— valstsvīru sarunās Helsinkos

Somijas premjerministrs Pāvo Liponens, kā arī pārējie premjerministri, uzstājoties debatēs, atzīmējuši Baltijas reģiona lielo nozīmi un iesaisti gan Ziemeļdimensijā, gan sadarbībā ar Ziemeļvalstīm. P.Liponens sacīja, ka mēs būsim ļoti gandarīti, ja ES uzņems Baltijas valstis savā saimē.

P.Liponena sacītajā izskanēja bažas par Kaļiņingradas apgabala nākotni: "Vienā no nākošajām Ziemeļvalstu vadītāju apspriedēm šis jautājums tiks skatīts pavisam konkrēti, jo pretējā gadījumā šis anklāvs, ko veido Kaļiņingradas apgabals, var sadalīt Eiropu divās daļās, kā tas jau ir bijis PSRS laikā, un tas nav pieļaujams." Liponens izteica bažas par to, ka Krievija pagājušajā gadā ir negatīvi iespaidojusi savas valsts demokratizācijas procesus. Liponens uzsvēra, ka Somija centīsies atbalstīt Krieviju pavisam konkrēti, piešķirot stipendijas Krievijas studentu mācībām Somijas augstskolās un Krievijas zinātnieku tālākizglītošanai un iesaistīšanai zinātniskajā darbā. Tas viss iekļauts Ziemeļdimensijas projekta pamatprincipos.

Kā pirmais premjerministrs, kurš uzstājās jautājumā par Ziemeļdimensiju, pēc Liponena bija Latvijas Ministru prezidents Vilis Krištopans. Viņš uzsvēra, ka Latvija aktīvi atbalsta Ziemeļdimensijas ideju un ir ieinteresēta nepastarpinātas un regulāras informācijas apmaiņā ar Somiju, kā arī ar Eiropas Komisiju un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvija kā ES potenciāla dalībvalsts jau ir uzsākusi aktīvu darbību Ziemeļdimensijas projekta izstrādāšanā un ir gatava sniegt savu ieguldījumu. Latvija uzskata, ka Ziemeļdimensijai ir jākļūst par daļu no ES paplašināšanas politikas, kā arī ir ieinteresēta aktīvi piedalīties Ziemeļeiropas savienības politikas īstenošanā, un Latvija sniegs rakstisku atbalstu tam.

V.Krištopans atzina, ka Latvija jau šajā Ziemeļdimensijas attīstības posmā vēlas un ir gatava sniegt savu ieguldījumu konkrētu nozaru un sadarbības projektu ietvaros, ir ieinteresēta piedalīties Somijas un Krievijas sadarbībā, veicinot Krievijas pārrobežu reģiona attīstību. Latvijas līdzdalība, izmantojot savu līdzšinējo pieredzi sadarbības veidošanā ar Krieviju konkrētu projektu ietvaros, arī turpmāk varētu veicināt visa reģiona līdzsvarotu attīstības panākšanu.

Zviedrijas premjerministrs Jorāns Pēršons, runājot par Ziemeļdimensiju, ļoti pozitīvi vērtēja un prognozēja labu sadarbību starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Viņš uzsvēra, ka šai sadarbībai ir īpaši svarīga nozīme: "Mēs saplūstam, mēs saplūstam vārda vistiešākajā nozīmē ekonomiskajos kontaktos un sakaros, un es esmu pārliecināts, ka ekonomiskā integrācija padziļināsies, un Baltijas valstis drīzā laikā būs ES dalībvalstis." Pēršons uzsvēra, ka šobrīd jau ir laiks spert jaunu soli Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības attiecību pilnveidošanā, jo nākamajā Ziemeļvalstu konferencē Stokholmā tiks izstrādāti noteikti uzdevumi šādas sadarbības pilnveidošanai, lai to padarītu par maksimāli konkrētu mērķi.

Igaunijas Ministru prezidents Marts Sīmans atbalstīja Ziemeļdimensijas ideju un uzsvēra: ņemot vērā ES paplašināšanos Baltijas virzienā, ir pamats aktivizēt un padarīt par dinamiski ekonomiski augošu arī ziemeļrietumu reģionu. Igaunija pilnībā atbalsta Ziemeļdimensijas projektu. Ir ļoti svarīgi veidot transrobežu sadarbību starp Eiropas Savienību un Krievijas konkrētiem apgabaliem, jo, Baltijas valstīm pievienojoties ES, šādai sadarbībai jākļūst arvien ciešākai tādēļ, ka palielināsies ES un Krievijas robežas.

Dānijas ārlietu ministrs Nilss Helvegs Petersens uzsvēra, ka Krievija visā Ziemeļdimensijas projektā nedrīkst justies izolēta. Citu Austrumeiropas valstu tirgus satuvinās ar ES, tāpēc sadarbībai un dialogam ar Krieviju ir jābūt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dienas kārtībā.

Ziemeļdimensija var kļūt par konkrētu instrumentu, lai palīdzētu Krievijai pārvarēt krīzi un attīstīt sadarbību ar Ziemeļvalstīm. Tā uzsvēra Dānijas ārlietu ministrs.

Norvēģijas premjerministrs Šels Magne Bundevīks atzina, ka Norvēģija no paša sākuma ir atbalstījusi Somijas ideju par Ziemeļdimensiju ES ietvaros. Arī Norvēģijas premjerministrs sacīja, ka ir svarīgi integrēt Krieviju un tieši tās ziemeļrietumu daļu. Jau tagad Norvēģija palīdz Krievijai iznīcināt kodolatkritumus, kas tiek glabāti Kolas pussalā. Kolas pussala ir viens no tiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kas satrauc Ziemeļvalstis. Š.M.Bundevīks piebilda, ka gan Barenca jūras padomei, gan Baltijas jūras valstu padomei ir ļoti liela nozīme, un Norvēģija ir gatava abās šajās padomēs darboties un darīt visu, lai attīstītu sadarbību. Norvēģijas premjerministrs aicināja visus asamblejas dalībniekus pavērst skatu uz ziemeļiem.

Ministru prezidentam V.Krištopanam divpusējās sarunās ar Norvēģijas Karalistes premjerministru Š.M.Bundevīku galvenā tēma bija par gaidāmo NATO samitu Vašingtonā un EDSO rekomendāciju izpildi. Bundevīks uzsvēra, ka Latvija ir izpildījusi pilnīgi visas EDSO rekomendācijas un šobrīd nekādu pretenziju nevar būt. Norvēģijas premjerministrs Magne Bundevīks, runājot par Vašingtonas samitu, atzina, ka jautājums par jaunu dalībvalstu uzņemšanu NATO ir tikai laika jautājums. Vašingtonas samitam ir jāpiedāvā konkrētas sadarbības programmas ar tām kandidātvalstīm, kuras ir izteikušas vēlēšanos pievienoties NATO.

Ministru prezidents Vilis Krištopans tikās arī ar Somijas premjerministru Pāvo Liponenu. Galvenais sarunu temats bija Somijas gaidāmā prezidentūra Eiropas Savienībā šī gada otrajā pusē. Premjerministri bija vienisprātis, ka nepieciešamas tikšanās gan īsi pirms Somijas prezidentūras, gan arī tās prezidentūras laikā, lai saskaņotu viedokļus ES paplašināšanas jautājumā. Somija viennozīmīgi atbalsta Latvijas un Lietuvas drīzāku iesaistīšanu pirmajā sarunu grupā par iestāšanos ES.

Tika pārrunāta arī iekšpolitiskā situācija gan Somijā, gan Latvijā. Somijā martā būs jaunas parlamenta vēlēšanas. Apspriesti reģionālās sadarbības jautājumi un savstarpējo kontaktu intensifikācijas nepieciešamība starp premjeriem. Abas puses atzina, ka ļoti liela nozīme starpvalstu divpusējo attiecību veidošanā ir arī premjeru personīgiem kontaktiem, regulārām informācijas apmaiņām neatkarīgi no oficiālām tikšanās reizēm. Premjerministri atzina, ka attiecības starp Latviju un Somiju veidojas ļoti veiksmīgi. V.Krištopans uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē Somijas praktisko atbalstu Latvijas eirointegrācijas procesu būtiskos virzienos: palīdzība robežapsardzības jomā, tieši Somijas sniegtā intensīvā un mērķtiecīgā palīdzība Latvijas austrumu robežas sakārtošanā, kā arī Latvijas robežsardzes personāla mācīšana. Latvija pateicas arī par palīdzību integrētas sabiedrības izveidē Latvijā, par Somijas atbalstu Latvijas valdības un ANO Attīstības programmas (UNDP) koordinētās latviešu valodas apmācības valsts programmai.

Pārrunātas arī Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības. V.Krištopans uzsvēra, ka Latvija no savas puses ir izdarījusi visu, lai varētu uzsākt dialogu ar Krieviju: ir nozīmējusi starpvaldību komisiju vadītāju A.Gorbunovu, Latvija gatava parakstīt robežlīgumu, Latvija izpildījusi visas EDSO rekomendācijas attiecībā uz integrāciju Eiropā, un šobrīd tiek gaidīta atbilde no Krievijas.

V.Krištopans ar nožēlu atzina, ka šobrīd vēl nav skaidrs, vai Krievija ir gatava politiskam dialogam ar Latviju.

Ministru prezidents V.Krištopans uzaicināja Somijas premjerministru privātā vizītē apmeklēt Latviju, kas tika ar prieku pieņemts.

Valdības preses departaments