Par Latvijas Republikas Valsts prezidenta valstsvizīti Čehijas Republikā 30.–31.augustā

Attēlā (centrā): 30.augustā oficiālās sagaidīšanas ceremonijas laikā pie Prāgas pils: Lilita Zatlere, Valsts prezidents Valdis Zatlers, Čehijas prezidents Vāclavs Klauss un Līvija Klausova Foto: Toms Kalniņš, VPK
Valstsvizītes laikā Čehijā: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Čehijas prezidents Vāclavs Klauss, dodoties uz vakariņām par godu mūsu prezidentam (attēlā pa kreisi); Valdis Zatlers, tiekoties ar parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Miroslavu Ņemcovu (vidējā attēlā) un premjerministru Petru Nečasu (attēlā pa labi) Foto: Toms Kalniņš, VPK

30.augustā sākās Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lilitas Zatleres kundzes divu dienu valstsvizīte Čehijas Republikā.

Pēc oficiālās sagaidīšanas pie Prāgas pils V.Zatlers tikās sarunā ar Čehijas prezidentu Vāclavu Klausu, lai pārspriestu Latvijas un Čehijas divpusējās attiecības. Abi prezidenti apmainījās ar viedokļiem par ekonomisko situāciju Eiropā, kā arī dalījās ar savu valstu ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pieredzi. V.Zatlers vērsa uzmanību uz nepieciešamību krīzes pārvarēšanā, domājot par nākotnes attīstību, atbilstoši rīkoties: “Cik gudri mēs rīkosimies tad, kad ekonomika sāks iet augšup, tik noturīga un ilgtspējīga būs mūsu valsts attīstība.”

Tikšanās laikā valstu vadītāji diskutēja par stratēģiskās drošības jautājumiem, par NATO operāciju Afganistānā un gatavošanos novembra NATO samitam, atzīmējot nepieciešamību strādāt kopā ar ASV transatlantiskās drošības stiprināšanai. V.Zatlers un V.Klauss pārrunāja arī aktuālos reģionālās sadarbības jautājumus. Valsts prezidents uzsvēra Latvijas lomu Austrumu partnerības programmas ietvaros.

Vizītes laikā V.Zatlers tāpat tikās ar Čehijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Miroslavu Ņemcovu un pārrunāja abu valstu sadarbību izglītībā un kultūrā. Valsts prezidents atzīmēja: ja starpvalstu attiecībās ir ielikti stipri pamati sadarbībai abās minētajās jomās, tad pēc tam vieglāk ir attīstīt ekonomiskos sakarus.

V.Zatlers ar M.Ņemcovu diskutēja par konstitucionālo tiesību jautājumiem, izvērtējot parlamentāras sistēmas pamatus, nepilnības un iespējamās konstitucionālās izmaiņas.

Valsts prezidentam bija iespēja tikties ar Prāgas lordmēru Pavelu Bēmu un apskatīt Prāgas rātsnamu.

Vizītes turpinājumā Valsts prezidents piedalījās izstādes “Baltijas Ceļš, kas saviļņoja pasauli” (The Baltic Way that Moved the World) atklāšanā, uz kuru bija ieradušies arī Prāgas latvieši. V.Zatlers uzsvēra, ka gan Prāgas pavasarim, gan Baltijas Ceļam bija līdzīga ietekme uz cilvēktiesību un brīvības kā vērtību apzināšanos. Abas iedvesmoja cīņai par brīvību.

Savukārt L.Zatlere tikās ar Čehijas prezidenta dzīvesbiedri Līviju Klausovu un apskatīja Prāgas pili un katedrāli.

Vakarā V.Zatlers ar kundzi piedalījās viņiem par godu Čehijas prezidenta un kundzes rīkotajās valsts vakariņās (uzrunu skat. zemāk).

Valsts prezidenta valstsvizītes Čehijā otrā diena sākās ar viņa dalību Čehijas–Latvijas biznesa seminārā, kurā Latviju pārstāvēja metālapstrādes un mašīnbūves, informācijas tehnoloģiju, enerģētikas, siltuma ražošanas un kokapstrādes nozares uzņēmēji. Semināra laikā Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijā ekonomiskā lejupslīde ir apstājusies un ekonomiskie rādītāji ir uzlabojušies. Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir piemērots laiks starpvalstu biznesa sakaru veidošanai, un aicināja uzņēmējus izmantot šo iespēju, veicinot vēl dinamiskāku biznesa sadarbību.

Vizītes turpinājumā Valsts prezidents tikās ar Čehijas valdības vadītāju Petru Nečasu. V.Zatlers pateicās premjerministram par viņa valsts ieguldījumu Latvijas gaisa telpas patrulēšanā. Amatpersonas arī pārrunāja Eiropas Savienības enerģētikas politiku. Spriežot par enerģētisko drošību Eiropas tirgū, Valsts prezidents atzīmēja, ka nepieciešams nodrošināt dažādus, alternatīvus enerģijas piegādes avotus un ceļus. Sarunas laikā tika diskutēts par Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas nostādnēm. V.Zatlers norādīja, ka tā nav taisnīga pret Latviju un ir jāstrādā pie pamatprincipu pārveides, lai visas valstis varētu saņemt vienlīdzīgu atbalstu. Čehijas valdības vadītājs atbalstīja domu, ka lauksaimniecības politikai ir nepieciešamas reformas.

Valsts prezidents viesojās arī vēsturiskajā Kārļa universitātē un iepazinās ar latviešu valodas apmācības programmu, tikās ar rektoru un mācībspēkiem. Kārļa universitāte ir viena no retajām vietām pasaulē ārpus Latvijas, kur, studējot latviešu valodu, var iegūt maģistra grādu.

Pēc vainaga nolikšanas ceremonijas Vitkovas nacionālajā memoriālā Valsts prezidents ar dzīvesbiedri piedalās Čehijas prezidenta un dzīvesbiedres rīkotajās pusdienās un apmeklēja Lānī parku.

Vizītē Latvijas Valsts prezidentu pavadīja ekonomikas ministrs Artis Kampars un izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna valsts vakariņās

Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā prezidenta kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Atļaujiet man savā un visas Latvijas delegācijas vārdā pateikties par uzaicinājumu viesoties valstsvizītē jūsu viesmīlīgajā zemē un skaistajā galvaspilsētā Prāgā! Divas visaugstākā līmeņa vizītes, kas tik īsā laika posmā seko viena otrai, liecina par īpaši draudzīgām attiecībām starp mūsu valstīm.

Augsti godātais prezidenta kungs, prezidenta kundze!

Latviešu un čehu tautu attiecības aprakstītas jau 14.gadsimtā. Tomēr kultūrvēsturiskie sakari savu pirmo lielo uzplaukumu piedzīvoja līdz ar hernhūtiešu kustību Vidzemē 18.gadsimta pirmajā pusē. Tad nebrīvo latviešu zemnieku vidū sāka izplatīties čehu reformatora Jana Husa idejas, kļūstot par latviešu garīgās atmodas vēstnešiem.

Sākot ar šo laiku, mēs varam patiesi lepoties ar izcilu sadarbību izglītības jomā. Latviešu valodas ortogrāfijas reforma daļēji tika veikta pēc čehu valodas parauga. Konsultējoties ar pasaules slaveno čehu filologu un Baltu valodu lektorija dibinātāju Kārļa universitātē Jozefu Zubatiju, tika ieviestas Jana Husa diakritiskās zīmes. Simboliski, ka Kārļa universitāte ir viena no retajām vietām pasaulē ārpus Latvijas, kur, studējot latviešu valodu, var iegūt maģistra grādu. No sirds saku paldies tiem čehu pasniedzējiem un studentiem gan Prāgā, gan Brno, kuri ir izvēlējušies būt par Latvijas draugiem un vārda nesējiem pasaulē!

Augsti godātais prezidenta kungs, prezidenta kundze!

Ceļš uz neatkarību, demokrātiju un pilnvērtīgu pozīciju brīvo valstu saimē mūsu tautām bija ilgs un smags. Ar gandarījumu varu teikt, ka šie vēsturiskie pārbaudījumi ir stiprinājuši mūsu nacionālo lepnumu. Tie ir veicinājuši apņēmību gādāt par drošību un labklājību mūsu zemēs. Dalība Ziemeļatlantijas aliansē ir mūsu drošības garants. Zīmīgi, ka Latvija uzaicinājumu iestāties NATO saņēma 2002.gadā Prāgas samita laikā, savukārt četrus gadus vēlāk jūs, prezidenta kungs, pirmo reizi apmeklējāt Latviju NATO Rīgas samita ietvaros. Šobrīd mēs ar pārliecību varam teikt, ka mūsu valstu neatkarība ir nostiprināta neatgriezeniski un sieta stiprām solidaritātes saitēm.

Ņemot vērā globālos izaicinājumus un pārmaiņas, uzdevums nodrošināt mūsu tautu labklājību paliks nemainīgi svarīgs. Nav šaubu, ka tā īstenošanā liela nozīme ir starpvalstu attiecībām, bet jo īpaši ekonomisko sakaru veicināšanai. Salīdzinājumā ar latviešu un čehu daudzpusīgajiem kultūras sakariem, mums ir daudz neizmantotu iespēju ekonomikas sadarbības jomā. Tāpēc man ir īpašs prieks, ka rīt Prāgā tiks atklāts jau otrais Latvijas–Čehijas biznesa forums, turpinot uzsākto sadarbības dialogu un paverot jaunas iespējas tirdzniecības sakaru paplašināšanā.

