• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Iekšlietu ministre: Par uzturēšanās atļauju pieprasījumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.09.2010., Nr. 139 https://www.vestnesis.lv/ta/id/216060

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

02.09.2010., Nr. 139

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Iekšlietu ministre: Par uzturēšanās atļauju pieprasījumiem

Kopš 1.jūlija, kad stājušies spēkā strīdīgie grozījumi Imigrācijas likumā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi astoņus uzturēšanās atļauju pieprasījumus.

Darījumu raksturs ļauj uzskatīt, ka likuma izmaiņas nedod to ekonomisko labumu valstij, kāds tas sākotnēji bija iecerēts, ieviešot šīs jaunās normas, jo izmaiņas likumā līdz šim lielākoties izmantojuši ārzemnieki, kas jau līdz šim uzturējās Latvijā tikai ar citu pamatojumu.

“Skatoties uzturēšanās atļauju pieprasījumus, ir redzams, ka solītās milzīgās investīcijas Latvijas ekonomikā neieplūst. Piemēram, trijos nekustamā īpašuma iegādes gadījumos dzīvoklis ir pārdots ģimenes lokā, tēvs pārdod dēlam, vīrs – sievai. Līdz ar to valsts finansiāli iegūst tikai valsts nodevas veidā, nevis solīto milzīgo investīciju veidā,” norāda iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Iekšlietu ministre uzskata: “Izskatās, ka ar šiem grozījumiem Imigrācijas likumā mēs vienkārši esam atvieglojuši iespēju iegūt uzturēšanās atļauju tiem ārzemniekiem, kas jau darbojas Latvijā, un viņu ģimenes locekļiem, nevis piesaistām jaunus investorus.”

Piecos no astoņiem uzturēšanās atļauju pieprasījuma gadījumiem ir iegādāts nekustamais īpašums (trīs Jūrmalā; divi Rīgā), divos gadījumos ārvalstnieki ir investējuši vismaz 25 000 uzņēmuma pamatkapitālā, savukārt vienā gadījumā ir ieguldīts 200 000 latu bankas subordinētajā kapitālā.

“Līdzīgi ir arī ar investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā: mēs redzam, ka uzņēmumos investē ārzemnieki, kas līdz tam Latvijā uzturējušies kā šo uzņēmumu valdes locekļi. Tā ir daudz vienkāršāk, nekā visu laiku sekot līdzi, lai uzņēmums būtu radījis noteiktu skaitu darba vietu, maksājis nodokļus, nesis ekonomisko labumu valstij,” papildina L.Mūrniece.

Divos gadījumos jau pieņemts pozitīvs lēmums un izsniegtas uzturēšanās atļaujas. Pārējie dokumenti vēl tiek izskatīti.

Lielākā interese ir no Krievijas pilsoņiem, jo seši iesniedzēji ir Krievijas, viens – Ukrainas un viens – Izraēlas pilsonis.

Viktorija Šembele,
ministres padomniece

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!