Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 26.augustā

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās

26.augustā Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījums likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. Grozījums tiek izdarīts, lai vienkāršotu lēmuma pieņemšanu par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību kopējām militārajām mācībām ārzemēs.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets pieņem lēmumu tikai par NBS vienību un ārvalstu armiju vienību kopējām militārajām mācībām ārvalstīs, kuras nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstis, jo tam ir nepieciešams politisks akcepts. Savukārt citos gadījumos lēmumu pa NBS piedalīšanos mācībās ārzemēs pieņem aizsardzības ministrs.

Aizsardzības ministrija uzsver, ka dalība mācībās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības valstīs izriet no starptautiskiem līgumiem par kolektīvo drošību.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem Noguldījumu garantiju likumā

26.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas) sagatavotie grozījumi Noguldījumu garantiju likumā, paredzot palielināt garantētās atlīdzības apmēru.

Šobrīd Noguldījumu garantiju likums paredz, ka neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītāja izdarīto noguldījumu ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro (kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā).

Grozījumi paredz jaunu apmēru – 100 000 eiro.

Noguldījumu garantiju likumā līdz šim bija arī noteikts, ka banka un ārvalstu bankas filiāle mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi atļauju (licenci) kredītiestādes darbībai, izdara noguldījumu garantiju fondā 50 000 latu vienreizēju sākotnējo iemaksu. Līdz ar grozījumiem vienreizējā sākotnējā iemaksa būs jāveic latos 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla.

Tādējādi jaunās bankas, kurām ir lielāks sākuma kapitāls par normatīvajos aktos noteikto minimālo likmi, neradītu risku, ka noguldījumu garantiju fonds izmaksā garantēto atlīdzību proporcionāli lielākos apmēros, salīdzinot ar bankas veiktajām iemaksām noguldījumu garantiju fondā, ja tajā iestājas noguldījumu nepieejamība.

Grozījumu pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/14/EK regulējums.

Grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinetā un Saeimā.

FM: Par vienotām prasībām valsts institūciju darba telpām

26.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots ieteikumu projekts par vienotām apjoma un kvalitātes prasībām valsts institūciju darba telpām.

Šobrīd valsts institūciju darba telpas tiek būvētas ar atšķirīgām biroja telpu platībām, aprīkojumu un apdares materiāliem, kas iespaido ēkas būvniecības un ekspluatācijas izmaksas. Lai nodrošinātu, ka valsts institūciju darba telpas tiek būvētas pēc vienotām apjoma un kvalitātes prasībām, tādējādi minimizējot būvniecības un apsaimniekošanas izmaksas, papildus ārējos normatīvajos aktos paredzētajam regulējumam ir izstrādāts ieteikumu projekts.

Tā rezultātā tiks optimizēti budžeta izdevumi valsts iestāžu ēku būvniecībai un uzturēšanai.

Vienotās prasības attieksies uz jaunbūvētām valsts institūciju darba telpām.

FM: Par mainītu pieeju lielo riska darījumu ierobežojumiem

26.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavoti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, kā arī Maksājumu pakalpojumu likumā.

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā paredz mainīt pieeju lielo riska darījumu ierobežojumiem. Paredzēts aizstāt iekšgrupas riska darījumu kopsummas ierobežojumu 20% no pašu kapitāla un ierobežojumu (kas nosaka, ka lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt ieguldījumu brokeru sabiedrību (IBS) pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm) ar vienu ierobežojumu – lielā riska darījuma maksimālo slieksni 25% apmērā no IBS pašu kapitāla.

Tāpat grozījumi atceļ tiesības FKTK atbrīvot no riska darījumu ierobežojumiem darījumus ar kredītiestādi vai IBS ar termiņu līdz vienam gadam, nosakot arī šādiem lielajiem riska darījumiem ierobežojumu 25% apmērā no IBS pašu kapitāla vai 100 miljoni eiro (atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka), bet jebkurā gadījumā riska darījums ar kredītiestādi nedrīkst pārsniegt IBS pašu kapitālu.

Papildu grozījumi paredz veidot uzraugu kolēģijas pārrobežu grupu uzraudzībai, iesaistot tās darbībā tādu valstu uzraudzības institūcijas, kur ir reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrību nozīmīgas filiāles.

Savukārt grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā paredz papildināt likumu ar regulējumu esošam tiesību subjektam – elektroniskās naudas iestādei, nosakot, ka elektronisko naudas iestāžu licencēšanu un reģistrēšanu veic FKTK, ievērojot līdzīgu procedūru, kāda ir paredzēta maksājumu iestādēm.

