• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
NOLĪGUMS STARP ZIEMEĻATLANTIJAS LĪGUMA SLĒDZĒJĀM PUSĒM PAR SADARBĪBU AR ATOMIEROČIEM SAISTĪTAS INFORMĀCIJAS JOMĀ. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.04.2005., Nr. 68 https://www.vestnesis.lv/ta/id/215812-noligums-starp-ziemelatlantijas-liguma-sledzejam-pusem-par-sadarbibu-ar-atomierociem-saistitas-informacijas-joma

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dienesta informācija Nr.1/3404

Par politisko organizāciju ikgadējām finansiālās darbības deklarācijām

Vēl šajā numurā

29.04.2005., Nr. 68

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 18.06.1964.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
NOLĪGUMS STARP ZIEMEĻATLANTIJAS LĪGUMA SLĒDZĒJĀM PUSĒM PAR SADARBĪBU AR ATOMIEROČIEM SAISTĪTAS INFORMĀCIJAS JOMĀ

Preambula

1949.gada 4.aprīlī parakstītā Ziemeļatlantijas Līguma slēdzējas Puses,

atzīstot, ka viņu kopējās drošības un aizsardzības intereses prasa gatavību ar atomkaru saistītiem neparedzētiem apstākļiem, un,

ņemot vērā, ka viņu kopīgās interesēs ir sniegt Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijai un tās dalībvalstīm ar tiem saistītu informāciju, un,

ņemot vērā ASV 1954.gada likumu par atomenerģijas izmantošanu ar grozījumiem, kas bija izstrādāts, paturot prātā šos mērķus,

rīkojoties savā vārdā un Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas vārdā,

vienojas par sekojošo:

I pants

Saskaņā ar ASV 1954.gada likuma par atomenerģijas izmantošanu ar grozījumiem prasībām un ievērojot šīs prasības, Amerikas Savienoto Valstu valdība laikā, kad Ziemeļatlantijas Līguma Organizācija turpina dot būtisku un materiālu ieguldījumu kopējā aizsardzībā un drošībā, sadarbosies, paziņojot Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijai un tās dalībvalstīm, kamēr tās turpina dot šādu ieguldījumu, ar atomieročiem saistīto informāciju saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem, ja vien Amerikas Savienoto Valstu valdība nesecina, ka šāda sadarbība pakļauj to aizsardzību un drošību pārāk lielam riskam un veicina šāda riska rašanos.

II pants

Līdztekus saistībām, kuras Amerikas Savienoto Valstu valdība uzņemas saskaņā ar šo Nolīgumu, citas Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas dalībvalstis tādā mērā, kādā tās uzskata par vajadzīgu, dara Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijai, iekļaujot arī tās militārās un civilās struktūrvienības, kā arī tās dalībvalstīm zināmu tādu savu informāciju, kādu paredz šis Nolīgums. Noteikumi un nosacījumi, kas reglamentē šo informācijas sniegšanas procedūru no citu dalībvalstu puses, būs nākamo nolīgumu priekšmets, bet tie būs identiski vai līdzīgi šajā Nolīgumā uzskatītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

III pants

Amerikas Savienoto Valstu valdība Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijai, ieskaitot tās militārās un civilās struktūrvienības, kā arī Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas dalībvalstīm, kam saistībā ar savām funkcijām NATO uzdevumu izpildei ir vajadzīga ar atomieročiem saistīta informācija, paziņo tādu ar atomieročiem saistītas informācijas apjomu, kādu Amerikas Savienoto Valstu valdība uzskata par vajadzīgu, lai:

a) izstrādātu aizsardzības plānus;

b) sagatavotu personālu izmantot atomieročus un aizsargāties no tiem, kā arī citādā veidā lietot atomenerģiju militāros nolūkos;

c) novērtētu potenciālo pretinieku spēju izmantot atomieročus un citādā veidā lietot atomenerģiju militāros nolūkos;

d) izstrādātu nogādes sistēmas, kas savietojamas ar atomieročiem, kurus tās nogādā.

IV pants

1. Šajā Nolīgumā paredzēto sadarbību saskaņā ar saviem spēkā esošajiem likumiem nodrošina Amerikas Savienoto Valstu valdība.

2. Saskaņā ar šo Nolīgumu Amerikas Savienoto Valstu valdība nenodod tālāk atomieročus, atomieroču sastāvdaļas, kas nav kodolmateriāli, vai tādas atomieroču sistēmu sastāvdaļas, kuras nav kodolmateriāli un ar kurām saistītā informācija ir paredzēta dienesta lietošanai.

3. Ar atomieročiem saistīto informāciju, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība paziņo saskaņā ar šo Nolīgumu, izmanto tikai ar nolūku Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas kopīgās interesēs sagatavot vai īstenot NATO aizsardzības plānus un pasākumus, kā arī izstrādāt nogādes sistēmas.

V pants

1. Ar atomieročiem saistītai informācijai, ko paziņo saskaņā ar šo Nolīgumu, nodrošina pilnīgu slepenības saglabāšanu saskaņā ar attiecīgiem NATO noteikumiem un procedūrām, saskaņotiem slepenības ievērošanas pasākumiem un valstu likumdošanu un reglamentiem. Ziemeļatlantijas Līguma Organizācija vai tās dalībvalstis ar atomieročiem saistītās informācijas slepenības nodrošināšanai nekādā gadījumā nedrīkst piemērot drošības standartus, kas ir mazāk ierobežojoši nekā tie, kas ir noteikti attiecīgajos NATO drošības noteikumos vai citos saskaņotos drošības pasākumos, kas ir spēkā dienā, kad šis Nolīgums stājas spēkā.

2. Visās NATO militārajās un civilajās struktūrvienībās drošības programmas izstrādāšana un saskaņošana tiek veikta Ziemeļatlantijas Padomes vadībā saskaņā ar procedūrām, kas ir noteiktas saskaņotos drošības pasākumos.

3. Ar atomieročiem saistīto informāciju, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība paziņo saskaņā ar šo Nolīgumu, var saņemt, izmantojot jau esošos ar atomieročiem saistītās informācijas kanālus vai arī tos kanālus, par kuriem var vienoties turpmāk.

4. Ar atomieročiem saistītu informāciju, kuru paziņo saskaņā ar šo Nolīgumu vai ar kuru apmainās, Ziemeļatlantijas Līguma Organizācija vai personas, kas atrodas tās jurisdikcijā, nepaziņo personām, kas nav attiecīgi pilnvarotas vai atrodas ārpus Organizācijas jurisdikcijas, vai neapmainās ar to ar šādām personām, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 5. punktā.

5. Izņemot gadījumus, kad Amerikas Savienoto Valstu valdība ir noteikusi citādi, ar atomieročiem saistīto informāciju, ko ASV sniedz Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijai, Ziemeļatlantijas Līguma Organizācija vajadzības gadījumā var darīt zināmu savām dalībvalstīm, lai tās varētu veikt ar NATO uzdevumiem saistītas funkcijas, ar noteikumu, ka šāda ar atomieročiem saistīta informācija dalībvalstīs tiek izplatīta vienīgi tādām konkrētām personām, kuras ir iesaistītas NATO uzdevumos, kuru izpildei šā informācija ir vajadzīga. Dalībvalstis vienojas, ka šādi no Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas vai citādā veidā saņemtā informācija saskaņā ar šo Nolīgumu netiek nodota personām, kas nav attiecīgi pilnvarotas vai atrodas ārpus informācijas saņēmējas dalībvalsts jurisdikcijas; tomēr šādu informāciju var darīt zināmu Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijai vai, ar Amerikas Savienoto Valstu valdības atļauju, arī citām dalībvalstīm, kam šā informācija ir vajadzīga, lai pildītu ar NATO uzdevumiem saistītās funkcijas.

VI pants

Neskarot citus šā Nolīguma noteikumus, Amerikas Savienoto Valstu valdība var noteikt pakāpi, kādā var izplatīt jebkādu ar atomieročiem saistīto informāciju, ko tā ir sniegusi Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijai vai dalībvalstīm, tā var noteikt to personu kategorijas, kurām var atļaut pieeju šādai informācijai, kā arī ieviest tādus citus informācijas izplatīšanas ierobežojumus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem.

VII pants

1. Puse, kas saskaņā ar šo Nolīgumu saņem ar atomieročiem saistītu informāciju, izmanto to vienīgi Nolīgumā norādītajos nolūkos. Jebkādus izgudrojumus vai atklājumus, kas izdarīti, izmantojot šādu informāciju sakarā ar saņēmējas Puses vai saņēmēju personu, kas atrodas tās jurisdikcijā, valdījuma, aizsardzības nolūkos un bez atlīdzības dara pieejamus Amerikas Savienoto Valstu valdībai tādā kārtībā, par kuru var vienoties un kuru var nodrošināt atbilstoši šā Nolīguma V panta noteikumiem.

2. Par jebkādas saskaņā ar šo Nolīgumu paziņotas informācijas piemērošanu vai izmantošanu atbild saņēmēja Puse; Puse, kas šo informāciju ir paziņojusi, neuzņemas nekādas saistības un nedod nekādas garantijas attiecībā uz tās piemērošanu vai izmantošanu.

VIII pants

Neko šajā Nolīgumā neuzskata par aizvietojošu vai citādi ietekmējošu attiecībā uz divpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp šā Nolīguma, kas paredz sadarbību ar atomieročiem saistītas informācijas jomā, Pusēm.

IX pants

Šajā Nolīgumā:

a) "Atomierocis" nozīmē jebkuru ierīci, kas izmanto atomenerģiju, izņemot šīs ierīces transportēšanas līdzekļus vai dzinējierīces (ja šādi līdzekļi ir no ierīces atdalāma vai demontējama sastāvdaļa), kuras lietojuma galvenais mērķis ir izmantot vai pilnveidot to kā ieroci, ieroča modeli vai ieroča izmēģināšanas iekārtu.

b) "Ar atomieročiem saistīta informācija", kuru saskaņā ar šo Nolīgumu nodrošina Amerikas Savienoto Valstu valdība, nozīmē informāciju, kuru Amerikas Savienoto Valstu valdība apzīmē kā "informāciju dienesta lietošanai" vai kā "informāciju, kas agrāk bijusi paredzēta dienesta lietošanai".

X pants

1. Šis Nolīgums stājas spēkā pēc tam, kad Amerikas Savienoto Valstu valdība ir saņēmusi no visām Ziemeļatlantijas Līguma slēdzējām Pusēm paziņojumu par to, ka tās vēlas uzņemties saistības atbilstīgi šā Nolīguma nosacījumiem.

2. Amerikas Savienoto Valstu valdība informē visas Ziemeļatlantijas Līguma līgumslēdzējas puses, kā arī Ziemeļatlantijas Līguma Organizāciju par katru paziņojumu un par šā Nolīguma stāšanos spēkā.

3. Šis Nolīgums paliek spēkā, līdz to pārtrauc uz vienprātīgas vienošanās pamata vai aizstāj to ar citu Nolīgumu, pieņemot, ka šā Nolīguma pilnīga pārtraukšana tomēr neatbrīvo nevienu no Pusēm no šā Nolīguma prasībām aizsargāt informāciju, kas tām ir kļuvusi zināma saskaņā ar Nolīgumu.

XI pants

Neatkarīgi no Nolīguma starp Ziemeļatlantijas Līguma slēdzējām Pusēm par sadarbību ar atomieročiem saistītas informācijas jomā, kas parakstīts Parīzē 1955.gada 22.jūnijā, VI (4.) panta noteikumiem šis Nolīgums pēc stāšanās spēkā aizvieto augstākminēto Nolīgumu, tomēr tiek pieņemts, ka informācija, kas ir darīta zināma saskaņā ar augstākminēto Nolīgumu neatkarīgi no tās piemērošanas nolūkiem, tiek uzskatīta par tādu, kas ir darīta zināma saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem.

XII pants

Šajā Nolīgumā norādīts datums, kurā tas ir pieejams parakstīšanai, un tas paliek pieejams parakstīšanai līdz dienai, kad to ir parakstījušas visas valstis, kas ir Ziemeļatlantijas Līguma slēdzējas Puses.

To apliecinot, attiecīgie Pārstāvji ir parakstījuši šo Nolīgumu savu attiecīgo valstu, kas ir Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas dalībvalstis, vārdā un Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas vārdā.

Parīzē 1964. gada 18.jūnijā, angļu un franču valodā; abiem tekstiem ir vienāds spēks; oriģinālu vienā eksemplārā deponē Amerikas Savienoto Valstu valdības arhīvā.

Amerikas Savienoto Valstu valdība izsniedz apstiprinātas Nolīguma kopijas visām parakstītājām valstīm un valstīm, kas pievienojas.

 

NOLĪGUMA STARP ZIEMEĻATLANTIJAS LĪGUMA SLĒDZĒJĀM PUSĒM PAR SADARBĪBU AR ATOMIEROČIEM SAISTĪTAS INFORMĀCIJAS JOMĀ SPECIĀLAIS PIELIKUMS

Ar šā pielikuma noteikumiem tiek ieviesti konkrēti Parīzē 1964.gada 18.jūnijā parakstītā Nolīguma par sadarbību ar atomieročiem saistītas informācijas jomā (turpmāk tekstā "Nolīgums") noteikumi. Šis pielikums ir Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

I iedaļa

Kā nosaka šā Nolīguma noteikumi un nosacījumi, Amerikas Savienoto Valstu valdība paziņo Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijai un tās dalībvalstīm šādus ar atomieročiem saistītas informācijas veidus:

A. Informāciju, kas var būt vajadzīga kopējas aizsardzības plānošanas, mācību un materiāli tehniskās apgādes nolūkos; informāciju par tādu atomieroču daudzumu, atrašanās vietu, jaudu, uzvilkšanas, drošinātāju, vadības un kontroles, uzspridzināšanas sistēmām, kas var tikt nodoti izmantošanai Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijai vai tās atbalstam.

B. Informāciju par paredzamo vai izraisīto atomieroča sprādziena iedarbību.

C. Informāciju par konstrukciju, aprīkojuma, sakaru sistēmu un personāla reakciju uz kodolieroču iedarbību, ieskaitot postījumu vai zaudējumu noteikšanas kritērijus.

D. Informāciju par analīžu, kas attiecas uz atomieroču ietekmi, veikšanas metodēm un procedūrām.

E. Informāciju par potenciālo pretinieku valstu atomkarošanas spējām.

F. Informāciju par atomieročiem un atomieroču sistēmām, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tādu konkrētu atomieroču nogādes potenciālu, kas var tikt nodots izmantošanai Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijai vai tās atbalstam, ieskaitot informāciju, kas vajadzīga atomieroču sistēmu novērtēšanai, lai izstrādātu NATO prasības un stratēģiju.

G. Informāciju, kas attiecas uz nogādes sistēmām, ieskaitot informāciju par tehniskās apkopes, montāžas, transportēšanas un palaišanas komandu taktiku, metodēm un pienākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētu atomieroču nogādāšanas iespējas.

H. Prognozētos stratēģiskā gaisa uzbrukuma rezultātus tiktāl, ciktāl tie ietekmē NATO plānošanu.

I. Informāciju, kas vajadzīga, lai panāktu konkrētu atomieroču savietojamību ar konkrētiem nogādes līdzekļiem.

J. Konkrētu atomieroču un ar tiem saistīto operatīvo sistēmu drošības raksturīpašības un informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu glābšanas un evakuācijas operācijas situācijā, kad ir noticis ar atomieročiem saistīts nelaimes gadījums.

K. Informāciju, kas vajadzīga, lai plānotu personālu un sagatavotu to izmantot atomieročus un aizsargāties pret tiem, ieskaitot informāciju, kas attiecas uz:

1. Izotopu militāro izmantošanu medicīniskos nolūkos.

2. Aizsardzību pret radioloģisko karadarbību.

L. Informāciju, kas attiecas uz civilo aizsardzību pret atomuzbrukumiem.

M. Citu informāciju, kuru attiecīgas Amerikas Savienoto Valstu iestādes uzskata par vajadzīgu sniegt Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas atbalstam un kura ir nododama saskaņā ar1954. gada likuma par atomenerģijas izmantošanu, kas ir grozīts, noteikumiem un šo Nolīgumu.

II iedaļa

Saskaņā ar šo Nolīgumu nedara zināmu nekādu informāciju par citiem atomenerģijas, militāro reaktoru un Jūras spēku kodoldzinēju ierīču militārajiem lietojumiem.

 

NOLĪGUMA STARP ZIEMEĻATLANTIJAS LĪGUMA LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM PAR SADARBĪBU AR ATOMIEROČIEM SAISTĪTAS INFORMĀCIJAS JOMĀ PIELIKUMS PAR DROŠĪBAS JAUTĀJUMIEM

Šajā pielikumā ir izklāstīti drošības pasākumi, kurus Ziemeļatlantijas Līguma Organizācija un tās dalībvalstis piemēro, lai aizsargātu ar atomieročiem saistīto informāciju, kuru Amerikas Savienoto Valstu valdība ir paziņojusi Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijai un tās dalībvalstīm saskaņā ar Parīzē 1964.gada 18.jūnijā parakstīto Nolīgumu par sadarbību ar atomieročiem saistītas informācijas jomā (turpmāk tekstā "Nolīgums"), kura neatņemama sastāvdaļa ir šis pielikums. Gadījumā, ja kāda Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas dalībvalsts, izņemot Amerikas Savienoto Valstu valdību, saskaņā ar šā Nolīguma II pantu paziņo ar atomieročiem saistītu informāciju, tad šo informāciju aizsargā ar drošības pasākumiem, kas nav mazāk ierobežojoši nekā tie, kas izklāstīti šajā pielikumā.

I iedaļa

VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI

A. NATO drošības reglamentus, kas nav mazāk ierobežojoši nekā tie, kas izklāstīti dokumentā C-M(55)15 (galīgais variants) un ar 1961. gada 1. janvāri datētajā konfidenciālajā pievienojumā, kā arī drošības pasākumus, kas norādīti šajā pielikumā, NATO militārās un civilās struktūrvienības un dalībvalstis piemēro ar atomieročiem saistītai informācijai, ko paziņo saskaņā ar Nolīgumu.

B. Drošības pasākumu programma, ko ievieš visas NATO militārās un civilās struktūrvienības un dalībvalstis, kas saskaņā ar Nolīgumu saņem ar atomieročiem saistītu informāciju, pilnībā nodrošina šajā pielikumā norādīto drošības prasību īstenošanu.

C. Ģenerālsekretārs, rīkojoties Ziemeļatlantijas Padomes vārdā un tās vadībā, ir atbildīgs par NATO drošības programmas, kas paredzēta, lai saskaņā ar šo Nolīgumu aizsargātu ar atomieročiem saistītu informāciju, piemērošanas uzraudzību. Viņš, izmantojot šā pielikuma X iedaļā norādītās procedūras, pārliecinās, ka NATO militārajās un civilajās struktūrvienībās, kā arī valstu militārajās un civilajās struktūrvienībās ir veikti visi NATO Drošības programmā norādītie pasākumi, lai aizsargātu informāciju, ar kuru ir notikusi apmaiņa saskaņā ar Nolīgumu.

D. Neviena persona nav tiesīga piekļūt ar atomieročiem saistītai informācijai tikai savas dienesta pakāpes, amata vai uzticamības statusa dēļ.

E. Pieeja ar atomieročiem saistītai informācijai, kas ir nodrošināta Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijai, ir atļauta vienīgi tiem Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas dalībvalstu pilsoņiem, kuriem ir noformētas atļaujas saskaņā ar šā pielikuma II iedaļu un kuriem pieeja šādai informācijai ir vajadzīga viņu pienākumu izpildei.

Pieeja ar atomieročiem saistītai informācijai, ko saskaņā ar šo Nolīgumu paziņo dalībvalstij, tiek dota vienīgi šīs valsts pilsoņiem, kuriem ir noformētas atļaujas saskaņā ar šā pielikuma II iedaļu un kuriem pieeja šādai informācijai ir vajadzīga viņu pienākumu izpildei, lai dalībvalsts varētu veikt savus pienākumus un izpildīt saistības pret Ziemeļatlantijas Līguma Organizāciju.

II iedaļa

PERSONĀLA DROŠĪBA

A. Nevienai personai nepiešķir atļauju darbam ar atomieročiem saistīto informāciju, kamēr nepārliecinās, ka šāda atļauja neapdraud Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas drošību vai Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas dalībvalstu nacionālo drošību.

B. Pirms atļauj piekļūt ar atomieročiem saistītai informācijai, valsts atbildīgā iestāde nosaka katras attiecīgās personas piemērotību (pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu) šādas atļaujas saņemšanai.

C. Lēmums par to, vai atļaujas piešķiršana ir viennozīmīgi savienojama ar drošības interešu ievērošanu, ir slēdziens, kas balstās uz visu pieejamo informāciju. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas atbildīga valsts iestāde veic pārbaudi, un savāktā informācija tiek analizēta, pievēršot uzmanību galvenajiem kompromitējošas informācijas veidiem, kas var izraisīt jautājumu attiecībā uz kādas personas piemērotību atļaujas saņemšanai, kā norādīts dokumenta C-M(55)15 (galīgais variants) ar 1961. gada 1. janvāri datētā konfidenciālā pievienojuma III iedaļā.

D. Minimālais pārbaudes apjoms un mērogs atbilst normām, kas norādītas dokumenta C-M(55)15 (galīgais variants) ar 1961. gada 1. janvāri datētā konfidenciālā pievienojuma III iedaļā, izņemot tos gadījumus, kad veic vispusīgu kādas personas sabiedriskās un privātās dzīves faktu pārbaudi, lai piešķirtu atļauju darbam ar atomieročiem saistīto informāciju, kas klasificēta kā slepena, tādām personām, kas nav dalībvalstu bruņoto spēku sastāvā vai militāro organizāciju civilā personāla sastāvā.

E. Katra organizācija, kas izmanto ar atomieročiem saistītu informāciju, nodrošina atbilstošu to personu atļauju reģistrāciju, kurām šajā organizācijā ir dota pieeja šādai informācijai. Katru atļauju, ja to prasa apstākļi, ir jāatjauno, lai nodrošinātu, ka tā atbilst esošajiem standartiem, kas piemērojami personas nodarbinātības apstākļiem, un to ir atkārtoti jāpārbauda prioritārā kārtā, ja ir saņemta informācija, kas norāda, ka turpmāka kādas personas nodarbināšana, kas ietver pieeju ar atomieročiem saistītai informācijai, var būt pretrunā drošības interesēm.

F. Katrā valstī ir jānodrošina efektīva sadarbība starp valsts iestādēm, kas atbild par nacionālo drošību, un iestādēm, kas atbild par atļauju noformēšanu, lai panāktu tūlītēju ziņošanu par kompromitējošu informāciju, kas ir iegūta pēc atļaujas piešķiršanas.

III iedaļa

FIZISKĀ DROŠĪBA

A. Nodrošina ar atomieročiem saistītas informācijas fizisko aizsardzību pret spiegošanu, sabotāžu, nesankcionētu pieeju vai jebkurām citām naidīgām darbībām. Šādai aizsardzībai ir jābūt samērīgai ar attiecīgo drošības apsvērumu svarīgumu.

