Kultūras ministrs: Tiekoties ar mūzikas un mākslas skolu direktoriem

“Latvijā ir unikāla un spēcīga kultūrizglītības sistēma, kas veido pamatu vienai no mūsu latviskās identitātes stūrakmeņiem – Dziesmu svētku procesam, tādēļ ir apsveicami, ka par spīti sarežģītajai ekonomiskajai situācijai, valdībai, sadarbojoties ar pašvaldībām, ir izdevies saglabāt finansējumu mūzikas un mākslas skolām visā Latvijā. Jaunajā mācību gadā turpina darboties visas 145 profesionālās ievirzes kultūrizglītības iestādes, turklāt jaunajā mācību gadā nākusi klāt vēl viena – Ādažu mākslas un mūzikas skola,” tā 26.augustā, uzrunājot mūzikas un mākslas skolu direktorus, norādīja kultūras ministrs Ints Dālderis.

Sagaidot jauno mācību gadu, ministrs apliecināja, ka profesionālās ievirzes izglītība ir nozīmīga prioritāte kultūras nozarē, tādēļ arī 2011.gada budžetā dotācijai šajā jomā ir jābūt pašreizējā apmērā. Vienlaikus, saglabājot valsts finansējumu kultūrizglītībai, jāuzlabo izglītības programmu kvalitāte, lai skolu piedāvājums kļūtu kvalitatīvāks, profesionālāks un atbilstošāks pieprasījumam.

Kultūras ministrija ir izstrādājusi jaunu mācību programmas modeli, kas nodrošinās audzēkņiem mūzikas un mākslas apguvi gan vispārējai personības izaugsmei, gan mērķtiecīgi sagatavoties savai nākotnes profesijai, līdz ar to valsts dotācija nesīs maksimālu atdevi.

Jaunais mācību programmu modelis pakāpeniski tiek ieviests mūzikas un mākslas skolās, savukārt tuvākās nākotnes jautājums ir par to, kā sekmēt kultūrizglītības iestāžu sadarbību ar vispārizglītojošajām skolām, lai tajās atjaunotu kolektīvās muzicēšanas nodarbības. I.Dālderis uzskata, ka tas dotu iespēju ne vien mūzikas skolu audzēkņiem, bet ikvienam Latvijas bērnam apgūt muzikālās izglītības pamatus atbilstoši saviem talantiem un spējām, iesaistoties koros, orķestros un dažādās citās muzikālās izpausmēs, tai skaitā arī apgūstot dejas pamatus.

Būtisku līdzfinansējumu mūzikas un mākslas skolu darbībai nodrošina pašvaldības, tādēļ ministrs aicinājis Latvijas pašvaldību vadītājus apzināt situāciju sava novada kultūrizglītības iestādēs un iespēju robežās lemt par profesionālās ievirzes izglītības pedagogu darba samaksas likmes paaugstināšanu, pielīdzinot likmes vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai, jo, kā uzsver kultūras ministrs, neraugoties uz ekonomiski sarežģītiem apstākļiem, ir jārūpējas ne vien par kultūrizglītības iestāžu saglabāšanu, bet arī jāplāno to attīstība.

Elīna Bīviņa, ministra padomniece