Pagaidām tas dzīvo gleznotājas Jeļenas Antimonovas uzburtajā akvareļu ciklā, kas kuplina leļļu izstādi Pulvertornī, Latvijas Kara muzejā. Te ir "Paijas ideju darbnīcas" saimnieces Ināras Liepas auduma lelles, dizaineru Tamāras Čudnovskas un Elvīras Kuzņecovas darinātās vēsturiskās un dekoratīvās lelles un rotaļlietas un daļa no drēbniekmeistara un leļļu eksperta Jurija Švāna personīgās kolekcijas. Kā labs aroda pratējs Jurijs pirms gadiem desmit pēc Eiropas muzeju un kolekcionāru pasūtījuma sācis izgatavot atbilstošus apģērbus vēsturiskām lellēm, līdz pats kļuvis par aizrautīgu kolekcionāru un XIX gadsimta leļļu ekspertu. Daudzas viņa lelles ir ar savu kolekcijas numuriņu, dažas tikušas arī filmētas.
Bet Ināras Liepas darinātā Žagaru Oma gluži patstāvīgi devusies uz tradicionālo starptautisko konkursu, ko ik gadus rīko slavenais Bavārijas leļļu centrs. Eksponāti tam tiek izraudzīti no piesūtītajiem diapozitīviem. Labsirdīgā vecmāmiņa, kam žagari domāti ne pēršanai, bet — kur putniņiem uzlaisties, izpelnījusies žūrijas locekļu ievērību. Viņi paši ieradušies Rīgā, iepakojuši Omi ar visiem žagariem lielā kastē un aizveduši uz Vāciju un pēc tam atgādājuši mājās. Tas bijis pirmais eksponāts no Baltijas valstīm.
Kā allaž leļļu izstādēs, bērnu te netrūkst. Bet ekspozīcijas autori cer ieinteresēt arī pieaugušos, kuru varā ir īsta leļļu nama atvēršana Vecrīgā. Runa ir par māju Aldaru ielā 10, kur varētu ierīkot Bērnu kultūras centru ar leļļu muzeju. Ināra Liepa rāda maketu, kāds varētu izskatīties šis nams, ja Valsts nekustamā īpašuma aģentūra pildīs savu apņēmību un tiešām parūpēsies par tā atjaunošanu. Pirmajā stāvā — ģimenes kafejnīca un rotaļlietu salons "Paija", otrajā — leļļu muzejs, trešajā — mākslas galerija, ceturtajā — UNICEF nacionālās komitejas birojs un ar Bērnu kultūras centru kopīgs informācijas centrs, piektajā — Latvijas Bērnu kultūras atbalsta fonds ar bibliotēku un kursu bāzi un sestajā stāvā — marionešu teātris.
Ināra Liepa ir pārliecināta, ka arī šī košā un labi apmeklētā izstāde var tuvināt šo ieceru piepildīšanos. Eksponēta taču tikai niecīga daļa no tām bagātībām, ko glabā leļļu mākslinieki un kolekcionāri. Ja vien būs telpas, Latvija varēs lepoties ar savu leļļu muzeju, kādi jau ir (un ne viens vien!) daudzās Eiropas valstīs. Ināra Liepa uzskata, ka tā būtu laba dāvana bērniem un pievilcīgs kultūras tūrisma objekts, turklāt pavērtu šīs nozares attīstības perspektīvas:
"Vēl pirms astoņiem deviņiem gadiem ģimenēs bija daudz leļļu un rotaļlietu ar lielu kultūrvēsturisku vērtību. Izmantojot cilvēku nezināšanu un arī to, ka Latvijā neviens ar to nopietni nenodarbojās, ārzemju kolekcionāri tās lēti uzpirka un izveda, jo pasaulē vēsturiskās lelles kā roku darbs tiek augstu vērtētas. Tām visām varētu būt vieta mūsu pašu rotaļlietu muzejā. Jau tagad saņemu tiešām aizkustinošus dāvinājumus. Piemēram, medicīnas māsa Irēna Ūdre man uzdāvināja brīnišķīgu 30.–40. gadu eglīšu rotājumu kolekciju, ko viņa pati krājusi un veidojusi vismaz desmit gadus. Viņa vēlējās sagādāt prieku tiem daudziem tūkstošiem bērnu, kas šīs mantiņas skatīs gadu gadiem."
Aina Rozeniece,
"LV" nozares redaktore
Foto: Harijs Burmeistars
Te ir lelles no dažādām zemēm un dažādiem laikmetiem