B. Ar atomieročiem saistītas informācijas fiziskās aizsardzības programmas tiek izstrādātas, lai nodrošinātu:

1. Pienācīgu tādas ar atomieročiem saistītas informācijas aizsardzību, kas ir pieejama tūlītējai lietošanai, tiek uzglabāta vai pārvadāta.

2. Drošības zonu ar kontrolētas pieejas izveidi, kad to uzskata par vajadzīgu, ņemot vērā klasificētas ar atomieročiem saistītas informācijas slepenību, raksturu, apjomu un lietojumu, kā arī attiecīgās ēkas vai ēku īpašības un atrašanās vietu.

3. Kontrolētas pieejas sistēmu, kas ietver procedūras, kuras piemēro kompetentā iestāde, kas dod pieeju; precīzas personāla identificēšanas un personu apliecinošu dokumentu uzskaites metodes; pārvietošanās drošības zonās un ierobežotas pieejas sistēmas ieviešanu.

C. Šīs iedaļas B punkta noteikumi papildina dokumenta C-M(55)15 (galīgais variants) III iedaļā izklāstītās procedūras.

IV iedaļa

AR ATOMIEROČIEM SAISTĪTAS INFORMĀCIJAS KONTROLE

A. Uztur informācijas kontroles programmas, kuru galvenie mērķi ir:

1. Piekļuves kontrole.

2. Slepenības pakāpei piemērotas uzskaites sistēma.

3. Nevajadzīgas informācijas iznīcināšana.

B. Vienmēr tiek ievērotas slepenības pakāpes, kuras Amerikas Savienoto Valstu valdība piemēro ar atomieročiem saistītai informācijai, kuru paziņo saskaņā ar šo Nolīgumu; mainīt vai atcelt slepenības pakāpi var vienīgi ar Amerikas Savienoto Valstu valdības atļauju.

C. Dokumentus, kas satur ASV ar atomieročiem saistītu informāciju, kuru paziņo saskaņā ar šo Nolīgumu, apzīmē ar NATO apzīmējumiem un slepenības pakāpi, kura ir līdzvērtīgai tai, kuru ir piešķīrusi Amerikas Savienoto Valstu valdība, un kurai seko apzīmējums ATOMAL. Papildus iepriekšminētajam, dokumentā attiecīgajā valodā ievieto šādu frāzi:

"Šis dokuments satur ASV ar atomieročiem saistītu informāciju (informācija dienesta lietošanai vai informācija, kas agrāk bijusi paredzēta dienesta lietošanai), kura ir paziņota saskaņā ar NATO Nolīgumu par sadarbību ar atomieročiem saistītas informācijas jomā, kurš parakstīts 1964.gada 18.jūnijā un kura tiks pienācīgi aizsargāta."

D. Raksta uzskaites žurnālus attiecībā uz visiem sevišķi slepeniem un slepeniem dokumentiem, kā arī visiem dokumentiem, kuriem saskaņā ar šā Nolīguma VI pantu piemēro īpašus ierobežojumus. Šajos žurnālos uzrāda dokumentu, uz kuriem attiecas īpaši ierobežojumi, visu saņēmēju personību.

E. Dokumentu, kas satur ASV ar atomieročiem saistītu informāciju un ir apzīmēti ar augstākminētajā C punktā norādītajiem apzīmējumiem, pavairošanu, fragmentu izmantošanu un tulkošanu var veikt saskaņā ar šādiem noteikumiem:

1. Dokumentus, kas klasificēti kā slepeni un sevišķi slepeni, var pavairot vienīgi ar Amerikas Savienoto Valstu valdības iepriekšēju atļauju. Šim nolūkam šādi dokumenti ir jāapzīmē ar piemērotu apzīmējumu. Ārkārtas apstākļos, kad nav iespējams savlaicīgi saņemt iepriekšēju atļauju, šo noteikumu var neievērot, bet par to ar visātrākajiem līdzekļiem ir jāinformē Amerikas Savienoto Valstu valdība.

2. Dokumentus, kas klasificēti kā konfidenciāli, var reproducēt saskaņā ar pašreizējām prasībām.

3. Kopijas, ieskaitot fragmentu izvilkumus un tulkojumus, apzīmē ar visiem tiem slepenības pakāpes apzīmējumiem (ieskaitot C punktā norādītos apzīmējumus), kas atrodas uz dokumenta oriģināla; uz tiem attiecas tādas pašas uzskaites kontroles procedūras, kādas piemēro dokumenta oriģinālam. Ja atsevišķiem punktiem ir piešķirta sava slepenības pakāpe, tad to dokumentu slepenības pakāpei, kuri satur ar atomieročiem saistītas informācijas fragmentus, ir jāapzīmē ar to punktu, no kuriem ir izdarīti izvilkumi, visaugstāko slepenības pakāpi un, vajadzības gadījumā, tie ir jāapzīmē ar C punktā norādīto apzīmējumu. Ar atomieročiem saistītas informācijas fragmentu uzskaiti nodrošina atbilstoši šīs iedaļas D punkta noteikumiem. Turklāt tādi īpaši lietošanu ierobežojoši apzīmējumi, ar kuriem var apzīmēt dokumenta oriģinālu, attiecas arī uz dokumentiem, kas satur fragmentus no šā oriģināla.

F. Dokumentus, kas sagatavoti, lai reģistrētu saskaņā ar šo Nolīgumu saņemto ar atomieročiem saistīto mutisko vai vizuālo informāciju, apzīmē ar apzīmējumiem, kas norādīti iepriekšminētajā C punktā, un uz tiem atbilstoši slepenības pakāpei attiecas uzskaites un kontroles noteikumi.

V iedaļa

INFORMĀCIJAS KANĀLI

Saskaņā ar šo Nolīgumu Amerikas Savienotās Valstis paziņo ar atomieročiem saistīto informāciju, tai skaitā mutisko un vizuālo informāciju, izmantojot jau esošos kanālus vai arī tos, par kuriem var vienoties turpmāk. Lai palīdzētu ģenerālsekretāram pildīt savus ar drošību saistītos pienākumus, kas norādīti šā pielikuma I iedaļas C punktā, Amerikas Savienoto Valstu valdība sniedz ģenerālsekretāram pietiekamu informāciju, lai identificētu jebkādu ar atomieročiem saistīto informāciju, kuru Amerikas Savienoto Valstu valdība paziņo rakstiski, un jebkādu informāciju, kuru saskaņā ar šo Nolīgumu Amerikas Savienoto Valstu valdība ir atļāvusi sniegt. Šādu informāciju nosūta arī Pastāvīgajai grupai, kas uzrauga visus informācijas paziņošanas gadījumus militārajām struktūrvienībām.

VI iedaļa

ZIŅOJUMI

A. Katra dalībvalsts un NATO militārā un civilā struktūrvienība, kas saskaņā ar šo Nolīgumu saņem no ASV ar atomieročiem saistīto informāciju, līdz katra gada 31. martam, izmantojot jau esošos kanālus vai arī tos, par kuriem var vienoties turpmāk, ar ģenerālsekretāra starpniecību sniedz Amerikas Savienoto Valstu valdībai ziņojumu, kas satur šādas ziņas:

1. Visu ar atomieročiem saistīto dokumentu sarakstu, kas saņemti no Amerikas Savienoto Valstu valdības divpadsmit mēnešu laikā līdz iepriekšējā gada 31. decembrim;

2. Iepriekšminētajā 1. punktā norādīto dokumentu izplatīšanas reģistrācijas sarakstu; un

3. Apliecinājumu tam, ka ir veikta visu ar atomieročiem saistīto dokumentu, par kuriem saskaņā ar šo Nolīgumu atbild dalībvalsts vai NATO militārā vai civilā struktūrvienība, fiziskā pārbaude. Apliecinājumam ir jāietver visu pazudušo dokumentu saraksts, kā arī slēdziens par pazaudēšanas iemeslu pārbaudes rezultātiem un koriģējošiem pasākumiem, kas veikti, lai nepieļautu šādu gadījumu atkārtošanos.

B. Ja ar atomieročiem saistītā informācija, ko ASV paziņo saskaņā ar šo Nolīgumu, tiek apdraudēta dokumentu zuduma rezultātā vai jebkādā citā veidā, tad nekavējoties, izmantojot jau esošos kanālus vai arī tos, par kuriem var vienoties turpmāk, nosūta ziņojumu ģenerālsekretāram un Amerikas Savienoto Valstu valdībai, ietverot visu informāciju, kas attiecas uz informācijas apdraudējuma apstākļiem.

VII iedaļa

IZGLĪTOŠANA DROŠĪBAS JOMĀ

Dalībvalstis un NATO militārās un civilās struktūrvienības, kas saskaņā ar šo Nolīgumu saņem informāciju, uztur atbilstošu programmu, lai nodrošinātu to, ka visas personas, kurām ir dota pieeja strādāt ar atomieročiem saistītu informāciju, būtu informētas par saviem pienākumiem šīs informācijas aizsardzības jomā. Šā programma iekļauj konkrētu sākotnējo ideoloģisko apstrādi un orientēšanu, kā arī periodisku atkārtotu individuālo pienākumu akcentēšanu un noslēguma intervijas, kurās tiek uzsvērti turpmākie ar atomieročiem saistītās informācijas aizsardzības pasākumi.

VIII iedaļa

KLASIFICĒTU LĪGUMU DROŠĪBA

Katrs klasificēts līgums, apakšlīgums, konsultantlīgums vai citas vienošanās, kuras slēdz šā Nolīguma Puses un kuru izpilde ietver pieeju ar atomieročiem saistītai informācijai, ar kuru apmainās saskaņā ar šo Nolīgumu, satur attiecīgus noteikumus, kas uzliek iesaistītām privātpersonām par pienākumu pakļauties šajā pielikumā izklāstītajiem drošības pasākumiem.

IX iedaļa

NEPĀRTRAUKTA DROŠĪBAS SISTĒMAS ATJAUNOŠANA

A. Ir atzīts, ka politikas drošības jomā efektīvu un ātru ieviešanu var būtiski veicināt, izmantojot drošības personāla savstarpējās vizītes. Ir panākta vienošanās attiecībā uz politiku drošības jomā, drošības standartiem un procedūrām, lai turpinātu intensīvu viedokļu apmaiņu un dotu ASV drošības jomas darba grupām iespēju no pirmavotiem izpētīt un izvērtēt procedūras un praktiskās metodes, kuras piemēro Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas aģentūras un dalībvalstu iestādes, kas ir atbildīgas par dokumentu un informācijas, kuru sniedz saskaņā ar šo Nolīgumu, aizsardzību, turklāt šādas vizītes tiek organizētas ar mērķi panākt savstarpēju izpratni par šādu attiecīgo drošības sistēmu atbilstību un samērīgu salīdzināmību.

B. Militāro struktūrvienību apmeklējumu gadījumā par to informē ģenerālsekretāru un Pastāvīgo grupu, un ASV darba grupu ziņojumi, kuros ir izklāstīti attiecīgie secinājumi, tiek sniegti pēc katra šāda apmeklējuma. Visus nacionālo struktūrvienību apmeklējumus organizē sadarbībā ar attiecīgās valsts nacionālās drošības iestādēm.

X iedaļa

DROŠĪBAS INSPEKCIJAS

A. Saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti šā pielikuma I iedaļas A punktā, regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi katros divpadsmit mēnešos, notiek visu NATO militāro un civilo struktūrvienību un dalībvalstu, kas saskaņā ar šo Nolīgumu ir saņēmušas ar atomieročiem saistītu informāciju, visaptveroša drošības inspekcija. Šīs inspekcijas, izmantojot kvalificētu personālu, veic NATO aģentūras, kas ir atbildīgas par NATO drošības programmas piemērošanu. Padome var, ja uzskata to par vajadzīgu vai vēlamu, organizēt īpašas inspekcijas un nozīmēt speciālas inspekciju grupas, kuru sastāvā ir NATO civilo un militāro aģentūru personāls vai cits kvalificēts personāls. Dalībvalstu militāro un civilo struktūrvienību apmeklējumus saskaņo ar attiecīgās valsts iestādēm.

B. Izpēta visus drošības programmas posmus un trīsdesmit dienu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas ģenerālsekretāram nosūta rakstisku ziņojumu, kas satur jebkādu to trūkumu sarakstu, kuri atklāti drošības noteikumu piemērošanas jomā.

C. Saskaņā ar šo Nolīgumu šādu inspekciju ziņojumu kopijas ģenerālsekretārs iesniedz ASV, un saskaņā ar citiem Nolīguma noteikumiem vajadzības gadījumā arī pārbaudītajai struktūrvienībai, attiecīgajai nacionālās drošības iestādei un militārajam štābam.

D. Trīsdesmit dienu laikā pēc inspekcijas ziņojuma saņemšanas attiecīgās NATO iestādes vai pārbaudītā nacionālā struktūrvienība nosūta ģenerālsekretāram atskaiti par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu inspekcijas ziņojumā norādītos trūkumus. Izskatījis inspekcijas ziņojumus un atskaites par koriģējošiem pasākumiem, ģenerālsekretārs, rīkojoties Padomes vārdā, vajadzības gadījumā pievērš valsts iestāžu, Pastāvīgās grupas vai attiecīgās civilās struktūrvienības uzmanību jebkurām tālākām darbībām, kas var būt vajadzīgas, lai sasniegtu līmeni, kas atbilst NATO drošības kritērijiem un šā Nolīguma noteikumiem. Ziņojumu par koriģējošiem pasākumiem kopijas, kā arī jebkādu iespējamo ģenerālsekretāra komentāru kopijas saskaņā ar šo punktu izplata tāpat, kā ir norādīts šīs iedaļas C punktā attiecībā uz inspekcijas ziņojumiem.

E. Gadījumā, ja kāda inspekcijā atklāta problēma paliek neatrisināta, pēc šī pielikuma D rindkopā noteiktās darbības pielietošanas, ģenerālsekretārs par to informēs Padomi, iesakot izveidot "ad hoc" grupu, lai tā izvērtētu problēmu un par to ziņotu Padomei, kura pēc tam pieņems attiecīgo lēmumu.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!