā vai jebkurā citā valūtā, ko pieņem Moldovas Republika vai šīs valstis.

Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Igaunija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Lietuva, Tadžikistāna, Turkmēnija, Ukraina, Uzbekistāna — īpaša nekomerciālu darbību sistēma, ietverot maksājumus, kas izriet no šādām darbībām.

3. Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Tadžikistāna, Turkmēnija, Ukraina, Uzbekistāna — īpaša kārtējo maksājumu sistēma.

4. Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Tadžikistāna, Turkmēnija, Ukraina, Uzbekistāna — īpaša cenu sistēma dažu izejmateriālu un pusfabrikātu tirdzniecībā.

5. Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Tadžikistāna, Turkmēnija, Ukraina, Uzbekistāna — īpaši tranzīta nosacījumi.

6. Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Tadžikistāna, Turkmēnija, Ukraina, Uzbekistāna — īpaši muitas procedūru nosacījumi.

II pielikums

ĀRKĀRTAS PASĀKUMI, KAS VEIDO ATKĀPI NO 13.PANTA NOTEIKUMIEM

1. Ārkārtas pasākumus, kas veido atkāpi no 13.panta noteikumiem, Moldovas Republika var veikt kvantitatīvu ierobežojumu veidā bez diskriminācijas.

2. Šie pasākumi var attiekties tikai uz jaunizveidotām rūpniecības nozarēm vai nozarēm, kas piedzīvo pārstrukturēšanu vai nopietnas grūtības, īpaši, ja šīs grūtības rada būtiskas sociālas problēmas.

3. Kopējā preču importa vērtība, uz ko attiecas šie pasākumi, nedrīkst pārsniegt 15% no kopējā Kopienas izcelsmes preču importa pēdējā gada laikā pirms jebkādu daudzuma ierobežojumu ieviešanas, par ko pieejami statistikas dati.

Šos noteikumus nevar apiet, paaugstinot tarifu aizsardzību attiecīgajām importētajām precēm.

4. Šos pasākumus var piemērot tikai pārejas laikā, kas beidzas 1998.gada 31.decembrī, ja vien Puses nevienojas citādi, vai, Moldovas Republikai kļūstot par VVTT līgumslēdzēju pusi, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

5. Moldovas Republika informē Sadarbības padomi par visiem pasākumiem, ko tā nodomājusi veikt saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem, un pēc Kopienas pieprasījuma Sadarbības padomē rīko konsultācijas par šiem pasākumiem un nozarēm, uz kurām tie attiecas, pirms tie stājušies spēkā.

IIIpielikums

INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU KONVENCIJAS, KAS MINĒTAS 49.PANTA 2.PUNKTĀ

1. Nolīguma 49.panta 2.punkts attiecas uz šādām daudzpusējām konvencijām:

— Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes redakcija, 1971),

— Starptautiskajai konvencijai par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Roma, 1961),

— Madrides vienošanās par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju protokols (Madride, 1989),

— Nicas nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju atšķirības zīmju reģistrēšanai (Ženēva, 1977, grozījumi 1979),

— Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija (UPOV) (Ženēvas redakcija, 1991).

2. Sadarbības padome var ieteikt 49.panta 2.punktu piemērot citām daudzpusējām konvencijām. Ja intelektuālā, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras Puses pieprasījuma rīko steidzamas konsultācijas, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus.

3. Puses apliecina, ka piešķir lielu nozīmi saistībām, kas izriet no šādām daudzpusējām konvencijām:

— Budapeštas līgums par mikroorganismu nosēdumu starptautisku atzīšanu paten­tēšanas vajadzībām (1977, grozījumi 1980),

— Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967.gada Stokholmas redakcijā, grozījumi 1979),

— Madrides Nolīgums par atšķirības zīmju starptautisku reģistrāciju (1967.gada Stokholmas redakcijā, grozījumi 1979),

— Līgums par patentu kooperāciju (Vašingtona, 1970, grozījumi un izmaiņas 1984),

4. Pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā Moldovas Republika Kopienas uzņēmējsabiedrībām un pilsoņiem attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību ievērošanu un aizsardzību piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko tā piešķir jebkurai trešajai valstij saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

5. Nolīguma 4.punkta noteikumi neattiecas uz priekšrocībām, ko Moldovas Republika piešķir jebkurai trešajai valstij uz savstarpēja izdevīguma pamata, vai uz priekšrocībām, ko Moldovas Republika piešķir kādai valstij no bijušās PSRS.

IVpielikums

KOPIENAS ATRUNAS SASKAŅĀ AR 29.PANTA 1.PUNKTA b) APAKŠPUNKTU

Ieguves rūpniecība

Dažās dalībvalstīs uzņēmējsabiedrībām, kuras nekontrolē EK, var būt vajadzīga koncesija ieguves un izrakteņu tiesībām.

Zveja

Piekļūt bioloģiskajiem resursiem un zvejas vietām, kas atrodas Kopienas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, un tos izmantot drīkst tikai zvejas kuģi, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienas teritorijā, ja vien nav paredzēts kas cits.

Nekustamā īpašuma iegāde

Dažās dalībvalstīs ir noteikti ierobežojumi nekustamā īpašuma iegādei, ja to vēlas darīt uzņēmējsabiedrības, kuras nekontrolē EK.

Audiovizuālie pakalpojumi, ietverot radio

Attiecībā uz producēšanu un izplatīšanu, ietverot raidīšanu ēterā un citas pārraides formas, valsts režīmu var rezervēt audiovizuāliem darbiem, kas atbilst konkrētiem izcelsmes kritērijiem.

Telekomunikāciju pakalpojumi, ietverot mobilos un pavadoņsakaru pakalpojumus

Rezervēti pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs ir ierobežota pieeja tirgum attiecībā uz papildu pakalpojumiem un infrastruktūrām.

Profesionāli pakalpojumi

Pakalpojumi, kas rezervēti fiziskām personām, kuras ir dalībvalstu pilsoņi. Konkrētos apstākļos šīs personas var veidot uzņēmējsabiedrības.

Lauksaimniecība

Dažās dalībvalstīs valsts režīmu nepiemēro uzņēmējsabiedrībām, kuras nekontrolē EK un kuras vēlas uzsākt uzņēmējdarbību lauksaimniecības jomā. Uzņēmējsabiedrības, kuras nekontrolē EK, var iegūt vīna dārzus, par to paziņojot vai vajadzības gadījumā saņemot atļauju.

Ziņu aģentūru pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs pastāv ierobežojumi ārvalstu dalībai izdevniecībās un raidsabiedrībās.

Vpielikums

MOLDOVAS ATRUNAS SASKAŅĀ AR 29.PANTA 2.PUNKTA a)APAKŠPUNKTU

Uz dažiem privatizācijas aspektiem attiecas konkrēti nosacījumi vai ierobežojumi.

Lauksaimniecības zemes un mežu iegāde un pārdošana.

Azartspēļu, derību, loteriju un tamlīdzīgu darbību organizēšana.

Banku pakalpojumi:

Trešās valsts uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumam Moldovā kapitālam jābūt vismaz 2miljoniem ASV dolāru.

PROTOKOLS

par pārvaldes iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā

a) “muitas tiesību akti” ir noteikumi, kas piemērojami Pušu teritorijās un kas reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un to pakļaušanu jebkurai citai muitas procedūrai, ietverot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus, kurus pieņēmušas minētās Puses;

b) “muitas nodokļi” ir visi nodokļi, nodevas, maksas vai citi maksājumi, kurus uzliek un iekasē Pušu teritorijā, piemērojot muitas tiesību aktus, izņemot nodevas un maksājumus, kuru summa ir ierobežota ar aptuvenām sniegto pakalpojumu izmaksām;

c) “pieteikuma iesniedzēja iestāde” ir kompetenta pārvaldes iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi kāda Puse un kura lūdz palīdzību muitas jautājumos;

d) “pieteikuma saņēmēja iestāde” ir kompetenta pārvaldes iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi kāda Puse un kura saņem lūgumu palīdzēt muitas jautājumos;

e) “pārkāpums” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums, kā arī šo tiesību aktu pārkāpuma mēģinājums.

2. pants

Darbības joma

1. Puses savas kompetences robežās palīdz viena otrai atbilstīgi šajā protokolā izklāstītajiem veidiem un nosacījumiem nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši novēršot, atklājot un izmeklējot šo tiesību aktu pārkāpumus.

2. Šajā protokolā paredzēto palīdzību muitas jautājumos piemēro visām Pušu pārvaldes iestādēm, kuru kompetencē ir šā protokola piemērošana. Tā neierobežo noteikumus, kas reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tā neietver arī informāciju, kura iegūta saskaņā ar pilnvarām, kuras izmantotas pēc tiesu iestādes pieprasījuma, ja vien šī iestāde tam nepiekrīt.

3. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1. Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz tai visu būtisko informāciju, lai tā varētu nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, ietverot informāciju par ievērotām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā ar šiem tiesību aktiem.

2. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes lūguma pieteikuma saņēmēja iestāde to informē, vai preces, kas izvestas no vienas Puses teritorijas, ir pienācīgi ievestas otras Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot precēm piemērotās muitas procedūras.

3. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes lūguma pieteikuma saņēmēja iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu uzraudzību:

a) fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir pamatots iemesls turēt aizdomās par to, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas muitas tiesību aktus;

b) preču pārvietošanai, kas varētu izraisīt muitas tiesību aktu būtiskus pārkāpumus;

c) transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti, pārkāpjot muitas tiesību aktus.

d) vietām, kur ir savākti preču krājumi tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka tās plāno izmantot kā krājumu vietas darbībām, kuras ir pretrunā otras Puses muitas tiesību aktiem.

4. pants

Spontāna palīdzība

Līgumslēdzējas puses saskaņā ar saviem normatīvajiem, administratīvajiem aktiem un citiem juridiskiem aktiem sniedz viena otrai palīdzību, ja uzskata to par nepieciešamu pareizai muitas tiesību aktu piemērošanai, jo īpaši, ja tās iegūst informāciju:

— par darbībām, kas bija pretrunā, ir vai, iespējams, būs pretrunā ar šiem tiesību aktiem un kas varētu interesēt citas Puses,

— par jauniem līdzekļiem vai metodēm, ko izmanto šādu darbību veikšanai,

— par precēm, par kurām zināms, ka tās saistītas ar muitas tiesību aktu būtiskiem pārkāpumiem.

5. pants

Piegāde/paziņošana

Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem veic visus nepieciešamos pasākumus:

— lai nosūtītu visus dokumentus un

— paziņotu par visiem lēmumiem,

kas ietilpst šā protokola darbības jomā, adresātam, kas dzīvo vai ir reģistrēts tās teritorijā. Tādā gadījumā piemēro 6.panta 3.punktu.

6. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1. Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu sagatavo rakstveidā. Šādiem pieprasījumiem pievieno dokumentus, kas ir vajadzīgi šādu pieprasījumu izpildei. Ja situācijas steidzamības dēļ vajadzīgs, var pieņemt arī mutiskus pieprasījumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstveidā.

2. Saskaņā ar šā panta 1.punktu iesniegtajos pieprasījumos ir šāda informācija:

a) pieteikuma iesniedzēja iestāde;

b) pasākums, kuru lūdz veikt;

c) pieprasījuma mērķis un cēlonis;

d) attiecīgi normatīvi akti un citi juridiski elementi;

e) cik vien iespējams precīzas un izsmeļošas norādes par fiziskajām un juridiskajām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana;

f) kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un par jau veiktajām pārbaudēm, izņemot 5.pantā minētos gadījumus.

3. Pieprasījumus iesniedz pieteikuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā.

4. Ja lūgums neatbilst formālajām prasībām, var lūgt to labot vai papildināt; tomēr var noteikt drošības pasākumus.

7. pants

Pieprasījumu izskatīšana

1. Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, saņēmēja iestāde vai, ja tā pati nevar rīkoties, tad administratīvā struktūrvienība, kurai šī iestāde ir adresējusi pieprasījumu, darbojas savas kompetences un pieejamo resursu robežās, it kā tā rīkotos pati vai pēc tās pašas Puses citu iestāžu pieprasījuma, sniedzot jau pieejamu informāciju, veicot attiecīgu izmeklēšanu vai organizējot tās veikšanu.

2. Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar pieteikuma saņēmējas Puses normatīvajiem aktiem, noteikumiem un citiem juridiskajiem dokumentiem.

3. Vienas Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un, ievērojot šīs otras Puses nosacījumus, var no pieteikuma saņēmējas iestādes vai citas iestādes birojiem, par kuriem saņēmēja iestāde ir atbildīga, iegūt pieteikuma iesniedzējai iestādei nepieciešamo informāciju par muitas tiesību aktu pārkāpumu, kura tai vajadzīga saskaņā ar šo Protokolu.

4. Vienas Puses amatpersonas var ar otras Puses piekrišanu un ievērojot otras Puses nosacījumus piedalīties izmeklēšanā, kuru veic otras Puses teritorijā.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1. Saņēmēja iestāde ziņo iesniedzējai iestādei par izmeklēšanas rezultātiem dokumentu, apliecinātu dokumentu kopiju, ziņojumu u.tml. veidā.

2. Šā protokola 1.punktā minētos dokumentus var aizstāt ar tādam pašam mērķim sagatavotu jebkuru datorizētu informāciju.

9. pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1. Puses var atteikties sniegt šajā protokolā paredzēto palīdzību, ja tā:

a) var apdraudēt suverenitāti, sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses, vai

b) ir saistīta ar valūtas vai nodokļu noteikumiem, kas nav noteikumi par muitas nodokļiem, vai

c) ir pretrunā ar rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu.

2. Ja iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja tai to lūgtu, tad tā savā pieprasījumā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad pieteikuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.

3. Ja palīdzību aptur vai atsaka, tad šo lēmumu un tā pamatojumu nekavējoties paziņo iesniedzējai iestādei.

10. pants

Konfidencialitātes ievērošanas pienākums

1. Jebkura informācija, kas jebkurā veidā sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla. Uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums un tai sniedz aizsardzību, ko nodrošina līdzīgai informācijai saskaņā ar attiecīgajiem saņēmējas Puses tiesību aktiem un atbilstīgajiem noteikumiem, kurus piemēro Kopienas iestādēm.

2. Datus par personām nenosūta, ja ir pienācīgs pamats uzskatīt, ka datu nosūtīšana vai nosūtīto datu izmantošana varētu būt pretrunā vienas Puses tiesību pamatprincipiem, jo īpaši, ja attiecīgā persona varētu tikt nepamatoti diskriminēta. Datu saņēmēja Puse pēc datu sniedzējas Puses pieprasījuma informē to par sniegtās informācijas izmantošanu un gūtajiem rezultātiem.

3. Datus par personām var nosūtīt tikai muitas iestādēm un — ja tie vajadzīgi, lai sauk­tu pie atbildības —, valsts prokuratūras un tiesu iestādēm. Citas personas vai iestādes šādu informāciju var iegūt, iepriekš saņemot atļauju no datu sniedzējas iestādes.

4. Informācijas sniedzēja Puse pārbauda nosūtāmās informācijas pareizību. Ja konstatē, ka sniegtā informācija ir nepareiza vai dzēšama, par to nekavējoties paziņo saņēmējai Pusei. Saņēmējas Puses pienākums ir izdarīt labojumus vai dzēšanu.

5. Neskarot gadījumus, kad būtiskākas ir sabiedrības intereses, ieinteresētā persona pēc pieprasījuma var iegūt informāciju par datu uzglabāšanu un uzglabāšanas mērķi.

11. pants

Informācijas izmantošana

1. Iegūto informāciju izmanto vienīgi šā protokola mērķiem, un katra Puse to var izmantot citiem mērķiem tikai ar tās pārvaldes iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu, kura sniegusi šo informāciju, un uz to attiecas jebkuri šīs iestādes noteiktie ierobežojumi.

2. Šā panta 1.punkts nekavē informāciju turpmāk izmantot tiesvedībā vai administratīvajā procesā, kas uzsākts(-a) par muitas tiesību aktu neievērošanu.

3. Puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un tiesā izskatāmajās apsūdzībās par pierādījumu var izmantot saskaņā ar šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus.

12. pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās pieteikuma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot par ekspertu vai liecinieku tiesā vai administratīvajā procesā, kas attiecas uz šajā protokolā aptvertajiem jautājumiem un ir otras Puses jurisdikcijā, un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai apstiprinātas to kopijas, kas varētu būt vajadzīgas attiecīgajā tiesvedībā vai administratīvajā procesā. Uzaicinājumā īpaši jānorāda, par kādiem jautājumiem amatpersonu iztaujās, ņemot vērā tās amatu vai kvalifikāciju.

13. pants

Izdevumi palīdzībai

Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saistībā ar šo protokolu, vajadzības gadījumā izņemot tādus izdevumus, kas saistīti ar honorāriem ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

14. pants

Īstenošana

1. Šā protokola piemērošanu uztic Moldovas Republikas centrālajai muitas iestādei, no vienas puses, un Eiropas Kopienu Komisijas kompetentam dienestam un vajadzības gadījumā Eiropas Kopienas dalībvalstu muitas iestādēm, no otras puses. Tās lemj par visiem praktiskajiem pasākumiem, kas vajadzīgi tā piemērošanai, ņemot vērā noteikumus datu aizsardzības jomā. Tās var ieteikt kompetentajām iestādēm grozījumus, kurus, pēc to uzskatiem, vajadzētu izdarīt šajā protokolā.

2. Puses savstarpēji apspriežas un tad informē viena otru par sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

15. pants

Papildināmība

1. Šis protokols papildina un netraucē piemērot nolīgumus par savstarpēju palīdzību, ko noslēgušas vai var noslēgt atsevišķas vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un Moldovas Republika. Tas arī neaizliedz plašāku savstarpēju palīdzību, kuru sniedz saskaņā ar šiem nolīgumiem.

2. Neskarot 11.pantu, šie nolīgumi neierobežo Kopienas noteikumus, kas reglamentē muitas lietās iegūtās informācijas paziņošanu starp Komisijas kompetentajiem dienestiem un dalībvalstu muitas iestādēm, kura varētu interesēt Kopienu.

NOBEIGUMA AKTS

Personas, kuras pilnvarojusi:

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

EIROPAS KOPIENAS dibināšanas līguma, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENAS dibināšanas līguma un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses, un

MOLDOVAS REPUBLIKAS pilnvarotie,

no otras puses,

tiekoties tūkstoš deviņsimt deviņdesmit ceturtā gada divdesmit astotajā novembrī, lai parakstītu Partnerības un sadarbības nolīgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, še turpmāk — “Nolīgums”, pieņem šādus tekstus:

Nolīgumu ar pielikumiem un šādu protokolu:

Protokols par pārvaldes iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos.

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Moldovas Republikas pilnvarotā persona ir pieņēmušas kopīgo deklarāciju tekstus, kas minēti turpmāk un pievienoti šim Nobeiguma aktam:

Kopīga deklarācija par Nolīguma 4.pantu.

Kopīga deklarācija par Nolīguma 17.pantu.

Kopīga deklarācija par Nolīguma 18.pantu.

Kopīga deklarācija par Nolīguma 29.pantu.

Kopīga deklarācija par Nolīguma 30.pantu.

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrole” 31. panta b)punktā un 42.pantā.

Kopīga deklarācija par Nolīguma 49.pantu.

Kopīga deklarācija par Nolīguma 99.pantu.

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Moldovas Republikas pilnvarotā persona turklāt ir iepazinušās ar Francijas valdības vienpusējo deklarāciju, kas pievienota šim Nobeiguma aktam:

Francijas valdības vienpusējā deklarācija par tās aizjūras zemēm un teritorijām.

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Moldovas Republikas pilnvarotā persona turklāt ir iepazinušās ar šādu vēstuļu apmaiņu, kas pievienota šim Nobeiguma aktam:

Vēstuļu apmaiņa starp Kopienu un Moldovas Republiku saistībā ar uzņēmumu dibināšanu.

Kopīgā deklarācija par 4. pantu

Puses vienojas, ka, risinot sarunas par brīvās tirdzniecības zonas izveidi saskaņā ar 4.pantu, šādas sarunas attieksies uz visu izstrādājumu tirdzniecību Pušu starpā.

Kopīgā deklarācija par 17. pantu

Kopiena un Moldovas Republika paziņo, ka drošības klauzulas teksts nepiešķir tiesības uz VVTT drošu režīmu.

Kopīgā deklarācija par 18. pantu

Puses vienojas, ka 18.panta noteikumi nav paredzēti un nepalēnina, nekavē un netraucē procedūras, kas paredzētas Pušu attiecīgajos tiesību aktos par antidempinga un subsīdiju izmeklēšanu.

Kopīgā deklarācija par 29. pantu

Neskarot atrunas, kas minētas IV un Vpielikumā, un 43. un 46.panta noteikumus, Puses vienojas, ka vārdi “saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem”, kas minēti 29.panta 1. un 2.punktā, nozīmē, ka katra Puse var regulēt uzņēmējsabiedrību dibināšanu un darbību tās teritorijā, ja šie noteikumi attiecībā uz otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanu un darbību nerada jaunas atrunas, kas rada mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Puses pašas uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmējsabiedrību filiālēm vai meitasuzņēmumiem.

Kopīgā deklarācija par 30. pantu

Vienas Puses iekšējo ūdensceļu trans­porta uzņēmumu komerciālu darbošanos otras Puses teritorijā reglamentē atbilstīgi dalībvalstīs vai Moldovas Republikā piemērojamie tiesību akti, līdz var vienoties par īpašiem, labvēlīgākiem nosacījumiem, kas reglamentē šādu komerciālu darbošanos, un ja šādu darbošanos nereglamentē citi juridiski līdzekļi, kuri Pusēm ir saistoši.

Puses vienojas, ka komerciāla darbošanās izpaužas kā meitasuzņēmumi vai filiāles, kā noteikts 31.pantā.

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrole” 31.panta b) punktā un 42.pantā

1. Puses apliecina savstarpēju izpratni par to, ka jautājums par kontroli ir atkarīgs no konkrētā gadījuma faktiskajiem apstākļiem.

2. Uzņēmējsabiedrību, piemēram, var uzskatīt par tādu, ko “kontrolē” cita uzņēmējsabiedrība, un tādējādi par šās citas uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumu, ja:

— citai uzņēmējsabiedrībai tieši vai netieši pieder balsu vairākums vai

— citai uzņēmējsabiedrībai ir tiesības iecelt vai atlaist vairākumu administratīvās struktūras, vadības struktūras vai uzraudzības struktūras locekļu, un tā vienlaikus ir meitas­uzņēmuma daļas īpašniece vai dalībniece.

3. Abas Puses uzskata, ka 2.punkta kritēriji nav pilnīgi.

Kopīgā deklarācija par 49. pantu

Puses vienojas, ka Nolīgumā intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums ietver autortiesības, ietverot autortiesības uz datorprogrammām, un blakustiesības, tiesības uz patentiem, dizainparaugiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ietverot cilmes vietas nosaukumus, preču zīmēm un pakalpojumu zīmēm, integrālshēmu topogrāfijas, kā arī aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un nepieejamas informācijas aizsardzību attiecībā uz zinātību (know-how) 10.apantā.

Kopīgā deklarācija par 99. pantu

Puses vienojas, ka jēdziens “īpaši steidzami gadījumi”, kas ietverts Nolīguma 99. pantā, to pareizi interpretējot un praktiski piemērojot, nozīmē gadījumus, ka viena Puse būtiski pārkāpj Nolīgumu. Būtisks Nolīguma pārkāpums ir:

a) atteikšanās no Nolīguma, ko nesankcionē vispārējie starptautisko tiesību noteikumi, vai

b) Nolīguma 2.pantā izklāstīto būtisko elementu pārkāpšana.

Francijas valdības vienpusējā deklarācija

Francijas Republika atzīmē, ka Partnerības un sadarbības nolīgums ar Moldovas Republiku neattiecas uz aizjūras zemēm un teritorijām, kas asociētas ar Eiropas Kopienu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Vēstuļu apmaiņa starp Kopienu un Moldovas Republiku saistībā ar uzņēmumu dibināšanu

A. Moldovas Republikas vēstule

Godātais kungs!

Es atsaucos uz 1994. gada 26.jūlijā parafēto Partnerības un sadarbības nolīgumu.

Kā uzsvēru sarunu gaitā, Moldovas Republika piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrībām, kas ir dibinātas un darbojas Moldovas Republikā, labvēlības režīmu konkrētās jomās. Es paskaidroju, ka Moldovas Republikas politika ir visiem līdzekļiem veicināt Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanu Moldovas Republikā.

Ņemot vērā šo faktu, apstiprinu, ka laikā starp šā Nolīguma parafēšanu un dienu, kad stāsies spēkā atbilstīgie panti par uzņēmējsabiedrību dibināšanu, Moldovas Republika nepieņems pasākumus vai noteikumus, kas diskriminētu Kopienas uzņēmējsabiedrības attiecībā pret Moldovas uzņēmējsabiedrībām vai trešās valsts uzņēmējsabiedrībām salīdzinājumā ar situāciju, kāda pastāvēja šā Nolīguma parafēšanas dienā, vai palielinātu šādu diskrimināciju.

Būšu pateicīgs, ja apstiprināsit šīs vēstules saņemšanu.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Moldovas Republikas valdības vārdā

B. Kopienas vēstule

Godātais kungs!

Pateicos par Jūsu vēstuli ar šodienas datumu, kurā teikts:

“Es atsaucos uz 1994. gada 26.jūlijā parafēto Partnerības un sadarbības nolīgumu.

Kā uzsvēru sarunu gaitā, Moldovas Republika piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrībām, kas ir dibinātas un darbojas Moldovas Republikā, labvēlības režīmu konkrētās jomās. Es paskaidroju, ka Moldovas Republikas politika ir visiem līdzekļiem veicināt Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanu Moldovas Republikā.

Ņemot vērā šo faktu, apstiprinu, ka laikā starp šā Nolīguma parafēšanu un dienu, kad stāsies spēkā atbilstīgie panti par uzņēmējsabiedrību dibināšanu, Moldovas Republika nepieņems pasākumus vai noteikumus, kas diskriminētu Kopienas uzņēmējsabiedrības attiecībā pret Moldovas uzņēmējsabiedrībām vai trešās valsts uzņēmējsabiedrībām salīdzinājumā ar situāciju, kāda pastāvēja šā Nolīguma parafēšanas dienā, vai palielinātu šādu diskrimināciju.

Būšu pateicīgs, ja apstiprināsit šīs vēstules saņemšanu.”

Apstiprinu šīs vēstules saņemšanu.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Kopienu vārdā