Augsti godātais prezidenta kungs, prezidenta kundze!

Atļaujiet man vēlreiz pateikties par sirsnīgo uzņemšanu un par jūsu patieso vēlmi stiprināt mūsu valstu attiecības. Esmu pārliecināts, ka plaukstošās un sazarotās kultūrvēsturiskās saites un vēlme stiprināt politiskās un ekonomiskās attiecības turpinās kalpot Čehijas un Latvijas valstu uzplaukumam un tautu labklājībai.

Par jūsu, prezidenta kungs, un jūsu kundzes veselību un laimi! Par Latvijas un Čehijas gaišu nākotni!

Par ekonomikas ministra darba vizīti Čehijā

Ekonomikas ministrs Artis Kampars 31.augustā, atklājot Čehijas–Latvijas biznesa forumu Čehijas galvaspilsētā Prāgā, aicināja Čehijas uzņēmējus sadarboties ar Latvijas uzņēmējiem un veidot kopīgus sadarbības projektus, investējot Latvijā.

“Čehijas uzņēmēji vienmēr ir laipni gaidīti Latvijā. Abām valstīm – Latvijai un Čehijai – ir savas īpašās priekšrocības un ievērojams potenciāls. Es aicinu izmantot šīs iespējas un sadarboties,” foruma atklāšanā uzsvēra A.Kampars.

Uzstāšanās laikā ministrs atzina, ka Latvijas un Čehijas uzņēmējiem ir iespēja veidot sadarbības projektus tādās Latvijā vēsturiski labi attīstītās nozarēs kā transports un loģistika, mašīnbūve un metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas pārstrāde, informācijas tehnoloģijas, ķīmija un farmācija, tūrisms, izglītība un zinātne.

A.Kampars biznesa forumā uzsvēra Latvijas priekšrocības – izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, kas dod uzņēmējiem iespēju ienākt lielajos kaimiņvalstu tirgos Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā.

Ministrs arī uzsvēra, ka Valda Dombrovska valdības īpašas uzmanības lokā ir atbalsta sniegšana uzņēmējdarbībai, lai stimulētu Latvijas ekonomikas galveno vilcējspēku – eksportu.

Savukārt 30.augustā A.Kampars tikās ar Čehijas rūpniecības un tirdzniecības ministru Martinu Kocoreku un pārrunāja divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus. A.Kampars uzsvēra Latvijas vēlmi padziļināt ekonomisko sadarbību ar Čehiju, veicinot informācijas apmaiņu un kontaktus starp abu valstu uzņēmējiem.

A.Kampars no 29. līdz 31.augustam bija devies darba vizītē uz Čehijas Republiku Valsts prezidenta V.Zatlera valstsvizītes ietvaros. Ekonomikas ministrs vizītes laikā piedalījās Valsts prezidenta oficiālajos pasākumos.

Par Latvijas ekonomisko sadarbību ar Čehiju

2010.gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Čehiju sasniedza 93,8 milj. eiro, kas ierindoja Čehiju 22.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā.

2010.gada pirmajā pusgadā Latvijas preču eksports bija 55,4 milj. eiro (2009.gada pirmajā pusgadā 11,6 milj. eiro), savukārt imports – 38,4 milj. eiro (2009.gada pirmajā pusgadā – 14,4 milj. eiro), tādējādi Čehija bija Latvijas 24.nozīmīgākais eksporta un 18.nozīmīgākais importa partneris.

Latvija eksportē uz Čehiju mašīnas, mehānismus, elektriskās iekārtas, metālus un to izstrādājumus, pārtikas rūpniecības produktus, koksni un tās izstrādājumus, akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumus.

No Čehijas Latvija importē transporta līdzekļus, mašīnas, mehānismus, elektriskās iekārtas, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkciju, pārtikas rūpniecības produktus, plastmasas un izstrādājumus no tām; kaučuku un gumijas izstrādājumus.

Pēc Latvijas Bankas datiem, Čehijas tiešās investīcijas Latvijā veido 4,6 milj. eiro (42.vieta). Galvenokārt investīcijas tika veiktas sabiedriskajos, sociālajos un individuālajos pakalpojumos, tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā. Latvijas tiešās investīcijas Čehijā veidoja 0,8 milj. eiro (28.vieta).

Saskaņā ar “Lursoft” datiem pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā Čehija ierindojas 41.vietā, kopējam investīciju apjomam sasniedzot 3,1 milj. latu. Latvijā darbojas 62 aktīvi uzņēmumi ar Čehijas kapitālu.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļaa