Precizēta 09.02.2001., Latvijas Vēstnesis Nr.23 (2410)

Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogramma "Filmu nozare"

Kultūras ministrijas precizēta saskaņā ar MK 2001.gada 16.janvāra sēdes protokollēmumu Nr.3

2. zīmējums

Vidējais kinoapmeklējumu skaits (reizes) uz vienu iedzīvotāju

 

 

 

Dati: LR Centrālā statistikas pārvalde.

Lietuvā skatītāju skaits ir lielāks, jo tur saglabāts valsts atbalstīts izplatīšanas tīkls.

3. zīmējums

Filmu izplatīšanas un publiskās demonstrēšanas uzņēmējdarbības licencēšana

(speciālu atļauju izsniegšana)

 

* Licencēšana tika uzsākta 1993. gada 21. oktobrī

Dati: Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra statistika

Jēdzienā filmu nozare ietverta:

1. filmu producēšana:

• spēles filmu (pilnmetrāžas un īsmetrāžas);

• dokumentālfilmu;

• animācijas filmu (leļļu un zīmētās).

2. filmu izplatīšana un demonstrēšana,

3. filmu saglabāšana,

4. administrēšana.

 

1. Situācijas raksturojums

Filmu nozare ir īpašs industrijas atzars, kura gala produkts ir vienlaicīgi mākslas darbs un prece. Tās pārraudzība prasa uzmanīgu uzņēmējdarbības interešu līdzsvarošanu ar valsts sociālajām, izglītības kultūrpolitiskajām interesēm.

Šajā programmas daļā tiks aplūkoti tie nosacījumi, kas nepieciešami nozares attīstībai, galveno uzmanību pievēršot ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, bet neaizmirstot tās eksistences galamērķi — mākslas darba radīšanu. Nacionālās programmas realizācija iespējama, ja valsts ekonomika lēni, bet noteikti attīstās, ja strauji nemainās lata kurss, ja saglabājas un pastiprinās integrācija Eiropas Savienībā.

 

Ražošana

Autors kinematogrāfā nevar izteikt sevi bez tehniski komplicētas un resursu ietilpīgas infrastruktūras (finanses, kvalificēts darba spēks, paviljoni, tehniskais aprīkojums, menedžments u.c.). Filmu nozare vienlaikus ir māksla un industrija, kuras pastāvēšanai nepieciešams noteikts ražošanas apjoms (Latvijas apstākļos - apmēram sešas spēlfilmas gadā plus dokumentālās un animācijas filmas). Tā kā filmu nozare ir ne tikai uzņēmējdarbības veids peļņas iegūšanai, bet arī līdzeklis noteiktu valsts kultūrpolitisko un sociālo mērķu sasniegšanai, tai nepieciešams valsts atbalsts. Tādu atbalstu tā saņem visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Straujā pāreja uz tirgus attiecībām 90. gadu sākumā sagrāva centralizēto Padomju laika nozares infrastruktūru. Padomju periodā filmu ražošanu finansēja no diviem avotiem — no Vissavienības budžeta spēlfilmas un pilnmetrāžas dokumentālās filmas, no LPSR budžeta — īsmetrāžas dokumentālās filmas, kinožurnālus un animācijas filmas. Atgūstot neatkarību, kaut kādu iemeslu dēļ aizmirsa par Vissavienības komponentu, un visai nozarei nācās dzīvot no līdzekļiem, kas bija paredzēti tikai nelielai produkcijas daļai.

Tā rezultātā samazinājās producēto filmu skaits (skat. 1. zīmējumu)

 

1. zīmējums

Filmu ražošana Latvijā

 

Dati: Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra statistika

Valsts atbalsta nepieciešamību diktē ne tikai vēsture.

Ir citi objektīvi apstākļi, kas specifiski īpaši valstīm ar nelielu iedzīvotāju skaitu un ierobežotu valodas areālu:

• nepieciešamība apliecināt savu nacionālo identitāti starptautiskajā arēnā,

• nepieciešamība ietekmēt filmu ražošanu atbilstoši sabiedrības interesēm,

• neliels skatītāju skaits un pagaidām visai ierobežota iedzīvotāju maksātspēja,

• ārzemju filmu, pārsvarā amerikāņu, konkurence, reizēm negodīga,

• valsts ekonomiskais stāvoklis kopumā.

Nozare pakāpeniski piemērojas ekonomiskajai realitātei. Mainījusies nozares struktūra, tās finansēšanas mehānisms. Valsts subsidē tikai filmu ražošanu. Atbalsta apjoms ir nepietiekams. Citi finansēšanas avoti ir neregulāri un neprognozējami.

Kopš 90. gadu sākuma izveidojies liels skaits privātu filmu studiju. Filmu producēšana ir kļuvusi par privātu uzņēmējdarbību.

Rīgas kinostudija, kas ilgu laiku bija vienīgā ražošanas tehniskā bāze Latvijā, ir zaudējusi savu ekskluzīvo stāvokli kā pakalpojumu sniedzēja. Tā ir ir privatizēta un, neskatoties uz apmēram 30% valsts akciju daļu, pakļauta konkurencei.

Tehnisko pakalpojumu sniegšana ir decentralizēta. Izveidojušies vairāki mazi uzņēmumi, kas piedāvā izīrēšanai filmēšanas, apgaismošanas, skaņu ierakstu, montāžas un citu tehniku. Tomēr šobrīd Latvijā nav iespējams nodrošināt pilnu filmas ražošanas ciklu. Nav laboratorijas, kur attīstīt un kopēt uzņemto filmu materiālu, nav iespēju kvalitatīvi veikt skaņas pārrakstu, kas atbilstu Eiropas standartiem.

Filmēšanas tehnikas bāze ir morāli un fiziski novecojusi. Kopš PSRS sabrukuma nozare nav saņēmusi investīcijas materiālās un tehniskās bāzes atjaunošanai. Šī iemesla dēļ aptuveni 30 – 45 % no filmas (spēlfilmas) budžeta jātērē par pakalpojumiem ārvalstīs — Čehijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Baltkrievijā.

 

Izplatīšana un demonstrēšana

Filmu izplatīšanā nodalīti divi virzieni:

• izplatīšana, piedaloties festivālos un filmu tirgos, ko svešvārdā dēvē promotion un

• izplatīšanu kinoteātros, televīzijā, kasetēs, CD, DVD utt., ko sauc par distribution and exhibition.

Pirms Latvijas neatkarības atgūšanas tikai izņēmuma gadījumos Latvijā uzņemtai filmai bija cerība piedalīties kādā vispāratzītā starptautiskā festivālā — Berlīnē, Kannās, Venēcijā. Tāpēc mūsu meistari ir nepazīstami starptautiskā arēnā. Šis posms ir būtisks arī jaunās paaudzes filmu veidotājiem, jo bez tā nav iespējamas kopprodukcijas — papildus līdzekļu piesaiste filmu ražošanā.

Līdzekļu trūkuma dēļ piedalīšanās starptautiskos festivālos un tirgos ir bijusi relatīvi ierobežota, tomēr tā nesusi vērā ņemamus panākumus.

Līdzīgi kā filmu ražošana, 90. gadu sākumā, sabrūkot PSRS, sabruka arī centralizētā filmu izplatīšanas sistēma. Zuda saites ar Krieviju, kas 50 gadus bija vienīgā Latvijas filmu izplatīšanas telpa. Pasliktinoties ekonomiskai situācijai un samazinoties iedzīvotāju maksātspējai, krasi saruka kinoapmeklējumu skaits. Tikai pēdējos gados tas uzrāda nelielu pieauguma tendenci (2. zīmējums).

Filmu izplatīšanai un publiskai demonstrēšanai kļūstot par privātu uzņēmējdarbību, kuras mērķis ir gūt peļņu, kardināli mainījās šīs darbības juridiskais konteksts. Filma ir materiāls objekts (kopija jebkurā materiālā) un autora intelektuālais īpašums, kas jāaizstāv saskaņā ar Bernes konvenciju un citiem Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem. Blakustiesību aizsardzībai izplatīšanas un demonstrēšanas jomā pie LNKC tika izveidots Filmu reģistrs.

Tas nodrošina kārtību filmu un videokasešu izplatīšanas jomā, it īpaši kasešu pārdošanas un nomas punktos, aizšķērsojot ceļu importēto video filmu pirātismam. Filmas izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas kārtību Latvijā pašreiz nosaka 1995. gada 31. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 312. Saskaņā ar tiem nodarboties ar filmu izplatīšanu un publisku demonstrēšanu atļauts uzņēmējiem, kas šim uzņēmējdarbības veidam saņēmuši LNKC speciālu atļauju (licenci). Arī visas filmas, kas tiek izplatītas vai publiski demonstrētas Latvijā, jāreģistrē LNKC Filmu reģistrā (3. zīmējums).

Tas veicina godīgu konkurenci, sekmē filmu izplatīšanas uzņēmējdarbības attīstību un nodrošina tai labvēlīgu vidi, kā arī atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām.

Lielās izplatīšanas un demonstrēšanas firmas, kā Audiovizuālie Multimēdiji Baltijā , Baltic Cinema , BDG-Latvia u.c. sadarbojas ar ārzemju partneriem un strādā pēc pasaulē atzītiem noteikumiem. Tas nodrošina, ka uz kinoteātru ekrāniem nevar parādīties pirātiska produkcija.

Filmu izplatīšanas tiesību aizsardzības līmenis salīdzinot ar 90. gadu sākumu ir ievērojami cēlies.

Tehnikas progress, jaunu informācijas nesēju parādīšanās prasa papildināt augstāk minētos noteikumus ar jaunām normām, piemēram, aizliegumu neatļauti atkodēt ierakstus, kā arī izgatavot ierīces šādas darbības veikšanai. Nepieciešams uzskaitīt arī uzņēmumus, kas izgatavo videokopijas.

Filmu reģistrs ir vērtīgas statistiskās informācijas avots par tirgus apjomu un produktiem, kas tajā apgrozās. Tam būs ievērojama nozīme, Latvijai iesaistoties ES audiovizuālās jomas atbalsta programmās. Tomēr regulārai datu apstrādei trūkst līdzekļu un speciālistu.

 

Filmu saglabāšana un izpēte

Lielākā daļa Latvijā ražoto filmu glabājas Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvā, kas saskaņā ar 23.11.2000 grozījumiem likumā "Par arhīviem" un 19.12.2000. grozījumiem Ministru kabineta 08.02.2000. noteikumos Nr.49 "Kultūras ministrijas nolikums" no 2001. gada 1. janvāra atrodas LR Kultūras ministrijas pārraudzībā.

Citus ar filmu nozares vēsturi saistītos materiālus glabā Rīgas Kino muzejs.

Pagaidām netiek uzkrāti, apzināti un arhivēti audiovizuālie materiāli, kas uzfilmēti vai ierakstīti videokasetēs un citās elektroniskās vai digitālās formās. Šādu problēmu atrisinātu vienotas Sinematekas izveidošana.

 

Administrēšana

Valsts kultūrpolitiku nozarē realizē un darbību koordinē Latvijas Nacionālais Kinematogrāfijas centrs (LNKC), kuru, ņemot vērā citu valstu pieredzi un pielāgojot Latvijas apstākļiem, iecerēts reorganizēt. Tiks sekmēta dinamiskāka filmu nozares attīstība, racionalizēta valsts piešķirtā finansējuma izmantošana, izstrādātas un realizētas alternatīvas finansēšanas iespējas.

Demokrātisku lēmumu pieņemšanas procedūras radīšanai, nozares stratēģisko jautājumu risināšanai, ievērojot sabiedrisko organizāciju deleģēšanas principus ir izveidota LNKC stratēģiskā padome .

Lai profesionāli izvērtētu konkursā iesniegtos darbus pie LNKC darbojas Ekspertu komisijas . Sastāvu ierosina LNKC Stratēģiskā padome un apstiprina LNKC direktors. Viņu galvenais uzdevums ir no piedāvātajiem projektiem izraudzīties tos, kas varētu būt interesanti skatītājam, kam piemīt festivālu vai ārzemju tirgus potenciāls. Tiek vērtētas katra projekta tehniskās un mākslinieciskās realizācijas iespējas.

Ekspertu padome sastāv no Ekspertu komisiju priekšsēdētājiem. LNKC kopīgi ar Ekspertu padomi seko projektu realizācijas gaitai.

Centrs nodarbojas ar Latvijas filmu popularitātes veicināšanu, sekmējot Latvijas filmu piedalīšanos starptautiskajos festivālos un tirgos, dodot iespēju autoriem meklēt kontaktus starptautiskai sadarbībai.

Viens no svarīgākajiem centra uzdevumiem ir izstrādāt likumdošanas aktu projektus nozares likumdošanas bāzes sakārtošanai atbilstoši starptautiskiem standartiem un palīdzēt nozares integrācijai ES un EP audiovizuālās jomas atbalsta struktūrās.

 

Finansēšana

4. zīmējums

Filmu finansēšanas avoti 2000. gadā

Dati: LR Centrālā statistikas pārvalde.

Šī diagramma parāda valsts finansējuma daļu kopējā līdzekļu apjomā, kas apgrozās nozarē.

 

Valsts finansējuma apjoms ir nenoteikts, atkarīgs no kārtējās valdības labās gribas. Tas neļauj LNKC prognozēt nozares attīstību nacionālā līmenī un katram producentam plānot savas studijas darbu. Tā kā filmu producēšana ir plānveidīga, nepieciešams, lai valsts atbalsts nozarei, liels vai mazs, būtu stabils, ar likumu noteikts, ar ko var rēķināties. Kopš 1998. gada kā papildus līdzekļu avots darbojas Kultūrkapitāla fonds, kas pēc savas būtības ir tikai cita veida valsts finansējums. Valsts finansējuma dinamika redzama 5. zīmējumā.

Nav mehānisma privātā un banku kapitāla ieinteresēšanai piedalīties nozares finansēšanā, kāds radīts daudzās Eiropas Savienības valstīs. Šo sistēmu pamatā ir dažādi likumdošanā iestrādāti nodokļu atvieglojumi, kuru mērķis ir veicināt filmu nozares finansēšanu. To juridiskais mehānisms ir sarežģīts, tomēr šādu sistēmu darbības rezultātā valsts budžetam atvieglojumos zaudētais tiek atgūts ar uzviju ražošanas apjoma palielināšanās rezultātā. Tā, piemēram, Īrija 1996. gadā nodokļu atlaidēs ieguldīja apmēram 1 miljonu īru mārciņu, bet, nozarei attīstoties, tā ienesa valsts budžetā 1,6 miljonu īru mārciņu.

Latvijas filmu finansēšanas mehānisma uzdevums ir nodrošināt filmu ražošanu atbilstoši industrijas potenciālam un īpatnībām, kā arī paaugstināt filmu finansiālo rentabilitāti.

Finansēšanas mehānisma izstrādē plānots:

1. Piešķirot finansējumu konkursa kārtībā, daļu finansējuma nošķirt kulturāli un sabiedriski prioritāriem projektiem.

2. Automātisko subsīdiju mehānisma ieviešana.

3. Finansējuma piesaistīšana no privātā sektora ar nodokļu atlaižu piemērošanu investoriem.

4. Finansējuma piesaistīšana nozarei no līdzekļu apgrozījuma audiovizuālajā industrijā (kinoteātru apmeklējums, procents no televīzijas abonementlicences (tai tiekot ieviestai) maksājuma, apgrozījums audiovizuālās tehnikas un televīzijas reklāmas tirgū u.c.).

5. Piesaistīt papildus līdzekļus:

— līdzdarbojoties dažādās starptautiskās organizācijās un atbalsta programmās,

— no fondiem,

— no pašvaldībām,

— u.c.

Šie mehānismi tiks precīzi izstrādāti un iekļauti Filmu likumā .

Likums regulēs nozares darbību kopumā. Tā uzdevums būs normēt valsts un nozares attiecības:

• Finansēšanas sistēmu (ņemot vērā ieceri izveidot sistēmu, kas līdztekus valsts daļai piesaistītu arī privāto un banku kapitālu, kā arī ārzemju ieguldītājus).

• Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra vietu šajā sistēmā, definēt tā uzdevumus un atbildību, attiecības ar LR Kultūras ministriju, Latvijas Valsts Kinofotofono dokumentu arhīvu, sabiedriskajām organizācijām un profesionālajām asociācijām.

• LNKC Filmu reģistra uzdevumus izplatītāju tiesību aizsardzībā un pirātisma apkarošanā.

• u.c.

Valsts līmenī ilgus gadus nav atrisināts jautājums par filmu mākslas sadarbību ar televīziju. Eiropā televīzija ir galvenais filmu produkcijas patērētājs un līdz ar to ražošanas līdzfinansētājs un nacionālās filmu mākslas pastāvēšanas nodrošinātājs. Parasti TV sabiedrības iegādājas tiesības rādīt filmu, piemēram, piecas reizes divu gadu laikā vēl projekta stadijā.

Liela nozīme Latvijas tēla veidošanā, kā arī ierobežoto tirgus iespēju pārvarēšanā un finansēšanas bāzes paplašināšanā ir starptautiskai sadarbībai. Vistuvākajā laikā nepieciešams rast līdzekļus dalībmaksai Eiropas Padomes kopprodukciju atbalsta fondā EURIMAGES, jo vairāk tāpēc, ka Latvija jau ratificējusi Eiropas konvenciju par kinematogrāfiskajām kopprodukcijām.

Piedalīšanās Eiropas Savienības audiovizuālās jomas atbalsta programmā MEDIA prasa pilnīgu Radio un televīzijas likuma saskaņošanu ar ES direktīvu "Televīzija bez robežām". Saeima ir pieņēmusi grozījumus šajā likumā, kas ļauj uzsākt diskusijas ar ES.

Šī programma paver iespējas apmācībai, projektu sagatavošanai un izplatīšanai, piedaloties vismaz trim partneriem no trim ES dalībvalstīm. Tā atvērta arī ES asociētajām valstīm.

Līdzdalība programmās EURIMAGES un MEDIA ļautu Latvijas pārstāvjiem piedalīties ne tikai pamatprogrammās, bet arī ņemt dalību šo institūciju valdēs, piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Sadarbojoties Baltijas valstu ietvaros, jāveido tādas attiecības ar kaimiņvalstu partnerinstitūcijām, lai tiktu pieņemti analoģiski likumi, kas kavē pirātisma attīstību, jāsaskaņo autortiesību likumi, jāpanāk bezmuitas režīma ieviešana u.tml. Minētie ierosinājumi atbilst Eiropas Savienības prasībām visām šīm valstīm kā iestāšanās priekšnosacījumi.

Filmu nozares finansēšana

Autortiesības

Nepieciešams iestrādāt Autortiesību likumā normu par audiovizuāla darba montāžas galīgo variantu, saskaņā ar kuru producents un autors rakstiski vienojas par darba galīgo variantu. Tas nepieciešams autora ieceres aizsardzībai pret komercijas spiedienu.

Galīgā montāža jeb "final cut" nozīmē, ka producents un autori (režisors un scenārists) rakstiski vienojas, ka šādā veidā darbs ir gatavs un ka turpmāk to nedrīkst vienpusīgi grozīt.

Tas nepieciešams autora ieceres aizsardzībai. Var būt situācijas, kad kāda televīzijas vai izplatīšanas kompānija pieprasa īsinājumus vai dialogu pārveidojumus, vai melnbaltas filmas elektronisku izkrāsošanu, kas producentam komerciāli var būt izdevīgi, bet kardināli sagroza autora ieceri. Tas nevar būt tikai autora - producenta līguma priekšmets, jo producents nekad nevēlēsies savas darbības ierobežošanu, bet autors, gribēdams strādāt, būs spiests parakstīt producenta piedāvāto līgumu.

Nepieciešams iestrādāt normu par nepieciešamību producentam atskaitīties autoram par paveikto filmas izplatīšanā, ieskaitot dokumentālu apstiprinājumu. Šī norma jāiestrādā likumā, lai aizsargātu autora materiālās tiesības.

Lai producents varētu veikt filmas izplatīšanu (parasti ar izplatīšanas firmu starpniecību), autors viņam nodod lielu daļu savu tiesību, kā morālo, tā arī materiālo. Tas būtu vienkārši godīgi, ja producents vismaz reizi gadā atskaitītos autoram par katru darba izplatīšanas veidu (kinozālēs, "zemes" (terrestrial) televīzijā, satelīttelevīzijā, kabeļtelevīzijā, videoierakstos, DVD, CD, Internetā u.tml.) un nepieciešamības gadījumā (ienākumu deklarācijas, nodokļu maksāšanas, pensijas aprēķināšanas u.c.) apstiprinātu to ar dokumentiem.

Neatrisinot iepriekš minētās problēmas, Latvijas filmu nozare, neraugoties uz jaunas, cerīgas paaudzes parādīšanos, veģetēs pusamatieriskā līmenī. Talantīgākie kinematogrāfisti saistīsies ar ārzemju producentiem un zudīs nacionālajai kinematogrāfijai.

 

2. Programmas pamatojums

Darbojoties un attīstoties brīvās tirgus ekonomikas apstākļos Filmu nozarē ir saasinājušās vairākas problēmas. Apakšprogrammas neatliekams uzdevums ir likvidēt vai vismaz ierobežot izveidojušās problēmas un radīt labvēlīgus apstākļus Filmu nozares tālākai attīstībai.

1. Nav pieņemts Filmu likums, kas regulē nozares darbību kopumā. Tā uzdevums ir normēt valsts un nozares attiecības:

• pilnveidot nozares finansēšanas sistēmu, kurā līdztekus valsts daļai piesaistītu arī privāto un banku kapitālu, kā arī ārzemju ieguldītājus;

• noteikt Latvijas Nacionālā Kinematogrāfijas centra vietu šajā sistēmā, definēt tā uzdevumus un atbildību, attiecības ar LR Kultūras ministriju, ar Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, ar sabiedriskajām organizācijām un profesionālajām asociācijām. Noteikt LNKC uzdevumus izplatītāju tiesību aizsardzībā un pirātisma apkarošanā;

• u.c.

2. Valsts līmenī nav sakārtotas attiecības starp Filmu nozari un televīziju, kas veicinātu televīzijas līdzdalību filmu ražošanā.

3. Nozare (kopš PSRS sabrukuma) nav saņēmusi investīcijas materiālās un tehniskās bāzes atjaunošanai. Šī iemesla dēļ aptuveni 30-45% no filmas (spēlfilmas) budžeta jātērē par pakalpojumiem ārvalstīs.

4. Nepietiekami aktīva starptautiskā darbība.

Latvijā ir ierobežots skatītāju skaits un valodas areāls. Tāpēc Filmu nozarei, lai iegūtu plašāku skatītāju loku, pēc iespējas ātrāk jāiesaistās starptautiskās, it īpaši Eiropas filmu nozares atbalsta struktūrās, no kurām galvenās ir Eiropas Padomes kinematogrāfisko kopprodukciju atbalsta fonds EURIMAGES un Eiropas Savienības audiovizuālās nozares atbalsta programma MEDIA.

Jānodrošina Latvijas klātbūtne būtiskākajos Eiropas (Berlīnē, Kannās) filmu festivālos, kā arī reģionālos pasākumos, kā Ziemeļu Filmu dienas Lībekā, kur jau ilgstošas sadarbības rezultātā ir izveidojusies laba vide Latvijas filmām. Šīs klātbūtnes stratēģija var būt atšķirīga. Gados, kad jaunā produkcija ir mazāk veiksmīga, klātbūtne jānodrošina ar tematiskām vai autoru retrospektīvām.

5. Izglītība. Nozarei attīstoties, vajadzīgi gan radošie, gan tehniskie darbinieki.

Profesionālās izglītības jautājumi jārisina Latvijas Kultūras akadēmijai sadarbībā ar LNKC un MEDIA programmu.

Filmu nozare ir nepieciešama nacionālās kultūras sastāvdaļa. Tas ir sabiedrības un valsts interesēs, lai Filmu nozare, kas no mūsdienu kultūras un mākslas jomām potenciāli ir visplašāko auditoriju aptveroša, piedalītos un dotu nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tēla veidošanā un mūsu valsts pazīstamības veicināšanā pasaulē.

 

3. Mērķi

1. Nodrošināt neatņemamas nacionālās kultūras sastāvdaļas — filmu nozares — attīstības nepārtrauktību, uzlabot Latvijas filmu kvalitāti un kāpināt filmu ražošanas apjomus.

2. Uzlabot Latvijas filmu izplatīšanu, lai tās būtu pieejamas iespējami lielākam skatītāju skaitam Latvijā un ārzemēs, piedalīties Latvijas tēla veidošanā un veicināt Latvijas valsts un filmu pazīstamību.

3. Nodrošināt labvēlīgākus apstākļus ražošanas kompānijām (filmu studijām), filmu izplatītājiem un demonstrētājiem, dažādot filmu izrādīšanas repertuāru, īpaši veicinot Eiropas filmu izplatīšanu.

4. Ņemot vērā filmu nozares potenciālu valsts starptautiskā prestiža veidošanā, kāpināt Latvijas filmu konkurētspēju starptautiskā mērogā (investīciju piesaiste, izglītība, atbalsts izplatīšanai, projektu sagatavošana)

5. Bagātināt sabiedrības, īpaši jaunatnes, zināšanas par filmu nozari (kino vēsturi un estētiku, jaunajām tehnoloģijām u.c.) kā izglītības, tā pētnieciskajā jomā.

6. Nodrošināt filmu nozares mantojuma saglabāšanu (filmas un ar tām saistīti materiāli).

7. Reorganizēt Latvijas Nacionālo kinematogrāfijas centru par patstāvīgu un neatkarīgu (no politisko partiju un profesionālo interešu grupām) nozares vadības institūciju, kas formulē un realizē Latvijas valsts kultūrpolitiku filmu nozarē

8. Stimulēt jauno talantu izaugsmi un atbalstīt vēlmi eksperimentēt; uzlabot ar filmu nozari saistīto profesiju apguvi un profesionālās meistarības papildināšanas iespējas.

 

4. Galvenie virzieni

Programmas galvenos virzienus nosaka konstatēto problēmu aktualitāte:

1. Sagatavot izmaiņas likumdošanā un izveidot tādu pārvaldes struktūru, kas veicinātu nozares attīstību.

2. Sadarbībā ar citām atbildīgajām ministrijām izveidot filmu nozares finansēšanas sistēmu, kurā līdztekus valsts finansu atbalstam piedalītos privātais un ārvalstu kapitāls.

3. Sagatavot tādu politisku un saimniecisku lēmumu pieņemšanu starptautiskajā līmenī, kuri veicinātu Latvijas straujāku iekļaušanos reģionālajās un Eiropas sadarbības struktūrās.

4. Profesionālā un vispārējā izglītība.

5. Informācijas tehnoloģijas.

6. Izstrādāt un ieviest sadarbības principus starp valsts, pašvaldību un sabiedriskajām institūcijām.

7. Savstarpēji ieinteresēta sadarbība starp filmu nozari un televīziju.

8. Sadarbībā ar masu mēdijiem popularizēt filmu mākslu.

 

5. Apakšnozares sistēma

Nozares struktūra veido vairākus līmeņus (6.zīmējums). Tās pamats ir neatkarīgie filmu režisori, scenāristi, producenti, kā arī izplatītāji un demonstrētāji .

Kultūras ministrijas pakļautībā esošais Latvijas Nacionālais kinematogrāfijas centrs ir nozares valsts pārraudzības struktūra, kuru, ņemot vērā citu valstu pieredzi un pielāgojot to mūsu apstākļiem, iecerēts pārveidot. Tā mērķis ir nacionālās filmu mākslas attīstība un galvenie uzdevumi: atbalstīt mākslinieciski vērtīgu filmu ražošanu, izplatīšanu un demonstrēšanu, kultūrvēsturiskas nozīmes filmu un materiālu saglabāšana, arodizglītības veicināšana, Latvijas filmu kultūras izplatīšana ārzemēs.

Demokrātisku lēmumu pieņemšanas procedūras radīšanai, nozares stratēģisko jautājumu risināšanai, ievērojot sabiedrisko organizāciju deleģēšanas principus ir izveidota LNKC Stratēģiskā padome .

Lai profesionāli izvērtētu konkursā iesniegtos darbus pie LNKC darbojas Ekspertu komisijas . Sastāvu ierosina LNKC Stratēģiskā padome un apstiprina LNKC direktors. Viņu galvenais uzdevums ir no piedāvātajiem projektiem izraudzīties tos, kas varētu būt interesanti skatītājam, kam piemīt festivālu vai ārzemju tirgus potenciāls. Tiek vērtētas katra projekta tehniskās un mākslinieciskās realizācijas iespējas.

Ekspertu padome sastāv no Ekspertu komisiju priekšsēdētājiem. LNKC kopīgi ar Ekspertu padomi seko projektu realizācijas gaitai.

Latvijā pašreiz pastāv divas valsts atbalsta shēmas — tiešais nozares finansējums no budžeta, ko sadala LNKC un papildus finansējums — Kultūrkapitāla fonds ar saviem atlases kritērijiem un struktūru. Atsevišķiem projektiem izdodas piesaistīt privāto kapitālu. Bez valsts atbalsta filmu nozares finansēšanā piesaistīt privātos un ārvalstu līdzekļus praktiski nav iespējams. Esošā likumdošana neveicina privātā kapitāla līdzdalību filmu ražošanā un tehniskās bāzes modernizācijā.

Projektus sagatavo neatkarīgie filmu režisori, scenāristi, producenti (juridiski – pašnodarbinātas personas), un iesniedz tos LNKC caur neatkarīgajām filmu studijām . Noteikumi paredz, ka projektus iesniedz tikai juridiskās personas. Neatkarīgie profesionāļi var sadarboties arī ar Latvijas un ārzemju filmu un TV studijām .

Projektu realizācijai nepieciešamos tehniskos pakalpojumus sniedz gan Latvijā esošie pakalpojumu sniedzēji, gan arī ārzemēs. Ārzemēs izmantoto pakalpojumu skaitam ir tendence pieaugt, jo tie Latvijā vairs nav pieejami (piemēram, filmu attīstīšana u.c.). Nākotnē iecerēts paplašināt Latvijā pieejamo pakalpojumu loku, realizējot citu valstu pieredzi, piemēram, līdzdalība laboratorijas un skaņu studijas izveidē. Tālākā nākotnē, kopīgi apvienojoties, Baltijas valstīm būtu lietderīgi izveidot vienotu filmu tehnisko pakalpojumu centru .

Shēmā īpaši izdalīta Rīgas kinostudija kā tradicionāli galvenais pakalpojumu sniedzējs, kura nozīme samazinās. Nozares niecīgais finansējums ir novedis pie krasa pakalpojuma loka samazināšanās, tehniskās bāzes novecošanās, kuru nav iespējams atjaunot investīciju trūkuma dēļ (laboratorija slēgta sakarā ar novecojušu tehnoloģiju un nespēju pāriet uz modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu; skaņu cehs — to pašu iemeslu dēļ). Rīgas kinostudijai vajadzētu būt galvenajai vidējā tehniskā personāla apmācības un izaugsmes vietai. Latvijas Kinematogrāfistu savienība — sabiedriska individuālu kinematogrāfistu un viņu profesionālo organizāciju apvienība, kas ar sabiedriskās domas palīdzību rosina un ietekmē valsts kultūrpolitiku nozarē. Darbojas profesionāļu ģildes un asociācijas (režisoru, operatoru, producentu u.c.).

Latvijas kinematogrāfistiem ir izveidojusies sadarbība ar daudzām starptautiskajām organizācijām un programmām - FIPRESCI – Starptautisko Filmu kritiķu federāciju, Starptautisko Producentu asociāciju federāciju, Eiropas Filmu institūtu asociāciju, Eureka Audiovisual, Baltic Media Center, European Documentary Network, Audiovizuālo Observatoriju, "Kinocentr" u.c.

Kvalitāti vērtējošo pasākumu līmenī minēti festivāli, skates un filmu tirgi. Latvijā plašākie ir trīs — nacionālo filmu festivāls "Lielais Kristaps", starptautiskie festivāli — "Arsenāls" un "Baltijas Pērle". Tiek organizētas neatkarīgās filmu skates un simpoziji. Regulāri notiek Eiropas dokumentālā kino simpozijs. Ir iedibināta tradīcija nacionālā filmu festivāla "Lielai Kristaps" ietvaros organizēt kādas citas valsts filmu dienas.

Latvija iespēju robežās piedalās starptautiskajos filmu festivālos, tirgos un skatēs – Berlīnes filmu festivālā un tirgū, Starptautiskajā filmu tirgū Kannās, Roterdamas filmu festivālā un tirgū u.c. Palielinoties filmu skaitam, Latvijas aktivitāte filmu festivālos un tirgos pieaugs.

Sadarbības partneri ir Latvijas Autoru apvienība, Kino muzejs un Kinofotofonodokumentu arhīvs. Jāpiezīmē, ka arhīva darbība balstās uz 1991. gadā pieņemto likumu "Par arhīviem", kurā 1993. gadā izdarīti labojumi. Šie dokumenti ir novecojuši un jāprecizē gan sakarā ar Latvijas pievienošanos Bernes konvencijai, gan arī likuma "Par autortiesībām" sakarā.

Lai filma sasniegtu skatītājus, darbojas neatkarīgie filmu izplatītāji un demonstrētāji gan Latvijā, gan ārzemēs.

Notiek sadarbība ar TV Latvijā un ārzemēs. Nākotnē iecerēta regulāra sadarbība ar Latvijas Valsts radio un televīzijas padomi .

Filmu speciālistus Latvijā sagatavo Kultūras akadēmija . Nākotnē pie LNKC paredzēts izveidot praktiskās apmācības darbnīcu . Ir iespēja apgūt zināšanas ārzemju filmu skolās , šīs iespējas varētu kļūt ievērojami plašākas, pievienojoties ES audiovizuālās jomas atbalsta programmai MEDIA.

Labs piemērs vienotai reģionā saražoto filmu popularizēšanai un pārdošanai ir organizācija "Scandinavian Films". 2000. gada 4. novembrī, Lībekā, Vācijā tika parakstīts līgums starp Latvijas Nacionālo Kinematogrāfijas centru, Igaunijas Knofondu un Lietuvas Kultūras ministriju par sadarbības platformas Baltic Films izveidošanu. Baltic Films izveidots lai radītu kopēju likumīgu ietvaru kinofilmu un videofilmu izplatīšanas veicināšanai un apzinoties, ka kopēji centieni sekmēt Baltijas kino un video produkcijas izplatīšanu nozīmīgākajos tirgos un citos ar kinomākslu saistītos pasākumos var veicināt Baltijas valstu kino ražošanas attīstību, kā arī sekmēt ekonomisko un kultūras apmaiņu starp šīm valstīm.

 

6. Sagaidāmais rezultāts

1. Filmu nozares intelektuālā un tehniskā potenciāla kāpums.

2. Produkcijas apjoma palielināšanās un kvalitātes paaugstināšanās.

3. Starptautiskās sadarbības nostiprināšanās, Latvijas iekļaušanās Eiropas audiovizuālā sfērā.

4. Pozitīva Latvijas tēla veidošana.

5. Jaunu darba vietu radīšana.

6. Mūsdienu pasaulei piederošas valsts un nacionālās pašapziņas kultivēšana.

7. Konkurētspējīgas augsto tehnoloģiju nozaru un ar to saistītās apkalpojošās sfēras izveidošanās, kas piedāvā labas izglītības un darba iespējas.

6.zīmējums

Filmu nozares apakšnozares struktūra

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores  Ausma aldermane,  Dace Bebre