Konkurences padomes lēmums Nr.62

Lēmuma publiskojamā versija

Rīgā 2010.gada 18.augustā (prot. Nr.35, 2.§)

Par lietas neierosināšanu par SIA "Veolia vides serviss" 17.06.2010. iesniegumu

Konkurences padome 21.06.2010. saņēma SIA "Veolia vides serviss" (turpmāk – Iesniedzējs) 17.06.2010. iesniegumu "Par SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" prettiesisko darbību" (turpmāk – Iesniegums).

Iesniedzējs norāda, ka SIA "Eko Baltija" 21.07.2009. kļuva par SIA "Eko Rīga" vienīgo īpašnieku, 16.02.2010. par SIA "Eko Kurzeme" vienīgo īpašnieku un 12.03.2010. par SIA "Jūrmalas ATU" vienīgo īpašnieku, līdz ar to, pamatojoties uz Konkurences likuma 1.panta 9.punktu, ir uzskatāms, ka SIA "Eko Baltija", SIA "Eko Rīga", SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Jūrmalas ATU" ir viens tirgus dalībnieks.

SIA "Eko Kurzeme" apsaimnieko atkritumus Liepājas reģionā un Rīgas reģionā, SIA "Eko Rīga" un SIA "Jūrmalas ATU" darbojas Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanā.

Iesniegumā norādīts, ka SIA "Eko Kurzeme" apsaimnieko sadzīves atkritumus Liepājas pilsētā par cenu 7,68 Ls/m³ bez PVN, bet Rīgā konkursos tiek piedāvātas izteikti zemas cenas (kas faktiski ir dempinga cenas 2,27 / 2,29 Ls par m³ sadzīves atkritumu). Iesniedzējs uzskata, ka SIA "Eko Kurzeme" saņem šķērssubsīdijas, kuru rezultātā SIA "Eko Kurzeme" ir iespēja piedāvāt klientiem nepamatoti lētu cenu un deformēt konkurenci atkritumu apsaimniekošanā Rīgā.

Atšķirības atkritumu apsaimniekošanas izmaksās Rīgas un Liepājas pilsētās veido atkritumu noglabāšanas tarifs (Rīgā tarifs ir 12,65 Ls/t, Liepājā – 17,24 Ls/t), kā arī atkritumu morfoloģiskais sastāvs (viena m³ svars). Tādējādi pēc Iesniedzēja aprēķiniem ekonomiski pamatota atšķirība izmaksās būtu līdz 1,00 Ls/m³. SIA "Eko Kurzeme" sniedz pakalpojumu Liepājas pilsētā par samaksu, kas vairāk nekā 5 reizes pārsniedz normāli ekonomiski pamatoto cenu starpību divās pilsētās.

Iesniedzējs lūdz Konkurences padomi ierosināt lietu par Konkurences likuma 13.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" darbībās.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu un 23.panta trešās daļas 3.punktu, Konkurences padome 21.07.2010. pieņēma lēmumu (prot. Nr.29, 2.§) pagarināt lēmuma par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu uz SIA "Veolia vides serviss" 17.06.2010. iesnieguma pamata pieņemšanas termiņu līdz 21.08.2010.

Izvērtējot Iesniegumā ietverto un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Tirgus dalībnieki

"Veolia vides serviss" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003244831, tās juridiskā adrese: Spilves iela 8b, Rīga.

"Eko Rīga" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003667382, tās juridiskā adrese: Uriekstes iela 2A–27, Rīga. SIA "Eko Baltija" ir 100% daļu īpašnieks uzņēmumā SIA "Eko Rīga".

"Eko Kurzeme" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.42103030389, tās juridiskā adrese: Ezermalas iela 11, Liepāja. SIA "Eko Baltija" ir 100% daļu īpašnieks uzņēmumā SIA "Eko Kurzeme".

Iesniegumā tika norādīts, ka SIA "Eko Baltija", SIA "Eko Rīga", SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Jūrmalas ATU" nav uzskatāmi par neatkarīgiem, jo tiem nav pilnīga neatkarība lēmuma pieņemšanas procesā, gan piedāvājot pakalpojumus, gan konkrētajā situācijā uz lēmumiem piedalīties konkursos, kā pierādījumu tam Iesniedzējs norāda, ka gan SIA "Eko Rīga", gan SIA "Eko Kurzeme" ir viens un tas pats valdes loceklis, kā arī to, ka minētos tirgus dalībniekus un to lēmumus administrē četras personas.

Iegūtā informācija no LR Uzņēmumu reģistra liecina, ka SIA "Eko Baltija" ir 100% daļu īpašnieks uzņēmumos SIA "Eko Kurzeme", SIA "Eko Rīga" un SIA "Jūrmalas ATU". Papildus jāatzīmē, ka SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" Konkurences padomei sniegtajā informācijā norāda, ka uzņēmumos nepastāv jebkāda veida līgumi vai vienošanās, kas noteiktu savādāku lēmumu pieņemšanas kārtību, nekā tā izriet no sabiedrību īpašumtiesību daļām.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 9.punktu, kas nosaka, ka " (..), ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku", SIA "Eko Baltija", SIA "Jūrmalas ATU", SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" ir atzīstams par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē.

2. Atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošie normatīvie akti

Atkritumu apsaimniekošanas nozari reglamentē Atkritumu apsaimniekošanas likums un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi, kā arī likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Pēc 2005.gadā veiktajiem grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā atkritumu apsaimniekošanas jomā pastāv divas paralēlas sistēmas, kādā veidā tiek nodrošināta atkritumu apsaimniekošana pašvaldībās. Tas ir – viena, kas bija spēkā līdz 2005.gadam, kad pakalpojuma cenu noteica sabiedrisko pakalpojumu regulators, otra – uz kuru bija un ir jāpāriet arī atkritumu jomā strādājošajiem, t.i., jābūt konkursa kārtībā izvēlētam apsaimniekotājam, pašvaldībai veicot publisko iepirkumu.

Līdz 2005.gadam komersants, kurš nodarbojās ar sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, noslēdza līgumus ar tām pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā veica atkritumu apsaimniekošanas darbības. Sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs varēja noslēgt līgumu ar sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas uzņēmumu, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību, par cenu vienojoties ar komersantu (cena nepārsniedz regulatora apstiprināto atkritumu apsaimniekošanas tarifu). Tādā veidā atkritumu radītājs varēja izvēlēties starp tiem uzņēmumiem, kas bija noslēguši līgumu ar pašvaldību. Šādā veidā radās arī situācija, ka vienas ielas vai kaimiņu māju atkritumu radītājus varēja apkalpot dažādi atkritumu savākšanas un pārvadāšanas uzņēmumi.

Tarifu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi, regulē attiecīgās pašvaldības regulators, un šis regulējums attiecas uz atkritumu apsaimniekošanas līgumiem, kuri Rīgas pilsētas teritorijā noslēgti līdz 2006.gada 31.decembrim, bet pārējo pašvaldību teritorijās – līdz 2007.gada 31.decembrim. Tarifs attiecīgās pašvaldības teritorijā tiek regulēts līdz brīdim, kad noslēdz jaunu līgumu (noslēgtie līgumi ir spēkā līdz to termiņa beigām) starp attiecīgo pašvaldību un publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīto komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu.

Ar grozījumiem (26.07.2005.) Atkritumu apsaimniekošanas likumā tika ieviesta jauna sistēma, kas darbojas arī šobrīd, kuras ietvaros pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nosaka atkritumu apsaimniekošanas zonas (grozījumi neatceļ iepriekš noslēgtos līgumus – tie ir spēkā līdz to termiņa beigām, tāpēc līdz līgumu termiņa beigām jaunā kārtība pašvaldībā nav jāievieš). Šo zonu atkritumu apsaimniekotājus izvēlas, organizējot iepirkuma procedūru par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noteiktā zonā, ar iepirkuma uzvarētāju slēdzot līgumu par darbību šajā zonā. Atkritumu radītājiem līdz ar to vairs nepaliek brīvas izvēles iespējas starp atkritumu apsaimniekotājiem, bet viņiem ir jāslēdz līgumi ar šo pašvaldības izvēlēto komersantu.

Izņēmums ir personas, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu ir publisko iepirkumu pasūtītāji – var izvēlēties apsaimniekotāju iepirkumu procedūras kārtībā neatkarīgi no pašvaldības iepirkuma konkursa kārtībā izvēlētā komersanta.

Tarifu noteikšana par atkritumu apsaimniekošanu joprojām bija regulatora pārziņā. Kopš 22.11.2006. Atkritumu apsaimniekošanas likumā stājās spēkā grozījumi, ar kuriem tika noteikts, ka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi un sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs) nosaka līgumā, kas slēdzams starp pašvaldību un komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Līdz ar to komersantu izvēli iepirkumu procedūrā lielā mērā noteica piedāvātā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas cena.

Pēdējie būtiskākie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā stājās spēkā 16.04.2008., ar kuriem tika mainīta atkritumu radītāju līgumu slēgšanas kārtība ar atkritumu apsaimniekotāju. Ja līdz šim atkritumu radītājiem (izņemot publisko iepirkumu pasūtītāji) attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā bija jāslēdz līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar komersantu, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību, tad ar minētajiem grozījumiem tika izdalīti atsevišķi atkritumu radītāji, kuri atkritumu apsaimniekotājus var izvēlēties paši. Likuma 15.pants cita starpā tika papildināts ar sesto daļu, kura noteica: "Atkritumu radītājiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas par atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanu vai kuri piedalās atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanas sistēmās, ir tiesības slēgt līgumu ar komersantu, kuru izvēlējies pats atkritumu radītājs, par šķirotu sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, par to informējot vietējo pašvaldību."

Tātad šobrīd atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ietvaros darbojas abas šīs formas – gan pašvaldību noslēgtie līgumi ar vairākiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem (vecā sistēma līdz attiecīgo līgumu beigu termiņam), kur atkritumu radītājs var izvēlēties pakalpojuma sniegšanas komersantu, gan arī sistēma, kuras ietvaros pašvaldības iepirkumu procedūras rezultātā izvēlas vienu komersantu, kas darbojas konkrētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā.

Papildus Atkritumu apsaimniekošanas likumam Liepājas pilsētā darbojas Liepājas domes 15.05.2003. saistošie noteikumi Nr.4 "Par Liepājas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu", Rīgas pašvaldības teritorijā uz šo brīdi nav spēkā esošu saistošo noteikumu, kas reglamentētu atkritumu apsaimniekošanu.

Liepājas pilsētas pašvaldībā un Rīgas pilsētas pašvaldībā vēl joprojām darbojas "vecā sistēma" – vēl ir spēkā līdz likuma 26.07.2005. grozījumiem noslēgtie līgumi, līdz ar to iepirkumu procedūras sadzīves atkritumu apsaimniekošanai pašvaldība nav rīkojusi. Gan Rīgas, gan Liepājas pašvaldībās šie līgumi ir noslēgti līdz 2020.gadam.

3. Konkrētais tirgus

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu "konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām".

3.1. Konkrētās preces tirgus.

Atkritumi – jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kuras atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām.¹

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4.pantam atkritumus iedala:

1) sadzīves atkritumos;

2) bīstamajos atkritumos.

Sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanā ir vērā ņemamas atšķirīgas prasības un noteikumi. Vietējās pašvaldības izdod saistošos noteikumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanai savā administratīvajā teritorijā, nosaka prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas prasības nosaka Ministru kabinets, Valsts Vides dienests izsniedz atļaujas atsevišķi sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas darbībām. Tāpat arī atšķiras nepieciešamo pakalpojumu raksturs un struktūra, piemēram, savākšanas īpatnības, nepieciešamais aprīkojums, atkritumu apglabāšanas nosacījumi u.c.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 4.punktam atkritumu apsaimniekošanas process ietver sevī atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu, pārvadāšanu, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu.

No publiski pieejamās informācijas² ir redzams, ka SIA "Eko Rīga" piedāvā sadzīves atkritumu, BIO atkritumu, izlietoto iepakojumu, ražošanas atkritumu, būvgružu, lielgabarīta atkritumu, nolietotās elektrotehnikas, riepu un akumulatoru apsaimniekošanas pakalpojumus. SIA "Eko Kurzeme" sniedz šķiroto atkritumu, sadzīves atkritumu, "zaļo" atkritumu, elektrotehnikas, būvgružu un celtniecības atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Pēc dalībnieku sniegtās informācijas, abi šie uzņēmumi darbojas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū, nesniedzot pakalpojumus bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī nenodarbojas ar atkritumu pārstrādi, reģenerāciju vai apglabāšanu.

Ņemot vērā šo atkritumu apsaimniekošanas procesu samērā atšķirīgās darbības, nepieciešamās iekārtas, tehniku un materiālos līdzekļus pakalpojuma sniegšanai, kā arī normatīvā regulējuma atšķirības, šos atkritumu apsaimniekošanas etapus var nošķirt atsevišķi. Tāpat par šo pakalpojumu atsevišķajiem konkrētajiem tirgiem liecina tirgus dalībnieku sniegtā informācija par uzņēmumu darbības jomām un piedāvāto pakalpojumu klāstu.

No piedāvājuma puses, ņemot vērā daļēju procesa darbību samērā ciešo saistību, lielākā daļā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniedz kompleksu atkritumu apsaimniekošanas procesa pakalpojuma klāstu, kas apvieno pakalpojumus posmā no atkritumu radītāja līdz atkritumu pārstrādātājam (savākšana, pārvadāšana, pārkraušana un uzglabāšana). Atsevišķos gadījumos uzņēmums nodrošina arī pārstrādes procesu. Jāatzīmē, ka atsevišķos pakalpojumus var sniegt arī katru atsevišķi, par ko liecina arī Valsts vides dienesta izsniegtās atļaujas (Valsts vides dienests izsniedz atsevišķas atļaujas atkritumu savākšanai, šķirošanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai). Līdz ar to konkrēts uzņēmums, piemēram, var piedāvāt tikai atkritumu savākšanas pakalpojumu, nododot atkritumus tālākai šķirošanai citam uzņēmumam, taču pēc sniegtās tirgus dalībnieku informācijas, secināms, ka visbiežāk uzņēmumi nodrošina kompleksu pakalpojumu no atkritumu savākšanas līdz atkritumu apglabāšanai.

Ņemot vērā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pašvaldības izvēlas komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, jāsecina, ka šie atsevišķie pakalpojumi ir saistīti kā viens komplekss pakalpojums. Līdz ar to pašvaldībai noslēdzot līgumu ar vienu vai vairākiem komersantiem par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, gala klientiem – iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas atrodas šajā apsaimniekošanas zonā, ir jāslēdz līgumi ar attiecīgajiem komersantiem tieši par kompleksa pakalpojuma nodrošināšanu. Tā kā sadzīves atkritumu lielāko daļu veido tieši šādā veidā apsaimniekotie atkritumi un arī no piedāvājuma puses konkrētā pakalpojuma kompleksa sniegšana jau tiek piedāvāta, tad to var uzskatīt par pietiekamu argumentu, lai konkrēto pakalpojumu kompleksu nedalītu atsevišķos pakalpojumos, bet uzskatītu par vienu konkrētu pakalpojuma tirgu.

Papildus jāņem vērā, ka Atkritumu apsaimniekošanas likums atkritumu radītājus vai valdītājus pēc to iespējām saņemt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sadala divās daļās. Viena daļa ir atkritumu radītāji, kas var izvēlēties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju tikai starp tiem uzņēmumiem, kas ir noslēguši līgumu ar pašvaldību. Otru pieprasījuma daļu veido atkritumu radītāji, kas var izvēlēties apsaimniekotāju neatkarīgi no pašvaldības noslēgtajiem līgumiem (publisko iepirkumu pasūtītāji, atkritumu radītāji, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas par atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanu vai kuri piedalās atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanas sistēmās).

Pamatoti var uzskatīt, ka sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojums, kas tiek sniegts patērētājiem, kuriem saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu ir jāslēdz līgums ar konkrētu komersantu (komersantu, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību), nav aizvietojams ar sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumu, kurš tiek piedāvāts ārpus noslēgtā līguma ar pašvaldību darbības (komersanti, kas nav iepirkumu procedūras rezultātā noslēguši līgumu ar pašvaldību). Pakalpojumu aizstājamību ierobežo Atkritumu apsaimniekošanas likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā norādītais pienākums, kas nosaka, ka patērētājs var izvēlēties tos komersantus, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību.

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, vispārīgā gadījumā tas būtu pietiekams pamats, lai šos tirgus sadalītu divos atsevišķos konkrētajos tirgos (pietiekami pamatotas atšķirības starp abiem gadījumiem), taču konkrētā Iesnieguma izskatīšanas ietvaros papildus jāizvērtē esošā situācija Liepājas un Rīgas pašvaldībās.

Liepājas domes 15.05.2003. saistošo noteikumu Nr.4 "Par Liepājas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu" 4.2.apakšpunkts nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašnieka, lietotāja vai apsaimniekotāja pienākums ir slēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kam ir līgums ar Liepājas pilsētas domi. Līdz ar to Liepājas pilsētas ietvaros nepastāv būtiskas atšķirības atkritumu apsaimniekošanas jomā starp atkritumu radītājiem, kas nozīmē, ka Liepājā par konkrēto pakalpojuma tirgu var noteikt atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgu kopumā.

Rīgas pašvaldības teritorijā uz šo brīdi nav spēkā esošu saistošo noteikumu, kas reglamentētu atkritumu apsaimniekošanu, taču ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem noslēgtie līgumi ir spēkā līdz 2020.gadam. Līdz ar to Rīgas pilsētā faktiski pastāv situācija, ka viena atkritumu radītāju daļa ir ierobežota atkritumu apsaimniekotāja izvēlē, bet otra daļa var brīvi izvēlēties atkritumu apsaimniekotājus. SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" ir noslēgti līgumi ar pašvaldību, tāpat līgumi ir noslēgti vēl četriem uzņēmumiem, tātad šo uzņēmumu iespējamā darbība aptver visus Rīgas atkritumu radītājus. Līgums ar pašvaldību nav noslēgts diviem uzņēmumiem, kas piedalās iepirkumu konkursos – SIA "SSD" un SIA "Ragn-Sells".

Tāpat jānorāda, ka, pēc komersantu sniegtās informācijas, līgumu ietvaros sniegto pakalpojumu apjoms sastāda aptuveni 95% no kopējā atkritumu apsaimniekošanas apgrozījuma Rīgas pilsētā, "brīvā" tirgus apjoms sastāda aptuveni 5%, tādējādi var secināt, ka šī tirgus īpatsvars ir samērā nebūtisks.

Ņemot vērā lielo konkurenci ne tikai "brīvajā" atkritumu apsaimniekošanas tirgū, bet arī līgumu ar pašvaldību darbības ietvaros, "brīvā" tirgus nelielo īpatsvaru kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kā arī atzīmējot, ka SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" darbojas visā pilsētas teritorijā kopumā, konkrētā Iesnieguma izskatīšanas ietvaros par konkrēto pakalpojuma tirgu var noteikt atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgu kopumā.

3.2. Ģeogrāfiskais tirgus

No piedāvājuma puses konkrētā pakalpojuma izpilde ietver sevī savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu. Savākšanai, pārvadāšanai ir nepieciešams specializēts transports ar vadītāju (transporta bāze), kam, lai nodrošinātu ekonomiski efektīvu pakalpojumu sniegšanu, ir jāatrodas pēc iespējas tuvāk pakalpojuma sniegšanas teritorijai, lai neradītu papildu izmaksas, jo katrā pašvaldībā savāktie sadzīves atkritumi ir jānodod pašvaldības noteiktā atkritumu apglabāšanas vietā. Taču jāņem vērā, ka specializēto savākšanas transportlīdzekļu pārvietošana nav finansiāli dārgs un ietilpīgs process. Kā piemērs šādai uzņēmumu darbībai visā Latvijā (uz lielajiem konkursiem, pašvaldību līgumiem) ir SIA "L&T" (Bauska, Rīga, Rēzeknes pilsēta un novads), SIA "Veolia vides serviss" (Balvi, Rīga, Ķekava) u.c.

Konkrētais pakalpojums ir faktiski identisks starp visiem piedāvātajiem, tāpēc galvenais patērētāja izvēles izdarīšanas kritērijs ir pakalpojuma cena. Tā kā pakalpojums tiek sniegts pasūtītāja atkritumu radīšanas vietā (savākšana no radīšanas vietas), tad no pieprasījuma puses arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma atrašanās vietai nav pilnīgi nekādas nozīmes. Līdz ar to no pieprasījuma puses nav pilnīgi nekādu ekonomiski pamatotu ģeogrāfisku ierobežojumu.

Vienlaicīgi sniegtā pakalpojuma tirgū darbojas administratīvais ierobežojums – Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka patērētājs var izvēlēties tikai tos komersantus, kas ir noslēguši līgumus ar pašvaldību. Tā kā katra pašvaldība līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem slēdz individuāli, vadoties pēc piedāvājumiem, iespējām un arī nepieciešamības, tad katrā atsevišķā pašvaldībā var darboties atšķirīgi komersanti, kā arī atšķirīgs komersantu skaits, kam noslēgti līgumi. Arī potenciālie pakalpojumu piedāvātāji nevar iekļūt tirgū, kurā darbojas komercsabiedrības, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību (šādus līgumus vairs nevar noslēgt), tāpēc to var uzskatīt par administratīvo barjeru ienākšanai tirgū.

Tāpat katra pašvaldība par savu administratīvo teritoriju izdod arī atkritumu apsaimniekošanas noteikumus.

Ņemot vērā katrā pašvaldībā noteikto savākto atkritumu apglabāšanas pienākumu noteiktā poligonā, pieprasījuma saistību ar konkrētiem atkritumu apsaimniekotājiem pašvaldību līgumu ietvaros, pašvaldību saistošos noteikumus un administratīvo barjeru ienākšanai tirgū, par sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma ģeogrāfisko tirgu var noteikt atsevišķas pašvaldības.

Iesniegumā norādīts, ka SIA "Eko Kurzeme" apsaimnieko sadzīves atkritumus Liepājas pilsētā par augstu cenu, bet Rīgā konkursos tiek piedāvāta izteikti zema cena. Līdz ar to šajā gadījumā nosakāmi šādi ietekmētie konkrētie tirgi:

1) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgus Rīgas pilsētas teritorijā;

2) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgus Liepājas pilsētas teritorijā.

4. Dominējošais stāvoklis

Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 1.punktam "dominējošais stāvoklis – tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem".

Iesniedzējs uzskata, ka SIA "Eko Kurzeme" izmanto savu dominējošo stāvokli Liepājas pilsētā, tādā veidā pārkāpjot Konkurences likuma 13.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Atbilstoši Liepājas domes sniegtajai informācijai Liepājā darbojas trīs uzņēmumi, kuriem ar Liepājas domi ir noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu – SIA "Sikari", SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Nordia". Tāpat tirgus dalībnieku sniegtā informācija liecina, ka arī SIA "SSD" atsevišķu iepirkumu konkursu ietvaros darbojas Liepājas pilsētā atkritumu apsaimniekošanas nozarē.

Izvērtējot LR Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju par SIA "Eko Kurzeme", jāatzīmē, ka SIA "Eko Kurzeme" ir 100% daļas īpašnieks uzņēmumā SIA "Sikari". Tādējādi saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 9.punktu, kas nosaka, ka " (..), ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku", SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Sikari" ir atzīstams par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē.

1.tabula

Tirgus daļas sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgū Liepājas pilsētas teritorijā

SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Sikari" kopējā tirgus daļa sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgū Liepājas pilsētā vairākus gadus pēc kārtas ir augsta un stabila. Lai arī tirgus daļa, kas aprēķināta pēc apgrozījuma, tikai nedaudz atšķiras no tirgus daļas, kas iegūta pēc savāktā sadzīves atkritumu apjoma, tomēr konkrētā tirgus ietvaros precīzāk ir vērtēt tirgus dalībnieku pozīcijas tirgū atkarībā no savākto sadzīves atkritumu apjoma.

2007.gadā SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Sikari" kopējā tirgus daļa bija (*) (>70), turklāt katru gadu tirgus daļai ir tendence palielināties, tādējādi 2009.gadā tā bija jau (*) (>70). SIA "Nordia" tirgus daļa konkrētajā tirgū ir ievērojami mazāka – 2007.gadā tā bija (*) (<40) un 2009.gadā vairs tikai (*) (<30). 2010.gadā atsevišķu iepirkumu konkursu ietvaros konkrēto pakalpojumu sniedza arī SIA "SSD", taču uzņēmuma apjomi ir salīdzinoši nebūtiski, tirgus daļa 2010.gadā bija (*) (<1).

Tādējādi SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Sikari" kopīgās tirgus daļas lielums ilgstošā laika periodā, vienlaicīgi izvērtējot to kopā ar konkurentu tirgus daļu lielumu, liecina par iespējamo SIA "Eko Kurzeme" tirgus varu konkrētajā tirgū, atzīmējot, ka minētie apsvērumi ir attiecināmi uz līgumu ar pašvaldību darbības periodu.

Papildus jāņem vērā, ka Liepājas domes 15.05.2003. saistošie noteikumi Nr.4 "Par Liepājas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu" atkritumu radītājiem Liepājas administratīvajā teritorijā nosaka par pienākumu slēgt līgumus tikai ar tiem atkritumu apsaimniekošanas komersantiem, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību. Minētie uzņēmumi līgumus noslēdza 2005.gada 3.janvārī, un līgumi ir spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim. Līdz ar grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā mainījās kārtība, kādā pašvaldība var slēgt līgumus ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem – šādu līgumu slēgšana vairs netiek paredzēta. Tādējādi pamatoti var uzskatīt, ka konkrētajā tirgū darbojas administratīvā barjera (saistošie noteikumi), kas neļauj tirgū ienākt potenciālajiem pakalpojuma piedāvātājiem.

Ņemot vērā SIA "Eko Kurzeme" augsto un stabilo tirgus daļu konkrētajā tirgū, kā arī papildus atzīmējot administratīvo barjeru, kas būtiski ierobežo ienākšanu tirgū potenciālajiem konkurentiem, Konkurences padome secina, ka SIA "Eko Kurzeme" piemīt tirgus vara sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgū Liepājas pilsētas teritorijā un spēja darboties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem, līdz ar to SIA "Eko Kurzeme" ieņem dominējošo stāvokli šajā tirgū.

5. Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktais iespējamais pārkāpums

Iesniedzējs norāda, ka SIA "Eko Kurzeme", atrodoties dominējošā stāvoklī Liepājas pilsētā, apsaimnieko sadzīves atkritumus Liepājas pilsētā par augstāku cenu, bet Rīgā konkursos tiek piedāvātas izteikti zemas cenas (kas faktiski ir dempinga cenas). Iesniedzējs uzskata, ka SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Eko Rīga" saņem šķērssubsīdijas, kuru rezultātā SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Eko Rīga" ir iespēja piedāvāt klientiem nepamatoti lētu cenu un deformēt konkurenci atkritumu apsaimniekošanā Rīgā, kas ir uzskatāms par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Šķērssubsidēšana un tās aizliegums konkurences tiesību izpratnē pastāv tad, ja tirgus dalībnieks ienākumus no tirgus, kurā tas atrodas dominējošā stāvoklī, izmanto tirgū, kurā tas neatrodas dominējošā stāvoklī, tādā veidā tirgū, kurā tas darbojas konkurences apstākļos, radot sev labvēlīgākus apstākļus nekā konkurentiem – parasti, nosakot zemāku preces cenu (dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks ļaunprātīgi to izmanto, ja tas uzsāk ilgstošu un sistemātisku cenu samazināšanu) nolūkā izstumt konkurentus no konkrētā tirgus.

Iesniegumā norādītā informācija liecina, ka SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" 2010.gada I pusgadā Rīgas pilsētas teritorijā ir uzvarējusi divos konkursos ar cenu 2,27 Ls/m³ un 2,29 Ls/m³ (Iesniedzēja uzskatos dempinga cenas). Papildus tirgus dalībnieku sniegtā informācija liecina, ka kopumā SIA "Eko Rīga" ir uzvarējusi četros iepirkumu konkursos, bet SIA "Eko Kurzeme" nav uzvarējusi iepirkumu konkursos Rīgas pilsētā.

Kopumā konkrētajā tirgū pēc dalībnieku sniegtās informācijas 2010.gada I pusgadā norisinājās vismaz 17 publiskie iepirkumu konkursi, tādējādi var pamatoti uzskatīt, ka SIA "Eko Rīga" cenu noteikšanas stratēģija atsevišķu konkursu ietvaros, īpaši ņemot vērā, ka abi Iesniegumā minētie konkursi ar zemajām piedāvātajām cenām ir norisinājušies 2010.gada martā, nevar tikt klasificēta kā ilgstoša un sistemātiska.

Informācija par uzņēmumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma vidējām cenām, iepirkumu konkursu skaitu, piedāvātajām cenām apkopota 2.tabulā.

2.tabula

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums Rīgas pilsētas teritorijā

Konkursos kopumā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā uzvarējuši ir pieci atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Kopumā no 17 konkursiem SIA "Veolia vides serviss" ir uzvarējis vienā iepirkumu konkursā ar cenu 3,08 Ls/m³, PS "Exto D" ir uzvarējusi septiņos konkursos – piedāvātā cena svārstās intervālā no 2,37 Ls/m³ līdz 3,40 Ls/m³. SIA "Eko Rīga" uzvarējusi četros iepirkumos ar cenām no 2,23 Ls/m³ līdz 2,98 Ls/m³, bet SIA "L&T" piedāvātā cena vienā uzvarētajā konkursā bija 2,33 Ls/m³. SIA "SSD" piedāvātās cenas bija no 2,54 Ls/m³ līdz 2,89 Ls/m³ – uzvarēja četros iepirkumu konkursos (jāatzīmē, ka SIA "SSD" atsevišķos konkursos 2010.gada I pusgadā piedāvāja cenu 2,09 Ls/m³ un 2,14 Ls/m³, taču uzvarētāju šajos konkursos izvēlējās pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma principa, tādā veidā par iepirkumu konkursa uzvarētājiem atzīstot citus pretendentus).

Iepirkumu konkursos piedāvātās cenas ir atkarīgas no ļoti daudziem cenu ietekmējošiem faktoriem, kā, piemēram, konteineru tilpuma, skaita un iztukšošanas biežuma, kopējo atkritumu daudzuma, atkritumu svara un struktūras (iespēja šķirot atkritumus tālākai pārstrādei), objekta atrašanās vietas attiecībā pret poligoniem un uzņēmumu maršrutiem, tāpēc atsevišķu konkursu ietvaros piedāvātās cenas var būt krietni zemākas par vidējo cenu līmeni, bet citos konkursos šī cena ir augstāka. Minēto apgalvojumu pamato arī uzņēmumu piedāvāto cenu lielās atšķirības dažādu konkursu ietvaros, tā, piemēram, PS "Exto D" zemākā cena ir 2,37 Ls/m³, bet augstākā cena, ar ko uzņēmums ir uzvarējis konkursu, ir 3,40 Ls/m³ (atšķirība ir 1,03 Ls/m³).

Salīdzinot uzņēmumu uzvarēto iepirkumu konkursu zemākās cenas (PS "Exto D" – 2,37 Ls/m³, SIA "Eko Rīga" – 2,23 Ls/m³, SIA "L&T" – 2,33 Ls/m³), jāsecina, ka, lai arī SIA "Eko Rīga" cena ir viszemākā, tomēr tirgus dalībnieku cenu atšķirības nav izteikti lielas.

Līdz ar to šāda komercsabiedrību (tostarp SIA "Eko Rīga") piedāvāto cenu mainība iepirkumu konkursos var tikt vērtēta kā ekonomiski pamatota rīcība tirgū ar mērķi iegūt pasūtījumus, tādējādi SIA "Eko Rīga" darbība konkrētajā tirgū nevar tikt vērtēta kā ļaunprātīga rīcība ar mērķi izspiest konkurentus no konkrētā tirgus.

Tāpat, izvērtējot SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" darbības sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgū Rīgas pilsētas teritorijā, jāņem vērā kopējā konkurences situācija konkrētajā tirgū.

3.tabula

Tirgus daļas sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgū Rīgas pilsētas teritorijā

Pēc sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu apgrozījuma aprēķinātās tirgus daļas diezgan būtiski atšķiras no tirgus daļām, kas aprēķinātas pēc savākto sadzīves atkritumu apjoma. Tas pārsvarā ir skaidrojams ar to, ka uzņēmumu ietvaros atšķiras sniegtā pakalpojuma kompleksums un atsevišķi atkritumu apsaimniekošanas etapi (šķirošana un nodošana pārstrādei, makulatūras pieņemšana u.c.), līdz ar to, vērtējot sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma Rīgas pilsētā tirgus daļas, precīzāk situāciju ataino savākto sadzīves atkritumu apjoma rādītāji.

Redzams, ka tirgū darbojas divi izteikti līderi – SIA "L&T" ar (*) (>50) tirgus daļu 2010.gada I pusgadā un SIA "Veolia vides serviss" ar tirgus daļu (*) (<40) 2010.gada I pusgadā. SIA "Veolia vides serviss" tirgus daļa kopš 2007.gada (tā bija (*) (<30)) ir būtiski pieaugusi. SIA "L&T" tirgus daļa katru gadu ir samazinājusies – no (*) (>60) 2007.gadā līdz (*) (>50) 2010.gada I pusgadā. Papildus jāatzīmē, ka nākamā lielākā tirgus daļa ir tikai (*) (<10) (SIA "Ragn-Sells"). SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū sastāda tikai (*) (<10).

Tādējādi, izvērtējot SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" rīcību, jāņem vērā kopējā konkurences situācija konkrētajā tirgū, konkurentu augstās un samērā stabilās tirgus daļas vērtējot kopsakarā ar SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" mazo kopējo tirgus daļu konkrētajā tirgū, kas liecina, ka SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" darbības pie esošās situācijas nevar būtiski ietekmēt tirgu un izspiest tirgus dalībniekus no konkrētā tirgus.

Papildus jāatzīmē, ka Liepājas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kopējā tirgus apjoms, salīdzinot ar Rīgas pilsētas tirgu, ir septiņas reizes mazāks. Līdz ar to, kaut arī SIA "Eko Kurzeme" Liepājas pilsētā atrodas dominējošā stāvoklī, tomēr uzņēmuma kopējais apgrozījums 2010.gada I pusgadā ir tikai nedaudz vairāk kā (*) milj.Ls, kamēr Rīgas kopējais apgrozījums 2010.gada I pusgadā ir vairāk nekā 6 milj.Ls. Salīdzinoši SIA "Eko Kurzeme" ar šādu apgrozījumu Rīgas pilsētā veidotu tikai (*) (<20) no tirgus kopējā apjoma. Līdz ar to secināms, ka Liepājā iegūto finanšu līdzekļu apjoms ir salīdzinoši neliels, lai spētu būtiski ietekmēt tirgu Rīgas pilsētas teritorijā.

Kā iepriekš tika konstatēts, SIA "Eko Rīga" ir uzvarējusi četros iepirkumu konkursos, bet SIA "Eko Kurzeme" nav uzvarējusi iepirkumu konkursos Rīgas pilsētā. Šo uzvarēto iepirkumu konkursu rezultātā līgumi par pakalpojuma sniegšanu atsevišķos konkursos tiek slēgti ar termiņu uz vienu gadu, bet citos līgumos uz diviem gadiem. Lai varētu objektīvi salīdzināt konkursu īpatsvaru kopējā tirgus apjomā, tika aprēķināts SIA "Eko Rīga" uzvarēto konkursu ietvaros savākto sadzīves atkritumu apjoms un iegūtais apgrozījums termiņā uz vienu gadu un salīdzināts ar 2009.gada³ kopējiem rādītājiem.

Tādējādi konstatējams, ka 2009.gada kopējais konkrētā tirgus apgrozījums bija 12,53 milj.Ls, bet savāktais sadzīves atkritumu apjoms veidoja 2,16 milj.m³. SIA "Eko Rīga" 2010.gada I pusgadā uzvarēto četru iepirkumu konkursu ietvaros kopējais savākto sadzīves atkritumu apjoms sastāda 14500 m³, kas salīdzinoši ir 0,7% no 2009.gada kopējā apjoma, attiecināmais apgrozījums 33303 Ls, kas ir 0,3% no 2009.gada kopējā apgrozījuma. Līdz ar to secināms ka konkrētie iepirkumu konkursi ir tikai neliela, nebūtiska daļa no konkrētā tirgus kopējā apjoma.

Izvērtējot Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju, ievērojot, ka SIA "Eko Rīga" darbība uzvarētajos atsevišķajos konkursos nevar tikt klasificēta kā ilgstoša un sistemātiska, ņemot vērā konkurences situāciju konkrētajā tirgū un konkurentu samērā analoģiskās darbības iepirkumu konkursu cenu noteikšanā, kā arī atsevišķo konkursu nebūtisko ietekmi uz kopējo konkurenci konkrētajā tirgū, šobrīd nav pamata atzīt SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Eko Rīga" rīcību, piedaloties iepirkumu konkursos Rīgas pilsētā, par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas izpratnē.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka Iesniegumā sniegtā un papildus iegūtā informācija neliecina par SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" nodarījumu, kam būtu Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu sastāva pazīmes, līdz ar to nav pamata ierosināt lietu par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā un pirmās daļas 4.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" darbībās.

Ņemot vērā iepriekšminēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulu un pirmās daļas 4.punktu, 23.panta trešās daļas 3.punktu un 23.panta ceturto prim daļu, Konkurences padome

nolēma:

neierosināt lietu uz SIA "Veolia vides serviss" 17.06.2010. iesnieguma pamata par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" darbībās.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(*) – Ierobežotas pieejamības informācija

² SIA "Eko Rīga" interneta mājas lapa: http://buvgruzuizvesana.lv/lv/; SIA "Eko Kurzeme" interneta mājas lapa: http://www.ekokurzeme.lv/select/.

³ Ņemot vērā, ka nav iespējams iegūt kopējos tirgus rādītājus par periodu, uz kuru attiecināmi minētie līgumi, un izvērtējot iepriekšējo gadu tendences.

Konkurences padomes priekšsēdētājas v.i. D.Rungēvica