Valsts prezidents:

— tiekoties ar Latvijas vēsturnieku komisiju

Piektdien, 5.februārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar vēsturnieku komisiju, kas tika izveidota ar Valsts prezidenta un Ministru prezidenta atbalstu. Komisija tika nodibināta 1998.gada 13.novembrī, un šī bija pirmā tās locekļu tikšanās ar Valsts prezidentu.

Sarunas likā apspriestas komisijas darbības iespējas un ieceres. Profesors Heinrihs Strods atgādināja, ka komisijai jāizvērtē, kādi vēstures posmi un fakti pašlaik ir aktuāli valstij un sabiedrībai, un jāveicina pētījumu veikšana. Īpaši nozīmīgi ir izpētīt okupācijas varas noziegumus pret cilvēci, kas Latvijā izdarīti laikā no 1939.gada līdz 1991.gadam. Komisijas vadītājs Andris Caune informēja Valsts prezidentu par komisijas priekšlikumu 25.martā Madonā organizēt konferenci par kolhozu dibināšanas procesu Vidzemē un tā radītajā sekām. 14. un 15.jūnijā komisija ierosina organizēt starptautisku konferenci "Latvija Otrajā pasaules karā", kurā tiktu runāts par Vācijas un PSRS 1939.gada 23.augusta neuzbrukšanas līgumu un tā sekām, kolaboracionismu un pretošanās kustību Latvijā, Latvijas un citu okupēto zemju militārajiem formējumiem Otrajā pasaules karā, kā arī noziegumiem pret cilvēci.

Tikšanās laikā tika diskutēts par to, kādus pasākumus rīkot Saeimas izsludinātajā latviešu karavīru atceres dienā 16.martā. Valsts prezidents pastāstīja vēsturniekiem par sarunām, kas viņam bijušas ar piecām karavīru biedrībām, un uzsvēra, ka vairākums karavīru atzīst, ka latviešu iesaukšana divu okupācijas varu armijās Otrā pasaules kara laikā ir tautas traģēdija, ko nedrīkst aizmirst, bet kuru arī nedrīkst likt valsts nākotnes attīstības pamatos. G.Ulmanis atzīmēja, ka 16.martā jāpiemin visi kritušie un šo atceres dienu nedrīkst ideoloģizēt un politizēt. Valsts prezidents sacīja, ka nolēmis februāra beigās aicināt kopā visu karavīru biedrību pārstāvjus, lai rosinātu dialogu starp latviešu karavīriem, kas cīnījušies pretējās frontēs.

A.Caune atzīmēja, ka šajā karā latviešu karavīri nebija ne uzvarētāji, ne uzvarētie, tāpēc 16.martam jābūt kā ciešanu piemiņas dienai. Vilnis Zariņš teica, ka abas okupācijas varas īstenojušas genocīda politiku, iesaistot latviešus savās armijās. Turklāt, kā atzīmēja V.Zariņš, daudzi no viņiem loloja ilūzijas, ka okupācijas armijas rindās ir iespējams cīnīties par brīvu Latviju. Profesors H.Strods, analizējot leģionu veidošanos Latvijā, uzsvēra, ka šos procesus stipri ietekmējis tas, ka Latvijā, tāpat kā vairākās citās Austrumeiropas valstīs, līdz Otrajam pasaules karam nebija valstiskuma tradīciju.

Vēsturnieku komisijas locekļu sarunā ar Valsts prezidentu tika uzsvērts, ka vispiemērotākā diena karavīru atcerei ir 11.novembris — brīvības cīnītāju piemiņas diena, kas atgādina par cīņām, kurās par Latvijas brīvību un neatkarību karavīri cīnījās zem savas valsts karoga.

— tiekoties ar Daugavas Vanagu pārstāvjiem

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 8.februārī, tikās ar Latvijas Daugavas Vanagu apvienības pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka latviešu karavīru cīnīšanās Otrā pasaules kara pretējās frontēs ir tautas traģēdija. G.Ulmanis pauda nostāju, ka Saeimas noteiktā Latviešu karavīru atceres diena — 16.marts — nevar būt politisku diskusiju objekts. Pēc viņa sacītā, šajā dienā ir pieminami visi Otrajā pasaules karā kritušie karavīri. G.Ulmanis sarunā aicināja uz dialogu starp karavīru biedrībām, uzsvērdams, ka vēsture ir rūpīgi jāpēta, taču tās traģēdijas nevar likt Latvijas nākotnes veidošanas pamatos. Latvijas Daugavas Vanagu apvienības pārstāvji informēja Valsts prezidentu, ka vairāki viņu biedri reizē darbojas arī citās karavīru organizācijās, piemēram, Latviešu virsnieku apvienībā un Latviešu nacionālo karavīru biedrībā, kas liecina par domu apmaiņu starp šīm organizācijām.

Sarunā tika spriests, ka 16.martu varētu atzīmēt karavīru biedrību kopīgā dievkalpojumā, piemiņas brīdī Brāļu kapos. Panākta arī vienošanās, ka Valsts prezidents ar karavīru biedrībām tiksies atkārtoti.

— saņemot aizsardzības ministra priekšlikumus

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 8. februārī, saņēma vēstuli no aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska.

Vēstulē aizsardzības ministrs dara zināmus Zemessardzes komandiera amata kandidātu vārdus. Tie ir: zemessardzes pulkvedis Jānis Hartmanis (Zemessardzes štāba mācību dienesta priekšnieks); zemessardzes pulkvežleitnants Jānis Kononovs (32. Zemessardzes bataljona komandieris); zemessardzes majors Ainārs Ķienis (53. Zemessardzes bataljona komandieris); zemessardzes majors Egīls Nīlanders (Zemessardzes štāba mācību dienesta priekšnieka vietnieks); zemessardzes majors Guntars Skrējāns (45. Zemessardzes bataljona komandieris).

Valsts prezidenta preses dienests