Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 31.augustā

IeM: Par grozījumiem Apsardzes darbības likumā

31.augustā Ministru kabinetā atbalstīti grozījumi Apsardzes darbības likumā, paredzot, ka turpmāk speciālās atļaujas (licences) apsardzes darbības veikšanai izsniegs Valsts policija.

Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma prasībām apsardzes sertifikātu ir tiesīga saņemt persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un nokārtojusi apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu.

Likumprojektā paredzēts papildu ierobežojums apsardzes sertifikātu saņemt personām, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, personām, kurām diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai psihiski traucējumi, kā arī personām, kuras sodītas par attiecīgiem administratīvajiem pārkāpumiem un sauktas pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem. Lai mazinātu iespēju apsardzes komersantiem, veicot apsardzes darbību, pakalpojumu sniegšanā iesaistīt apsardzes darbiniekus bez rakstveida darba līguma, likumprojekts paredz noteikt pienākumu apsardzes komersantiem, noslēdzot līgumu ar apsardzes darbinieku, izsniegt viņam nodarbinātā apliecību, kurā norāda nodarbinātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, darba līguma vai uzņēmuma līguma noslēgšanas datumu un numuru, apsardzes komersanta nosaukumu un zīmogu, kā arī nodarbinātā fotogrāfiju. Papildus ir noteikts apsardzes darbinieka pienākums nēsāt nodarbinātā apliecību un pēc pieprasījuma uzrādīt to kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem.

Grozījumi Apsardzes darbības likumā stāsies spēkā pēc apstiprināšanas Saeimā.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Rīgas pilsētas 3.ģimnāzijai un Āgenskalna ģimnāzijai

Rīgas pilsētas 3.ģimnāzijai un Āgenskalna ģimnāzijai turpmāk būs valsts ģimnāzijas statuss – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie Ministru kabineta rīkojuma projekti, kas 31.augustā apstiprināti valdībā.

Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst vairākiem kritērijiem: jāīsteno vispārējās vidējās izglītības programmas ne mazāk kā trīs virzienos, skolēnu skaitam 10.–12.klasē jābūt ne mazākam par 350 republikas pilsētā, iepriekšējos divos mācību gados ne mazāk kā 75 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nevar būt zemāks par C līmeni un izglītības iestādei arī jāveic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas.

Rīgas pilsētas 3.ģimnāzija īsteno septiņas vispārējās vidējās izglītības programmas: vispārizglītojošā virziena; matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena un profesionāli orientēta virziena izglītības programmas, kā arī vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmas.

10. līdz 12.klasē ģimnāzijā mācās 449 skolēni, skolā kopā 7.–12.klasē mācās 822 skolēni. 2007./2008.mācību gadā 92,7 procentiem skolēnu, bet 2008./2009.mācību gadā – 89,7 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos ģimnāzijā nav bijis zemāks par C līmeni.

Rīgas pilsētas 3.ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Ģimnāzija ir iesaistījusies jauno vispārējās vidējās izglītības dabaszinātņu mācību priekšmetu standartu izstrādē, vairāki ģimnāzijas pedagogi ir Latvijas Universitātes sertificēti mentori angļu valodā un kultūras vēsturē, pedagoģijas studenti ģimnāzijā veic pedagoģisko praksi. Trīs skolotāji studē doktorantūrā.

Āgenskalna ģimnāzija īsteno četras vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena un matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmas, kā arī trīs pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmas ar padziļinātu vācu valodas un matemātikas apguvi.

10. līdz 12.klasē ģimnāzijā mācās 380 skolēnu, skolā kopā 7.–12.klasē mācās 645 skolēni. 2007./2008.mācību gadā 84,9 procentiem skolēnu, bet 2008./2009.mācību gadā – 83,1 procentam skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos ģimnāzijā nav bijis zemāks par C līmeni.

Āgenskalna ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Ģimnāzija no 1962.gada ir skola ar padziļinātu vācu valodas apguvi, līdz ar to ir izveidojusies par vācu valodas mācīšanas metodisko centru visiem Latvijas skolu vācu valodas pedagogiem. Ģimnāzijas pedagogi aktīvi iesaistās Rīgas vispārizglītojošo skolu metodisko apvienību darbā.

Šobrīd Latvijā darbojas 22 valsts ģimnāzijas, to darbība ir nozīmīga, lai nodrošinātu spējīgāko skolēnu potenciāla attīstību visos Latvijas reģionos un lai kopumā paaugstinātu Latvijas skolēnu zināšanu kvalitāti. Tā kā valsts ģimnāzijas veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagoga tālākizglītības centra funkcijas, tām ir nozīmīga loma valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

LM: Par izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumā

Lai saskaņotu ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām saistīto noteikumu normas ar šogad Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, valdība 31.augustā apstiprināja izmaiņas “Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2010.gadā”.

Izmaiņas stājas spēkā 2010.gada 1.septembrī.

Saskaņā ar grozījumiem ir noteikta brīvprātīgā iemaksu likme 33,09% apmērā no brīvprātīgo iemaksu objekta tiem mikrouzņēmumu nodokli maksājošā uzņēmuma darbiniekiem, kuri visiem sociālās apdrošināšanas veidiem pievienojušies brīvprātīgi. No minētās likmes tiek novirzīts:

• pensiju apdrošināšanai – 21,66%;

• sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam – 3,81%;

• darba negadījumu apdrošināšanai – 0,29%;

• invaliditātes apdrošināšanai – 3,18%;

• maternitātes un slimības apdrošināšanai – 2,47%;

• vecāku apdrošināšanai – 1,68%.

Tiem mikrouzņēmumu darbiniekiem, kuri sasnieguši pensionēšanās vecumu, likme ir 25,94% no brīvprātīgo iemaksu objekta. No minētās likmes tiek novirzīts:

• pensiju apdrošināšanai – 21,66%;

• darba negadījumu apdrošināšanai – 0,29%;

• maternitātes un slimības apdrošināšanai – 2,31%;

• vecāku apdrošināšanai – 1,68%.

Ja mikrouzņēmumu darbinieks ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs, brīvprātīgo iemaksu likme ir 28,41% no brīvprātīgo iemaksu objekta. No minētās likmes tiek novirzīts:

• pensiju apdrošināšanai – 21,66%;

• darba negadījumu apdrošināšanai – 0,29%;

• invaliditātes apdrošināšanai – 2,47%;

• maternitātes un slimības apdrošināšanai – 2,31%;

• vecāku apdrošināšanai – 1,68%.

Vienlaikus noteikumi nosaka obligāto iemaksu likmi tiem darbiniekiem, kuri ir notiesāti un strādā soda izciešanas laikā. Šādā gadījumā obligāto iemaksu likme ir 28,65% no obligāto iemaksu objekta. No tās 20,86% maksā darba devējs un 7,79% – darba ņēmējs. No minētās likmes tiek novirzīts:

• pensiju apdrošināšanai – 21,66%;

• sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam – 3,81%;

• invaliditātes apdrošināšanai – 3,18%.

Ja darbinieks ir sasniedzis pensionēšanās vecumu un strādā brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, obligāto iemaksu likme ir 21,66% no obligāto iemaksu objekta. No tās attiecīgi 15,77% maksā darba devējs un 5,89% – darba ņēmējs.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par reklāmas izvietošanas saskaņošanu uzņēmējiem ar pašvaldībām

Ministru kabinets (MK) 31.augustā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus Reklāmas likumā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe, valdību iepazīstinot ar veiktajiem grozījumiem tiesiskajā regulējumā, akcentēja, ka likuma grozījumi nepieciešami, lai ieviestu vienas pieturas aģentūras principu, nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus.

RAPLM, izvērtējot reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanu ar pašvaldību, piemēram, reklāmas objektu, izkārtņu, mobilās un tīkla reklāmas, secināja, ka pakalpojuma sniegšanas process nav precīzi atrunāts tiesiskajā regulējumā.

Likums par pašvaldībām gan nosaka, ka katrai pašvaldībai jāizdod saistošie noteikumi par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās. Arī reklāmas likums pašvaldībām nosaka tiesības izdot saistošos noteikumus par reklāmas izplatīšanu publiskās vietās attiecīgajā administratīvajā teritorijā, arī nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.

Tāpat, izvērtējot tiesisko regulējumu pašvaldībās, ministrija secināja, ka katrā no tām reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanas process atšķiras.

Piemēram, atšķirīgs ir iesniedzamo dokumentu skaits, procedūras, kas jāveic uzņēmējam pakalpojuma saņemšanai, atšķirīgi termiņi, kādos pakalpojums tiek sniegts. Tāpat tiem uzņēmējiem, kuri vēlas izvietot savu reklāmu vairākās pašvaldībās, ir jātērē laiks un finanses, lai apzinātu un izpildītu pašvaldību atšķirīgās prasības. Nepilnības rada arī reklāmas veidu terminu skaidrojumu trūkums.

Veiktie grozījumi likumā paredz dot MK tiesības noteikt reklāmas izplatīšanas kārtību publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu, lai radītu Latvijā visās pašvaldībās uzņēmējiem vienādas prasības reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanai, kā arī samazinātu pašvaldību radīto administratīvo slogu šā pakalpojuma saņemšanā.

Pamatojoties uz veiktajiem grozījumiem likumā, RAPLM izstrādās noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā uzņēmējam ar pašvaldību saskaņojama reklāmas, reklāmas objekta, mobilās reklāmas un tīkla reklāmas izvietošana publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu, ekspluatācija un grafiskā dizaina nomaiņa.

Likuma grozījumu izstrādē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ņēma vērā uzņēmēju līdz šim gūto pieredzi reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanā ar pašvaldību.

Aptaujas rezultātā tika noskaidrots, ka katrs trešais uzņēmums ir veicis reklāmas vai izkārtnes projekta saskaņošanu ne tikai Rīgā, bet arī citās pašvaldībās, tādējādi reprezentējot uzņēmumu viedokli par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu tādās pašvaldībās kā Daugavpils pilsēta, Ventspils pilsēta, Jēkabpils pilsēta, Liepājas pilsēta, Cēsu novads, Saulkrastu novads.

Saskaņā ar ministrijas veiktās aptaujas rezultātiem 80 procenti no aptaujātajiem uzņēmumiem atbalstīja nepieciešamību noteikt vienotu kārtību valsts līmenī reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanai.

Grozījumi Reklāmas likumā vēl jāizskata Saeimā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par vienotu 112 platformas ieviešanu

31.augustā valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) ierosinājumu 112 ārkārtas situāciju dienestu arī turpmāk attīstīt uz esošās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta bāzes.

Tas nozīmē, ka 112 ārkārtas situāciju dienests turpinās pildīt starpnieka lomu, nodrošinot informācijas apkopošanu un nodošanu starp zvanītāju un operatīvajiem dienestiem. Savukārt lēmumu par to, kādi tieši resursi tiks iesaistīti palīdzības sniegšanā, pieņems katrs operatīvais dienests.

Apstiprinātais variants Nr.1 iekļauts SM izstrādātajā koncepcijā “Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide 112 un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību”.

SM būs atbildīga par vienotās izsaucēja atrašanās vietas noteikšanas sistēmas ieviešanu un attīstīšanu, kā arī pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošinās sistēmas uzturēšanas izdevumus.

112 ārkārtas situāciju dienesta infrastruktūras uzlabošanai SM būs pieejams līdz 5,1 miljonam latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, kuri tiks izmantoti vienotās zvanītāja atrašanās vietas noteikšanas sistēmas ieviešanā un attīstībā, lai nodrošinātu iespējami precīzu zvanītāju datu nodošanu operatīvajiem dienestiem, kas savukārt dos iespēju laikus sniegt palīdzību.

Savukārt par reģionālo zvanu centru modernizāciju, infrastruktūras uzlabošanu, nepieciešamās jaunās infrastruktūras izveidošanu un Ārkārtas situāciju dienesta informācijas sistēmas izveidi atbildīga būs Iekšlietu ministrija (IeM). Šim mērķim IeM būs pieejami līdz 2,6 miljoniem latu ES fondu finansējuma.

Līdz šā gada 30.oktobrim SM un IeM valdības vērtējumam jāiesniedz Ministru kabineta noteikuma projekts par kārtību, kādā tiks īstenota Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.4.1.apakšaktivitāte “Valsts nozīmes elektronisko sakaru tīklu izveide, attīstība un pilnveidošana”.

No 112 ārkārtas situāciju dienesta ir atkarīga izsaukuma problēmas apzināšana, tās nodošana atbildīgajiem dienestiem, kā arī palīdzības sniegšanas savlaicīgums un kvalitāte. Līdz ar to 112 vienotā platforma ir jāattīsta, lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam vienādas iespējas pieteikt ārkārtas situāciju, izmantojot numuru 112, kā arī lai garantētu, ka pieteiktais gadījums tiks nodots kompetentajiem dienestiem problēmas risināšanai un cietušajiem laikus tiks sniegta nepieciešamā palīdzība.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizācijas koncepciju

31.augustā Ministru kabinets pieņēma koncepciju Civillikuma lietu tiesību daļas modernizācijai.

Koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu spēkā esošās Civillikuma lietu tiesību daļas normas, nepieciešamības gadījumā piedāvājot risinājumus, kā novērst nepilnības spēkā esošajā lietu tiesību normatīvajā regulējumā. Tāpat koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu iespēju Civillikumu papildināt ar jauniem tiesību institūtiem. Koncepcija piedāvā Civillikuma lietu tiesību daļas analīzi, atspoguļojot konstatētās nepilnības, kas saistītas ar tās piemērošanu praksē, kā arī atbilstošus risinājumus.

Kā teikts koncepcijā, pašlaik spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā nav konkretizēts zemesgrāmatu publiskās ticamības jēdziens, nav ietverts nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja jēdziens, skaidri labticīgas iegūšanas priekšnoteikumi un tiesiskās sekas, proti, labticīga ieguvēja aizsardzība pret atsavinātāju un likumisko īpašnieku u.c. Līdz ar to praksē rodas gadījumi, kad attiecīgā persona, kas paļāvusies uz zemesgrāmatā ietverto informāciju un iegādājusies īpašumu no personas, kura savas īpašuma tiesības ir ieguvusi prettiesīgi, netiek aizsargāta. Turklāt pašlaik nav paredzēta vienota ķīlas veidu klasifikācija un ķīlas pirmtiesību realizēšanas secība kopumā, kā rezultātā netiek nodrošināta ķīlas tiesību pareiza funkcionēšana.

Civillikums pašlaik nosaka izņēmuma gadījumus, kad ēka uzskatāma par patstāvīgu īpašuma tiesību objektu, tādējādi radot dalīto īpašumu. Atbilstoši regulējumam dalītais īpašums var rasties piespiedu kārtā vai arī brīvprātīgi. Savukārt brīvprātīgi dalītais īpašums rodas gadījumos, kad starp attiecīgajām personām tiek noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru zemesgabala īpašnieks nodod lietošanā citai personai sev piederošo zemesgabalu, vienlaikus dodot tiesības apbūvēt zemesgabalu. Tomēr ne vienmēr noslēgtais zemes nomas līgums paredz turpmāko rīcību ar uz zemesgabala uzcelto ēku pēc zemes nomas līguma izbeigšanās, kā rezultātā dalītais īpašums izbeigts netiek.

Lai novērstu šīs problēmas, tiek piedāvāts veikt grozījumus Civillikuma lietu tiesību daļā un likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību, lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”, atrisinot koncepcijā minētās problēmas saistībā ar lietu tiesību labticīgu iegūšanu, rokas ķīlu, pirmtiesību ķīlas realizēšanā, ķīlas labprātīgu pārdošanu izsolē, kā arī ar turpmāka dalītā īpašuma rašanās izbeigšanu.

Plānots, ka TM izveidos darba grupu, lai izstrādātu ar koncepcijas īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus.

Koncepciju izstrādājusi TM vadītā darba grupa, kurā tika aicināti piedalīties Augstākās tiesas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Tiesu administrācijas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesību katedras, Valsts zemes dienesta pārstāvji.

Tāpat darba grupā piedalījās zvērināts advokāts E.Kalniņš un zvērināts advokāts prof. J.Rozenfelds, kuri Tieslietu ministrijas uzdevumā 2008.gadā veica pētījumus par Civillikuma Lietu tiesību daļā ietvertā tiesiskā regulējuma modernizācijas nepieciešamību.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments

VesM: Par sadarbību neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā Latvijas un Igaunijas pierobežā

31.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts noteikumu projekts par Latvijas Republikas Veselības ministrijas, Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministrijas un Igaunijas Republikas Iekšlietu ministrijas vienošanos par savstarpējo palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pierobežas teritorijā.

Vienošanās nosaka, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma gadījumā vienas valsts dispečerdienests varēs lūgt kaimiņvalsts dienestu nosūtīt tās brigādi uz izsaukumu, ja tā galamērķi spēs sasniegt ātrāk. Paredzams, ka valstu atbildīgo dienestu sadarbības rezultātā pierobežas iedzīvotāji saņems ātrāku un efektīvāku neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas situācijās.

Veselības ministrs Didzis Gavars uzskata: “Rajonu administratīvo robežu nojaukšana veselības aprūpē un princips, kad pie pacienta brauc tuvākā brigāde, ir ieguvums ikvienam iedzīvotājam, jo sniedz garantiju, ka nepieciešamā palīdzība tiks saņemta iespējami ātrā laikā un visaugstākajā kvalitātē. Jau šobrīd ir paveikts ievērojams darbs, atverot jaunus neatliekamās medicīniskās palīdzības punktus un pietuvinot brigādes attālākām apdzīvotām vietām. Starpvalstu sadarbības līguma parakstīšana ar Igauniju ir tiešs līdzšinējās prakses turpinājums. Latvijas un Igaunijas pierobežas iedzīvotāji varēs būt droši, ka veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā medicīnisko palīdzību saņems ātrāk nekā iepriekš.”

Paredzēts, ka līgumu ar Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministriju un Igaunijas Republikas Iekšlietu ministriju veselības ministrs Didzis Gavars parakstīs 24.septembrī Valgā.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

ZM: Par zivsaimniecības uzņēmumu dalību starptautiskajās izstādēs

Valdība 31.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 13.oktobra noteikumos Nr.846 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai pasākumam “Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas””.

Lai nodrošinātu zivsaimniecības uzņēmumu piedalīšanos izstādēs kopstendos un veicinātu to produkcijas noieta tirgu paplašināšanos, izmaiņas noteikumos paredz palielināt plānošanas periodā vienam atbalsta pretendentam pieejamo atbalsta apmēru līdz 900 000 latu līdzšinējo 400 000 latu vietā. Palielinot attiecināmo izmaksu kopējo summu, tiek atbalstīts un veicināts zivsaimniecības uzņēmumu produkcijas eksports.

Par Latvijas zivsaimniecības uzņēmumu konkurētspēju eksporta tirgos liecina fakts, ka 2009.gadā produkcija 87,6 miljonu latu apmērā tika eksportēta uz 52 valstīm.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz samazināt administratīvo slogu zivsaimniecības uzņēmumiem (biedrībām), nosakot, ka turpmāk atbalsta pretendentam Lauku atbalsta dienestā (LAD) nebūs jāiesniedz biedrības reģistrācijas apliecība un biedru saraksts. Informācija LAD tiks nodrošināta saskaņā ar MK 2010.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.357 “Kārtība, kādā iestādes sadarbojoties sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu” prasībām.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa