Viļņā 1999. gada 5. februārī

Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdību vadītāju rezolūcija

Lietuvas Republikas, Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valdību vadītāji 1999. gada 5. februārī tikās Viļņā un Baltijas Ministru padomes ietvaros apsprieda šādus jautājumus:

I. Baltijas vienotā ekonomiskā telpa:

izvērtēja sadarbību, veidojot Baltijas vienotu ekonomisko telpu, atzīmēja trīspusējo līgumu par brīvo tirdzniecību un ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā turpmākas īstenošanas nozīmi;

uzsvēra savstarpējās tirdzniecības paplašināšanas nozīmi, atceļot ārpustarifu barjeras, un izteica īpašu gandarījumu sakarā ar informāciju par kontrolpunktu izvietojumu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā;

vienojās turpināt darbu pie pakalpojumu brīvas aprites un stratēģisko preču eksporta, importa un tranzīta kontroles līgumiem, kā arī vienojās turpināt konsultācijas attiecībā uz darbspēka brīvas pārvietošanās līgumu;

atzīmēja, ka nepieciešams paātrināt vienotas tranzīta procedūras līguma ratificēšanas procesu un veikt izmaiņas valstu likumdošanā, lai Lietuvā, Latvijā un Igaunijā ieviestu vienotu tranzīta procedūru.

II. Sadarbība aizsardzības jomā:

izteica gandarījumu par Baltijas kontingenta (BALTCON) darbības izvēršanu SFOR misijas sastāvā Bosnijā un Hercegovinā;

pasvītroja, ka ir svarīgi paplašināt sadarbību aizsardzības jomā, attīstot kopprojektus, piemēram, BALTBAT, BALTRON, BALTNET, BALTDEFCOL, un apliecināja apņēmību nodrošināt vajadzīgo finansējumu šo projektu attīstībai;

atzīmēja, ka nepieciešamas konsultācijas par kopēju kara aviācijas apkopes un personāla mācību centru izveides iespējām;

atzīmēja saskaņoto rīcību aizsardzības nodrošināšanā un izteica cerību, ka sadarbība šajā jomā veiksmīgi turpināsies;

augstu novērtēja praktisko sadarbību aizsardzības jomā kā vienu no līdzekļiem, kas veicina un paātrina NATO integrēšanās procesu.

uzsvēra, ka nepieciešams izveidot informācijas apmaiņas kanālus starp triju Baltijas valstu tiesībsargājošām institūcijām — policiju, robežpoliciju, migrācijas departamentiem, muitu un valsts drošības iestādēm, ievērojot SIS prasības; līdz nākamajai valdību vadītāju tikšanās reizei Baltijas Ministru padomē atbilstošajām Vecāko amatpersonu komitejām jāsagatavo dokumenti par pamatjautājumiem, kas saistīti ar SIS ieviešanu;

ierosināja attiecīgām Lietuvas, Latvijas un Igaunijas institūcijām saskaņot rīcību, lai pieņemtu piemērotus nacionālos likumus personas indentifikācijas karšu un citu personas dokumentu ieviešanai;

uzsvēra, ka ir svarīgi sagatavot divpusējus līgumus par slepenās informācijas savstarpēju aizsardzību un instruēt atbilstošās institūcijas par minēto divpusējo līgumu sagatavošanu parakstīšanai līdz nākamajai valdību vadītāju tikšanās reizei Baltijas Ministru padomes ietvaros;

izteica nepieciešamību pēc līguma par trīspusēju sadarbību cietušo un liecinieku aizsardzībā, kas būtu jāsagatavo parakstīšanai līdz nākamajai valdību vadītāju tikšanās reizei Baltijas Ministru padomē;

ar gandarījumu uzņēma trīspusējā konsulārās sadarbības līguma parakstīšanu, kam ir liela nozīme, lai atvieglotu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņiem konsulārās palīdzības saņemšanu trešajās valstīs.

IV. Sadarbība infrastruktūras sektorā:

atkārtoti uzsvēra kopēju apņemšanos paātrināt infrastruktūras projektu īstenošanu, īpaši "Via Baltica" un "Rail Baltica" — Pirmais Krētas koridors, nodrošinot nepieciešamo finansējumu to realizēšanai;

augstu novērtēja sadarbību enerģētikā un apsveica Baltijas reģionālās enerģētiskās sadarbības stratēģiskā plāna izstrādi, kas kalpos par pamatdokumentu Baltijas enerģētikas stratēģijas izveidei 1999.gada pirmajā pusē;

atzīmēja, ka būtiska ir kopējā Baltijas elektroenerģijas un gāzes tirgus attīstīšana, un uzdeva Enerģētikas komitejai veikt dažādu šā tirgus izveides aspektu izpēti;

uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt Baltijas valstu valdības informācijas tīkla izveidi un tā praktisku izmantošanu, kā arī veicināt kopējo informācijas resursu palielināšanu.

V. Izglītība, kultūra un sociālā joma:

izvērtēja sadarbību izglītībā, ar gandarījumu uzņēma kopējās vidējās izglītības telpas līguma īstenošanas gludo norisi un mudināja to paātrināt; uzticēja Zinātnes un izglītības komitejai strādāt pie Baltijas kopējās augstākās izglītības telpas izveides un uzsākt augstākās izglītības sertifikātu atzīšanas likumprojekta izstrādi;

uzticēja atbilstošajai Vecāko amatpersonu komitejai apspriest jautājumu par politiski represēto personu sociālo aizsardzību un sociālajām garantijām un izteica cerību, ka trīspusējs līgums par politiski represēto personu sociālo aizsardzību un sociālajām garantijām tiks parakstīts valdību vadītāju nākamās tikšanās reizē Baltijas Ministru padomes ietvaros.

VI. Citi jautājumi:

uzklausīja informāciju par "zaļo karšu" apdrošināšanas sistēmas ieviešanu Baltijas valstīs.

Marts Sīmans, Igaunijas Republikas premjerministrs

Vilis Krištopans, Latvijas Republikas Ministru prezidents

Ģedimins Vagnoris, Lietuvas Republikas premjerministrs

"LV" (Juris Afremovičs) tulkojums no angļu valodas