Līdz ar to ir izstrādāts visaptverošs elektroniskās naudas iestādes tiesiskais regulējums, kas paredz iestrādāt likumā jaunu terminu “elektroniskās naudas iestāde” un paplašināt līdz šim Kredītiestāžu likumā regulētā subjekta “elektroniskās naudas institūcija” tiesības papildus elektroniskās naudas emitēšanai veikt arī maksājumu pakalpojumus, kā arī attiecināt prasības, kuras tika izvirzītas tikai maksājumu iestādēm maksājumu pakalpojumu veikšanas jomā, arī uz elektroniskās naudas iestādēm.

Grozījumi arī paredz ietvert prasības elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanai, veikšanai un darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzībai, kā arī noteikt prasības un nosacījumus elektroniskās naudas emitēšanai un tās atpirkšanai.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par detektīvdarbības licenču un sertifikātu reģistru

26.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts noteikumu projekts “Ziņu par speciālajām atļaujām (licencēm) detektīvdarbības veikšanai un sertifikātiem detektīvdarbības veikšanai reģistrācijas noteikumi”, kas uzlabos speciālo atļauju (licenču) detektīvdarbības veikšanai un sertifikātu detektīvdarbības veikšanai izsniegšanas un uzskaites sistēmu.

Noteikumu projekts paredz, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centram tiek deleģētas funkcijas izveidot un uzturēt Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas licenču un sertifikātu reģistru un Valsts policijai – reģistrēt attiecīgas ziņas. Projekts paredz noteikt minētajā reģistrā reģistrējamo ziņu par detektīvdarbības veikšanai izsniegtajām licencēm un sertifikātiem apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām.

Jāatgādina, ka šobrīd nav vienotas informācijas uzskaites sistēmas, kuru tiešsaistes režīmā varētu izmantot valsts institūcijas, lai iegūtu un pārbaudītu informāciju par detektīvdarbības veicējiem, savukārt normatīvajos aktos nav regulējuma, kas noteiktu Valsts policijai pienākumu uzskaitīt izsniegtās speciālās atļaujas detektīvdarbības veikšanai.

IeM: Par Krīzes vadības padomes nolikumu

26.augustā valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināts Krīzes vadības padomes nolikums, lai uzlabotu Krīzes vadības padomes un tā sekretariāta darba organizāciju un nodrošinātu Nacionālās drošības likuma 23.1panta otrā daļas prasību izpildi.

Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr.358 “Krīzes vadības padomes nolikums” neparedz detalizētu Krīzes vadības padomes un tā sekretariāta darba organizāciju, un tas rada problēmas Krīzes vadības padomes sēžu rīkošanā, kvalitatīvu lēmumprojektu izstrādāšanā un to izpildes kontrolē.

26.augustā VSS izsludinātais Krīzes vadības padomes nolikuma projekts paredz noteikt padomes funkcijas, uzdevumus un tiesības, padomes darba organizāciju, sekretariāta uzdevumus un tiesības, kā arī ekspertu grupu izveidošanu.

Projekts paredz, ka Krīzes vadības padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju koordinētu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos, pārvarēšanas un tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Krīzes vadības padome koordinēs valsts un pašvaldību institūciju sadarbību jautājumos, kas saistīti ar valsts apdraudējuma preventīviem, pārvarēšanas un tā radīto seku likvidēšanas pasākumiem, kā arī koordinēs civilmilitāro sadarbību valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai.

IeM: Par atbildīgo institūciju Eiropas robežu novērošanas sistēmas izveidošanā

26.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts rīkojuma projekts, kas paredz noteikt Iekšlietu ministriju (IeM) par atbildīgo institūciju Eiropas robežu novērošanas sistēmas (EUROSUR) izveidošanā. Šīs sistēmas mērķis ir ierobežot nelegāli Eiropas Savienības teritorijā ieceļojošo trešo valstu pilsoņu skaitu, samazināt nelegālo imigrantu skaitu, kas iet bojā, šķērsojot ES jūras robežas, kā arī paaugstināt ES iekšējo drošību, uzlabojot pārrobežu noziedzības novēršanu.

Vienlaikus rīkojuma projekts paredz uzdevumu iekšlietu ministram izstrādāt un apstiprināt EUROSUR sistēmas ieviešanas plānu un reizi pusgadā informēt Ministru kabinetu par ieviešanas progresu. Par līdzatbildīgajām institūcijām projekta ieviešanā paredzēts noteikt Aizsardzības ministriju un Satiksmes ministriju.

EUROSUR sistēma ir vērsta uz ES ārējo dienvidu un austrumu robežu kontroli, gan uz sauszemes, gan jūras robežām, paredzot izveidot kopējo tehnisko ietvaru, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm un veicinātu jaunāko tehnoloģiju izmantošanu robežu kontrolei un uzraudzībai. Pasākumu realizēšanai ir iespējams izmantot Eiropas Robežu fonda piedāvāto finansiālo atbalstu.

Projekta ietvaros, izmantojot Eiropas Ārējo robežu fonda līdzekļus, paredzēta, piemēram, pašreizējās novērošanas un uzraudzības sistēmas uzlabošana, valstu robežu uzraudzības sistēmu modernizācija.

Piedaloties EUROSUR sistēmas projekta realizācijā, Valsts robežsardze kļūs par kopējās Eiropas Robežu novērošanas sistēmas daļu, kā arī modernizējoties paaugstinās operatīvās plānošanas un reaģēšanas spējas uz Latvijas Republikas ārējās robežas, lai nepieļautu nelikumīgu robežšķērsošanu un efektīvāk apkarotu pārrobežu noziedzību.

Jāatgādina, ka apņemšanās izveidot EUROSUR sistēmu tika apstiprināta 2008.gadā notikušajā ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē. Šobrīd EUROSUR sistēmas projekta sākotnējo realizāciju veic vairākas ministrijas – Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un Aizsardzības ministrija, katrai darbojoties atsevišķās jomās bez savstarpējās saskaņošanas.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

IZM: Par sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem

Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību un sociālās korekcijas izglītības procesu, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi un par to pārkāpumiem paredzētie sodi”, kas 26.augustā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka vairākus ar sociālās korekcijas izglītības iestādes darbību saistītus jautājumus – audzēkņu uzņemšanu iestādē un veicamos pasākumus bērna adaptācijas periodā, audzēkņu tiesības, pienākumus, aizliegumus un uzvedības noteikumus.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā bērns sociālās korekcijas izglītības iestādē var satikties ar radiniekiem, nosaka audzēkņu uzturēšanās iestādē ilguma saīsināšanas vai pagarināšanas iespējas un kārtību.

Sociālās korekcijas izglītības iestādē ievieto bērnus, kuriem ar tiesas spriedumu piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, līdz ar to sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi atšķiras no vispārējās izglītības iestāžu izstrādātajiem noteikumiem. To, ka sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus un par to pārkāpumiem paredzētos sodus nosaka MK, paredz 2010.gada 22.aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”.

MK noteikumu projekta izstrādē iesaistījās sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni”, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Iekšlietu ministrija.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

SM: Par jaunu ostas valsts kontroles kārtību

Lai ostas valsts kontroles kārtība būtu noregulēta nacionālajā līmenī un tā atbilstu citās Eiropas Savienības valstīs pastāvošajai kārtībai, Satiksmes ministrija izstrādājusi jaunus noteikumus, kuri 26.augustā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts attiecas uz ārvalstu kuģiem, kas ienāk Latvijas ostās vai enkurvietās, kā arī uz iestādēm, kas tos kontrolē.

Projektā aprakstīta ārvalstu kuģu inspekciju sistēma, kā arī pienākums paziņot par kuģa ienākšanu Latvijas ostā vai enkurvietā, kuram jāveic paplašināta pārbaude. Iekļauta arī procedūra, kā tiek noteikts ienākšanas aizliegums, aizturēšana un uzraudzība pēc inspekcijām un aizturēšanas attiecībā uz ārvalstu kuģiem. Noteikumu projektā ietvertas arī prasības inspektoru kvalifikācijai.

Paredzēts, ka kontrole tiek veikta saskaņā ar šajos noteikumos ietverto kuģu atlases sistēmu. Visiem kuģiem, kas ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā, inspekciju datubāzē tiek piešķirts riska profils, kas norāda uz attiecīgā kuģa inspekcijas veikšanas prioritāti, laika periodu starp inspekcijām un pārbaudes apjomu.

Inspekciju datubāzi uztur un atjaunina Eiropas Komisija. Datubāzē vienkopus ir informācija par Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā veiktajām inspekcijām, kas tādējādi palīdz ieviest ostas valsts kontroles sistēmu.

SM: Par elektronisko sakaru politikas jomas pamatnostādnēm

Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011.–2016.gadam, kurās noteikti prioritārie darbības virzieni, lai sekmētu elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību Latvijā.

No 27.augusta līdz 28.septembrim minētais pamatnostādņu projekts ir nodots publiskai apspriešanai un ir pieejams ministrijas mājaslapā. Tas nozīmē, ka jebkurš iedzīvotājs šajā laikā var iesaistīties pamatnostādņu projekta apspriešanā. Priekšlikumus un iebildumus var sūtīt SM Sakaru departamentam pa pastu uz adresi: Gogoļa iela 3, Rīga, LV–1743, vai elektroniskā formā uz e-pasta adresi sakari@sam.gov.lv.

Pamatnostādnēs noteiktās politikas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus un lietotājiem pieejamus elektroniskos sakarus visā Latvijas teritorijā, sekmējot investīcijām labvēlīgu vidi, kā arī inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu.

Galvenie pamatnostādņu projektā izvirzītie darbības virzieni ir orientēti uz kvalitatīvu un lietotājam pieejamu pakalpojumu sekmēšanu visā valsts teritorijā, kā arī veicināt nākamās paaudzes tehnoloģiju izmantošanu un investīciju piesaisti. Tāpat izvirzīti uzdevumi, lai nodrošinātu aizsargātās informācijas apriti starp valsts un pašvaldību institūcijām un piekļuvi Eiropas Savienības informācijas sistēmām.

Projektā ir sniegts arī izvērtējums par iepriekšējā perioda elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēs minēto mērķu un uzdevumu izpildi. Tāpat tiek identificēti problēmjautājumi elektronisko sakaru jomā un izvirzīti uzdevumi, lai tos risinātu.

Lai izstrādātu nozares interesēm atbilstošas pamatnostādnes, SM apzināja elektronisko sakaru tirgus dalībnieku, nevalstisko organizāciju, kā arī nozares politikas īstenošanā iesaistīto institūciju viedokli un priekšlikumus pamatnostādņu projektam. Pamatnostādņu projekts ticis apspriests un atbalstīts SM elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupā.

SM izstrādātais “Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2011.–2016.gadam” projekts 26.augustā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Par to vēl lems valdība.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par jauniem noteikumiem Maksātnespējas likuma ieviešanas sakarā

26.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja vairākus noteikumus, kas saistīti ar jaunā Maksātnespējas likuma ieviešanu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (MNA) speciālisti.

Tika izsludināts MNA nolikums, ar kuru plānots saskaņot MNA kompetenci ar Maksātnespējas likuma regulējumu, jo maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanu veiks biedrība “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija”, nevis MNA, kā tas bija līdz šim.

Līdz ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos 2010.gada 1.novembrī tiks ieviests depozīts juridiskās personas maksātnespējas procesā, kuru iemaksās MNA izveidotā kontā un kuru administrēs MNA, savukārt maksātnespējas procesa izmaksas vairs netiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.

Izsludināja arī kārtību, kādā iemaksā un izmaksā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozītu juridiskās personas maksātnespējas procesā. Tā noteiks kārtību, kādā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts iemaksājams MNA speciāli izveidotajā kontā un izmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam, administratoram vai Valsts kasei.

26.augustā tika izsludināta arī kārtība, kādā MNA izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu. Noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu administratoru objektīvu un neitrālu ieteikšanu tiesām, kā arī lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa efektīvu gaitu.

Noteikumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu ministrijai, Valsts kancelejai u.c. institūcijām.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments

ZM: Par nekomerciālo dārzeņu šķirņu sēklu tirdzniecības atzīšanas normatīviem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā”, ko 26.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi Sēklu aprites likumā jāveic, lai noteiktu Ministru kabinetam (MK) deleģējumu izdot dārzeņu amatieršķirņu tirdzniecības atzīšanas un sēklu aprites noteikumus.

Šobrīd saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos ietvertajām normām sēklu tirdzniecības vietās atļauts tirgot tikai ES kopējos šķirņu katalogos vai Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautās šķirnes. Šajos katalogos praktiski līdz šim netika iekļautas tās dārzeņu šķirnes, kas nav piemērotas komerciālai dārzeņu ražošanai. Šīs nekomerciālā rakstura šķirnes jeb amatieršķirnes bieži vien ir iecienījuši mazdārziņu īpašnieki, jo tām parasti ir labas garšas īpašības, augļi vai saknes ir dažādās formās un dažādās krāsu gammās, bet tām ir zemāka raža vai arī šo šķirņu produkcija nav piemērota transportēšanai vai ilgstošai uzglabāšanai. Lai būtu iespēja oficiāli atzīt dārzeņu amatieršķirnes un oficiāli ar šo šķirņu sēklām tirgoties, Eiropas Komisija ir pieņēmusi attiecīgu direktīvu.

Likumprojektā iekļauti jautājumi, kurus reglamentēs amatieršķirņu atzīšanas un sēklu aprites noteikumi, kā arī noteiktas prasības, kas jāievēro, tirgojot dārzeņu amatieršķirnes.

Likums “Grozījumi Sēklu aprites likumā” stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas valdībā un Saeimā.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa