Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vērtējot savus amatierteātrus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.02.1999., Nr. 36/37 (1496/1497) https://vestnesis.lv/ta/id/21613

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vilhelms Mihailovskis: manas 1999. gada 365 dienas

Vēl šajā numurā

09.02.1999., Nr. 36/37 (1496/1497)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vērtējot savus amatierteātrus

Konferencē par tautas mākslu kultūras ministre Karina Pētersone sacīja — latvieši ir radoša tauta. Un tiešām — kur vien ir latvieši, vienmēr ir dziedāts, dejots un spēlēts teātris. Pilsētās, laukos, pat trimdā. Arī pērnā gada slapjajā vasarā un drūmajā rudenī visos novados bijuši jaunieši, vīri un sievas, kas nebēdādami par lietu un tumšajiem vakariem, dažkārt kilometriem tālu briduši uz mēģinājumu kādā skolā vai kultūras namā. Visā Latvijā 1998. gadā tika iestudētas pāri par 100 izrādēm. No tām vietējās komisijas atlasīja 32 un nosūtīja uz rajonu centriem, kur uz finālu Rīgā tika izvirzītas 11 izrādes.

Skate notika šā gada 22. un 23. janvārī Dailes teātrī. Izrādes noskatījās arī viesi no Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Islandes, Ālandu salām, Somijas, Lietuvas un Igaunijas.Visas šīs valstis, tāpat kā Latvija, ir Ziemeļvalstu amatierteātru alianses komitejas locekles, un Rīgā notika komitejas sēde. Tur tika lemts par tālākām attīstības iespējām, pieredzi un materiālo jautājumu racionālu risināšanu.

Tautas teātru skati atklāja Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks un Teātra sektora vadītājs Haralds Ulmanis. Iepriecināja lielais jauniešu skaits gan teātru kolektīvos, gan skatītāju vidū. Pārsteidza daudzu kolektīvu pievēršanās filozofiski nopietniem jautājumiem pasaulslavenu autoru lugās. Žana Anuija "Antigoni" iestudējuši divi Tautas teātri — Aizkrauklē režisora Jura Kalvišķa, Balvos — Vairas Resnes vadībā.

Balvos, tāpat kā daudzviet, tieši tautas teātris ir visas kultūras dzīves centrs. Ar katru gadu kolektīvs audzis lielāks (vairāk nekā 100 dalībnieku). Jaunieši un bērni aktieru mākslas zinības apgūst divās studijās. Pamatkodolu veido inteliģence — vietējās slimnīcas ārsti un māsiņas, kultūras darbinieki un skolotāji. Vairas Resnes nolūks ir mudināt jaunatni domāt un spriest un pieaugušos iesaistīt kopīgā darbā, lai celtu dzīves kvalitāti.

Apsveicama ir amatieru teātru pievēršanās skatuves kustībai. Valkas teātrī režisors Aivars Ikšelis jau agrāk rādīja labu paraugu uzvedumā par Edītes Pjafas dzīvi. Ar Ata Skalberga stāsta "Šaubu akmens" dramatizējumu valcēnieši viesojušies Bulgārijā, ar Velgas Kriles dzejas montāžu "Vai jūs šaubāties, mazticīgie?" piedalījušies Vācijas Baznīcas teātra dienās Hannoveres Domā un viesojušies arī Francijā, bet ar Priedes "Udmurtijas vijolīti" — Austrālijā, Sidnejā.

Šājā skatē Valkas teātris parādīja Velgas Kriles dzejas iestudējumu "Kains" izsakot saturu un pārdzīvojumus kustību un žestu izpausmēs apvienojumā ar runāto vārdu.

Jau 40 gadus veiksmīgi darbojas Valmieras Viestura vidusskolas Tautas teātris "Sprīdītis", kura izveidotājs un vadītājs ir skolotājs, režisors un mākslinieks Zigurds Ķesteris.

Skolēnu teātris veic nenovērtējamu darbu bērnu ētiskā un estētiskajā audzināšanā. Te nenotiek tikai izrādes un lomu iestudēšana. Teātra klasē māca visu, kas saistīts ar skatuvi — uzbūvi, rekvizītu un dekorāciju izgatavošanu un maiņu, apgaismošanas un skaņu iekārtu pārvaldīšanu, frizierdarba pamatus, pat parūku veidošanu un kārtībā uzturēšanu, kostīmu šūšanu.

Zigurds Ķesteris izaudzinājis daudzus pazīstamus kultūras darbiniekus un māksliniekus. Minēsim kaut vai divus — TV iecienīto dažādu raidījumu vadītāju Baibu Sipenieci un režisora paša dēlu, Dailes teātra aktieri Ģirtu Ķesteri, kas pirmos soļus uz skatuves spēris.

Skatē "Sprīdītis" piedalījās ar tīru kustību izrādi — "Fantāzijas par..." — tā ir it kā vienas nakts sapņa dažādas epizodes, kas rūpīgā un precīzā kustību režisores Lijas Jērcumas izkārtojumā liek priecāties par to, ko trīsdesmit skolēni no 9 līdz 17 gadu vecumam uz skatuves mums piedāvā. Bērnu atdevības pilnais sniegums guvis lielu atzinību arī viesizrādēs Vācijā un Dānijā, kur šāda veida skolēnu darbu redzējuši pirmo reizi.

Jau žanra ziņā ar citiem teātriem nesalīdzināma ir "Rīgas pantomīma." Roberta Ligera — teātra vadītāja, pedagoga un režisora spožie iestudējumi sen zināmi visā Latvijā un aiz mūsu zemes robežām. Ligera skolnieki Tenisons un Rūtentāls izauguši par ievērojamiem šī žanra meistariem. Triju pēdējo gadu laikā Ligers izveidojis jaunu mākslinieku ansambli, kas skatē piedalās ar izrādi "Tas esi tu pats." Mīmu izteiksmība, kustību precizitāte un nepārprotamā savstarpējo attiecību skaidrība ļauj uztvert pēc Sent–Ekziperī filozofiskām atziņām veidoto sižetu.

Rēzeknes Tautas teātri, Māras Zaļaiskalns vadībā nākamgad svinēs 40 gadu darba jubileju. Uzkrājies plašs un daudzveidīgs repertuārs. Teātris vienmēr ietekmējis Rēzeknes kultūras dzīvi. Katra jauna pirmizrāde ir notikums, kas apvieno Rēzeknes augstskolas un kultūras iestāžu darbiniekus, studentus, skolēnus un ikvienu, kas saprot latviski. Zālē skatītāju netrūkst. Rīgā rēzeknieši parādīja jauniestudējumu — Tenesija Viljamsa lugu "Samīdīto petūniju lieta."

Jelgavas Jaunais teātris starp daudziem pilsētas amatieru un skolu teātriem iekarojis vadošo vietu. Tas viesojies arī Norvēģijā un Somijā, tas Rīgā rādīja Stefana Cveiga stāsta "Sirds nepacietība" iestudējumu. Visiem tēlotājiem jūtama sistemātiska, labi apgūta aktieru meistarības skola. Ar psiholoģiski dziļu pārdzīvojumu atklāsmi sevi pierādīja viss ansamblis.

Jaunais režisors Imants Jaunzems savulaik popularitāti iemantoja ar Ventspils teātrī iestudēto Junesko lugu "Krēsli", ko Rīgā atzina par 1996. gada labāko izrādi. Pēc tam teātris ar šo izrādi pārstāvēja Latviju starptautiskos festivālos Igaunijā, Lietuvā un arī Korejā. Režisoru slavēja par prasmi strādāt ar aktieriem un skaidri atklāt dramaturģisko ieceri. Savu drošo roku un spēju atklāt garīgās pasaules norises Imants Jaunzems pierādīja arī darbā ar profesionāliem aktieriem Liepājas teātrī "Bovarī kundzes" iestudējumā.

Šajā skatē tika vērtēti divi Imanta Jaunzema iestudējumi: Augusta Strindberga drūmā kamerspēle par cilvēku cietsirdību un egoismu "Pelikāns" Jūrmalas teātrī–studijā un Laura Gundara oriģināllugas "Burvju aploks" uzvedums Ventspils teātrī.

Žūrija par 1998. gada labāko izrādi atzina Laura Gundara lugas "Burvju aploks" iestudējumu.

Visi režisori, kas piedalījās skatē, saņēma ieejas karti Latvijas teātros 1999. gadam.

Pēc skates notika Tautas teātru režisoru, radošo darbinieku un skatītāju pārrunas. Tās izvērtās neparasti aktīvas un dedzīgas. Visvairāk šķēpu tika lauzts par Laura Gundara lugas literāro materiālu. Par režisora darbu izteicās, ka Jaunzems pratis atbrīvot aktierus.

Ineta Kalniņa, Andris Lasmanis un Uldis Grieze spēja ar tādu ticamību un artistiskumu parādīt cilvēka necienīgās, dzīvnieciskās norises, ka to varēja apbrīnot. Režisors ar visminimālākajiem līdzekļiem — vienu galdu un pāris krēsliem — prasmīgi izkārtoja daudzveidīgas situācijas un mizanscēnas.

Ar šo izrādi teātris bijis viesizrādēs Anglijā, kur Imanta Jaunzema meistarība guvusi milzu atzinību. Arī Rīgas skatē ārzemju žūrijas komisijas locekļu vērtējums bijis ļoti pozitīvs. Tomēr daudzie skatītāji, arī Pauls Putniņš, izteica neizpratni, kāpēc režisors izvēlējies šādu lugu? Uz ko gribējis aicināt?

Somijas teātru asociācijas prezidente Mērja Lākosvirta, ar kuru man bija saruna, izteicās, ka šo izrādi nedrīkstētu rādīt vienu pašu. Pēc tās jāparāda vēl kāda — ar pozitīvāku ievirzi. Jo teātra sūtība ir apliecināt labo, dot cerību nākotnei.

Nora Vētra Muižniece

— "Latvijas Vēstnesim"

TE3.JPG (16368 BYTES)
Valmieras skolēnu teātris "Sprīdītis" izrādē "Fantāzijas par..."

TE1.JPG (17730 BYTES)
Skates uzvarētāji — Ventspils teātris Laura Gundara lugā "Burvju aploks"

TE2.JPG (14441 BYTES)
Rēzeknes tautas teātra aktieri Tenesija Viljamsa lugā "Samīdīto petūniju lieta"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!