Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 24.augustā

RAPLM: Par naudas piešķiršanu pašvaldībām vētras radīto zaudējumu segšanai

24.augustā, saņemot Ministru kabineta atbalstu naudas līdzekļu piešķiršanai pašvaldībām 8.augusta vētras radīto zaudējumu segšanai, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe pauda gandarījumu par valdības ātro rīcību, jo īpaši atbalstot priekšlikumu par kompensāciju piešķiršanu iedzīvotājiem dzīvojamo māju atjaunošanai pēc postošās vētras.

“Mēs izdarījām visu iespējamo, lai šoreiz izņēmuma kārtā atbalstītu arī iedzīvotājus, kuru mājām vētra nodarīja lielus postījumus. Valsts atbalsts 50 procentu apmērā no privātpersonām nodarītajiem zaudējumiem ir būtisks atspaids šobrīd, kad tuvojas rudens un mājas ir palikušas bez jumtiem,” norādīja ministre D.Staķe.

Atlikušo 50 procentu līdzfinansējumu pagaidu (ekonomiskā) risinājuma izdevumu segšanai privātīpašumā esošo dzīvojamo māju jumtiem jānodrošina par pašvaldības un privātīpašnieka līdzekļiem.

Ministre D.Staķe akcentē, ka vētras nodarītie postījumi pašvaldībām ir jānovērš pēc iespējas ātrāk, īpaši postījumi, kas nodarīti pašvaldību ēkām, izglītības iestādēm, katlumājām, kā arī pašvaldību dzīvojamam fondam, lai šie objekti līdz rudenim tiktu savesti kārtībā.

Saskaņā ar noteikto kārtību pašvaldības nodrošina līdzfinansējumu pašvaldību īpašumā un valdījumā esošo infrastruktūras objektu zaudējumu kompensēšanai 30 procentu apmērā.

Saskaņā ar valdības nolemto, pašvaldībām tiks piešķirts finansējums, nepārsniedzot 374 789 latus, lai kompensētu zaudējumus pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošiem infrastruktūras objektiem un privātīpašumā esošām dzīvojamām mājām.

Daugavpils pilsētas pašvaldībai maksimālais pieejamais finanšu atbalsts būs 114 668 lati, Madonas novada pašvaldībai – 89 305 lati, Daugavpils novada pašvaldībai – 73 551 lats, Līvānu novada pašvaldībai – līdz 44 402 latiem, Preiļu novada pašvaldībai – 17 307 lati, Rīgas pilsētas pašvaldībai – 10 359 lati, Smiltenes novada pašvaldībai – 5390 lati, Jēkabpils novada pašvaldībai – 4948 lati, Valkas novada pašvaldībai – 4092 lati, Jēkabpils pilsētas pašvaldībai – 3469 lati, Beverīnas novada pašvaldībai – 2678 lati, Krustpils novada pašvaldībai – 1729 lati, Strenču novada pašvaldībai – 1461 lats, Ventspils pilsētas pašvaldībai – 1432 lati.

Lai paātrinātu finansējuma piešķiršanas procesu vētras zaudējumu kompensēšanai, RAPLM veiks detalizētu pašvaldību pieprasījumu izvērtēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un iesniegs tos pakāpeniski Finanšu ministrijai finansējuma piešķiršanai. Valdības rīkojumā minētais valsts budžeta finansējums katrai pašvaldībai ir maksimāli iespējamais, ja detalizētās vērtēšanas rezultātā tiks atbalstīti pilnā apmērā pašvaldību sākotnējās vērtēšanas rezultātā atbalstītie pašvaldību pieprasījumi.

