Latvija ceļā uz ES: soli pa solim

Savu vēlmi atgriezties Eiropas valstu saimē Latvija ir pastāvīgi apliecinājusi jau kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Latvijas Republikas un ES divpusējo attiecību straujā attīstība kopš 1992. gada, kad tika parakstīts Līgums par tirdzniecību un ekonomisko un komerciālo sadarbību, uzskatāmi demonstrē šīs orientācijas noturīgumu. Noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumu, bet vēlāk arī Asociācijas līgumu, Latvija skaidri apzīmēja dalību Eiropas Savienībā par savu mērķi. 1995. gada oktobrī iesniegtais oficiālais pieteikums dalībai ES bija loģisks šīs politikas turpinājums.

1998. gada 30. martā sākās jauns posms Eiropas Savienības un tās kandidātvalstu attiecībās - ES paplašināšanās. Šī procesa ietvaros ar sešām kandidātvalstīm ir uzsāktas iestāšanās sarunas. Tiek izvērtēta vienpadsmit kandidātvalstu nacionālās likumdošanas atbilstība ES prasībām.

Pamatojoties uz ES Padomes Luksemburgas lēmumiem, kuri paredz kandidātvalstu progresa regulāru izvērtēšanu, un ņemot vērā acīmredzamu Latvijas progresu Kopenhāgenas kritēriju izpildē, ir iespējams, ka jau šā gada laikā Latvija tiks uzaicināta sākt iestāšanās sarunas. Latvijas valdības sagatavošanās darbs ir orientēts uz šo datumu.

Iestāšanās procesā un it īpaši starpvaldību sarunu fāzē Latvijas valdība īpašu uzmanību ir paredzējusi veltīt šādiem jautājumiem.

l Eiropas Savienības stūrakmens ir iekšējais tirgus, kurš apvieno gandrīz 400 miljonus ES dalībvalstu iedzīvotāju. Latvija pilnībā atzīst iekšējā tirgus darbību nodrošinošo četru pamatbrīvību noteicošo lomu Eiropas integrācijas procesos. Latvija ir gatava un vēlas pilnībā iekļauties ES iekšējā tirgū no iestāšanās brīža. Šim nolūkam gan Latvijai, gan ES ir jānodrošina preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīva kustība.

l Latvijas interesēs ir ātrāk ieviest iekšējā tirgus pirmo pamatprincipu — brīvu preču kustību, kas nozīmē pilnīgāku un vienlīdzīgāku Latvijas preču iekļūšanu ES dalībvalstu tirgos. Saglabājoties pašreizējam likumdošanas pārņemšanas tempam, Latvija spēs pilnībā uzņemties ES dalībvalsts saistības šajā jomā no iestāšanās brīža.

l Sagatavošanās periodā tiks pievērsta uzmanība Eiropas standartu pārņemšanai, piešķirot šim procesam nepieciešamo budžeta finansējumu, un rūpniecības aktīvākai iesaistei šajā procesā. Jāizveido funkcionējoša tirgus uzraudzības sistēma t.s. jaunās pieejas direktīvu uzraudzībai. Jāveic etalonu kalibrēšana un jaunu etalonu iegāde. Jāuzlabo atbilstības novērtēšanas infrastruktūras tehniskais nodrošinājums atbilstoši ES prasībām, jāveic ekonomiskā analīze konkrētām produktu grupām par likumdošanas ieviešanas sekām. Jāizvērtē ekspluatācijā esošo iekārtu tehniskais stāvoklis. Horizontālo un procesuālo pasākumu jomā viena no prioritātēm ir Latvijas iestāšanās CENELEC — Eiropas Elektrotehniskajā komisijā, kā arī jautājums par Latvijas dalībmaksu citās starptautiskajās un Eiropas organizācijās standartizācijas un atbilstības novērtēšanas jomās.

l Latvijas prioritātes, iekļaujoties brīvajā pakalpojumu kustībā un brīvajā kapitāla kustībā, nosaka mūsu valsts objektīvās ekonomiskās un sociālās spējas pilnībā ieviest atsevišķas ES likumdošanas prasības ES minimālā garantiju līmeņa sasniegšanai noguldītāju, investoru un apdrošināto personu aizsardzībā. Savukārt valsts un sabiedrības drošības, veselības un morāles intereses nosaka to, ka Latvijai iestāšanās sarunās jāizvirza jautājums par valsts monopola saglabāšanu valsts mēroga izložu organizēšanā un par ierobežojumu saglabāšanu ārvalstu kontroles iegūšanai pār mežizstrādes uzņēmumiem, radio un televīzijā.

l Latvijas nostāja attiecībā uz brīvas personu kustības ieviešanu izslēdz iespēju noteikt pārejas periodu savstarpēja darba tirgus atvēršanai vai vismaz paredz iespējami ātrāku šāda pārejas perioda atcelšanu. Latvijas iekļaušanās brīvajā personu kustībā prasa arī būtisku sagatavošanās darbu trīs virzienos: nepieciešamo izmaiņu iestrāde esošajā likumdošanā, administratīvie pasākumi, ieskaitot jaunu institūciju radīšanu, investīcijas izglītības sistēmas tālākajā attīstībā un strādājošo kvalifikācijas celšanā.

l Latvijas unikālais ģeogrāfiskais stāvoklis ir tradicionāli noteicis tās plašos ekonomiskos sakarus un īpašo lomu Rietumu — Austrumu un Ziemeļu — Dienvidu ekonomiskajās un tirdznieciskajās attiecībās. Latvijai iekļaujoties ES kopējā ārējās tirdzniecības politikā, svarīgākie jautājumi ir saistīti ar atsevišķu labvēlīgu tirdzniecības režīmu (Baltijas valstīs, Ukrainā) iespējami pilnīgāku saglabāšanu pēc iestāšanās ES. Šim nolūkam tiks veikta attiecīgās ES likumdošanas detalizēta analīze, iekļaujot šo nozari Latvijas nacionālajā eirointegrācijas programmā. Prioritāri ir pasākumi eksporta kreditēšanas un ārējās tirdzniecības sektorpolitikas nostiprināšanai.

l Lauksaimniecība ir tradicionāli nozīmīgākā Latvijas tautsaimniecības nozare. Tā, ieskaitot mežsaimniecību un medniecību, nodrošina ievērojamu daļu no iekšzemes kopprodukta (7,2%), un tajā ir nodarbināti 17% Latvijas iedzīvotāju.

Lauksaimnieciskā ražošana nodrošina Latvijas lauku ekonomisko un sociālo attīstību. Iestājoties ES, Latvija ir gatava un vēlas piedalīties kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanā ar tādām pašām tiesībām un tādiem pašiem nosacījumiem, kādi iestāšanās brīdī tiks piemēroti esošajām dalībvalstīm. Tādēļ iestāšanās procesā tiks akcentēti jautājumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produkcijas ražošanas kvotām un subsīdiju piešķiršanas kārtību, kā arī ar pārejas periodiem atsevišķu ES likumdošanas prasību ieviešanai un īpašiem nosacījumiem veterinārās un augu aizsardzības jomās. Vienlaikus dalība kopējā lauksaimniecības politikā nedrīkst radīt šķēršļus Latvijai tradicionālo un kultūrvēsturiski nozīmīgo ražošanas veidu tālākai pastāvēšanai un attīstībai. Iestājoties ES un ieviešot kopējo lauksaimniecības politiku, jāveic apjomīgs un pārdomāts sagatavošanās process, modernizējot lauksaimniecisko ražošanu, palielinot produkcijas konkurētspēju, vienlaikus īstenojot pasākumus, lai neradītu negatīvas sociālās sekas. Pastāvošo strukturālās politikas instrumentu iedarbībai ir jābūt pietiekamai, lai kompensētu iespējamo negatīvo iespaidu. To efektīvas izmantošanas nodrošināšanai jāveic virkne sagatavošanas pasākumu, no kuriem nozīmīgākie ir saistīti ar lauksaimniecības statistikas uzlabošanu.

l Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas valdība izvirza sev mērķi radīt ilgstošas zivsaimniecības attīstības iespējas, kas balstītos uz Latvijai pieejamiem zivju resursiem un nodrošinātu zvejas flotes un pārstrādes uzņēmumu atjaunošanu, modernizāciju, veicinot kvalitatīvas, ES prasībām atbilstošas un pasaules tirgū konkurētspējīgas produkcijas ražošanu. Latvija ir gatava pievienoties kopējai ES zvejniecības politikai no iestāšanās brīža. Iestāšanās sarunu prioritātes ir Latvijas nozvejas kvotas un zvejas kuģu skaits, zvejošanas iespējas citos ES pieejamos ūdeņos, blokkvotu atcelšana Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā, kas ir klasiskās diplomātijas joma. Sarunas skars arī jautājumus par pārejas periodu atsevišķiem sarežģītiem zvejas kontroles un uzskaites sistēmas elementiem un atsevišķām kvalitātes un higiēnas prasībām ražošanā un tirdzniecībā, kā arī Latvijas līdzfinansējuma strukturālajos pasākumos daļas samazināšanu pārejas perioda laikā, kas izriet no Latvijas spējas praktiski izpildīt ES prasības jau iestāšanās brīdī. Ar iestāšanos ES ir jānostiprina zivsaimniecības tradicionālā ekonomiskā, sociālā un arī kultūrvēsturiskā loma Latvijā, šim mērķim izmantojot atbilstošus struktūrpolitikas elementus. Tas prasa konkrētus pasākumus zvejnieku organizāciju darbības attīstīšanai, valsts iestāžu darbības nostiprināšanai un rūpīgam sagatavošanās darbam pirmsstrukturālo fondu izmantošanā.

l Meži ir Latvijas nacionālā bagātība, kas saglabājama un vairojama, lai apmierinātu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības. Latvijā mežsaimniecība ir tradicionāla nozare, un tās produkcijai ir ievērojama vieta Latvijas ekonomikā. Kokapstrādes produkcija veido būtisku Latvijas eksporta daļu (35% - 1997.g). Mežsaimniecības politikā nav būtisku atšķirību starp Latvijas un ES interesēm. Sarunu jautājumi ir saistīti ar nepieciešamību pēc pārejas perioda ieviest mežizstrādes transporta tehnikas gabarītu un masas ierobežojumus. Tālākajā sagatavošanās darbā uzsvars būtu liekams uz Latvijas iekšienē darāmajiem darbiem: meža normatīvās bāzes sakārtošana atbilstoši meža politikas nostādnēm un Eiropas meža politikas procesiem, visu ES mežsaimniecībā saistošo standartu pieņemšana Latvijas nacionālā standarta statusā, regulāras statistikas un citas informācijas pieejamības nodrošināšana, lai varētu veikt pilnīgu meža nozares esošā stāvokļa analīzi un prognozēt tās attīstības tendences, meža reproduktīvā materiāla ražošanas un realizācijas normatīvu harmonizācija, kritēriju izstrāde, lai piesaistītu ES palīdzību koksnes pārstrādes tehnoloģiskā līmeņa un produkcijas mārketinga uzlabošanai.

l Latvijas Republika ir gatava un vēlas pilntiesīgi piedalīties ES reģionālās un struktūrpolitikas īstenošanā. Iestāšanās procesā uzmanība tiks vērsta uz to, lai būtu nodrošināta iespējami lietderīgāka un līdzsvarotāka ES strukturālās politikas instrumentu izmantošana pastāvošo nevienmērību novēršanai atsevišķu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības līmenī. Svarīgākie jautājumi ir saistīti ar pirmsiestāšanās perioda sagatavošanās darbiem. Tiks apsvērta iespēja izvirzīt sarunās jautājumus par atsevišķu ES likumdošanas normu modificētu pielietošanu attiecībā uz atbalsta sniegšanu Latvijas lauksaimniecībai. Iekšējās sagatavošanās darbi koncentrēsies uz šādiem jautājumiem: administratīvi teritoriālā reforma ar nolūku panākt teritoriālo vienību atbilstību ES statistisko teritoriālo vienību nomenklatūrai NUTS , nacionālās, reģionālās un vietējās attīstības plānošanas pilnveidošana, attīstības plānus sasaistot ar finansējuma avotiem, koordinācijas struktūru attīstīšana reģionālajā līmenī paralēli nacionālajam līmenim, līdzfinansējuma paredzēšana no valsts budžeta nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības un investīciju programmām, atklātības principa nodrošināšana projektu apspriešanas gaitā. Šos jautājumus varēs atrisināt, īstenojot Speciālo sagatavošanās programmu darbam ar strukturālajiem fondiem.

l Liela nozīme ir iesākto strukturālo reformu konsekventai turpināšanai. Svarīgākie jautājumi ir saistīti ar Latvijas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu, kā to norāda arī ES Komisija savā Progresa ziņojumā. Šim nolūkam ir nepieciešams valsts atbalsts kvalitātes sistēmu ieviešanā, eksporta veicināšanas pasākumos, metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecībā, vides aizsardzības pasākumu ieviešanā rūpniecības uzņēmumos, mazo un vidējo uzņēmumu darbībā, ES darba drošības prasību ieviešanā. Racionālai pieejamo finansu līdzekļu izmantošanai nepieciešams detalizēt turpmāko darbību un noteikt prioritātes.

l Latvijai svarīgs jautājumu loks ir saistīts ar enerģētikas sektora attīstību. Ir jāveic papildu analīze par nepieciešamību pēc pārejas periodiem izveidot naftas produktu rezerves un pilnīgi liberalizēt elektroenerģijas tirgu. Pirmsiestāšanās periodā intereses ir saistītas ar valsts atbalsta sniegšanu dedzināmās kūdras iegūšanai.

l Ģeogrāfiskais izvietojums un relatīvi augstu attīstītais transporta infrastruktūras tīkls izvirza Latviju par dabisku transporta koridoru starp ES dalībvalstīm un Krieviju, kā arī pārējām Neatkarīgo Valstu Savienības valstīm. Starptautiskā transporta un tranzīta pakalpojumi veido ievērojamu Latvijas iekšzemes kopprodukta daļu. Tādēļ Latvijas valdība iestāšanās sarunu laikā pievērsīs īpašu uzmanību tam, lai iekļaušanās ES transporta politikā un tehnisko prasību ieviešana Latvijā notiktu ātri un visaptveroši, vienlaikus, iespējams, iestājoties par pārejas periodu nepieciešamību ES likumdošanas normu pārņemšanai autopārvadātāju finansiālā stāvokļa, mehānisko transportlīdzekļu masas un gabarītizmēru un infrastruktūras izdevumu uzskaites jautājumos. Sagatavošanās pasākumi Latvijas pilnīgai dalībai ES transporta politikā ietver arī ar bīstamo kravu pārvadājumiem saistīto prasību ieviešanu nacionālajā likumdošanā. Iestāšanās procesā tiks izvērtēta ES likumdošanas normu ieviešanas lietderība kombinēto pārvadājumu, ātrgaitas dzelzceļu un iekšējo ūdensceļu jomā.

l Latvijas unikālā dabas bagātība ir Eiropas un cilvēces mantojuma neatņemama sastāvdaļa. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas mērķis ir iekļauties ES vides aizsardzības politikā, vienlaikus nodrošinot Latvijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vietējās dabas īpatnību ievērošanu. Eiropas Savienības vides kvalitātes standartu pilnvērtīga ieviešana Latvijā kalpo tās pilsoņu un nākamo paaudžu interesēm. Tanī pašā laikā ES vides aizsardzības prasības jāievieš pakāpeniski, ņemot vērā šim nolūkam vajadzīgo investīciju lielo apjomu. Tas varētu skart gaisa aizsardzību, atkritumu apsaimniekošanu, ūdens kvalitāti, dabas aizsardzību, rūpnieciskā piesārņojuma kontroli, risku pārvaldi, ķīmisko vielu un ģenētiski pārveidoto organismu, kodoldrošības radiācijas aizsardzību. Dabas aizsardzībā sarunas skars nepieciešamību ieviest izņēmumus atsevišķu dzīvnieku sugu aizsardzības nosacījumos.

l Eiropas Savienības jaunais — Amsterdamas — līgums tā arī nedeva galīgo atbildi uz jautājumu, kā ES institūcijas tiks pielāgotas tām prasībām, kuras izvirza nepieciešamība darboties paplašinātā dalībvalstu lokā. ES institucionālā reforma vēl ir tikai sākuma stadijā. Latvija uzskata, ka ES institucionālās reformas rezultātiem ir jānodrošina tai līdzvērtīga piedalīšanās ES institūciju darbā pēc tādiem pašiem nosacījumiem, kādi iestāšanās brīdī būs esošajām ES dalībvalstīm. Lai nodrošinātu katram Latvijas pilsonim vienlīdzīgas iespējas un tiesības ar citiem Eiropas Savienības pilsoņiem, latviešu valodai ir jākļūst par vienu no ES oficiālajām valodām.

ĀM informācija