Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Sanita Osipova. Taisna tiesa senajā Ēģiptē

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadus tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam.

Par godu jaunajam 2010./2011.studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t.sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā.

• Juris Juriss. Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (tiesiskais regulējums ASV, Apvienotajā Karalistē un Itālijā)

Pamatoti var uzskatīt, ka Amerikas Savienotās Valstis vienas no pirmajām saskārās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu masveida ietekmi uz valsts tautsaimniecību, turklāt tās arī pirmās apzinājās nepieciešamību normatīvo aktu līmenī izstrādāt adekvātus šķēršļus naudas “atmazgātājiem”. Līdz ar to var pamatoti apgalvot, ka ASV ir ļoti liela pieredze noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un apkarošanā. Lai izprastu būtiskākos normatīvos aktus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un apkarošanā, jāizprot arī ASV normatīvo aktu jaunrades process šajā jomā.

Veidojot normatīvo aktu bāzi, pirmajā posmā tika pievērsta lielāka uzmanība tieši speciālo normu izstrādei un to nostiprināšanai speciālajos likumos, savukārt otrajā posmā tika radītas un nostiprinātas procesuālās normas cīņā ar naudas atmazgāšanu un reglamentēts kriminālatbildības pamats, kaut gan jāatzīmē, ka samērā precīzs kriminālatbildības regulējums ir paredzēts ASV likumu krājumā (U.S. Code). Kriminālatbildību ASV var pamatot ne tikai ar likuma un vispārējām tiesību normām, bet arī ar likuma pakārtoto aktu pārkāpumiem. Attiecībā uz ASV princips nullum crimen, nulla poena sine lege skan šādi: “Nav nozieguma, nav soda bez norādes uz likumu, vispārīgajām tiesību normām un likuma pakārtotajiem aktiem.”

• Andrejs Judins. Probācijas uzraudzība un dzimumnoziegumu recidīvs

Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību jeb dzimumnoziegumi ir smagi likumpārkāpumi, kas rada lielu kaitējumu gan tiešajiem to upuriem, gan arī visai sabiedrībai kopumā. Dzimumnoziedzība ir atzīstama par aktuālu sabiedrības problēmu, tomēr tās risināšana netiek organizēta augstā profesionālā līmenī. Tradicionālā valsts reakcija uz dzimumnoziegumiem ir formāla un neefektīva, jo sabiedrība tiek pasargāta no dzimumnoziegumu recidīva tikai tik ilgi, kamēr pārkāpēja uzvedību stingri kontrolē, proti, pārkāpējs atrodas pirmstiesas apcietinājumā vai viņam tiek izpildīts brīvības atņemšanas sods.

Likumdevējs atzīst attiecīgo nodarījumu paaugstināto kaitīgumu un tādēļ paredz par tiem bargus sodus. Tomēr ar iespējamā soda bardzību cilvēkus, kuriem ir tieksme uz seksuālu vardarbību, bērnu seksuālo izmantošanu un citām seksuāla rakstura sodāmām novirzēm, nevar atturēt no likumpārkāpumu izdarīšanas. Šiem cilvēkiem seksuālā tieksme parasti ir stiprāka par bailēm tikt notvertam un sodītam, savukārt tas, ka Krimināllikumā ir šāds pants, neattur cilvēku no seksuālās tieksmes apmierināšanas viņam tīkamā, bet pretlikumīgā veidā. Arī sabiedrības spēcīgās emocijas, ko ikreiz izraisa šādu dzimumnoziegumu izdarīšana, apzīmogojot šo nodarījumu izdarītājus kā nelabojamos izvirtuļus, kuri ir jālinčo vai vismaz jāsoda ar mūža ieslodzījumu, netuvina problēmu risināšanai.

“Jurista Vārda” redakcija