RAPLM: Par līdzekļu piešķiršanu 20 novadu pašvaldībām skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai

Ministru kabinets 24.augustā lēma skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai 20 novadu pašvaldībām piešķirt 875 tūkstošus latus Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotais rīkojuma projekts paredz, ka kopumā pašvaldības varēs iegādāties 25 autobusus, lai nodrošinātu skolēnu nogādāšanu skolās no apdzīvotām vietām, kurās sabiedriskais transports nenodrošina skolēnu nokļūšanu līdz skolai, kā arī maksimāla nolietojuma sasniegušo autobusu nomaiņai.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas mērķa realizēšanas pasākums nosaka skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu nogādāšanai skolās no apdzīvotajām vietām, kur skolas ir slēgtas izglītības reformas rezultātā.

Lai efektīvāk varētu izmantot stratēģijā paredzētos līdzekļus skolēnu pārvadāšanai, ministrija veica anketēšanu plānošanas reģionos un pašvaldībās. Anketēšanas rezultātā tika noskaidrota informācija par nepieciešamo autobusu skaitu un vai novadu plānotie skolēnu pārvadājumi nepārklājas un nerada konkurenci esošajiem un plānotajiem sabiedriskā transporta maršrutu tīkliem.

Apkopojot rezultātus, RAPLM secināja, ka skolēnu pārvadāšana nepieciešama arī gadījumos, kur skolas ir reorganizētas un pašvaldībās, kurās sabiedriskā transporta maršruta tīkls nenodrošina skolēnu nokļūšanu līdz skolai vai arī autobusi sasnieguši maksimālo nolietojuma robežu.

Autobusus katra pašvaldība varēs iegādāties pati, organizējot iepirkuma konkursu. Decentralizēti veikts autobusu iepirkums novērsīs autobusu piegādes aizkavēšanos, ja kādā no pašvaldībām iepirkuma rezultāti tiktu apstrīdēti. Tādējādi pašvaldības autobusus varēs saņemt vēl šogad vai arī, vēlākais, līdz nākamā gada februārim. Tomēr autobusu piegādes termiņš nedrīkstēs būt ilgāks par 2011.gada 30.jūliju.

Kaut arī pašvaldībām būs iespēja izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko autobusa tehnisko specifikāciju, dažas prasības būs obligātas, piemēram, autobusa priekšā uz gaismu atstarojošas dzeltenas virsmas jābūt norādei “SKOLĒNI”, uz bufera visā tā garumā jābūt baltas krāsas atstarojošai joslai, savukārt uz priekšējā loga – stiprinātai plāksnei ar norādītu pārvadājuma maršruta nosaukumu.

Pašvaldības varēs iegādāties jaunus vai mazlietotus autobusus, kas nav vecāki par diviem gadiem un ar maksimālo nobraukumu 50 000 kilometru. Pašvaldībām no sava budžeta būs jāsedz 10 procenti no autobusa iegādes cenas, bet 90 procentus paredzēts piešķirt no valsts finansējuma, tomēr tas nevarēs pārsniegt 35 000 latu.

Ministrijas padotībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra līdz šā gada septembrim noslēgs vienošanos ar tām novadu pašvaldībām, kuras pieņēmušas lēmumu par izglītības iestādes slēgšanu vai reorganizāciju, par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietojuma nosacījumiem, atskaitīšanās kārtību un pašvaldības pienākumiem autobusa uzturēšanā. Savukārt valsts budžeta līdzekļus pašvaldībām aģentūra pārskaitīs pēc pašvaldības iepirkuma komisijas lēmuma par iepirkuma procedūras rezultātiem.

Pašvaldību iegādātos autobusus no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem paredzēts izmantot tikai skolēnu pārvadājumiem, un piecu gadu laikā pēc iegādes tie nav atsavināmi, iznomājami vai nododami lietošanā citām personām.

RAPLM jau iepriekš informēja, ka no Latvijas – Šveices sadarbības programmas līdzfinansētā individuālā projekta “Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolēnu pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus” 59 novadu pašvaldības saņems 110 autobusus, kur Šveices līdzfinansējums ir 7,44 miljoni latu.

RAPLM: Par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu šā gada otrajā ceturksnī

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), apkopojot datus par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu šā gada otrajā ceturksnī, aprēķinājusi, ka atbalsta pasākumiem kopumā izmaksāti 17,5 miljoni latu.

Lai sniegtu iespēju lielākam iedzīvotāju skaitam saņemt pabalstus un kompensācijas ārkārtas atbalsta pasākumu ietvaros, nozaru ministrijas, ņemot vērā pērnā gada pieredzi un stratēģijas ieviešanas rezultātus, ir veikušas grozījumus tiesiskajā regulējumā.

Tādējādi ir paplašināts iedzīvotāju loks, kas var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ar atvieglotiem nosacījumiem, atvieglots trūcīgas personas statusa piešķiršanas process, kā arī paplašināts pašvaldību loks, kuras tiesīgas saņemt kompensāciju par veiktajiem skolēnu pārvadājumiem.

Īstenojot atbalsta pasākumus labklājības jomā, veiktas valsts budžeta izmaksas 3,14 miljoni latu apmērā, nodrošinot garantēto minimālo ienākumu trūcīgajām personām un dzīvokļa pabalstu izmaksu nodrošināšanai. Nodrošinot pasākuma “darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” īstenošanu, pārskata periodā veiktas 6,17 miljonu latu izmaksas.

Izglītības jomā ir pabeigts darbs pie 15 mācību priekšmetu standartu projektiem un 18 mācību priekšmetu programmu pilnveides atbilstoši 6–11 gadīgo bērnu vecumposmam atbilstoši ekspertu iesniegtajiem ieteikumiem. Tāpat nodrošināta darba samaksa no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Kopumā 2.ceturksnī izmaksāti 4,63 miljoni latu, no tiem 4,62 miljoni latu tika izmaksāti pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu 5–6 gadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai, savukārt vairāk nekā deviņi tūkstoši latu mācību priekšmetu standartu projektu un programmu paraugu pilnveidei.

Īstenojot pasākumu, kura ietvaros pašvaldībām tiek kompensēti transporta izdevumi, kas radušies, organizējot skolēnu pārvadājumus teritorijās, kurās skolas slēgtas vai reorganizētas, pašvaldībām kompensēti 153 701 lata zaudējumi un pārskata periodā kompensāciju saņēmuši 2167 skolēni.

Veselības aprūpes jomā, kompensējot pacientu iemaksas trūcīgām personām un personām ar zemiem ienākumiem, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un cilvēku savlaicīgu vēršanos ārstniecības iestādēs, veikti pārskaitījumi ārstniecības iestādēm. Piemēram, ambulatoro apmeklējumu pacienta iemaksa kompensēta vairāk nekā 100 tūkstošos gadījumu un gandrīz 6 tūkstošos hospitalizācijas gadījumu.

Pasākuma ietvaros tiek segts pacienta līdzmaksājums trūcīgajām personām un personām, kuru ienākumi nepārsniedz 120 latus, iegādājoties zāles kompensācijas sistēmas ietvaros.

Tāpat 98 tūkstošu latu apmērā veiktas valsts budžeta izmaksas pacientu uzturēšanai slimnīcu viesnīcās. Trūcīgajām personām un personām, kuru ienākumi nepārsniedz 120 latus, stratēģijas ietvaros tiek kompensēta slimnīcā izveidoto viesnīcas tipa gultu apmaksa, tādējādi nodrošinot ārstniecību, kuru no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina ambulatori, nevis stacionāri.

Šā gada otrajā ceturksnī slimnīcu viesnīcās uzturējies 1461 pacients, kuram kompensētas uzturēšanās izmaksas.

Mājas aprūpes nodrošināšanai 1921 pacientam ar smagām saslimšanām tika kompensēti aprūpes izdevumi 18 tūkstoši latu no valsts budžeta, pacientiem ar garīgām slimībām, samazinot gultu skaitu un attīstot aprūpi centros, 51 personai tika apmaksāti izdevumi gandrīz 14 tūkstošu latu apmērā.

Savukārt ģimenes ārstu komandas paplašināšanai kopā 2010.gadā piesaistītas 137 māsas, tai skaitā 20 māsas šā gada 2.ceturksnī. Ģimenes ārsta praksē strādājošās otrās māsas uzdevums ir nodrošināt ar hroniskām slimībām slimojošo pacientu aprūpi, izglītojot pacientu un viņu piederīgos veselības veicināšanas un veselības aprūpes jautājumos, aprūpējot pacientu ģimenes ārsta praksē un pacienta dzīvesvietā, sekojot un nodrošinot profilaktisko apskašu programmas izpildi, sadarbībā ar ģimenes ārstu sastādot un īstenojot vakcinācijas kalendāru, īpaši pievēršot uzmanību ģimenes ārsta pacientu reģistrā reģistrētajiem pacientiem ar zemu ienākumu līmeni.

Pārvadājumu jomā kopumā kompensācijās otrajā ceturksnī izmaksāti 1,56 miljoni latu. Kompensācijas tika izmaksātas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā.

Otrajā ceturksnī kopumā reģionālajos starppilsētu un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos ir pārvadāti 14 490 940 pasažieri. Savukārt personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem – 1 879 175.

No valsts budžeta līdzekļiem papildus tiks piešķirts finansējums 4,27 miljonu latu apmērā cilvēkiem ar smagu invaliditāti, kuriem ir tiesības bez maksas braukt ar visu veidu sabiedrisko transportu visā Latvijā, izņemot taksometrus. Finansējuma apguve tiks uzsākta šā gada trešajā ceturksnī.

Ņemot vērā, ka labklājības jomas pasākumiem un pārvadājumu jomas pasākumam 2010.gadā paredzētais finansējums ir nepietiekams, savukārt izglītības jomas pasākumiem 2010.gadā paredzama finansējuma neapguve, tiks veikta 2,04 miljonu latu pārdale starp pasākumiem, piešķirot papildu finansējumu no valsts budžeta 4,42 miljonus latu.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas mērķis ir nodrošināt ārkārtas atbalsta pasākumu kopumu, lai samazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas ir izveidojusies globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, kā arī strukturālo reformu veikšanas rezultātā. Stratēģijas darbības termiņš ir noteikts līdz 2011.gada 31.decembrim.

RAPLM, kas ir atbildīgā institūcija par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas uzraudzību un kontroli, otrdien, 24.augustā, Ministru kabinetu iepazīstināja ar sagatavoto informatīvo ziņojumu par stratēģijas ieviešanas gaitu šā gada 2.ceturksnī.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas Komunikācijas nodaļa

VesM: Par papildu līdzekļu piešķiršanu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai

24.augustā Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Veselības ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts par papildus 26,2 miljonu latu piešķiršanu veselības nozarei, lai līdz gada beigām tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Lai nodrošinātu ārstniecisko palīdzību līdz gada beigām un norēķinātos ar ārstniecības iestādēm par jau sniegto veselības aprūpi pacientiem, veselības nozarē ir nepieciešami 45,8 miljoni latu. Veselības ministrija piešķirtā budžeta ietvaros bija radusi iespēju, pārdalot līdzekļus, ārstniecībai novirzīt 19,5 miljonus latu. Atlikušo summu – 26,2 miljonus latu – tika lūgts piešķirt papildus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Veselības ministrs Didzis Gavars uzskata: “Ir izdarīts ļoti nozīmīgs darbs, veicot rūpīgus aprēķinus, analizējot pacientu plūsmu un jau pārdalot līdzekļus nozares iekšienē 20 miljonu latu apmērā. Šodien valdībā nolemtais par papildu finansējuma piešķiršanu ļaus slimnīcām nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību līdz gada beigām un izbeigs priekšvēlēšanu gaisotnē arvien uzvirmojošu sabiedrības tracināšanu par iespējamajiem slimnīcu bankrotiem.”

Jau ziņots, ka papildu finansējums tiks dalīts, ievērojot proporciju: ambulatorajai aprūpei – 25%, stacionārajai – 75%.

Papildu līdzekļi slimnīcām un ambulatorajām ārstniecības iestādēm tiks dalīti proporcionāli 2010.gadā noslēgtajiem līgumu apjomiem ar Veselības norēķinu centru.

VesM: Par izmaiņām rezidentūras sadales un finansēšanas noteikumos

24.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un finansēšanu, paredzot paplašināt valsts finansētās rezidentūras absolventu potenciālās darba vietas izvēli.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka pēc rezidentūras beigšanas jaunajam ārstam turpmākie trīs gadi jāstrādā jebkurā ārstniecības iestādē, kura sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, vai iestādē, kura veselības aprūpes pakalpojumus sniedz ārpus Rīgas. Tāpat grozījumi nosaka, ka augstskolām būs jāpiedāvā iespēja rezidentiem daļu no kopējās praktiskās apmācības apgūt reģionos daudzprofilu slimnīcās.

Paredzams, ka šādi grozījumi veicinās ārstu skaita palielināšanos reģionos, tādējādi uzlabojot reģionu iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Savukārt, nodrošinot iespēju daļu no kopējās praktiskās apmācības apgūt ārpus Rīgas, rezidenti iegūs daudzveidīgāku praktiskā darba pieredzi un ļaus jau studiju procesa laikā iepazīt potenciālās darba vietas reģionos.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VidM: Par Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likumu

24.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts “Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums”.

Šis likumprojekts nosaka jūras ūdeņu izmantošanas principus, tostarp personas tiesības un pienākumus, kā arī nosaka darbības, kurām nepieciešama atļauja vai licence jūras ūdeņu izmantošanai.

Jaunais t.s. Jūras likums nosaka, ka par jūras ūdeņu izmantošanu MK noteiktajos atļaujas vai licences laukumos iekārtu un būvju būvniecībai, ierīkošanai un to ekspluatācijai būs jāmaksā dabas resursu nodoklis (DRN). DRN likmes, aprēķināšanas un maksāšanas kārtību nosaka 24.augustā valdības sēdē akceptētie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā.

“Beidzot Latvijā būs Jūras likums, kas noteiks, kā mūsu jūra ir jāaizsargā, kā tā jāizmanto un jāpārvalda,” uzsver vides ministrs Raimonds Vējonis. “Likumprojekta īstenošana novērsīs iespējamos konfliktus jūras ūdeņu izmantotāju un vides sargu starpā, kā arī veicinās tādas saimnieciskās darbības attīstību, kas jūras ūdeņus izmanto ekonomiski efektīvi un ilgtspējīgi.”

R.Vējonis norāda: “Manuprāt, dabas resursu nodoklis ir visatbilstošākais maksājums par tiesībām būvēt un ekspluatēt celtnes un iekārtas jūrā, jo jūra ir valsts īpašumā esošs resurss.” Šis nodoklis nebūs jāmaksā, ja šīs darbības būs saistītas ar derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi, jo atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām šādos gadījumos ir jāmaksā valsts nodeva.

Kā jau plaši iepriekš izskanēja, likumprojekta “Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums” mērķis ir nodrošināt Latvijas jurisdikcijā esošo jūras ūdeņu, kā arī jūras dibena un tā dzīļu vides aizsardzību un integrētu pārvaldību, lai līdz 2020.gadam sasniegtu labu vides stāvokli šajos ūdeņos, kā arī lai veicinātu jūras dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Ar likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudēs likums “Par Lat­vi­jas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu”.

VidM: Par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008.–2013.gadam

24.augustā Ministru kabinets atbalstīja Vides ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu “Grozījums Ventspils reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2008.–2013.gadam”.

Šis rīkojuma projekts sagatavots, lai nodrošinātu Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā radīto atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām, kā arī veicinātu Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas komersantu iesaistīšanos Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Tā kā kopš plāna sagatavošanas un apstiprināšanas ir pagājuši vairāki gadi, ir mainījušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas. Tieši tāpēc ir jāveic grozījumi Ventspils reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā, lai mainītu investīciju sadalījumu poligonā “Pentuļi” un paredzētu atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra izveidi, tādējādi veicinot atkritumu šķirošanu un apglabājamā atkritumu apjoma samazināšanu. Grozījumu rezultātā būs iespējams paildzināt poligona darbības termiņu.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par pasākumu ieviešanas plānu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem

24.augustā valdība pieņēma grozījumus Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajā rīkojumā “Par Pasākumu ieviešanas plānu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem (2010.–2013.gadam)”.

Rīkojums paredz, ka izvērtējumu par skolas augļu un dārzeņu programmas pasākumu ietekmi uz mērķauditoriju veiks Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”. Tāpat mainīts termiņš, kurā ir jāveic pirmreizējā datu vākšana, precizēta informācija, kas jāiegūst plāna izvērtēšanai, kā arī informācija, par kuru jāiesniedz secinājumi izvērtēšanas ziņojumā.

Tāpat rīkojumā noteikts, ka atbalsta pretendenti varēs būt arī pašvaldības un ēdināšanas uzņēmumi, jo izglītības iestāžu budžeta pārvaldību veic pašvaldības, kā arī nereti izglītības iestādēs skolēnu ēdināšanu nodrošina ēdināšanas uzņēmumi. Tādējādi uz atbalstu varēs pieteikties ražotāji, kas audzē augļus un dārzeņus ar integrētajām audzēšanas metodēm un ir reģistrējušies Pārtikas un veterinārajā dienestā, tostarp to kooperatīvās sabiedrības, kā arī pašvaldības un izglītības iestādes. Pieteikties varēs arī uzņēmumi, kas nodrošina vispārējās izglītības iestādes ēdināšanu. Pretendentiem jāreģistrējas Lauku atbalsta dienesta (LAD) klientu reģistrā un jāiesniedz LAD iesniegums.

Rīkojums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par nosacīto liellopu vienību aprēķināšanu kazām, aitām un zirgiem

Valdība 24.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010.gada 23.marta noteikumos Nr.295 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai” un MK 2010.gada 12.maija noteikumos Nr.444 “Kārtība, kādā no nodokļa ir atbrīvota dīzeļdegviela (gāzeļļa) un dīzeļdegviela (gāzeļļa), kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela un kuru lauksaimniecības produkcijas ražotājs izmanto lauksaimniecības zemes apstrādei, kā arī tādas meža vai purva zemes apstrādei, uz kuras kultivē dzērvenes vai mellenes”, tādējādi vienkāršojot dažādu sugu lauksaimniecības dzīvnieku pārrēķina nosacītajās liellopu vienībās koeficientu tabulu.

Līdz šim atbilstošajos normatīvajos aktos kazu, aitu un zirgu norādītās kategorijas pa vecuma grupām (mazuļi, jaundzīvnieki un pieauguši dzīvnieki) bija pārāk sadrumstalotas un radīja papildu administratīvo slogu Lauksaimniecības datu centram, atlasot dzīvnieku skaitu datubāzē un pārrēķinot tos nosacītajās liellopu vienībās katram ganāmpulkam, kā arī samazināja nodokļa atbrīvojumam garantētās platības kazu, aitu un zirgu audzētājiem. Veicot grozījumus, vienkāršoti kazu, aitu un zirgu pārrēķināšanas koeficienti nosacītajās liellopu vienībās, nosakot šīm lauksaimniecības dzīvnieku sugām vienotu koeficientu visās vecuma grupās.

Grozījumi normatīvajos aktos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa