Sveicot lielākos eksportētājus Rīgā, Rīgas reģionā un Vidzemē

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (skat. zemāk) un ekonomikas ministrs Artis Kampars 27.augustā sveica pērn desmit lielākos eksportējošos uzņēmumus Rīgā un desmit lielākos Rīgas reģionā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn kopējais preču eksporta apjoms Rīgā un Rīgas reģionā veidoja 2,25 miljardus latu, kas ir 63% no Latvijas preču eksporta 2009.gadā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis uzsvēra: “Mums ir jānotic tam, ka Latvijas uzņēmumi var būt konkurētspējīgi arī starptautiskajos tirgos, ko uzskatāmi apliecina šo uzņēmumu panākumi. Mēs vairs nedrīkstam atgriezties tajos burbuļa ekonomikas laikos, kad pseidoizaugsmes virzītājspēks bija lēti kredīti, nekustamā īpašuma spekulācijas, zems darba ražīgums un nepamatoti augsts iekšzemes patēriņš.”

“Pateicoties eksportam, uzņēmumi un valsts kopumā daudz veiksmīgāk spēja pārvarēt ekonomisko lejupslīdi laikā, kad iekšzemes pieprasījums valstī bija ievērojami samazinājies. Eksporta apjomu pieaugums atsākās pērnā gada vidū, ļaujot daļēji kompensēt vājo iekšzemes pieprasījumu, kas savukārt sekmēja IKP nelielu pieaugumu pēdējos divos ceturkšņos. Esmu pārliecināts, ka eksporta mērķtiecīga attīstīšana ir jāturpina, jo tas ir veids, kā nodrošināt dinamisku uzņēmumu un valsts ekonomikas izaugsmi arī turpmāk,” pasākumā norādīja A.Kampars.

Pērn Rīgā visu reģistrēto uzņēmumu eksports sasniedzis 1,79 miljardus latu. No tiem gandrīz 1/4 jeb 406,2 miljonus latu veido desmit lielākie Rīgā eksporta uzņēmumi – SIA “Bolderaja LTD”, SIA “BSL”, AS “Grindeks”, AS “Latvenergo”, AS “Latvijas Balzams”, AS “Latvijas Finieris”, SIA “Mikrotīkls”, SIA “Roche Latvija”, SIA “Samsung Electronics Baltics” un AS “Severstaļlat”.

Rīgas reģiona pērnā gada eksports veido 463 miljonus latu. Savukārt lielāko eksporta uzņēmumu Rīgas reģionā – AS “Air Baltic Corporation”, SIA “Alfor”, SIA “Do It”, SIA “Knauf”, ZS “Ķikši”, AS “Olainfarm”, SIA “Philip Morris Latvia”, SIA “Pindstrup Latvia”, SIA “Rettenmeier Baltic Timber” un SIA “Swedwood Latvija Ltd.” – eksports pērn sasniedza gandrīz 150 miljonus latu, kas ir gandrīz 1/3 no kopējiem šā reģiona eksporta apjomiem – 463 miljoniem latu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis un ekonomikas ministrs A.Kampars 27.augustā sveica arī pērn desmit lielākos eksportējošos uzņēmumus Vidzemē un diskutēja par iespējām daudz straujāk attīstīt valsts eksportu.

Par 2009.gadā lielākajiem Vidzemē eksportētājiem tika nosaukti SIA “Avoti SWF”, SIA “Graanul Invest”, SIA “Scandagra Latvia”, SIA “Staļi”, AS “Stora Enso Latvija”, SIA “Tīne”, “Trikāta KS”, AS “Valmieras Piens”, AS “Valmieras Stikla šķiedra” un SIA “Valpro”.

Saskaņā ar CSP datiem pērn kopējie preču eksporta apjomi Vidzemē sasniedza 188,6 miljonus latu.

V.Dombrovskis norādīja: “Šo desmit lielāko eksportētāju kopējais preču eksports pērn sasniedza 96,7 miljonus latu, kas ir puse no kopējā Vidzemes uzņēmumu eksporta. Turklāt vairumam no šiem uzņēmumiem izdevies pērnā gada laikā palielināt eksporta apjomus, salīdzinot ar 2008.gadu. Tas tikai vēlreiz apliecina mūsu uzņēmumu augsto konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Mums beidzot ir jānotic, ka Latvijas uzņēmumi ir konkurētspējīgi arī starptautiskajos tirgos, ko uzskatāmi apliecina jūsu panākumi.”

Ekonomikas ministrija ir sākusi jaunu tradīciju, ar kuru valdības un Saeimas pārstāvji klātienē izsaka atzinību uzņēmumiem reģionos – Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Rīgas reģionā un Rīgā – par to nozīmīgo ieguldījumu un sasniegumu eksporta veicināšanā valstī. Reģionu ciklā pirmie tika sveikti Kurzemes reģiona eksportējošie uzņēmumi.

Lielākie eksportējošie uzņēmumi tika atlasīti pēc to sasniegtajiem eksporta apjomiem finanšu izteiksmē 2009.gadā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem.

Sandris Sabajevs,
ekonomikas ministra preses sekretārs

Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna:

Godātie uzņēmēji – reģiona eksporta līderi!

Jūsu darbs un jūsu uzņēmumu veiksmes stāsti eksporta jomā apliecina, ka Latvija ir uz izaugsmes ceļa un pats svarīgākais – Latvija ir uz pareizā ceļa. Mēs vairs nedrīkstam atgriezties tajos burbuļa ekonomikas laikos, kad pseidoizaugsmes virzītājspēks bija lēti kredīti, nekustamā īpašuma spekulācijas, zems darba ražīgums un nepamatoti augsts iekšzemes patēriņš.

Eksportspējīga ražošana, kas dod darbu iedzīvotājiem un tādējādi veicina arī cilvēku ienākumu pieaugumu, vienlaikus stimulēs arī iekšējā tirgus attīstību. Nav brīnumreceptes ekonomikas izaugsmei. Ir tikai viens nosacījums: ekonomikas likumu un likumsakarību stingra ievērošana, valsts konkurētspējas, ražošanas un eksporta veicināšana.

Mēs varam un mums vajag izvirzīt sev ambiciozus un augstus mērķus. Igaunija jau vairākus gadus atrodas krietni augstākās pozīcijās konkurētspējas rādītājos. Beidzot arī Latvijai ir laiks tam sekot, panākot Igauniju. Beigsim sūkstīties un brīnīties par veiksminiekiem igauņiem un sāksim darīt visu, lai viņus apsteigtu.

Bet pats galvenais – ir jānotic tam, ka Latvijas uzņēmumi var būt konkurētspējīgi arī starptautiskajos tirgos, ko uzskatāmi apliecina jūsu panākumi.

Šā gada pirmajā pusē eksporta apjoms ir pieaudzis par 23%. Tas noticis, pateicoties ievērojamam koksnes un tās izstrādājumu, lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī metālu un to izstrādājumu eksporta pieaugumam. Savukārt imports ir pieaudzis tikai par 8%. Tādējādi ir ievērojami uzlabojusies Latvijas ārējās tirdzniecības bilance. Maksājumu bilances tekošais konts, kurā 2007.gadā bija vairāk nekā 20% no IKP deficīts, ir kļuvis pozitīvs.

Pēdējā pusotra gada laikā valdība ir pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, kas mazina birokrātiskos šķēršļus, veicina uzņēmējdarbību un eksportu. Jau no pagājušā gada jūnija ir iedarbināta eksportkredīta garantiju sistēma. Ir paātrināta ES fondu apguve, un fondu līdzekļi ir pārdalīti par labu uzņēmējdarbības, rūpnieciskās ražošanas un eksporta atbalstam. Kā pozitīvs piemērs šeit minama realizētā augstas pievienotās vērtības investīciju atbalsta programma. Jau nākamnedēļ valdība izskatīs atbalsta programmu jauno produktu ieviešanai ražošanā.

Tautsaimniecības struktūras maiņai ir svarīgi palielināt rūpnieciskās ražošanas īpatsvaru ekonomikā. Uzņēmējdarbības attīstības plāns paredz turpināt iesākto atbalstu apstrādes rūpniecībai – nozarei, kura bija aizmirsta kopš neatkarības atgūšanas. Tas jāveic ar vēl koncentrētāku un pārdomātāku darbību, lai līdzsvarotu tautsaimniecību. Pirmie soļi šajā virzienā tiek sperti. Šā gada pirmajā pusē rūpnieciskās ražošanas apjoms ir pieaudzis par 10%, un arī turpmāk tās nozīme ekonomikā tikai pieaugs. Konkurētspējīga rūpniecība ir garants ekonomikas sabalansētībai.

Birokrātisko šķēršļu mazināšana uzņēmējdarbībā un ārvalstu investīciju piesaistes aktivizēšana, kā arī struktūrfondu apguves veicināšana ir bijusi mūsu redzeslokā un prioritāšu sarakstā visu šo pusotru gadu, kopš strādā manis vadītā valdība.

Valdībai ir jānodrošina Latvijas uzņēmumu plaša aizstāvība un interešu pārstāvība Latvijai prioritārajos eksporta tirgos. Ir jāstimulē eksportējošās pakalpojumu nozares, kuru veikums ir svarīgs, lai mazinātu preču ārējās tirdzniecības negatīvo bilanci. Tiek aktivizēts Ārlietu ministrijas darbs, lielāku uzsvaru liekot uz Latvijas ekonomisko interešu aizstāvību un investīciju piesaisti. Kā nākamo atbalsta instrumentu valdība izskata uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides atjaunošanu lielajiem investīciju projektiem prioritārajās nozarēs.

Godātie uzņēmēji, novēlu veiksmīgu biznesa attīstību un saku lielu paldies par to, ka ar savu darbu esat apliecinājuši, ka izaugsme ir iespējama par spīti krīzēm.

Lai jums veicas!