Valsts cilvēktiesību biroja prasības pieteikums Latvijas Republikas Satversmes tiesai

Satversmes tiesā — 1999. gada 3. februārī

Par Ministru kabineta noteikumu Nr.187 atzīšanu par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei, likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumam "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"

Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (Ziņotājs, 1992, Nr.32) 1. panta 2. daļa par vienu no zemes privatizācijas uzdevumiem atzīst zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem.

Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12. pants nosaka:

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par īpašumā bijušo zemi vai tās daļu, ja viņi to vēlas un ja viņi nav saņēmuši zemi dabā vai līdzvērtīgu zemi citā vietā.

Tiesības dzēst zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu — 28 latus par sertifikātu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir:

3) bijušo zemes īpašnieku politiski represētajiem pārdzīvojušajiem laulātajiem un politiski represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi līdz 1992. gada 31. decembrim ir pieprasījuši kompensāciju.

Minētā likuma 14. panta 3. daļa paredz, ka kompensācija izmaksājama naudā vai vērtspapīros Ministru kabineta noteiktajos termiņos un apjomos.

Saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12. un 14. pantu 1997. gada 20. maijā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēmis noteikumus Nr.187 "Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos piešķirtos zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus" (Ziņotājs, 1997, Nr.12).

Noteikumi Nr.187 atkārto likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" jau paredzēto, proti, citu personu vidū paredz tiesības dzēst sertifikātus, saņemot par vienu sertifikātu samaksu — 28 latus arī politiski represētajām personām (sk. noteikumu 3.2.2. — 3.3. punktu).

Noteikumu 4. punkts precizē, ka personām, kuras pretendē uz sertifikātu dzēšanu, saņemot kompensāciju naudā, jāiesniedz pieteikums attiecīgās pašvaldības zemes komisijā.

Savukārt noteikumu 29. punkts nosaka termiņa noilgumu pieteikuma par sertifikātu dzēšanu iesniegšanai — 1997. gada 30. septembri.

1995. gadā pieņemtais likums "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (Ziņotājs, 1995, Nr.10), kas nosaka pamatu personas atzīšanai par politiski represēto, nenosaka galīgo termiņu, kad personu var atzīt par politiski represēto. Līdz ar to arī pašlaik personai var piešķirt politiski represētās personas statusu.

No otras puses, minētā likuma 9. pants nosaka, ka valsts nodrošina politiski represēto personu tiesību atjaunošanu civilo, ekonomisko un sociālo tiesību sfērā atbilstoši likumam. Šis pants neierobežo šo tiesību pastāvēšanu atkarībā no politiski represētās personas statusa piešķiršanas laika.

Papildus 1997. gada 25. februārī ar noteikumiem Nr.80 (Ziņotājs, 1997, Nr.7) Ministru kabinets pieņēmis grozījumus 1996. gada 22. oktobra noteikumos Nr.408 (Ziņotājs, 1997, Nr.1), kas noteica, ka politiski represētās personas apliecības ir derīgas līdz 1997. gada 30. jūnijam (sk. noteikumu 19. punktu). Ar šo noteikumu pieņemšanu sācies politiski represēto personu apliecību apmaiņas process. Tas nozīmē, ka uz kādu laiku tika pārtraukta politiski represētās personas apliecību izsniegšana.

Līdz ar to personas, kuras 1997. gada 30. septembrī nevarēja uzrādīt politiski represētās personas apliecību (t.i., vēl nebija atzītas par politiski represētajām personām, kuru apliecības tajā brīdī tika mainītas vai uz laiku tika atzītas par nederīgām), nevarēja saņemt kompensāciju naudā, dzēšot par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos piešķirtos zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus. Tādējādi nepamatoti tika ierobežotas minēto personu īpašuma tiesības, radot diskrimināciju pēc sociālā statusa.

Saskaņā ar likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 8. panta 1. punktu un Satversmes tiesa likuma 17. panta 2. daļas 8. punktu lūdzam atzīt Ministru kabineta noteikumus Nr.187 kā neatbilstošus Latvijas Republikas Satversmes ("LV" 23. oktobrī, Nr.308/312) 105. pantam un 91. pantam, likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 1. panta 2. daļai un 12. panta 2. daļas 3. punktam un likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 9. pantam.

Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers