Pirms pāris gadiem —1997. gada aprīlī — tika realizēta ilgi lolotā kopdoma: Latgales pilsētu apvienības izveide

Tas tāpēc, lai veicinātu Latgales attīstības padomes darbību, lai sekmētu šim Latvijas novadam izstrādātās Latgales attīstības koncepcijas izpildi. Tagad saskaņā ar deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību paredzami jauni uzdevumi, jo plānots, ka līdz 2000. gadam tiks izstrādāta Latvijas pierobežas reģionu attīstības stratēģija un rīcības programma. Deklarācijā arī teikts, ka tiks turpināta un pabeigta Latgales reģiona attīstības plāna mērķprogrammu izstrādāšana un realizēšana, izveidos Latgales reģiona attīstības aģentūru. No šādiem projektiem nav iespējams norobežoties, gluži otrādi, nepieciešama pašu latgaliešu ieinteresētība un ciešāka sadarbība. Arī uz to orientēta, Latgales pilsētu apvienības līdzšinējā rosība.

Latgales pilsētu vadītāju kārtējai sanāksmei aizvadītās nedēļas nogalē, tāpat kā iepriekšējās reizēs, bija visnotaļ praktiska ievirze. Par pirmajiem darba mēnešiem 7. Saeimā stāstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis, nesen vēl — Rēzeknes mākslas skolas direktors Osvalds Zvejsalnieks. Viņš bilda, ka šīs Saeimas laikā būtu svarīgi, lai lielum lielais vairākums Latvijas iedzīvotāju īpaši apzinātos Latgales specifiskās problēmas, jo tiklab Latgales attīstības padome, kā arī Latgales attīstības koncepcija prasa savu piepildījumu. Teritoriālās reformas kontekstā ir būtiski, lai varētu reāli iztirzāt koncepciju 4+1, jo tā ir vistuvāk Eiropas valstu standartiem gan teritorijas, gan iedzīvotāju kopskaita ziņā. Varētu būt apspriežami arī citi varianti, jo svarīgs ir racionālais kodols: Balvi, piemēram, reģionālā izvietojuma ziņā un arī ekonomiski patlaban ir vairāk saistīti ar Alūksni un Gulbeni, ko reizumis jau tagad dēvē par Ziemeļaustrumlatvijas reģionu. Osvalds Zvejsalnieks, noklausījies debates, pavēstīja, ka Saeimas kuluāros aizvien vairāk argumentu ir priekšlikumam, lai veidotu Latgales apakškomisiju. Jo nebūt nav runa tikai par kādu īpaši atbalstāmu reģionu, bet gan par tām problēmām, kas raksturīgas vienīgi Latgalei ar tās iedzīvotāju sastāvu, izglītības iegūšanas iespējām, nodarbinātības risinājumiem.

Šo domu darba dienas gaitā uzsvēra arī Latgales pilsētu apvienības vadītāju vietnieks, Balvu pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Annuškāns. Viņš atgādināja savu neseno braucienu uz Angliju, kur decembrī iepazinies ar turienes situāciju lauksaimniecībā. Tā, protams, radikāli atšķiras no mūsu spējām un iespējām kaut vai tāpēc, ka vidējās saimniecības platība sasniedz pat 1000 hektāru, tomēr to galvenokārt aprūpē... viena ģimene ar attiecīgu aprīkojumu un nodrošinājumu. Balvēnieti ieinteresējis lauku uzņēmēju centrs Anglijas vidienē, jo mazo un vidējo uzņēmēju darbība arī Latgalē sevišķi aktuāla.

— Stāstīju par mums, par savu rajonu, tomēr izrādījās, ka turienes mērogi prasa kaut ko sev adekvātu. Anglijas uzņēmējus uzreiz ieinteresēja Latgale, Austrumlatvija kā vienots kopums, un šīs sarunas rezultāts ir tāds, ka jau pēc pāris mēnešiem viņu pārstāvi varam gaidīt Balvos. Būtu labi, ja šādā reizē notiktu kārtējā mūsu tikšanās, jo temats ir vairāk nekā interesants.

Savukārt Krāslavas pilsētas domes priekšsēdētājs Arkādijs Petaško dalījās iespaidos par kontaktiem ar Sanktpēterburgas rūpniecības uzņēmumu vadītājiem.

— Mūs interesēja iespējas par pieņemamu samaksu iegādāties turbīnas pilsētas siltumapgādei, jo līdzšinējās sistēmas ir savu laiku nokalpojušas. Kas vēl pirms dažiem gadiem varētu iedomāties, ka nokļūsim uzņēmumā, kuram "stingrs" un attiecīgi slepens numurs, jo produkcija domāta galvenokārt armijas vajadzībām? Bet tagad varam pat lepoties, ka mums būs sava Sanktpēterburgas turbīna, kas konstruēta un uzbūvēta tieši mūsu vajadzībām. Esam varējuši secināt, ka lielās kaimiņvalsts vadībai par baltiešiem ir savs viedoklis, bet mums tuvējo Krievijas apgabalu uzņēmējiem — pavisam cita attieksme. Darījums ir darījums pat tad, ja to saucam par biznesu. Gribētu rosināt savus kolēģus Latgales pilsētu apvienībā drošāk meklēt tiešus kontaktus austrumu virzienā, jo tie, kā rādās, ir efektīvi.

Līvānu pilsētas domes deputāte Veneranda Caune teicās pārstāvam ne tikai vietējo pensionāru kopu, bet arī Latgales pensionāru federāciju. Viņa skāra problēmu, kas būtiska ne tikai līvāniešiem, bet arī tiem, kuri strādājuši vai vēl joprojām strādā Daugavpils, Olaines, Valmieras un citu pilsētu uzņēmumos, kas veido ķīmisko rūpniecību. Kaitīgos darba apstākļos nodarbinātie vīrieši un sievietes, kā liecina statistiķi un apstiprina mediķi, dzīvo 5–10 gadus īsāku mūžu nekā pārējie, tomēr sociālās aprūpes ziņā viņiem nav nekādu priekšrocību. Vai tiešām tas netiks ņemts vērā arī 7. Saeimas darbībā?

Plaša un daudzveidīga bija sanāksmes informatīvā daļa. Par Latgales attīstības padomes veikumu aizvadītā gada nogalē un šī gada sākumā runāja LAP koordinatore Inga Goldberga. Viņa uzvsēra, ka janvāra beigās Ignalinā notikusi Baltkrievijas, Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionu sadarbības padomes sēde. Tajā apstiprināts padomes turpmākās darbības reglaments, nolemts izveidot trīspusējas darba grupas — pārrobežu problēmu, plānošanas, biznesa un infrastruktūras, izglītības, kultūras un sporta. Padomes sēdē par pilntiesīgām loceklēm uzņemta Daugavpils un Visagina (bijusī Smiečka). Tāpat janvāra otrajā pusē Preiļos notikusi Latgales attīstības padomes sēde. Tajā par LAP priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Rēzeknes rajona padomes priekšsēdis Monvīds Švarcs.

Nīderlandes energosistēmu programmas SCORE koordinators Latvijā Ralfs Šuhs norādīja, ka no Latgales reģiona pagaidām saņemti tikai trīs projekti. Tas ir pārāk maz, turklāt Nīderlande jau šopavasar piedāvā 15 enerģētikas speciālistiem triju nedēļu kursus, lai apgūtu visjaunākās iespējas enerģētikas nozarē. Rafs Šuhs arī bilda, ka teju, teju nāks klajā ilgi gaidītā enerģētikas rokasgrāmata. Lai to pamatīgi apgūtu, sākot ar 12. aprīli, Rēzeknē, Daugavpilī un Jēkabpilī paredzēti trīs piecdienu semināri.

Tikšanās programmā bija arī līvāniešiem nozīmīgu ražotņu — akciju sabiedrības "Līvānu stikls" un optisko šķiedru uzņēmuma SIA "Anda — optec" — apmeklējums. To vadītāji Imants Bušs un Daumants Pfafrots Latgales pilsētu pārstāvjus iepazīstināja ne tikai ar ražošanas procesu, bet arī stāstīja par darba produkcijas realizēšanas niansēm.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors