Starp Latviju un Kanādu ir tik mazs attālums

Jānis Lūsis, Latvijas vēstnieks Kanādā, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: A.F.I.

— Jūsu kolēģis, Kanādas vēstnieks Latvijā Pīters Makkelars pērn intervijā "Latvijas Vēstnesim" mūsu valstu attiecības nosauca par teicamām. Vai jūs piekrītat šādam viedoklim?

— Jā, noteikti piekrītu. Un tieši pērnais gads apliecināja šāda viedokļa pamatotību . 2000. gadu es īpaši pozitīvi vērtēju divās jomās: Kanādas konsekventais atbalsts NATO paplašināšanai un ievērojami pieaugušais tirdzniecības apjoms. Šai sakarā der minēt Kanādas aizsardzības ministra Artura Egltona vizīti Rīgā, kā arī Kanādas federālā parlamenta deputātes Sarmītes Bultes vadīto "Baltic Express II" biznesmeņu delegāciju, kas palīdzēja izveidot lietišķus kontaktus starp abu valstu uzņēmējiem. Ievērojams faktors savstarpēju attiecību veicināšanā ir arī mūsu Valsts prezidentes ciešās agrāko gadu saiknes ar Kanādu. Es ceru, ka arī turpmāk Kanādas valdība veltīs pieaugošu uzmanību savai tā sauktajai Ziemeļu dimensijas ārpolitikai, tātad arī Baltijas valstīm.

— Kādus akcentus Latvijas un Kanādas attiecībām piešķir Kanādā dzīvojošie trimdas latvieši?

— Kanāda ir multikulturāla valsts. Katrai etniskajai grupai ir sava nozīme un ietekme parlamentā un valdībā, jo politiķi labi apzinās šo etnisko grupu balsojuma svarīgumu. Protams, visvairāk baltieši panāk, latviešiem, lietuviešiem un igauņiem darbojoties kopīgi. Īpaši svarīgi tas bija okupācijas gados, taču arī tagad Kanādas latvieši turas kopā gan paši savā starpā, gan kontaktējoties ar igauņiem un lietuviešiem. Mēs, latvieši, tagad varam arī lepoties ar savu tautieti Kanādas parlamentā Sarmīti Bulti, kura tiek uzskatīta par liberāļu partijas austošu zvaigzni.

Man pašam ir ļoti labas attiecības gan ar Latviešu nacionālo apvienību Kanādā, gan "Daugavas Vanagiem", gan latviešu draudzēm un skolām, kas mani bieži aicina piedalīties savās sēdēs un citos pasākumos. Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ līdz šim vēl neesmu varējis apmeklēt latviešu centrus Kanādas rietumos. Kanādas latviešu aktivitāte un vienotība īpaši labi bija redzama pērn maijā Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas vizītes laikā Kanādā, kad liels dalībnieku pulks sirsnīgi sagaidīja prezidenti Toronto Latviešu centrā. Zīmīgi, ka visi šī vakara ieņēmumi tika veltīti bāreņu namiem Latvijā.

— Kā Kanāda, jūsu ieskatā, vērtē Latvijas virzību uz NATO?

— Vienā vārdā sakot, pozitīvi. Skaidrs un nepārprotams Kanādas atbalsts mums šajā ceļā bijis jau kopš brīža, kad Latvijas valdība iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā (ES) pasludināja par ārpolitikas darbības prioritāti. Kanāda ir izmantojusi savu ietekmi, lai atbalstītu Latvijas uzņemšanu kā NATO, tā arī ES.

— Ar kādām izjūtām Kanāda uzsākusi 2001. gadu?

— Visnotaļ optimistiski, un tam bija dziļš pamats. Pērn jau septīto gadu pēc kārtas ANO Kanādu nosauca par " Vislabāko dzīvesvietu pasaulē" . Pateicoties ciešajām ekonomiskajām saitēm ar ASV, Kanādas ekonomika pērn piedzīvoja spēcīgu iekšzemes kopprodukta izaugsmi un zemu bezdarba līmeni. Nesenās parlamenta vēlēšanas arī parādīja Kvebekas separātistu kustības popularitātes kritumu.

— Kā rit Latvijas vēstniecības darbs Kanādā?

— Visnotaļ veiksmīgi! Taču joprojām aktuāla problēma ir vēstniecības kancelejas telpas, ko īrējam. Tas ir ļoti būtiski. Virzoties uz NATO, viens no daudzajiem priekšnoteikumiem kandidātvalstīm ir arī telpu drošība un informācijas aizsardzība. Īrētām telpām šajā ziņā ir daudz trūkumu. Optimāls risinājums būtu mūsu pašu īpašums, kas atbilst augstiem drošības standartiem. Mums, vēstniecības darbiniekiem, nozīmīgākais pēdējā laika notikums bija jau minētā Valsts prezidentes vizīte. Īpašs gandarījums bija redzēt, ar kādu cieņu un atzinību mūsu prezidente tiek uzņemta Toronto universitātē, kur viņa savā laikā bija studente un kur viņai piešķirts goda doktores nosaukums.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors