Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu! Pirms sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, prezidijs ir saņēmis dažus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Nacionālo bruņoto spēku likums"" otrajam lasījumam. Vai ir iebildumi par šā lēmumprojekta iekļaušanu dienas kārtībā? Nav. Paldies!

Nākamais — Ministru prezidenta Viļa Krištopana iesniegums. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu un Ministru kabineta iekārtas likuma 6.pantu lūdzu jautājumu par uzticības izteikšanu Pēterim Salkazanovam iekļaut Saeimas 4.februāra sēdes darba kārtības otrajā sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana" kā pirmo jautājumu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Sākam izskatīt dienas kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa "Par saņemtajiem likumprojektiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1979.gada Bonnas konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Piekrītam. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Repatriācijas likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Jābalso!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Repatriācijas likumā" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 11, atturas — 20. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Islandes Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Emigrācijas likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Boriss Cilevičs. Lūdzu! Cileviča kungs, jūs vai nu par, vai pret varat izteikties piecas minūtes. Lūdzu!

B.Cilevičs

(POA "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"). Cienījamie kolēģi! Likumā ir ierakstīts, ka likuma mērķis ir nodrošināt tiesības izceļot uz citām valstīm. Bet būtībā praksē notiek pilnīgi pretēji. Jo principā tiesības izbraukt no jebkuras valsts, ieskaitot savu valsti, ir viena no cilvēka pamattiesībām. Visi gadījumi, kad šīs tiesības var tikt ierobežotas, ir jau ietverti citos likumos. Un faktiski šis likums šim mērķim nebūt nav vajadzīgs. Jo vairāk tāpēc, ka tur ir vairākas diezgan apšaubāmas lietas. Piemēram, parādsaistības. Kāpēc cilvēks nevar izbraukt uz citu valsti un turpināt pildīt savas parādsaistības? Un kāpēc uz šī pamata tas viņam ir jāaizliedz?

Īpaši, ja mēs ņemam vērā personas brīvas kustības principu, kas ir spēkā Eiropas Savienības ietvaros, kur, kā mēs visi ceram, arī Latvija drīz jau būs. Un Eiropas Savienības ietvaros vispār šādi jēdzieni kā emigrācija un pastāvīgā dzīvesvieta lielā mērā kļūst par tādiem nosacītiem, vismaz tiesiskā šī jēdziena būtība ļoti būtiski mainās. Kas ir svarīgs šajā jautājumā? Tā ir pilsonība, bet gan naturalizācija, gan atteikšanās no pilsonības, tas ir jau ietverts visos citos likumos. Tā saucamajās vecās demokrātijas valstīs līdzīgu likumu nav. Un tāpēc es uzskatu, ka arī Latvijā speciāls likums par emigrāciju nav vajadzīgs, un aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret. Vai kāds vēlas runāt par? Runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Emigrācijas likums" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 15, atturas — 21. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 14, atturas — 22. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Požarnova, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Kuduma un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un rerģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 16, atturas — 44. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un atzīt to par steidzamu. Vai ir iebildumi par šī likumprojekta iekļaušanu šīs dienas darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" attīstības stratēģiju". Vēlas runāt Arnis Kalniņš, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

A.Kalniņš

(LSDA). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es lūgtu atbalstīt mūsu priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, šobrīd mums ir nepietiekams daudzums mazo un vidējo uzņēmumu, un šī uzņēmuma darbības kreditēšana nav pietiekami izvērsta, kā tas ir citās valstīs. Rietumeiropas valstīs ir vispāratzīta prakse, ka ar valsts atbalstu tiek veicināta tādu mērķkredītu izsniegšana vidējo un mazo uzņēmumu attīstībai. Šobrīd Latvijas Hipotēku un zemes banka kā vienīgā valsts banka ir šo procesu uzsākusi, bet līdz pilnībai šis jautājums vēl nav izmantots.

Otrkārt, uzskatām, ka arī, sekojot pirmās Latvijas un Rietumeiropas valstu praksei, jāizkūņojas no hipotekārās kreditēšanas sastinguma. Un arī caur šo banku mērķkreditēšanu, hipotekāro mērķkreditēšanu dzīvojamo māju būvniecībai, siltināšanai un tā tālāk varētu būt ļoti labas iespējas.

Un, treškārt, ir priekšlikums, ka šo banku saglabāt šajā pārejas periodā zināmā mērā kā valsts banku, tālāk, pakāpeniski izveidojot kā valsts kooperatīvo banku, kur akcionāri kļūtu arī paši šie klienti kredītņēmēji.

Tāpēc šo trīs apsvērumu pēc, ņemot vērā vēl, ka šobrīd minētajā bankā apmēram aktīvie klienti ir kredītņēmēji vairāk nekā 3000 ar kredītapjomu no 6 līdz 10 tūkstoši latu katram, un atšķirībā no citām bankām kredītu sastāda turpat 70% no visiem aktīviem, lai gan citās komercbankās Latvijā šis īpatsvars ir tikai 40%. Tāpēc mans priekšlikums ir atbalstīt šo lēmuma projektu, ievērojot vēl to, ka arī Valdības deklarācijā ir virkne iezīmju — atbalstīt kredītpolitiku gan mājokļu būvniecībā, gan zvejas flotes atjaunošanā, gan kredītresursu labākā pieejamībā lauksaimniekiem. Šādas ieskices ir dotas, un tātad ir nepieciešami praktiskie soļi. Šī banka varētu veicināt šī procesa pozitīvu attīstību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, mums vispirms ir jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Lūdzu! Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikties Kalniņa kungam par izvērsto ziņojumu šajā jautājumā, kā arī izmantot Kārtības ruļļa 117.pantā paredzētās tiesības un iebilst pret šī jautājuma izskatīšanu šajā sēdē. Kāpēc? Tāpēc, ka vakar, un es domāju, neviens no sarunu partneriem to nenoliegs, notika Jaunās partijas, "Tēvzemei un Brīvībai", "Latvijas ceļa" un sociāldemokrātu pārrunas šajā jautājumā, un mēs visi vienojāmies par to, ka šis nav Saeimas kompetences jautājums, ka par šo jautājumu ir jālemj valdībai. Un tikai tad, ja pēc kādā laika mēs pārliecināsimies par to, ka valdība par to nelemj, tikai tad Saeima ņems to savā kompetencē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens deputāts ir iebildis. Mums ir jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Tādā gadījumā lūdzu balsosim par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 47, atturas — 32.

Vai ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta nodošanu komisijām? Priekšlikumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts tālāk nav skatāms.

Nākamā sadaļa — "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana". Līdz ar to mēs izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam". Lūdzu, vai kāds vēlas runāt Ministru kabineta vārdā? Runāt neviens nevēlas. Vai kāds vēlas izteikties debatēs? Nevēlas. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu — izteikt uzticību zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 21, atturas — 4. Lēmums pieņemts. Apsveicam kolēģi un vēlam veiksmi! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Talsu Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Dreimanes atbrīvošanu no amata". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas paziņojuma projektu, kā arī visus dokumentus, kas liecina par to, ka Talsu zemesgrāmatas nodaļas tiesnese Regīna Dreimane lūdz atbrīvot viņu no darba pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija akceptē šo iesniegumu un atbalsta Regīnas Dreimanes, Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneses, atbrīvošanu no amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs.

Neviens debatēt nevālas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli"", otrais lasījums. Budžeta un finansu komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man ir lūgums visiem sagatavot dokumentu — reģistrācijas nr.89 un dokumenta nr.201. Budžeta un finansu komisija, izskatot par šo likumprojektu iesniegtos priekšlikumus, saņēma Jaunās partijas frakcijas priekšlikumus, un pirmo no tiem — 2.lappusē — Budžeta un finansu komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

2.priekšlikums, kā jau minēja, arī Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā ar nelielu papildinājumu, kuru jūs redzat vienu lappusi tālāk, tātad kā 3.priekšlikumu. Lūgums būtu atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

R.Zīle.

4.priekšlikums ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Par 3.un 4.priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

5.priekšlikums, Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

Man būtu lūgums balsot kopumā par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"".

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 15, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" .

R.Zīle

(TB/LNNK) . Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.209. Reģistrācijas nr.91. Komisija izskatīja sekojošus priekšlikumus. 1. ir deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienība.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Padomju Savienības laikā tikko kā Padomju Savienības valsts varas parstāvjiem radās problēmas ar skaidrās naudas apriti, tā pastāvīgi un konsekventi tika palielinātas cenas uz zelta izstrādājumiem, respektīvi, uz dārgmetāliem. Tādā veidā pamatojot to, ka tā ir luksusa prece, un uz vienkāršo tautu tas faktiski nekādu iespaidu arī neatstāja. Šodien diemžēl mēs konsekventi sākam to visu turpināt.

Pāris mēnešus atpakaļ parlaments jau nobalsoja, uzskatot par nepareizu, ka akcīzes nodoklis mūsu valstī uz dārgmetāliem ir 30%, un tas ir visaugstākais akcīzes nodoklis, ja mēs paskatāmies uz mūsu kaimiņzemēm. Paskātamies uz to akcīzes nodokli, kas skar dārgmetālus tuvākajās kaimiņzemēs: Krievijā 5%, Baltkrievijā — 5%, Lietuvā — 18%, Igaunijā vispār nav. Ko nozīmē šī akcīzes nodokļa paaugstināšana Latvijā? Tas viennozīmīgi nozīmē lobēt ārzemju firmas un nolikt zem sitiena mūsu vietējos ražotājus. Tas nozīmē, ka būs problēmas ar darbu tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar dārgmetālu apstrādi un ražošanu, tāpēc ka mēs ar savu balsojumu viņus noliekam nevienlīdzīgā konkurencē. Godīgi sakot, man nav saprotams, kāpēc mums vispār ir tāda nodokļu politika, kādu mēs piekopjam visus šos neatkarības gadus uz tām precēm, kuras ražo šeit, mēs tās pastāvīgi apliekam ar nodokli un nekādi neierobežojam šādu preču ievešanu no ārzemem, tas pats skar to neseno cūku karu, cūku gaļas karu, kad mēs negribējām ierobežot arī kvotas cūkgaļai. Tas pats skar arī naftas produktus. Un es nesaprotu, vai tiešām mēs darīsim visu, lai konsekventi neaizstāvētu vietējo ražotāju intereses. Es aicinu atgriezties pie iepriekšējā akcīzes nodokļa. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās Vladimirs Makarovs, bet, pirms es viņam dodu vārdu, godātie kolēģi, es jau otro reizi saņemu no radio zvanu, ka radioklausītāji neko nedzir, ko mēs šeit runājam. Šobrīd man ir tāda sajūta, ka visskaļākie ir tie, kas sēž Ministru kabineta pusē, bet es lūdzu arī deputātiem tomēr cienīt sevi un radioklausītājus. Paldies!

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Godājamais Prezidij! Pasaules prakse ir samērā vienkārša. Tad, kad valsts ekonomikā ir problēmas, un tad, kad iedzīvotāju pirktspēja neattīstās tik strauji, kā gribētos, vienmēr un visur domā par to, kā aplikt tās preces, ko plašāk lieto pārtikuši un bagāti cilvēki. Un akcīzes nodokļa mērķis ir ļoti vienkāršs — ar ienākumiem pabalstīt tos, kuru ienākumi ir zem nabadzības līnijas.

Mūsu valstī tad, kad ir ekonomiskās problēmas, un tad, kad ļoti smagi diskutē par budžeta ieņēmuma daļu, tad, kad nepietiek naudas medicīnas darbinieku algām un jaunas tehnoloģijas nomaiņai, tad, kad mēs esam sašutuši, kad augsti partiju vadītāji brauc ārstēties ārpusē, jo Latvijā nekas nav izdarīts, lai medicīna attīstītos, diez kāpēc mēs mēģinām akcīzes nodokļu summu samazināt seškārtīgi. Varbūt ka tā ir pareizi, bet tādā gadījumā nepārmetīsim, ka valstī nav naudas, lai palīdzētu trūcīgajiem. Tomēr es atbalstīšu priekšlikumu, kad dārgmetāliem akcīzes nodoklis ir 30%. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Man ļoti patīk, ka runā par to, ka dārgmetāliem ir palielināta akcīze. Man gribētos pateikt arī to, ka dārgmetāli amatnieku rokās — tā ir izejviela, tas ir bleķis, vienalga, vai tas ir platīns, zelts, kapars, sudrabs. Tāpēc mans priekšlikums ir diferencēt šo jautājumu drusku savādāk. Dārgmetāla izstrādājumus, kuri tiek ievesti Latvijā kā rotaslietas, tur ir ļoti normāli, ka ir 30% akcīze. Tieši metālam, kas tiek ievests kā izejviela apstrādei, 5% arī ir normāli, un, starp citu, tieši Muitas dienests būs tas, kurš ļoti viegli savāks šo akcīzes nodokli. 5% akcīzes nodokli varētu uzlikt tiem dārgmetālu izstrādājumiem, kas tiek gatavoti šeit, Latvijas iekšienē, un kur Valsts ieņēmumu dienestam ir šis darbiņš. Un, atklāti runājot, te varbūt parēķināsim tādā veidā, 30% šiem izstrādājumiem uzlikt — pirmkārt, mēs sitam nost savu ražotāju. Otrkārt, es atgādināšu to, ka pilnīgi nesen oficiāli Ministru kabinets bija izrīkojies, ka bija šie 5%, un tuvāko piecu gadu laikā neviens Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis nebūs spējīgs pierādīt, ka šo triju mēnešu spraugas laikā nav ievests tonnām iekšā tā zelta, uz kuru tagad nākotnē mēs domājam taisīt šo palielināto akcīzi. Rezultātā Valsts ieņēmumu dienests nesaņems ne šos 30%, ne šos 5%, un zaudējums būs daudz lielāks, nekā pašlaik tas liekas. Tāpēc mans piedāvājums ir tomēr atbalstīt šo ierosinājumu — diferencēt akcīzi, izstrādājumiem uz vietas varētu būt 5%, izstrādājumiem, kas tiek ievesti, tiem 30%, un tas noliks vienādos apstākļos arī mūsu ražotājus.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, komisija ļoti nopietni izskatīja šos pirmos trīs priekšlikumus attiecībā uz dārgmetāliem. Uzaicināja atbildīgu personu no Finansu ministrijas akcizēto preču pārvaldes, uzklausīja viņu, secināja divas lietas.

Pirmā lieta, ka nevar nošķirt šajā dārgmetālu apstrādes procesā tīro izejvielu importu no gatavā produkta, kurš tiek realizēts, līdz ar to mums netika minēts neviens skaitlis, cik daudz varētu būt tā saukto pārstrādāto dārgmetālu produktu šeit, Latvijā, un gatavais produkts, kas būtu ievests šajā tirgū no ārpuses. To viņš nevarēja atbildēt.

Otra lieta. Uz jautājumu, cik ir liels apgrozījums šajā tirgū, tika minēts skaitlis 8 miljonu latu apmērā, tātad nodoklis no 30% likmes, kas bija iekasēts 1998.gadā, ir 342 tūkstoši latu. Parēķiniet, lūdzu, šo attiecību. Un, starp citu, 342 tūkstoši latu ir mazāk nekā 1997.gadā pie tās pašas nodokļu likmes. Tātad situācija faktiski ir samērā skaidra, ka nevar neko iekasēt, un nemaksā tā vai tā šo nodokli. Tātad komisija, izskatot visu šo, nolēma šo pirmo priekšlikumu neatbalstīt, es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 1. — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 59, atturas — 6. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle.

2. ir deputāta Lejas priekšlikums, kur procentu likme ir 10% 30% vietā. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Es gribēju atgādināt vēl vienu lietu, par kuru jau minēja savā uzstāšanās reizē komisijas priekšsēdētājs Roberts Zīle. Diemžēl, kopš mēs esam ieguvuši neatkarību, Finansu ministrija nekad nopietni nav izvērtējusi kopumā visu nodokļu paketi. Tagad, lai saglābtu un iegūtu 200 tūkstošus latus budžetā, tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli, bet kad mūsu frakcijā, Sociāldemokrātu frakcijā, uzdevām jautājumu Nodokļu departamenta vadītājai, par cik palielināsies akcīzes nodoklis, bet par cik var samazināties pievienotās vērtības nodoklis un par cik ir pieaudzis apgrozījuma nodoklis, salīdzinot ar to periodu, kad tika samazināta akcīze un ar iespējamo paaugstinājumu, diemžēl viņa nevarēja atbildēt. Kā tad, kad Finansu ministrija vispār veica visas nodokļu paketes aprēķinus. Un tas, man liekas, vispār ir absurds, ka līdz šim laikam Finansu ministrija negrib veikt un pētīt visu nodokļu paketi kopumā. Ja mēs paskatāmies uz tādām attīstītām valstīm kā Singapūra, jā, tā tik tiešām ir bagāta, attīstīta valsts, bet vidējā nodokļu likme tajā pašā Singapūrā ir 3%. Un viņi šo peļņu iegūst tikai caur apgrozījumu. Varbūt mums arī ir jāmeklē absolūti citi ceļi, nevis katrreiz, tikko kā rodas problēmas budžetā, iet pa vieglāko ceļu, paaugstināt visu nodokļu paketi, un mēs skatīsimies, kā mūsu valsts bankrotēs. Es aicinu atbalstīt vismaz šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Protams, smagi klausīties, ka Finansu ministrija absolūti neko nedara, izvērtējot nodokļus kopumā. Es tā ceru, ka tā gluži nav, bet šoreiz es gribētu uzstāties lietišķi par šo konkrēto pozīciju.

Dārgmetālu izstrādājumi bija 40%, un pārējie bija dārgmetālu juvelieru izstrādājumi ar dārgakmeņiem. Tātad bija divi nodalītie nodokļi. Kā redzams, tieši 90. gadu sākumā šis nodoklis bija tiešām ļoti augsts. Varētu teikt, kāpēc tad uzreiz sākumā šādu nodokli uzlika? Acīmredzot, ka jau pašā sākumā bija ideja par to, ka, ja liek vispār akcīzes nodokli, tad to liek tiešām uz tā saucamām luksus mantām vai dārgām lietām. Visas pasaules prakse ir tāda. Un, piemēram, viena no Eiropas valstīm, kas ilgi un dikti bija ar ļoti augstu šādu tā saucamo luksusa nodokļa likmi, bija Austrija. Tur bija 23% luksusa nodoklis. Tajā skaitā arī uz dārgakmeņiem un tā tālāk.

1992. gadā likme bija 15%, tātad tika samazināta. Pēc tam līdz 1998. gadam, tātad sešus gadus, likme bija 30%. Un tagad no 1999. gada 1. janvāra bija paredzēts 5%. Faktiski tik tiešām starpība starp 5%, kā ir rakstīts anotācijā, bija simts tūkstoši, un tagad ir 380. Es tomēr gribētu, lai jūs zinātu arī sekojošas lietas: Lietuvā akcīzes nodoklis dārgakmeņiem, dārgmetāliem ir 10%, Igaunijā neapliek. Krievijā un Baltkrievijā akcīzes likme ir tieši 30%. Vai visi maksā akcīzes nodokli šeit no dārgakmeņiem? Arī visi to nemaksā. Kas tad netiek aplikti ar šo nodokli? Lai nebūtu sajūta, ka tik tiešām arī visiem ir jāmaksā. Nemaksā kas? Tātad netiek aplikti tie dārgmetāli, dārgakmeņu izstrādājumi, kurus importē un iepērk Latvijas Republikas Dārgmetālu fonda vajadzībām. Labi, pieņemsim, ka tur nav daudz. Otrs. Dārgmetāli, kurus izmanto zobu protēžu gatavošani. Tātad, paldies Dievam, kas attiecas uz zobiem, šis te nodoklis viņus neskar. Un trešais, kas arī ir būtiski. Netiek aplikti ar nodokli tie dārgmetāli, kurus izmanto rūpniecības produkcijas ražošanai un kuri nav juvelieru sakausējumi. Tātad arī tie, kas faktiski izmanto abrozīvus, teiksim, dimanta atsevišķas frakcijas, teiksim, izmanto abrozīvus griešanai un slīpēšanai, arī šīs te lietas netiek apliktas. Protams, maksā šo te nodokli divās pozīcijās: pie realizācijas un pie importa. Varētu teikt arī to, ka dzintaru arī neapliek, dzintars neskaitās kā dārgakmens, ko apliek. Vēl es varētu teikt, ka arī no komisijas veikaliem tomēr... Tajā brīdī, kad jūs komisijas veikalā pērkat šo preci, tad komisijas veikals aprēķina un arī atskaita attiecīgo akcīzes nodokli, to ieliek cenā un to maksā.

Ja man vienā teikumā jāsaka, tad, neapšaubāmi, mana nostāja šeit kā finansu ministram ir šāda: mēs nevaram runāt par akcīzi uz tādām lietām, par kurām mēs runāsim vēlāk šodien, ja mēs neaiztiekam šādas pozīcijas kā dārgmetāls un dārgakmeņi. Tādā gadījumā mēs vispār ejam pēc dubultā standarta. Dubultais standarts dzīvē nav pieļaujams. Ja mēs uzskatām, ka akcīzes nodoklis ir tas nodoklis, kas tiešām pārdala sociāli šo te naudu, tad dārgakmeņi nu nekādīgi nevar izkrist ārā no šī te spektra.

Ja man vēl jārunā par ražotājiem, tad ražotājiem nav tik vienkārši Latvijā. Jā, mums ir juvelieru rūpcīca, tur ir savi aktīvi, tur ir savas iekārtas un tā tālāk, bet būtība jau ir — rūpnīcā vairākus gadus atpakaļ, kad vēl eksistēja tādas firmas, kas diemžēl tagad vairs neeksistē, faktiski jau juvelieru darbā galvenais līdz šim ir meistari, kas strādā, un tur faktiski tā privatizācija ir notikusi jau daudz straujāk. Tā kā, ja mēs runājam šeit, cik lielā mērā tas ir saistīts ar kaut kādiem valsts uzņēmumiem, tā tas vairs nav. Kas attiecas par privātajiem... nu jā... Un es aizmirsu vēl vienu lietu pateikt. Neapliek akcīzi arī tad, ja taisa dārglietas no tā saucamā klienta dārgmetāla. Ja es, teiksim, iedotu savu dārgmetālu, man uztaisa gredzenu, es to gredzenu saņemu atpakaļ un man par to maksāt nevajag.

Tā kā jebkurā gadījumā es neredzu iespējas palikt pie 5%. Tad mēs ejam pēc dubultā standarta. Es kā finansu ministrs atbalstu Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Roberts Zīle — frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātais Ādamsona kungs! Kā bijušais finansu ministrs, kuram tika adresēti tie pārmetumi par nodokļu politikas komplekso izskatīšanu, varu tikai teikt, ka savādāk nemaz Finansu ministrija nav strādājusi ne pirms, ne pēc manis.

Otrkārt, jautājumā par Singapūras, kā es sapratu, kopējo nodokļu likmi no vispārējās apliekamās bāzes, kuru es īsti neesmu pētījis, bet, būdams Singapūrā un parakstot valdības līgumus ar Singapūras valdību, es runāju, protams, arī par nodokļiem. Varu minēt jums vienu konkrētu piemēru. Attiecībā uz automašīnām Singapūrā kopējo nodokļu un dažādu nodokļu un nodevu likme ir 400% virs vērtības. Es atbildēju par Ādamsona kunga lielisko piemēru, kur ir ļoti zema nodokļu politika, kur viņš minēja attīstīto valsti Singapūru. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Kā nesen bijušais ražotājs bijušajiem un esošajiem ministriem, kas paši nav ražojuši, es gribu pateikt tos pašus mīļos un skaistos vārdus, ko pateica Godmaņa kungs par dubultajiem standartiem. Jo augstāka būs akcīze saviem ražotājiem, un šajā gadījumā tie ir juvelieri, jo drošāk mēs viņus iznīcināsim un atbrīvosim Latvijas iekšējo tirgu un importa iespējas juvelieru ražošanā ārzemniekiem. Un tādā gadījumā mēs runāsim tieši par šiem dubultajiem standartiem. Runājam par savu vietējā un mazā ražotāja attīstību un darām visu, lai viņš nebūtu spējīgs konkurēt. Un, godīgi sakot, to patiešām var saprast tikai tie, kas ir ražojuši, kuri ir izjutuši uz savas ādas, ko nozīmē katrs papildu nodoklis, jo kopsummā kopā ar akcīzes nodokli tas pārvēršas no 60% līdz 70% no saražotās preces. Un tādā gadījumā es atgādināšanu varbūt to veco, veco pasaku: paceļot akcīzi, mēs darīsim kā tas vecītis, kas tai vistai, kura nesa zelta olas, apgrieza kaklu — varbūt dabūs vairāk zelta vienā piegājienā, un pēc tam palika bez vistas.

Un jautājumā par to, ka netiek doti akcīzes nodokļi uz restaurējamiem preču paraugiem, esat mierīgi, Godmaņa kungs, visas preces, kas nāks no juvelieriem, tagad būs restaurētā prece, un tad jūs paliksiet arī bez tiem 30% akcīzes un arī bez pārējiem procentiem.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo otro priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par otro — deputāta Lejas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 48, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

Trešais priekšlikums, kas tika iesniegts par šo likumprojektu, ir deputātu Leona Bojāra un Arņa Kalniņa iesniegtie priekšlikumi. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz zeltu un dārgmetāliem un vispār šī jautājuma risināšanu Latvijā, tad astoņu gadu laikā tas nav bijis sakārtots. Un vakar tas speciālists, kurš atnāca no Finansu ministrijas vai no Akcizēto preču pārraudzības dienesta, viņam informācijas nebija. Budžeta komisijas locekļi to labi redzēja. Pilnu informāciju viņš mums nevarēja sniegt. Tas nozīmē, ka šo problēmu arī viņš nezina. Vai nebija tā vispār, kā saka, risināta. Tāpēc ierosinājums ir kāds? Protams, 30% priekš ražotāja, tas ir daudz, bet par cik nav sakārtots vispār šis jautājums astoņu gadu laikā, jo ir bijis 30%, pēc tam 5% un pēc tam nesaprotami, kādi vēl procenti ir jāatstāj 20% līmenī, un vēlāk tās lietas droši vien ka būs jāpārskata. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, godājamie deputāti! Es atvainojos, ka par vienu un to pašu priekšlikumu kāpju tribīnē otro reizi, bet zināmā strupceļā mani tomēr iedzen kolēģi no sociāldemokrātu rindām. Es lasu avīzi un mēģinu ticēt tam, ko es lasu. Šodienas "Jaunā Avīze", 7. Saeimas deputāts Jānis Leja: "Valdībai jākritizē politika, kas orientēta tikai uz bagātāko slāņu atbalstīšanu un nostiprināšanu." Vai tiešām Latvijas trūcīgākie iedzīvotāji, kuru ienākumi ir zem 20 latiem uz vienu cilvēku, zem 30 latiem uz vienu cilvēku, arī zem 50 latiem uz vienu cilvēku, staigā dārgmetālos? Nu beidzot sapratīsim, ka dārgmetāli ir bagāto un pārtikušo izprieca. Nu uzliksim tādu nodokli, kuru var iekasēt, kuru iekasēs un kas būs ieguldījums sociālās sfēras attīstībai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Es pilnīgi piekrītu Makarova kungam, ka dārgmetāli ir tikai pārtikušo cilvēku izprieca. Un tāpēc es ticu tāpat kā Makarova kungs, ka viņi ir tādi muļķi, ka pirks Latvijas izstrādājumus, kas būs dārgāki par ārzemju juvelieru izstrādājumiem, un es ticu, vismaz mēģināšu izlikties, ka ticu, ka Latvijas valsts būs spējīga iegūt papildu līdzekļus no palielinātās akcīzes, bet esmu pārliecināts, ka nedabūs nekā, jo šo ražotāju iznīcinās.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, diskutējot par šo trešo priekšlikumu, komisijā arī izskanēja tāds viedoklis, ka faktiski nav lielas starpības starp 30% un 20%, no vienas puses, bet līdz ar to tad nevajadzētu īpaši mainīt to kārtību, kas bija līdz 1998. gada 1. janvārim, un atstāt šos 30%. Un 5% likme tad būtu šo īso periodu, kāda pusotra mēneša garumā. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt šo priekšlikumu, un es aicinu Saeimu darīt tāpat.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par trešo, deputāta Bojāra un Kalniņa, priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 43, atturas — 1. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle.

Ceturtais priekšlikums ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret atbildīgās komisijas viedokli? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

Piektais priekšlikums ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kurš tika... nu nevarētu teikt, ka tas tika iestrādāts Apiņa kunga priekšlikumos, bet Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, kurš ir tālāk sekojošs... Man ir priekšlikums šo piekto priekšlikumu neatbalstīt un tālāk atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Piekrītam!")

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

Sestais — deputāta Apiņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

Septītais ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

Astotais priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums, un tas tālāk ir atbalstīts, respektīvi, iestrādāts Budžeta un finansu komisijas desmitajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Par astoto, devīto un desmito priekšlikumu iebildumu nav? Paldies! Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

Es varu iet uz 11.?

Sēdes vadītājs.

Jā, 11. priekšlikums.

R.Zīle.

11. priekšlikums ir Juridiskā biroja sagatavotais, un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

12. priekšlikums, iesniedz deputāts Apinis. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

13. priekšlikums, Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

Un tāpat ir ar 14. priekšlikumu, kurš faktiski ir tāds pats kā iepriekšējie divi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

15. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komsijas viedoklim.

R.Zīle.

16. ir deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

17. ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

18. arī ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle.

19. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Protams, komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

R.Zīle.

Man būtu lūgums balsot kopumā par šo likumprojektu un pieņemt to otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 14, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Komisija nebija saņēmusi par likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" nevienu priekšlikumu. Līdz ar to būtu lūgums balsot kopumā par šī likumprojekta pirmā lasījuma redakciju, kura arī kļūtu par galīgo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 12, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījums Radio un televīzijas likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Par šo likumprojektu komisija saņēma vienu priekšlikumu — deputāta Vidiņa priekšlikumu, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem... Atklājam debates. Vēlas runāt deputāte Viola Lāzo, Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

V.Lāzo

(LSDA). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sociāldemokrātu frakcija atkārtoti aicina neatbalstīt 81.panta kārtībā Ministru kabinetā pieņemto grozījumu "Radio un televīzijas likumā", ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Es ceru, ka klātesošie man piekritīs, ka sabiedriskā, proti, valsts īapšumā esošā radio un televīzija, katrā valstī ir lolojama un saudzējama. Šoreiz es necīnīšos par naudas palielinājumu budžetā, bet aizstāvēšu sabiedriskās raidīšanas jēgu jaunās Latvijas jaunajā, demokrātiskajā sabiedrībā. Savā laikā, ieliekot likumā normu — ievērot inflāciju, Radio un televīzijas likuma autori centās nodrošināties pret varbūtējo valdības vēlmi finansējumu nākošajam gadam reāli samazināt. Tomēr tagad ieteikto grozījumu autori un šī gada budžeta veidotāji rīkojušies, man jāsaka, viltīgi. Pašlaik mums tiek piedāvāts izņemt no likuma kompensācijas garantiju inflācijas radītajam palielinājumam. Lai gan seši ar pus miljoni 1999.gadā nozarei kopumā, klāt pieliekot 200 tūkstošus finansējuma radio infrastruktūras attīstībai no privatizācijas fonda, kas pārcelts uz Ekonomikas ministrijas speciālo budžetu, summāri gandrīz vai sasniedz 1998.gada līmeni ar visu inflācijas procentu. Un līdz ar to man jāsaka, ka šajā gadā gandrīz vai viss būtu kārtībā.

Tātad budžeta veidotāji jau ir sagatavojušies tiem skaļajiem protestiem, kas varētu sekot no radio un televīzijas, arī sabiedrības puses, ja reāls naudas samazinājums būtu redzams jau šī gada budžeta projektā. Atcerieties savulaik pieredzēto Saeimas sēžu translāciju pārtraukšanu Latvijas radio. Un tomēr šis grozījums mums tiek piedāvāts. Tātad īstais mērķis, cienījamie kolēģi, īstais mērķis ir 2000.gada budžeta samazinājums. Un, lūk, tad jau ar likuma spēku radio un televīzijas nozares finansējums būtu krietni zem 1999.gada līmeņa. Un te nu sākas reāli draudi sabiedriskajam radio un televīzijai. Es jums atgādināšu un citēšu Radio un televīzijas likuma 5.panta ceturto daļu pilnā apjomā. Tātad: "Sabiedrisko raidorganizāciju finansiālā nodrošinājuma avoti ir valsts budžets, turklāt finansējums no tā nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, ievērojot inflāciju, kā arī ieņēmumi no pašu komercdarbības, ziedojumi, dāvinājumi, sponsorējumi." Tātad kas nenāk no valsts budžeta, ir kompensējams ar aktīvu komercdarbību. Es uzsveru — ar aktīvu komercdarbību, kura savukārt attiecīgi ietekmēs raidījumu kvalitāti. Ja šodien, piemēram, Latvijas radio ir vērojama bīstama tendence, kas vērsta uz komercdarbības apjoma palielināšanu un ir krasā pretrunā ar sabiedriskā radio garu un mērķiem, finansējuma samazinājums tuvā nākotnē, jau šodien, var būt drošs aizbildinājums pastiprināt komercializāciju sabiedriskajos raidītājos, kuri no tās būtu maksimāli jāpasargā.

Šā gada budžets, atstājot spēkā inflācijas kompensāciju radio un televīzijas nozarei, kā jau es teicu, būtiski nemainās. Bet, izņemot šo normu, rodas bīstamas tendences, kas ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas Savienības sabiedrisko raidorganizāciju garu, tradīcijām un rekomendācijām. Bet Latvija taču vēlas brīvu, eiropeisku, un, es teikšu, pats galvenais, nekomercializētu sabiedrisko radio un televīziju. Oficiāli Latvija gandrīz katrā solī apgalvo savu vēlmi kļūt par Eiropas Savienības locekli. Šeit, apspriežamo likuma labojumu pieņemot, Latvija nevis tuvinātos Eiropai, bet gan attālinātos no tās. Turklāt demonstratīvi ignorējot ietekmīgās Eiropas raidorganziāciju apvienības ieteikumus un atziņas, kuri, starp citu, es cienījamiem kolēģiem atgādināšu, tika izteikti jau šī mums izskatāmā likuma apspriešanas un pieņemšanas laikā 5.Saeimā. Tātad ignorējot Eiropas institūcijas, un galvenais, mūsu pašu nacionālās intereses, kas šajā gadījumā nepārprotami sakrīt. Tātad vai jūs, godātie deputāti, būtu gatavi to akceptēt? Sociāldemokrātu frakcija aicina balsot pret šiem grozījumiem. Pateicos, ka uzklausījāt!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, es atkārtoti vēlētos runāt par disciplīnas jautājumu zālē. Šobrīd jau vairs ne radioklausītāji, bet kolēģi, kas sēž zālē un vēlas klausīties un ciena to cilvēku, kas runā no tribīnes, nedzird, kas tiek runāts. Ja jūs tā turpināsiet, es izmantošu Kārtības ruļļa 76.pantā paredzētās tiesības.

Turpinām debates. Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Būtībā varbūt varētu kaut kur piekrist tam, ka jebkuras nozares finansējums nedrīkstētu būt mazāks kā iepriekšējā gadā. Bet šis likums ir unikāls. Un es nezinu, kā tas ir tapis, ka te pat ir ielikts iekšā, ka tas nedrīkst būt mazāks, ierēķinot inflāciju. Es nezinu, vai tas ir radies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, vai tur kāda cita komisija to veidoja 5.Saeimas laikā, bet šeit ir bijis atklāts un nekaunīgs spiediens uz deputātiem no masu mediju puses. Un es arī pilnīgi saprotu, ka tur ir bijušas tīri cilvēcīgas izjūtas. Vai nu mani mazāk parādīs, vai nu mani mazāk izrādīs, vai nu par mani mazāk rakstīs. Jo tāds likums, analoģisks šim, kur budžetam jau uzliek par pienākumu kaut ko, nav nevienā citā Latvijas Republikas likumā. Un es nezinu, kādēļ mēs tā baidāmies no radio un televīzijas vīriem un sievām, ka mums būtu jāiet un jādanco pēc viņu stabules.

Es jums varētu minēt vienu piemēru. Ja mēs ierakstīsim ārstu prakses likumā vai jebkurā citā likumā, kas skar veselību, ka šis finansējums nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gada finansējumu, plus vēl apakšprogrammās kā insulīna iegādei. Un insulīna iegādi mēs vēl diferencēsim — cilvēku un dzīvnieku insulīns. Mēs nonāksim līdz absurdam. Jo tad mēs būsim spiesti vadīties, ka mēs nedrīkstam iegādāties dzīvnieku insulīnu mazāk nekā iepriekšējā gadā, lai gan tas jau būs sen novecojis, un mēs būsim spiesti iegādāties cilvēku insulīnu.

Es vienkārši brīnos, kādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija bija, pēc manām domām, tīri loģisko un saprātīgo manu labojumu noraidījuši, un es aicinātu tomēr balsot par manu priekšlikumu un izņemt šos vārdus, ka Radio un televīzijas likums stāv augstāk par budžeta likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka 6. un 7.Saeimai ir pietiekami liecinieku, kuri apliecinās, ka es esmu, manuprāt, daudz darījis, lai radio un televīzijas budžets būtu tā sakārtots, lai šī struktūra varētu normāli strādāt. Es esmu centies vienmēr aizstāvēt šo budžetu. Un arī šogad diskusijās ar Finansu ministriju un valdību es esmu iestājies par esošā likuma saglabāšanu, arī ar vārdiem "un inflāciju", kas mani pārliecina.

Godātā Lāzo kundze! Jūs labāk par mani zināt, ka īsti sabiedrisks medijs ir tad, ja tas nav atkarīgs pilnībā no valsts budžeta. Mums nāksies acīmredzot, gribam vai negribam, diskutēt par diferencētām abonentmaksām, vienu otru atbrīvojot no tām, bet, kamēr mums nebūs abonentmaksas, kamēr šī struktūra būs atkarīga tikai no budžeta, tas nav īsti sabiedrisks. Tāpēc es šobrīd aicinu balsot par šo projektu, kādu piedāvā valdība, izņemot vārdus "un inflāciju". Tāpēc, ka mēs radām finansu sistēmā precedentu. Precedents ir bīstama lieta. Šai daļā es piekrītu Vidiņa kungam. "Un inflāciju" izņemot ārā, es atbalstu valdības projektu. Bet es jūs jau, godātie kolēģi, draudzīgi brīdinu, ka gada vai pusgada laikā mums nāksies sākt diskutēt par abonentmaksām, ja mēs gribam īsti sabiedrisku radio un televīziju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Godmanis

(LC). Cienījamie deputāti! Man atliek tikai pateikt pavisam īsi — vienīgā vieta, kur mums inflācija ir iekšā, ir Pensiju likumā. Un tur es vēl pieļauju situāciju, ka cilvēki, kas nestrādā, bet kas jau ir beiguši savu darbu, ka viņiem pensijas tiks indeksētas proporcionāli cenu patēriņu indeksam, inflācijai nav indeksa. Visās citās sfērās nevarētu šādu praksi piekopt vienkārša, elementāra iemesla dēļ, ka tādā gadījumā faktiski budžeta plānošana kā tāda būs šausmīgi grūta. Tas nozīmē, ka izdevumu daļa tiks orientēta pilnīgi ne uz ko citu kā to, kāda ir valdībai ieņēmumu daļa. Ar visu cieņu pret radio un televīziju, šī ir principa lieta, ka visos tajos likumos, kur iet runa par finansējumiem, tajā skaitā valsts iestādēm, nedrīkst iekļaut inflāciju iekšā. Tādā gadījumā vienkārši ieņēmumi vai izdevumi mums nodalīsies, un mums iznāks tā — ieņēmumu daļa mums nesegs, bet izdevumu daļa mums nosaka, ka mums inflācija ir jāievēro, un tajā gadījumā mums nekas cits nebūs kā būs lielāks deficīts, parāds ar visiem procentiem, ko jau mēs šodien dzirdējām, ko mums saka visapkārt visi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Kalniņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Diemžēl es nevarēšu šoreiz uzrunāt jūs, godājamā Saeima, jo jūsu attieksme pret dāmu tribīnē iepriekšējā runā bija vienkārši katastrofāla. Runājot par definīciju uz inflācijas koeficientu, ņemot vērā inflācijas koeficientu, šī definīcija ir absolūtā pretrunā ar elementāru tirgus ekonomikas filozofiju. Es domāju, ka šo jautājumu var risināt, bet tas ir jārisina vai nu subsīdijas formā, vai kaut kādā citā formā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Sociāldemokrāti uzskata, ka, protams, šis likumprojekts neskar šā gada budžetu. Bet tas dod iespēju nākamgad mums vairs neskatīties uz valsts radio un televīzijas inflāciju, tātad šim sabiedriskajam valsts radio un televīzijai. Un mēs uzskatām ļoti vienkārši, ka arī sabiedriskajiem televīzijai un radio ir nepieciešami zināmi līdzekļi, un to aizvien nepietiek. Mēs kaut kur grozījumos budžetā atbalstīsim 40 tūkstošus arī krievvalodīgai Latvijas radio redakcijai papildu līdzekļus, jo uzskatām, kad arī Latvijas radio vajadzētu raidīt vairāk nekā piecarpus stundas dienā, un tādā gadījumā mēs varētu ļoti daudz informēt arī mūsu cittautiešus par to jautājumu, kā tad īsti, kas notiek mūsu valstī. Tā kā diez vai mums ir vajadzīgs ieprogrammēt līdzekļus, ka mēs nedosim sabiedriskajiem radio un televīzijai, un tas nav vis tādēļ, ka sociāldemokrāti vai kāda cita politiska partija vēlētos iekļūt vairāk radio vai televīzijā. Es domāju, ka tā ir runa par to, kādas ir iespējas sabiedrībai būt labāk informētai, būt kvalitatīvākiem raidījumiem un arī līdz ar to demokrātiskākai mūsu sabiedrībai.

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Šis ir pārejas periods. Seiksta kungs jau minēja, ka beigās vajadzēs ieviest tādu lietu kā abonēšanas maksu. Anglijā BBC to ir izkārtojusi, līdz ar to sabiedriskās kontroles nodrošināšanu ar televīzijas abonēšanas maksu. Labi, pagaidām mums tā netiek vēl ievesta. Es vēršu jūsu uzmanību uz šī paša 5.panta iepriekšējo trešo sadaļu, kur ir teikts — sabiedriskās raidorganizācijas nav pakļautas valsts un pašvaldību institūciju, politisko organizāciju, partiju, reliģisko konfesiju un tā tālāk tiešai ietekmei. Ar to, ka ir noteikts jau nemainīgi ar visu inflāciju, papildinājumu, tāds atbalsts no budžeta jau nodrošina valsts kontroli, politisko kontroli pār šiem saziņas līdzekļiem. Ja šis ir pārejas periods, tad arī šajā laikā pamazām mums jāpierod pie šīs sabiedriskās kontroles, kas beigās padara arī mūsu sabiedrību finansiāli atbildīgu par raidījumiem. Un tādēļ es atbalstu Vidiņa kunga ieteikumu — izslēgt šo inflāciju tāpat, nepastāvēt uz tādu teicienu, ka nedrīkst būt mazāks nekā iepriekšējā gadā, bet ir vienkārši formulējams, pagaidām mums ir jāpieņem budžeta atbalsts. Ir valsts budžets, kā arī ieņēmumi no paškomercdarbības, ziedojumi, dāvinājumi, sponsorējumi. Es domāju, ka tas ir šajā pārejas periodā jēdzīgs grozījums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo — otro reizi.

V.Lāzo

(LSDA). Godātie deputāti! Es tomēr vēlos atgriezties pie argumentācijas, kādēļ Sociāldemokrātu frakcija aicina balsot pret. Cienījamie runātāji pirms manis minēja sekojošo — it kā būtu tāda ļoti radikāla starpība finansējumā no abonentu maksām vai no valsts budžeta. Jā, protams, starpība ir, un tomēr šajā gadījumā abas pozīcijas nāk no nodokļu naudām. Šajā gadījumā ir cīņa par to, lai radio un televīzijas nozares, sabiedriskā radio un televīzijas nozare nebūtu spiesta pārāk komercializēties. Tiklīdz mēs pieļausim precedentu, ka nākošā gada budžetā naudas varētu būt mazāk, jūs saprotat, notiks komercializācija, palielināsies reklāma, atklāto, slēpto reklāmu skaits, tā vairs nepildīs tos mērķus un uzdevumus, kas ir jādara divām vienīgajām sabiedriskajām raidorganizācijām Latvijā. Tas ir pilnīgā pretrunā ar to, ko prasa Eiropas Savienība. Nedarīsim šādu kļūdu, nedarīsim, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

M.Lujāns

(POA "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"). Cienījamie kolēģi! Es nesaprotu arī cienījamā finansu ministra Godmaņa kunga satraukumu. Iepazīstoties ar budžetu, mēs zinām, ka 4% ir plānota inflācija, tātad par šādu apjomu pēc būtības radio būtu jāpalielina finansējums. Un tādēļ, ja jau Godmaņa kungs paziņo, ka viņš tik satraukts, tātad viņš arī plāno, ka, iespējams, 4% nebūs, bet būs kaut kāda galopējoša inflācija vai vēl kaut kas, tas manī rada ļoti lielu satraukumu uz nākošo balsojumu jeb tālāko balsojumu par budžetu. Ja finansu ministrs izjūt šādu satraukumu, tad man kā deputātam vēl vairāk ir jāuztraucas. Un, cienījamie kolēģi, Vidiņa kungs un arī Sinkas kungs un arī cienījamie klausītāji, jūs labi sapratāt domu. Šeit notiek cīņa par to, vai kārtējo reizi valdošais vairākums ielīdīs jūsu kabatās. Un šajā gadījumā tas ir caur abonentu maksu. Jo, ja mēs neiekļaujamies inflācijas koeficientā, tad mēs iesaldējam televīzijas un radio attīstību. Un tātad vienīgais jautājums, kā lai kaut kādā veidā to veiktu, tas ir — kaut kur gada vidū vai gada beigās ieplānot abonentu maksu. Šajā jautājumā arī es biju izmeklēšanas komisijā, ir cita lieta, ka valdībai būtu daudz nopietnāk kopā ar Radio un televīzijas padomi jāpadomā, vai ir vajadzīgs Zaķusalas tornis, kas ir radīts padomju laikā, tas ir nerentabls, milzīgas summas aiziet tā apkurei.

Tāpat jautājums, kādā situācijā ir radiomāja, tie ir tehniski jautājumi, bet ar tiem ir daudz nepatīkamāk un smagāk strādāt, nekā ielīst Latvijas iedzīvotāju kabatās. Protams, es varu saprast arī Sinkas kungu, ka BBC ir ielīdis angļu nodokļu maksātāju kabatās, bet tās kabatas ir daudz plašākas, un patiešām šiem cilvēkiem uz ģimeni nav tikai 20 lati. Bet Sinkas kungs ar mierīgu sirdi var no pensionāru 40 latiem vēl noņemt pusotru vai divus latus piespiedu kārtā jeb atņemsim cilvēkam pēdējo kontaktēšanās iespēju. Un, kamēr mūsu valsts un finansu ministrs nav radījis Eiropas līmeņa pensijas, tikmēr es kategoriski iestāšos, un domāju, ka arī daļa domājošu kolēģu iestāsies pret to, lai ieviestu abonentu maksu. Vismaz šodien valstij ir jāuzņemās šīs funkcijas, lai Latvijas cilvēki varētu vismaz caur radio, caur televīziju saņemt informāciju. Tas ir bieži vien pēc "Lattelekom" tarifiem palicis pēdējais informācijas kanāls reģionos, mazpilsētās, mūsu mīļotajos laukos, ko mīl it sevišķi mūsu valdošais vairākums. Tādēļ es aicinātu šajā gadījumā neatbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! It īpaši godātais Lujāna kungs! Jūs esat nedaudz dezinformēts visā savā informācijā, kurā jūs runājāt tik nopietni šeit no tribīnes ar klusu cerību, ka jūs dzirdēs latviešu tauta un apraudāsies par jūsu pūlēm par viņiem. Patiesība ir mazliet cita. Patiesībā šajā gadījumā nerunā, te neviens nerunā par abonentiem, abonentu maksām, mēs runājam par sakārtotu likumdošanu, bet, ja mums jārunā par budžetu, tad vēlos norādīt, ka nākošā gada budžetā, kuru jūs visi esat labi izlasījuši, ir vēl divas pozīcijas, kas attiecās uz radio un televīziju. Pirmkārt, ir investīcija, kas ir paredzēta tādam nolūkam, lai Latvijas radio skanētu visu diennakti, un, otrkārt, ir investīcija, kas ir paredzēta radio translācijas tornim Balvu un Alūksnes rajonam, kas ļautu klausīties un skatīties televīziju arī galējiem Latvijas ziemeļu un austrumu rajoniem. Proti, finansējums, kas kopā ir radio un televīzijai, faktiski ir daudz lielāks nekā inflācija, daudz lielāks, nesalīdzināmi lielāks. Tikai mums vajag runāt un saukt lietas īstajos vārdos, nevar visu audzēt tikai ar inflācijas koeficientu, mums vienmēr ir jādomā, lai mēs varētu attīstīt infrastruktūru, lai mūsu radio un televīzija būtu labāk dzirdams un labāk redzams. Un to šī valdība ir izpildījusi. Es aicinu jūs balsot par valdības priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK) . Komisijā, izskatot šo priekšlikumu, protams, arī bija diskusija, ka no formalā viedokļa, iespējams, būtu arī pareizi, ka vienā speciālajā likumā nebūtu kaut kādas īpašas garantijas attiecībā pret budžeta finansējumu iepriekšējā gadā, bet kopumā Budžeta un finansu komisijas viedoklis bija neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Jura Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 64, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

Man būtu lūgums balsot kopumā par grozījumu Radio un televīzijas likumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījums Radio un televīzijas likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 26, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Īrestiesu likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas nr.95. Komisija saņēma divus priekšlikumus, abus no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kuru būtība ir pretēja tam, kas nobalsots pirmajā lasījumā, kurš noteica, pirmajā lasījumā noteica, ka šī likuma stāšanās spēkā ir pārcelta par vienu gadu. Šajā gadījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma būtība ir šo likumprojektu vispār atcelt. Tātad komisija, uzklausot vairākus viedokļus par šo jautājumu, balsojot nolēma atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli abos priekšlikumos, līdz ar to atceļot Īrestiesas likumu vispār.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Mēs dzīvojam interesantā laikā un pieņemam interesantus lēmumus. Necik sen mēs esam sākuši savu darbu 7.Saeimā, un mēs jau esam atcēluši vairākus likumus. Iespējams, ka tas arī ir nepieciešams, tāpat kā ir, iespējams, nepieciešams arī atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteikto viedokli, bet mani pārsteidz tas, ar kādu vieglprātību mēs to visu darām un cik sasteigti to darām. Vai tiešām mums ir jāsteidzas, jāpieņem sasteigti lēmumi, jānonivelē viss tas, ko ir izdarījusi iepriekšējā Saeima, un jāatceļ šis likums pilnībā. Varbūt tomēr iesim mazliet pa etapiem, atcelsim šī likuma spēkā stāšanās laiku par vienu gadu un pāris mēnešu laikā izdiskutēsim gan frakcijās, gan komisijās par šī likuma nepieciešamību. Es aicinu balsot pret komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Par Īrestiesu likumu un īrestiesu izveidošanas nepieciešamību no šās augstās tribīnes mēs esam runājuši daudzkārt. Jāsaka atklāti, ka priekšvēlēšanu gaisotnē pirms pusgada mēs nopietni, tie deputāti, kuri tolaik arī šajā zālē sēdēja, neizvērtējām visus aspektus īrestiesu institūta iesviešanā Latvijā. Atklāti sakot, es nesaskatu nevienu pozitīvu motīvu, kuru iemeslu dēļ šis likums šobrīd būtu vēl jāatstāj. Kādas ir negatīvās iezīmes?

Pirmkārt. Palielinās īres strīdu izskatīšanas laiks, jo mēs izveidojam obligātu pirmstiesas īres strīdu izskatīšanas instanci, bez kuras tiesas, rajonu un pilsētu tiesas, nevar paredzētajā kārtībā izskatīt īres strīdus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka paildzinās stresa stāvoklis kā īrniekiem, tā namīpašniekiem. Turklāt īrestiesu izveidošana sadārdzina īres strīdu izskatīšanas procedūru. Īrestiesu instances izveidošana vien prasa no valsts kopbudžeta 7 miljonu latu šajā gadā un 3 miljonu latu ik gadus nākošajos gados, bet, ja mēs izveidojam rajonu un pilsētu tiesās īres tiesnešu institūtu vai papildu tiesnešus īres strīdu izskatīšani, tātad nosakām, ka tādā gadījumā ik gadus ir nepieciešams tikai nedaudz vairāk kā pusmiljons latu, jūs varat salīdzināt šos skaitļus. Turklāt arī pusēm sadārdzinās īres strīdu izskatīšana, proti, jāmaksā ir advokātiem, jāmaksā ir valsts nodeva. Un, godātais Ādamsona kungs, jūs gan šo zāli esat atstājis, bet sakiet, lūdzu, kā var objektīvi īrestiesas spriest tiesu, pieņemt lēmumus, ja īres tiesnešus ieceļ amatā un atceļ no amata pašvaldības, kuras ir lielākie īres dzīvokļu īpašnieki un galvenie prasību cēlāji īrestiesās par cilvēku izlikšanu no dzīvokļiem. Paši cēla prasību par izlikšanu no sava dzīvokļa un paši sprieda tiesu. Sakiet, lūdzu, vai šāda tiesa var būt objektīva? Es aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju un šo nejēdzīgu likumu atcelt.

Sēdes vadītājs.

Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nebūt nebija vieprātīga par to, ka šis likums ir atceļams. Jo komisija diezgan rūpīgi un pamatīgi iepazinās ar piedāvātajiem diviem projektiem. Viens projekts bija līdzīgs kā šobrīd un iestrādāts šajos priekšlikumos — atcelt likumu vispār, un otrs bija valdības iesniegtais likumprojekts. Taču Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, neatbalstot alternatīvo projektu par likumprojekta atcelšanu, atbalstīja priekšlikumus, kas bija sagatavoti komisijas izveidotajā apakškomisijā, lai šī diskusija par Īres likuma nepieciešamību būtu plašāka, lai tā netiktu noslēpta tikai komisijas sēdē, bet lai šī diskusija būtu plašāka un lai izskanētu arī šeit plenārsēdē šīs problēmas. Tas ir pirmais.

Otrkārt. Šis likums tā arī savu darbību nav uzsācis, kaut tas ir pieņemts, un galvenais klupšanas akmens šeit ir bijusi nauda. Šeit bija iejaukusies arī Satversmes tiesa, taču, ņemot vērā to, ka, nododot pašvaldībām funkcijas, jāseko līdzi arī naudai, naudas nebija, un līdz ar to šī likuma darbība tā arī pilnībā netika uzsākta.

Es šobrīd redzu, ka lielā mērā varbūt viena tātad no šīm problēmām — tā ir tā diskusija par naudu. Šeit tika minēti 7 miljoni latu. Es domāju, ka tas ir ļoti lielā mērā pārspīlēti. Protams, tie aprēķini, kurus šobrīd mums sagatavoja komisijām Tieslietu ministrijas speciālisti, sakot, ka, uzsākot šo likumprojektu tajā veidā, ja šo darbu veiktu īres tiesneši, vienreizēja investīcija būtu apmēram kopā ar izdevumiem pusotrs miljons un tad pusmiljons gadā, tā varētu turpmāk maksāt. Tas, protams, ir nopietns arguments, jo, ja tik tiešām šīs īrestiesas no valsts budžeta vajadzētu uzturēt pilnīgi katrā pagastā, tad droši vien tas valsts budžetam varētu daudz vairāk maksāt. Bet šobrīd šajā situācijā es neredzu, kādēļ, ja mēs arī šo naudu, kas alternatīvas gadījumā, tas ir, ja likumu par īres tiesām atceļam vispār, mēs spējam nodrošināt nevis šī gada budžetā, bet tikai nākošā gada budžetā, tas ir, sākot ar 2000. gada sākumu, kādēļ mums šobrīd ir jāsteidzas? Pie kam, ja ir vēl šī diskusija, un pie kam es arī gribu teikt, ka lielākais vairums pašvaldību un arī Pašvaldību savienība atbalsta šo Īrestiesu likumu. Es negribu slēpt to, ka dažādās pašvaldībās ir dažāda attieksme, un ir pašvaldības, kas arī iebilst, taču es uzsveru, ka lielākais vairums atbalsta šā likuma darbību, un par to ir bijusi saņemta arī Pašvaldību savienības piekrišana.

Tādēļ manā skatījumā mums būtu jāatbalsta valdības izstrādātais projekts, jādod iespēja pašvaldībām par saviem līdzekļiem šajā gadā šī likuma darbību pārbaudīt un šī gada laikā tad arī izlemt, kurš ir lētākais variants valstij, vai ir iespējams labot šo konkrēto likumu, jo es domāju, ka arī, ja praktiski sāks likumu piemērot, protams, ka tur atradīsies tās vai citas nepilnības un ka labojumi būtu nepieciešami. Bet es šobrīd nevaru ar pārliecību teikt, ka šis Īrestiesu likums vispār nav vajadzīgs un ka tas ir atceļams.

Kā ļoti pozitīvu piemēru mums komisijā minēja, piemēram, Dobeles pilsētas pašvaldību, kura ir izveidojusi institūciju līdzīgu varbūt, bet vēl ne gluži uz likuma pamata, un tieši pašvaldību iesaistīšanās un darbība šo īres konfliktu risināšanā rada to efektu, un to bija spiesti atzīt arī Tieslietu ministrijas eksperti, ka slodze uz tiesām tādā gadījumā samazinās, un tas tieši bija šis Dobeles piemērs.

Tādēļ ļausim šim likumam strādāt šajā gadā par līdzekļiem, kādi ir pieejami pašvaldībām pašām un uz viņu iniciatīvas pamata, un par to, vai likums vispār ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs, mēs varēsim spriest tikai tad, ja tas tiešām reāli būs sācis savu darbu. Bet šobrīd pieņemt lēmumu par likuma atcelšanu vispār, tas būtu priekšlaicīgi, un šādu priekšlikumu es aicinu neatbalstīt un noraidīt Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nedaudz man runāšana par šo jautājumu atgādina kaut ko līdzīgu, kas notiek ar šo tā dēvēto bēdīgi slaveno Antikorupcijas likumu un visu, kas ar to ir saistīts. Kaut kas tika sataisīts, gadiem ilgi taisīts un pietaisīts, un beigās nav sanācis nekas jēdzīgs. Lūk, un to likumu atcelt neviens netaisās, lai gan tas faktiski ir tik neveiksmīgs, ka tas vienkārši traucē cilvēkiem strādāt.

Šeit, runājot par Īrestiesu likumu, mēs taču arī pietiekami ilgi 6. Saeimas laikā mocījāmies ap tā projektu, mēģinājām kaut ko tur izdarīt. Beigu beigās tomēr izdarījām, pieņēmām. Likums tika pieņemts. Īrestiesu jautājumi ir ļoti samilzuši jautājumi. Vai tiešām tas nav skaidrs? Pašvaldību darbinieki it īpaši jums šeit pastāstīs, cik tas ir svarīgi. Tagad tā vietā, lai kaut ko darītu, mēs izdarām visvieglāko, nedarām neko. Atceļam likumu, un lai pašvaldības dara, kā viņas grib. Un mums tas ir tagad galu galā vienalga. Es gribētu teikt, ka tieši uz pašvaldību pleciem ir ļoti liela atbildība par visu to, kas notiek ar šiem īrestiesas jautājumiem. Diemžēl tas tā ir. Tātad, godīgi sakot, ja mēs pieņemam šādā veidā šo otro lasījumu, kā komisija ir atbalstījusi, tas nozīmē, ka mēs neizdarām neko, vispār mēs neizdarām neko. Šinī gadījumā visvienkāršākais ir diemžēl noraidīt šos te Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus un atstāt šos grozījumus Īrestiesu likumā pirmā lasījuma redakcijā. Tas ir vispieņemamākais variants šajā brīdī.

Runājot par to, kas notiks ar nākamā gada budžetu, kā darīt, kādu likumu veidot... Tas ir pavisam cits jautājums. Tas neattiecas uz to praktisko stāvokli, kāds ir šodien. Un es gribētu Lagzdiņa kungam pajautāt, lai viņš nāk uz tribīni un paskaidro, kā viņš ir sadalījis tiesnešus. Es saprotu, ka profesionāļi te labāk par to pateiks, bet kas tas tāds būs — īres tiesnesis? Kas tas tāds būs — laulības šķiršanas tiesnesis? Kas tas tāds būs — zādzību apkarošanas tiesnesis un vēl citi tiesneši? Var būt, ka tā ir kaut kāda jauna vēsma jurisprudencē un ka mēs uz priekšu tiesnešus sāksim dalīt kategorijās. Vienam tiesnesim tikai viens jautājums un otram — tikai cits jautājums, un vairāk neko citu. Nu tas tā, starp citu.

Bet jebkurā gadījumā es aicinu netraucēt vismaz tiem, kas ir savu darbu sākuši, nejaukties pašvaldību izveidoto institūciju darbībā. Ja jau mēs kaut ko gribam tur mainīt, tad kaut kas labāks ir jāpiedāvā vietā, nevis vienkārši aizliegt un pārtraukt. Tā kā es aicinu atbalstīt. Diemžēl nekas labāks mums nesanāk, kā atbalstīt pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu un reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota izdruka, ir vairāki paziņojumi. Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Divdesmit Saeimas deputāti ir parakstījušies zem ierosinājuma izveidot Latvijas—Itālijas parlamentu sadarbības grupu. Es nesaukšu uzvārdus, jo visi zina, ko viņi paši ir parakstījuši, aicināti ir arī citi, kas nav paguvuši parakstīt. Es jūs aicinu vai nu pēc sēdes beigām Sarkanajā zālē, uzreiz pēc sēdes beigām, vai arī, ja sēde vēl nebūs beigusies līdz trijiem, tad trijos tajā pārtraukumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu tos savus kolēģus, kuri vēlas strādāt Juridiskās komisijas apakškomisijā Politisko organizāciju likuma sagatavošanā, pārtraukuma laikā pašlaik aiziet uz Juridisko komisiju, pāris minūšu laikā tur organizatoriskie jautājumi ir jāatrisina.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte.

A.Rugāte

(TP). Augsti godātie deputāti, kuri ir parakstījušies, un tie ir trīspadsmit Portugāles un Latvijas parlamenta sadarbības grupā, es ļoti lūdzu šodien, tāpat kā tikko teica Lībanes kundze, pēc sēdes Sarkanajā zālē, jo šīs grupas nodibināšanai ir nepieciešamas tikai 2–3 minūtes, tas ir nepieciešams arī tādēļ, ka Latvijas vēstnieks Portugālē ir ieradies Latvijā, un viņš ļoti vēlas ar šo grupu tikties jau jaunnedēļ. Es ļoti lūdzu. Jūs visi zināt, kuri esat parakstījušies.

Tāpat aicinājums ir atjaunot arī 7. Saeimā Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupu. Šeit ir parakstījušies 16 deputāti. Ļoti lūdzu gluži tāpat pēc sēdes beigām arī šīs grupas deputātus pulcēties Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi! Tūlīt tagad ir komisijas sēde par budžetu.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Atgādinu, ka mums ir tikšanās ar finansu ministru Godmani, un finansu ministrs Godmanis ir laipni devis savu piekrišanu piedalīties komisijas sēdē. Tā ka aicinu visus tūlīt ierasties!

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedram Bartaševiča kungam lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Jānis Jurkāns, Egils Baldzēns, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Leons Bojārs, Pēteris Apinis, Silva Golde, Vaira Paegle, Andris Šķēle, Dzintars Kudums, Ģirts Kristovskis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates. Apspriežam likumprojektu "Grozījumi Īrestiesu likumā". Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Domāju, ka grozījumi Īrestiesu likumā ir nepieciešami. Ne velti valdība ir lūgusi tos pieņemt kā steidzamus, tāpēc ka, kā jau visi zināt, nav šā likuma realizācijai nepieciešamā budžeta nodrošinājuma.

Par konkrētajiem priekšlikumiem. Gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gan arī, kā es sapratu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, balsīm daloties, ir atbalstījusi viedokli, ka šis likums ir jāatceļ. Es pilnīgi piekrītu tam, ka šis likums ir jāatceļ. Taču jautājums, kā tas ir jāatceļ. Šī piedāvātā formula, kādu sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, manuprāt, tomēr nav atbalstāma. Es pamatošu — kāpēc.

Šajā formulā, pirmkārt, jau mēs pārkāpjam juridiskās tehnikas principus, izdarot kaut kādus grozījumus likumā, mēs nevis pieņemam atsevišķu likumu par likuma pieņemšanu, bet grozījumos izdarām grozījumus, ar kuriem atceļam likumu. Es nezinu, vai mums šādu praksi vajadzētu turpmāk turpināt. Tas ir viens.

Otrs. Te ir paredzēti īpaši īres tiesneši. Tie, kas ir juristi šajā zālē, droši vien atceras vēsturi ar administratīvajiem tiesnešiem. Pirms vairākiem gadiem izveidoja administratīvā tiesneša amatu, un tāpat pagājušajā gadā nonāca pie secinājuma, ka tas ir pilnīgi nevajadzīgi. Arī šajā gadījumā speciāla īres tiesneša amata izveidošana, manuprāt, ir kļūmīgs solis, jo, ja mēs šādu praksi turpmāk mēģināsim realizēt, tad mēs nonāksim tiešām pie tā, kas jau šeit bija minēts, tātad mums būs vajadzīgi ceļu satiksmes tiesneši, jo laukos ļoti daudzas lietas tiek skatītas tieši par 213. Kriminālkodeksa pantu. Mums būs vajadzīgi laupīšanas un zādzību lietu tiesneši, tāpēc ka tieši par šiem pantiem visvairāk tiek izskatītas krimināllietas. Tātad mēs nonāksim pilnīgi absurdā situācijā, tātad mēs nonāksim tādā, kāda ir apgriezti pretēja tam, kas konceptuāli vispār tika ielikts tiesu reformā.

Vai valdības piedāvātais risinājums rāda mums ceļu, kā tas ir jāatrisina? Es domāju, ka tas ir neliels solītis, un valdība ir nolēmusi, ka līdz 1.martam tā sagatavo konceptuālu ziņojumu par turpmāko tātad šā jautājuma virzīšanu, vai pašvaldībās būs īres valdes vai kā citādi, vai tas būs tiesu sistēmā, katrā ziņā to neatbalsta daudzi. Tāpēc es tomēr aicinu balsot šodien pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un atbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto valdības priekšlikumu, rēķinoties ar to, ka tas ir pagaidu risinājums un ka attīstība būs pēc tam. Paldies! Tātad aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Piedāvātie labojumi likumprojektā "Grozījumi Īrestiesu likumā" ir piedāvājums aizvietot pēc būtības šo likumu ar īrestiesu atcelšanu. Mēs varam šo likumprojektu vērtēt faktiski no trijiem viedokļiem. Tomēr galvenokārt es centīšos atgādināt godājamiem deputātiem, kādēļ šis likumprojekts ir parādījies, un tieši tādā redakcijā, kādā to iesniegusi valdība. Šis likumprojekts bija iekļauts budžeta likuma paketē. Ar šo budžeta likuma paketi tas tika iesniegts šeit, Saeimā. Tas paredzēja šīs problēmas atlikšanu par gadu. Kāds bija, kā es to saprotu, valdības viedoklis? Valdības viedoklis bija, ka šim pasākumam trūkst naudas. Vai piedāvātie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas labojumi, kurus, kā šeit atzīmēja kolēģis Bunkšs, nepieņēma viennozīmīgi, atrisina šo jautājumu no budžeta viedokļa? Nē, tie šo jautājumu no budžeta viedokļa neatrisina, jo tie nosaka valdībai, ka ir jāizveido šie tiesneši, par ko Rasnača kungs šeit savus iebildumus izklāstīja motivēti. Un atkal tas paredz līdzekļus. Vai valdība šodien tajā likumā, ko mēs pieņemam nākošo, aiznākošo nedēļu, Budžeta likumā, ir šādus līdzekļus paredzējusi? Šādi līdzekļi budžetā nav paredzēti. Šeit es runāju ne kā jurists, bet no politiskā viedokļa, no budžeta formēšanas viedokļa, un šinī gadījumā juridiskie aspekti faktiski var parādīties tikai kā otrā argumentu grupa. Tātad no budžeta formēšanas viedokļa mēs šos priekšlikumus nevaram pieņemt nekādā gadījumā.

Ja mēs runājam no juridiskā viedokļa. Šeit, protams, mēs varam izvērst lielu diskusiju, šī diskusija neizvērsās. Vienīgi mans godājamais draugs Lagzdiņa kungs šeit norādīja, ka iepriekšējā Saeima neesot izvērtējusi visus aspektus. Es uzskatu, ka iepriekšējā Saeima, kura ir Latvijas valsts sastāvdaļa, tāpat kā iepriekšējā valdība, visus aspektus izvērtēja un pieņēma šādu likumu. Nav pamata šobrīd norobežoties un veidot, ka mums ik pēc Saeimas vai ik pēc valdības nomaiņas veidojas tāda situācija, ka mēs vairs negribam atzīt to, kas ir izdarīts iepriekš. Lagzdiņa kungs arī atzīmēja, ka šeit viņš neatrod nevienu pozitīvu motīvu īrestiesas darbībai. Es arī kā jurists gribētu iebilst. Šeit arī mēs varam runāt gan par juridisko aspektu, mēs varam runāt arī par sociālo aspektu. Ja mēs paskatāmies statistiku, tā vietā, lai no iedzīvotājiem iekasētu ar attiecīgu mehānismu ar juridiski tiesiska mehānisma palīdzību piedzītu parādus par īri un komunālajiem maksājumiem, izveidojusies situācija, ka prasības tiek celtas par izlikšanu no dzīvokļa sakarā ar to, ka trīs un vairāk mēnešus netiek maksāta īre. Agrāk mums eksistēja tāds mehānisms, ka bija tā saucamie izpilduzraksti, bezstrīdus kārtībā tika noformēts pie valsts notāra dokuments ar kuru summas, kas netika samaksātas, tika apstiprinātas no valsts amatpersonas un bezstrīdus kārtībā tika piedzītas, tad šie cilvēki netika likti ārā. Šobrīd veidojas no sociālā viedokļa saspringta situācija. Ap 800 Rīgā jau ir izlikti, 2000 spriedumi, kuri pieņemti par izlikšanu, gaida izlikšanu, 4000 prasības par izlikšanu šobrīd ir tiesā. Šīs īrestiesas tika veidotas arī kā sociāls buferis pie pašvaldībām, funkcionējot kā tiesu varas institūcija, atrisināt šīs problēmas un ļaut pašvaldībai iesaistīties šajā mehānismā.

Tādēļ es uzskatu, ka, nerunājot nemaz par šo pašvaldību aspektu, ko šeit Bunkša kungs minēja, šie aspekti arī ir ļoti svarīgi un jāņem vērā. Es domāju, ka gan valdība, gan Juridiskā komisija izdiskutēs šos momentus. Es neesmu redzējis ne tā saucamo Juristu biedrības oficiālu atzinumu, ne arī tieslietu ministres parakstītu oficiālu atzinumu šajā jautājumā. Nav tāda. Tādēļ es aicinu šos priekšlikumus noraidīt un pieņemt likumprojektu, kā tas ir iesniegts, pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija, otro reizi.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Es ar patiesu izbrīnu klausījos šeit pozīcijas deputātu uzstāšanos. Man šķita tā, ka mēs esam mainījušies vietām, ka Tautas partijas deputāti ir pozīcijā, bet jūs esat opozīcijā. Mēs gribam pēc iespējas ātrāk sakārtot vienu problēmu, kas samilzusi mūsu valstī. Proti, dzīvokļa jautājumu, īres strīdu jautājumu. Mēs piedāvājam lētāku risinājuma variantu.

Godmaņa kungs, iesniedzot likumprojektu, kurš paredz apturēt īrestiesu darbību uz vienu gadu, norāda anotācijā: "Tas prasa šā gada valsts budžetā 7 miljonus latu." Tas ir variants, kuru aizstāv Muciņš. Tātad 7 miljonus.

Kāds ir variants, kuru piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un ko atbalsta Tautas partija? Tas ir variants, kas prasa no valsts budžeta, to norāda arī tieslietu ministres iesniegts dokuments, ik gadus izdevumus 554 098 lati. Lai uzsāktu, lai sagatavotu attiecīgās telpas, nodrošinātu ar tehniku un materiāliem, vēl papildus 770 000 latu. Tātad pavisam kopā 1 250 000 latu. Bet variants, kuru aizstāv pozīcija, prasa 7 miljonus. Mums kā opozīcijas pārstāvjiem būtu izdevīgāk balsot par priekšlikumu, kurš prasa vairāk naudas, kurš rada haosu. Tādi varianti, kur de facto īrestiesu padara par pašvaldību kabatas tiesām. Mēs piedāvājam konstruktīvu risinājumu, lētāku risinājumu, mazāk birokrātisma, bet pozīcija pretojas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pozīcijas rindās valda haoss. Ka jūs nespējat veikt reformas valstī. Es aicinu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija, otro reizi.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Protams, strādāt pozīcijā bija iespēja arī iepriekšējam oratoram pēc piedāvājuma kļūt par tieslietu ministru, taču es saprotu, ka šī partija no tā atteicās. Ja runājam par lietu... (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Tādā valdībā es negribu!") Paldies, Lagzdiņa kungs! Ja runājam par lietu, protams, haosu mēs veidojam ar šādiem pārejas noteikumiem. Lagzdiņa kungs, nu godīgi pasakiet, kas ir īres tiesneši? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Tā ir viltība, lai dabūtu naudu!" ) Paldies! Nu, lūk! Ar to arī viss tika pateikts. Principā jau šo ideju mēs atbalstām, taču tā ideja ir precīzi jāformulē un precīzi arī jāvirza. Mēs nevaram neprecīzi formulētus likumus pieņemt un pēc tam strēbt to putru, kas rodas pēc tam. Diemžēl kļūda bija iepriekšējais Īrestiesu likums, un tāda pati kļūda būs tagad, ja mēs atcelsim un pārejas noteikumos minēsim kaut kādus mistiskus īres tiesnešus. Ko tad darīs tajās vietās tie tiesneši tur, kur nav šo strīdu? Sēdēs visu dienu, dzers kafiju un uz valsts rēķina saņems naudu? Es domāju, Lagzdiņa kungs, jūsu priekšlikums ir nevietā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle.

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Man nekas cits nav ko teikt, aicinu balsot par to! Komisijas viedokli es jau minēju savā pirmajā, uzsākot debates par šo jautājumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis ir atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. —Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Par Īrestiesu likuma atcelšanu". Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 47, atturas — 15. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle.

Arī 2.priekšlikums pēc būtības nebūtu atbalstāms. Tas nav balsojams pēc būtības. Labi. Lūdzu balsosim!

Sēdes vadītājs.

Tātad ir priekšlikums — balsot par 2.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.— Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 47, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

Godātie kolēģi! Būtu lūgums nobalsot par šo likumprojektu "Grozījumi Īrestiesu likumā" otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Īrestiesu likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 11, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A. Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu nr. 313, trešais, pēdējais lasījums. Pirmais ierosinājums labot likumu atrodas 5.lappusē. Tas ir deputāta Arņa Kalniņa ierosinājums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet es gribu komentēt, ka debates par šo priekšlikumu bija garas. It sevišķi pārrunas izraisīja 3.apakšpunkts 3.panta pirmajā daļā, kurā tiek atjaunotas ilgtermiņa kredītresursu veidošanas tiesības no privatizācijas fonda Latvijas Hipotēku un zemes bankai. Valdības iesniegtajā variantā šāda iespēja bija izsvītrota, uzskatot, ka visām bankām būtu jābūt vienādām tiesībām izmantot līdzekļus no Valsts privatizācijas fonda. Bet es vēlreiz atkārtoju, ko komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas viedokli? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 15, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

A.Seile.

Nākamo priekšlikumu iesniedzis deputāts Andris Šķēle. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Un kāpēc? Tāpēc, ka no īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem Šķēles kungs pieprasa finansēt arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumus. Kā mēs noskaidrojām, tad arī Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai ir šādas tiesības — veidot no privatizācijas fonda līdzekļiem savus papildresursus, un nevajadzētu vienu īpašu zonu, tas ir Liepājas speciālo ekonomisko zonu, atrunāt šeit likumā, jo uzņēmējdarbības veicināšanai līdzekļi šajā fondā ir jau paredzēti. Komisija ar lielu vienprātību šo priekšlikumu noraidīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Andra Šķēles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 40, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile.

Cienījamie deputāti! Vairāk priekšlikumu šajā likumprojektā nav. Lūdzu atbalstīt to trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 7, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu un nolēma ierosināt iekļaut likumprojektu izskatīšanai šodien darba kārtībā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Godātie Saeimas deputāti! Sociāldemokrāti uzskata, ka šajā situācijā, kāda valda mūsu valstī, ir vēl nepietiekami tiesiska kārtība, un pašreiz vēl nav tas laiks, kad mēs varētu ar tādu augstu humanitātes pakāpi vērsties tieši pret noziedzniekiem. Un arī apliecinām to, ka sociāldemokrāti pievienojas tai pozīcijai, kas ir apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajos tiesību dokumentos, kuri paredz upura cilvēktiesību prioritāti pār slepkavas cilvēktiesībām.

Mūsuprāt, būtu iespējams runāt par šo konvenciju, ja mēs piedāvātu kādu 2003., 2004.gadu, un tad mēs varētu cerēt, ka gan tieslietu ministrs, gan iekšlietu ministrs, krietni pastrādājot, varētu varbūt situāciju kopumā valstī uzlabot. Un tādā gadījumā veidotos situācija, ka būtu reāli iespējams gan mūža ieslodzījums, gan arī iespējas cilvēkiem, kas ir par smagiem, vairākkārtējiem un asiņainiem noziegumiem sodīti, neradīt situāciju, ka viņi var izmukt no šiem cietumiem un atkal terorizēt Latvijas Republikas iedzīvotājus.

Mēs uzskatām, ka, neapšaubāmi, šāda nāvessoda pielietošana var būt tikai izņēmuma gadījumos par īpaši smagiem un vairākkārtējiem noziegumiem. Un diez vai mūs sabiedrība sapratīs, ja mēs teiksim, ka mums ir jāapžēlo tie cilvēki, kas ir tā vai citādi laupījuši dzīvību citiem cilvēkiem un to darījuši ļoti nežēlīgi, ļoti nekrietni, un bieži vien noziegušies arī pret bērniem. Tā ir sociāldemokrātu nostāja, un mēs uzskatām arī, ka Eiropas Savienībā pēc pēdējiem nemieriem, kas ir bijuši, kad tiek izvērtēti tie noziegumi, ko sastrādājuši ir slepkavas pedofīli, arī Eiropas Savienībā ir pietiekami plaša šī diskusija par to, kā rīkoties šajā diezgan delikātajā jautājumā.

Cita lieta, ka mums varētu būt nedaudz humānāka un kulturālāka situācija sabiedrībā, ka būtu mazāk tādu cilvēku, kuriem nav ne sirdsapziņas, ne kauna, ne vainas apziņas. Tad varbūt mēs varētu to visu izskatīt, jo arī mūža ieslodzījumam mums, neapšaubāmi, vajadzēs izdalīt pietiekami daudz līdzekļus un uzturēt slepkavas, vairākkārtējus un smagus slepkavas, arī par nodokļu maksātāju naudu. Vai to vēlas arī šo noziedznieku upuru ģimenes, mums ir pamatotas šaubas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šodien patiesībā mēs vairs nevaram filozofēt par to, vai nāvessods ir saglabājams vai nāvessods ir atceļams. Jo šī lieta mums bija arī 1993.gadā, 1994.gadā, jebšu 1995.gada februārī Latvija, parakstot iestāšanās dokumentus Eiropas Padomē, apņēmās viena gada laikā parakstīt attiecīgo protokolu, konvenciju ar 6.protokolu un ratificēt to gada laikā. Protams, ir pagājis vairāk nekā gads. Mēs filozofējot to neesam izdarījuši, bet šobrīd mums šis lēmums ir jāpieņem. Jo mēs vairāk nerunājam par to, vai saglabāt vai nesaglabāt nāvessodu Latvijā. Mēs runājam par to, vai šī valsts, kuras vārds ir Latvijas Republika, ir spējīga pildīt starptautiskās saistības, kuras tā ir uzņēmusies, vēloties iekļūt kādā starptautiskā organizācijā.

Vēl vairāk. Visas Latvijas politiskās partijas, manuprāt, visas, vismaz parlamentā pārstāvētās politiskās partijas, kā stratēģisku mērķi ir definējušas iestāšanos Eiropas Savienībā. Eiropas Savienība prasa noteikt nāvessoda atcelšanu. Baldzēna kungs, jūs esat ļoti teorētisks sociāldemokrāts, mani izbrīna jūsu pozīcija. Pretendējot uz Eiropas sociāldemokrātijas tādu lomu, uz eiropeisku sociāldemokrātu partijas lomu, jums ir jāatceras, ka neviena no Eiropā, parlamentos un Eiropas parlamentā pārstāvētajām sociāldemokrātijām jeb sociāldemokrātiskajām partijām neiestājas par nāvessoda saglabāšanu. Un arguments... Kas tad tie par sociāldemokrātiem? (No zāles deputāts J.Ādamsons: "Leiboristi ir Lielbritānijā!")

Tie ir Kreitusu partijas dalībnieki, Ādamsona kungs! Jūs taču atceraties, mēs, protams, nevaram diskutēt šeit no tribīnes, bet jūs neapšaubāmi, atceraties to laiku, kad leiboristi Lielbritānijā atteicās no daudzām klasiskām strādnieku partijas pazīmēm, atsakoties no pilnīgas sadarbības vai absolūtās sadarbības ar arodbiedrībām un kļūstot par partiju, kas ir brīva no arodbiedrību totālās ietekmes. Jūs zināt, ka tā notika. Ja jūs nezināt, tad es jūs neapskaužu.

Bet runāsim tagad tālāk. Protams, jūs varat uzstāties, un ne jau kādai partijai, kas atrodas citā valstī, ir akli jākopē pārējo valstu sociāldemokrātu priekšzīme. Bet jums ir jādomā par to, ka uzņemšanas sarunas ar Latviju, nevarēs sākties... Uzņemšanas sarunas varēs sākties, bet Latvija noteikti nevarēs kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja tajā tiks saglabāts nāvessods. Ja mēs šeit sāktu filozofēt, iztirzāt tos jautājumus par un pret, lielie noziegumi, stiprie noziegumi, nežēlīgie noziegumi, tad, Ādamsona kungs, varbūt es dziedātu līdzīgi jums vai mēs pat atrastu kopīgu sarunu. Bet es tiešām negribu runāt par filozofiskiem aspektiem. Tikai un vienīgi par to, ko ir apņēmusies šī valsts. Un šī valsts ir apņēmusies parakstīt un ratificēt attiecīgo protokolu. Viss. Mums vairāk nav iespēju iztirzāt. Ja kāda politiskā partija, un es pieņemu, ka sociāldemokrāti ir apņēmušies un devuši vēlētājiem daudz solījumu, starp kuriem, protams, nav nāvessoda atcelšana, tad viņiem šie solījumi ir jāpilda, vai tur lūzt vai plīst. Ja valsts sabiedriskā kontekstā ir apņēmusies kaut ko izpildīt, patīk vai nepatīk, tas ir jāizpilda. Un tik tiešām, kā varbūt teica Igaunijas ārlietu ministrs savā laikā, nu nav jau vērts dažu valstiski sankcionētu slepkavību dēļ apturēt savu iestāšanās procesu starptautiskajā organizācijā, kur iestāšanās ir izdevīga visai sabiedrībai kopumā. Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Redziet, kolēģi! Man ļoti negribējās vēlreiz runāt, jo man šķiet, ka es kādu piekto vai sesto reizi par šo jautājumu runāju. Un negribētos aizkavēt jūsu uzmanību ar tiem argumentiem, kas simtreiz jau dzirdēti. Ja nebūtu neargumentētas sarunas, godātie kolēģi, vienīgais nāvessoda saglabāšanas it kā arguments, ka tas iespaidošot noziedzību. Neviena Eiropas, Ziemeļamerikas valsts šādā aspektā nav devusi jums pozitīvu piemēru. Neviens nav to pierādījis. Bet tādā gadījumā es jums varu atgādināt, un pretēji varbūt, atšķirībā no kolēģa Leiškalna, es nerunāšu par eirointegrācijas procesiem kā vienīgajiem. Mani vairāk uztrauc sabiedrības stāja, iekšpolitiskie procesi, sabiedrības morālā atdzimšana, un varbūt otrajā plānā ir tikai eirointegrācija.

Godātie kolēģi no sociāldemokrātiem! Saprotiet taču, ka nāvessods nav sods. Sods ir pāraudzināšana, nāvessods ir atriebība. Godātie kolēģi! Ko jūs darīsiet tad, ja viens tiesnesis kļūdīsies? Nevienā, pat visdemokrātiskākajā valstī, tiesa nav pasargāta no kļūdām. Vai tiešām tad mēs iesim ūsainā tautu tēva politiku — labāk deviņus nevainīgus nošaut, lai vienu vainīgo? Mana politika ir pilnīgi pretēja. Labāk trīs, četrus uzturēt mūža ieslodzījumā, nekā vienu nevainīgu nošaut.

Un visbeidzot. Godātie kolēģi! Šeit izskanēja argumenti, ka vajagot atlikt vēl uz kādu laiku. Šī politika man līdzinās tam suņa saimniekam, kurš, žēlodams suni, astīti cērt pa gabalam. Vai tiešām mēs esam sliktāki par igauņiem, leišiem? Vai tad igauņiem un leišiem, piedotiet par izteicienu, noziedzība atšķiras pārāk? Vai igauņu un lietuviešu sabiedrība ir prasījusi atcelt? Tāda pati situācija. Bet politiķu drosmei ir jābūt vismaz pēc vēlēšanām, ir jābūt brīviem no kaut kāda populisma. Man nav neviens devis tiesības izvērtēt Saeimas, salīdzināt vienu ar otru. Taču šo Saeimu es uzskatu par daudz pragmatiskāku, politiski atbildīgāku. Es ļoti ceru, ka atbalstīs projektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Leiškalna kungam par mūsu starptautiskajām saistībām, kā arī Seiksta kungam. Un atšķirībā no Josifa Staļina es ne tikai neuzskatu, ka ja, piemēram, viens ir vainīgs un deviņi nevainīgi, ir jānošauj visi desmit, bet arī ja otrādāk, ja no desmit tikai viens ir nevainīgs, tad nevajadzētu nošaut desmit, kaut rezultātā deviņi vainīgie ietu bojā. Bet ne par to es gribu runāt.

Mēs tiešām šinī telpā un arī iepriekšējā parlamentā daudzas, daudzas reizes esam diskutējuši par šo jautājumu. Un argumenti ir ļoti nopietni. Arī sociāldemokrātu argumenti, kāpēc vajag atstāt nāvessodu, ir ļoti nopietni. Un es ar visu cieņu izturos pret šiem argumentiem. Kaut vai tādēļ, ka man ir divi mazi bērni, un es gribu šajā sakarā trīs reizes piesist pie koka. Bet es gribu teikt kaut ko citu. Ja mēs tik nopietni esam diskutējuši visas šīs lietas, mums katram ir izveidojusies sava pārliecība, un es esmu pilnīgi pārliecināts, es vienkārši zinu, ka neatkarīgi no tā, cik mēs emocionāli vai precīzi savu pozīciju paudīsim viens otram, šodien nekas nemainīsies, jo gan partijas, gan cilvēki dziļi individuāli un nopietni ir izvērtējuši tik nopietnu soli kā ratificēt šo konvenciju, balsot, tātad pret vai par nāvessodu. Mēs taču esam nopietni cilvēki, mēs tiešām esam domājuši par to ilgi, vai pieņemt šo lēmumu. Tāpēc es aicinātu vienkārši, cienījamie kolēģi, atteiksimies no ilgām debatēm, nobalsosim, lai risinātu tās problēmas, kuras parlamentam ir jārisina, un varētu tirpināt darbu kaut vai komisijās, ja mēs beigsim mūsu darba kārtību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Kas dod kādam cilvēkam lemt, kam atņemt dzīvību, viņu nonāvēt? Ja mēs paskatāmies uz statistiku, kur paliek tie cilvēki, kuri ir nozuduši, kur paliek bērni un kur paliek, it sevišķi, meitenes? Diezgan bieži avīzēs mēs redzam tos portretus, kur nozuduši bērni. Kur tad viņi ir palikuši? Vai viņi ir, it sevišķi meitenes, izmantotas seksuāli un pēc tam nonāvētas, vai tas cilvēks ir iznīcināts tāpēc, lai transplantācijai saņemtu orgānus. Mēs runājam par Eiropu, bet Eiropā arī sāk svārstīties šajā laikā, ko darīt ar nāvessodu, un daudzās valstīs jau domā, ka tas ir jāatjauno. Un, ja jau runājam par Eiropu, tad kas piedāvā mums tās filmas, kuras katru dienu mēs skatāmies divas vai trīs, kur ir spridzināšana, spīdzināšana, šaušana un cilvēku iznīcināšana? Tās lielāko tiesu nāk no Eiropas, varbūt arī par to vajadzēja padomāt. Kas attiecas uz Ziemeļameriku, tad Amerikas Savienoto Valstu štatos tur ir visdažādākā nostāja. Es jums atgādināšu vienu gadījumu, kas bija Jūrmalā, kad sieviete no bandītiskas grupas panāca 12 gadīgu puisīti un viņu nokāva kā aitu, bet ir gadījumi, kad viens cilvēks iznīcina trīs, četrus un vairāk cilvēkus. Un ir taču gadījumi, kad 50 cilvēkus viņš iznīcina. Vai tad tādam cilvēkam ir dotas tiesības dzīvot starp cilvēkiem? Satiekoties ar vēlētājiem, man piezvanīja viena meitene no Jēkabpils, kura bijusi sadista rokās. Astoņpadsmit naža dūrieni deviņpadsmitgadīgu meiteni pārvērta par pirmās grupas invalīdi, mums taču ir par to jāpadomā, ko mēs domājam darīt tālāk. Un tāda kriminoloģiskā situācijā, kāda ir Latvijā, tā nevar būt tāda, un, ja mēs vēl atvēlēsim tiem cilvēkiem dzīvot starp mums, visdažādākā veidā un niansēs pārvēršot to smago noziegumu par vidējo vai pat vieglo, un atkal atrasties starp mums un tālāk turpināt savu darbību, tas taču ir briesmīgi.

Tāpēc mums šis jautājums nav tik vienkāršs, un Eiropa, tas ko saka, jā, Eiropā varbūt tas ir citādi, bet es jums atkārtoju, ka Eiropa pārskata šos jautājumus. Un pie iestāšanās mēs jau varam arī pieņemt, ka mēs šo jautājumu izskatīsim, teiksim, 2006.gadā, varbūt tad tik tiešām izmainīsies situācija, bet tā kā mūsu prezidents ar vieglu roku paraksta savas kasācijas, tad ziniet, ej nu sazini, pēc pieciem, sešiem gadiem varbūt arī mūsu ģimenes vai mēs paši tiksim par upuri šiem cilvēkiem. Tāpēc pie balsošanas mums rūpīgi jāpārdomā, un mana pārliecība ir tā, ka tādiem cilvēkiem dzīvot starp cilvēkiem nav dotas tiesības.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mūsu darba būtība šeit ir ļoti skaidra. Tā ir Latvijas Republikas pilsoņu lielākās daļas gribas aizstāvēšana. Un šodien jebkuras aptaujas Latvijā jebkurā līmenī liecina par to, ka sabiedrības lielākā daļa ir pret nāvessoda atcelšanu. Vai tiešām tas nav zināms? Mēs šeit iespītēsimies, tēlosim kaut kādus atrautos no sabiedrības, taču tikai ar mūsu pilsoņu balsīm mēs šeit atrodamies. Un tāpēc šķiet, ka vajadzētu gan šad un tad padomāt, kā mēs viņu priekšā atskaitāmies. Kādas ir cietušā cilvēka aizstāvja tiesības tādā gadījumā, ja mēs atceļam nāvessodu, mēs viņam dodam tiesības pašam izrēķināties— pilnīgi skaidri un nepārprotami. Būs pietiekami daudz cilvēku, kas paši izrēķināsies tādā gadījumā. Šādu argumentu es esmu dzirdējis vairākkārt arī no to Eiropas valstu pārstāvjiem, nemaz nerunājot par ASV pārstāvjiem, kas skaidri un gaiši ir pateikuši, ka viņi pilnībā saprot šādu paņēmienu.

Jā, mēs esam uzņēmušies saistības, slikti darījām, ka tādā veidā mēs tās uzņēmāmies, es domāju, ka mēs pārcentāmies, pārāk daudz sasolot pasaulei, ka mēs darīsim to un to, un faktiski nepadomājām, vai tas ir iespējams vai nav iespējams. Tagad paņemsim pilnīgi konkrētu mūsu rīcību attiecībā uz 6. protokolu. Latvija šo protokolu ir parakstījusi. Šo protokolu ir parakstījusi arī Beļģija un Grieķija, NATO dalībvalstis, mēs vēlamies runāt par NATO, virzīties arī uz turieni. Bet šīs divas valstis nav ratificējušas 6.protokolu, tātad viņām bija bijis pietiekami daudz laika un prāta padomāt, kad un kā ko solīt un ko izpildīt. Starp citu, Beļģijā ir ļoti popoulāra šodien diskusija par nāvessoda saglabāšanu, tieši Beļģijā, pamatojoties uz vairākiem pēdējo gadu notikumiem. Latvijai tāpat ir savs īpašs stāvoklis, ir ļoti nepareizi— visu laiku darīsim tā, kā tie dara, vai nedarīsim tā, kā tie dara. Es domāju, mums ir jāpēta, kas notiek visās valstīs neapšaubāmi, bet ir jādomā arī par mūsu Latvijas sabiedrību, un šeit jau nu gan mūsu valsts attīstība ir atkarīga no mums pašiem.

Viens jautājums visiem nāvessoda atcēlējiem, kurā cietumā sēdēs tie, kam piespriedīs mūža ieslodzījumu? Vai Latvijā šodien ir tāds cietums, no kura nevar izbēgt? Šodien tādu cietumu Latvijā nav. Vienkārši nav! Jautājums, kad tas būs? Tā ir cita lieta, un tad mēs varam arī runāt par kaut kādiem termiņiem, bet mēs atkal skrienam laikam pa priekšu, vēl vienu kārtējo atcelšanu pieņemsim. Tā īsti sekot šai koncepcijai spējīgi nebūsim. Un ja jau te ir runa, ka ar mums rēķināsies vai nerēķināsies, ejot uz Eiropas Savienību vai vēl uz kaut ko, tad ne jau šis punkts būs tas izšķirošais, nekādā gadījumā, ja gribēs atrast argumentus pret mums, tad meklēs pavisam citus un nevis kādus atsevišķus punktiņus. Pilnīgi izslēgts. Ne Amerikas Savienotās Valstis, ne Krievija netaisās atcelt nāvessodu, vismaz tuvākā laikā noteikti nē, taču ar viņām ļoti rēķinās, ārkārtīgi rēķinās dažādos pasaules nostūros un neviens viņiem nekad neprasa, vai jums ir nāvessods valstī vai nav. Starp citu, ASV eksperti, tie, kas šeit šad un tad ierodas, tie, ar kuriem mēs tiekamies citur, —es neesmu nevienu ASV ekspertu dzirdējis, kurš mums ieteiktu attcelt nāvessodu. It īpaši ja es runāju par militārajiem ekspertiem, tātad acīmredzot taču kaut ko viņi ir sapratuši pie savas ilgās demokrātijas.

Un par to čāpošanu uz Eiropas Savienību, nu, čāpojam mēs uz turieni, solām, tūlīt būs, nu, tūlīt būs, gala saietā kaut ko pieņems mums par labu, bet nekas nenotiek tāds īpašs, viss notiek lēnām, pakāpeniski, neviens nesaka nē, neviens nesaka jā, un tā mierīgi mēs tuntuļojamies. Tāpēc nevajag pārsteidzīgi sasolīt nezin ko. Es saprotu, ka šeit ir atsevišķi cilvēki, kam tas individuāli ir ļoti nepieciešami, kam ir ļoti nepieciešami šie personīgie sakari, kam ir ļoti nepieciešama šī personīgā ietekme un tā tālāk, tas ir pilnīgi skaidri saprotams. Nu ļoti labi, nu darbojieties, varbūt kāds labums arī no tā būs, tikai nevajadzētu savas darbības pārcelt uz visu valsti. Es atgādināšu par visām asarainajām runām un aģitācijām pirms tautas nobalsošanas par grozījumiem Pilsonības likumā, ko tik mums šeit Latvijā nenācās dzirdēt, sākot ar Dieva lūgšanu un beidzot ar nežēlīgiem draudiem. Un ja nu mēs to izdarīsim, tad viss ir kārtībā, tūlīt mūs tur sāks aicināt, viss notiks. Kas notika? Nekas nenotika. Tūlīt pat Valsts prezidents izdomāja kaut ko citu, viņš pateica, nu, nevajadzēja jau nemaz tik ļoti steigties ar to grozījumu atcelšanu, nevajadzēja jau nemaz balsot pret, vēl savus četrus gadus mēs varējām pagaidīt. Kā tad tā? Tieši pirms tautas nobalsošanas viena runa, vēlēšanu iecirknī tā pati runa, tūlīt pēc tautas nobalsošanas pavisam cita runa, tad kur te ir tā pamatnostādne, kur ir tā konkrētā gaita?

Tā kā kāpēc ir vajadzīgas tādas tukšas, deklaratīvas normas, tukša, deklaratīva solīšana solīšanas labad, bet nepadomāt, kā to uztver mūsu sabiedrība? Šeit ir arī pārstāvji no Valmieras. Nesen, pirms vairākiem mēnešiem, Valmieras iedzīvotāju vidū bija tāda aptauja tieši par šo jautājumu. Kāda bija Valmieras iedzīvotāju attieksme pret nāvessoda atcelšanu? Viss lielais vairums bija par šī nāvessoda saglabāšanu, jo viņiem bija argumenti, kāpēc tam tā jābūt. Es saprotu, ka šeit balsojums tiešām ir pārliecības balsojums, šeit nevarētu būt obligātie frakciju balsojumi, tas nebūtu sevišķi gudri, jo katram cilvēkam ir sava pārliecība. Ir pacifisti, ir karojošie materiālisti un vēl ir visādi citādi, bet šajā gadījumā jāsaka tā, ka daudzi mūs kritizē par to, ka esam piekrituši sociāldemokrātu pārstāvim strādāt valdībā, bet man viens otrs piemērs no sociāldemokrātu izturēšanās ir tīri pieņemams, un šajā gadījumā arī es ar lielu prieku dzirdu, ka arī viņi lielākoties ir par pietiekami stingras rīcības saglabāšanu mūsu valstī. Es arī balsošu par šī nāvessoda saglabāšanu un šajā brīdī neredzu nekādu vajadzību tik steidzīgi ratificēt šo 6. protkolu.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Te gan jāatgādina, ka mums ir brīvais balsojums mūsu frakcijā, un viedokļi arī, protams, ir dažādi. Tātad nedaudz par situāciju Lietuvā. Neskatoties uz to, ka Lietuvas prezidents Adamkus arī ir principā persona, kura ir iesaistīta apžēlošanas pasākumos, un neskatoties uz to, ka šī nāvessoda nav, Lietuvas prezidenta reitings šobrīd ir 84 punkti plusā, tas ir savdabīgs fenomens. Kāpēc es to minu? Tāpēc, ka šeit kaut kādus popularitātes punktus vai nepopularitātes punktus ar par vai pret nāvessodam mēs šodien nevaram vākt. Es tomēr aicinātu uz šo jautājumu skatīties, nu, reāli, ar tādu ieskatu nākotnē. Pirmkārt, es gribētu sociāldemokrātiem atgādināt, ka runa ir par pirmo lasījumu. Tātad jums būs visas iespējas savus priekšlikumus iesniegt uz otro lasījumu, tāpēc es tomēr aicinātu jūs balsot par. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribēju minēt, ir tas, ka Juridiskā komisija bija iesniegusi alternatīvo likumprojektu, kuru Ārlietu komisija nav atbalstījusi. Pamatojuma nav. Alternatīvajā projektā ir priekšlikums — šā likuma spēkā stāšanos noteikt saprātīgos termiņos. Mūsuprāt, šis saprātīgais termiņš ir 2001. gada 1. janvāris, un es pamatošu, kāpēc. Pirmkārt, šajā laikā mēs varam tomēr diezgan daudz paveikt tiesu reformas jomā, un mums tieši, ja jau reiz Eiropas Padomes spiediens ir šajā jautājumā, arī Eiropas Padomes atbalsts tiesu reformām būtu šī vairāk nekā pusotra gada laikā jāizmanto. Vai tas tiks izmantots un vai šī palīdzība būs pēc ratifikācijas, es domāju, ka lielāka nebūs kā pirms.

Otrs, protams, ir nepieciešami grozījumi jau pieņemtajā jaunajā Krimināllikumā, kur arī būs noteikti jāizdara nepieciešamie grozījumi jaunajā Sodu izpildes likumā, kas arī būs jāpieņem. Papildus tātad arī, protams, tiesnešu, prokuroru un policistu apmācība šajās lietās, jo bez pietiekamas kvalifikācijas mēs varam nonākt pie tādas situācijas, ka arī atsevišķās tiesās šo 6. protokolu var vienkārši ignorēt un vadīties pēc spēkā esošā Kriminālkodeksa un no 1. aprīļa pēc jaunā Krimināllikuma.

Ja runa te bija par tiesu kļūdu, tad, protams, es gribu atgādināt, ka tiesu kļūda, protams, ir iespējama, bet mums ir trīs instanču tiesu sistēma un mums arī ir apžēlošanas institūts, tā ka es nepiekrītu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājam, ka šādos jautājumos pie mums šī kļūda ir tik iespējama.

Tas īsumā bija viss. Es katrā ziņā uzskatu, ka jābalso pirmajā lasījumā un jāiesniedz priekšlikumi uz otro lasījumu par termiņu. Manuprāt, tas būtu 2001. gads. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti, Prezidijs ir saņēmis 20 deputātu parakstītu iesniegumu: "Ierosinām izbeigt debates 19. darba kārtības punktā, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 65. panta 5. daļu." Viens deputāts var runāt par šo priekšlikumu, viens — pret. Pagaidām debatēs vēl ir pieteikušies pieci deputāti. Gadījumā, ja mēs pārtraucam debates, tad notiek balsojums. Pārējie kolēģi, kas ir pieteikušies, tad debatēs nevarēs runāt. Viens runā par. Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Es tiešām aicinātu šobrīd debates pārtraukt, jo, ja mēs paši uzmanīgi klausāmies viens otru, un es ceru, ka tā tas ir, mēs arī, es tajā skaitā, man ir jāatvainojās, atkārtojam tos pašus argumentus, ko atkārto viena puse un ko atkārto atkal otra puse. Mēs jau neko citu šeit neienesam jaunu. Tie, kas aizstāv, runā par nežēlību, ar kādu tiek izdarītas slepkavības, un tiešām tas ir šausmīgi, un tie, kas uzskata un aicina, ka ir jāatceļ, runā par starptautiskajām saistībām un par to, ka noziegums, var gadīties, nemaz nav izdarīts. Citu argumentu jau praktiski nav. Es jau vienreiz teicu, ka mēs tiešām visi esam nopietni par to domājuši — balsot par vai pret, un man liekas, ka katrai pusei ir jārespektē otras puses viedoklis. Bet jābalso tieši tā, kā viņi uzskata par labu esam. Tā kā es aicinu pārtraukt debates, nobalsot un pāriet pie nākamā jautājuma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi, vai kāds vēlas runāt pret? Deputāti piekrīt tam, ka tiek pārtrauktas debates? (Starpsauciens: "Jā!") Nav jābalso. Paldies! Vārds referentam.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, aicinu izteikt savus viedokļus!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. protokolu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 16, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

G.Krasts

. Laiks priekšlikumu iesniegšanai līdz 11. februārim.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" , pirmais lasījums. Alternatīvais likumprojekts ar reģistrācijas numuru 87, dokumenta nr. 182. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja deputātu Geiges, Rudeviča, Seiksta, Lībanes un Panteļējeva iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"". Likumprojekta reģistra nr. 87, dokuments nr. 182. Un mēs konstatējām, ka Tieslietu ministrija savā laikā ir iesniegusi šajā likumā izmaiņas, no kurām daļa tātad jau bija izdarītas, ko šie deputāti piedāvāja, un par cik to stāšanās spēkā tika noteikta ar vēlāku datumu, tādēļ arī mēs piedāvājam izstrādāt alternatīvo likumprojektu pēc reģistra nr. 134, dokuments nr. 284. Un šajā alternatīvajā likumprojektā mēs atstājam tikai grozījumus 16. pantā ar papildinājumu, kurā ir noteikts: par tautības ieraksta maiņu no valsts nodevas atbrīvojamas personas, kuras vēlas, lai tautības ieraksts būtu — lībietis, līvs. Jo priekšlikums tika izteikts ne visai juridiski precīzā formā. Priekšlikuma būtība un likumprojekta būtība ir tāda, kā mēs arī debatējām, to nododot komisijā, par to, ka bija situācija, ka Latvijā aizliedza pasēs ierakstīt šīs tautības personām šo tautību. Tādēļ šī situācija būtu jāsakārto, un daudz tādu cilvēku nav, un mūsu priekšlikums bija, lai viņi tiktu atbrīvoti no valsts nodevas, veicot šo darbību, un tādā veidā netaisnība, kas ilgus gadus bija mums pie padomju varas, tātad būtu sakārtota. Es aicinu deputātus atbalstīt šo alternatīvo Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu pēc dokumenta nr. 284 pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Pirms mēs izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: "Ierosinām likumprojektu "Grozījums likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" atzīt par steidzamu."

Viens var runāt pret, viens — par. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 4, atturas — 25. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Vai kāds vēlas debatēt? Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu! (No zāles: "Pieņemt arī šodien otrajā lasījumā!") Ir priekšlikums pieņemt šodien otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 26. Likums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! Likumprojekta reģistrs nr. 32, otrajam lasījumam dokuments nr. 293 — tabula "Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei".

Juridiskā komisija sagatavojusi vienu papildinājumu šajā likumprojektā, kur norāda, ka Ministru kabinetam, ja beidz pastāvēt šī organizācija, šis īpašums jānodod nevis pēc darbības mērķa līdzīgai organizācijai, bet īpašums nododams atpakaļ valstij. Tā mēs uzskatām, ka šis likumprojekts tādā redakcijā būtu labāk sakārtots. Lūdzu atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav?

L.Muciņš

. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā kopumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei" otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 9. Tā kā likumprojekts nav atzīts par steidzamu, lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 9. februāris.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav? Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šodienas sēdē izskatām dokumentu nr. 175, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets. Pēc Finansu ministrijas priekšlikuma grozījumus šajā likumprojektā "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija.

Kāda ir šī likumprojekta būtība? Galvenais noteikums ir tas, ka no likumprojekta tiek izslēgta iespēja izsniegt kredītus vai sniegt kredītu garantijas uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, un šīs kredītu garantijas var sniegt Reģionālās attīstības padome.

Tautsaimniecības komisija, rūpīgi iepazinusies ar šo likumprojektu, uzskatīja, ka šī norma likumprojektā nav ultimatīvā kārtā pateikta, ka tā ir tikai viena iespēja — izsniegt kredītus vai sniegt kredītu garantijas uzņēmumiem, kuriem nepieciešams atbalsts īpaši atbalstāmajos reģionos, noraidīja šo likumprojektu ar negatīvu slēdzienu un uzskata, noklausoties Ekonomikas ministrijas priekšlikumus, ka vajadzētu šajā likumprojektā otrajā un trešajā lasījumā ieviest vēl daudzus būtiskus grozījumus, uzskata, ka nevar pie pogas piešūt mēteli, bet ka tas ir jādara otrādi, tātad ir jāsagatavo visi nepieciešamie priekšlikumi, ja tādi ir, šajā likumā par īpaši atbalstāmajiem reģioniem, un tad šis likumprojekts būtu atbalstāms. Protams, Saeimai ir lemšana, vai atbalstīt vai neatbalstīt Tautsaimniecības komisijas vairākuma viedokli.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

A.Seile

. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10. februārim.

Sēdes vadītājs.

Līdz 10. februārim. Deputāti piekrīt? Paldies!

Nākamias — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons

(LSDA). Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 316.

Mēs izskatām otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"". Pirmais priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta 1.pantu. Komisija vienprātīgi noraidīja šo priekšlikumu, pamatojot ar to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sašaurina šā likumprojekta būtību, izslēdzot šo pantu. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis starp noraidītajiem priekšlikumiem varbūt ir viens no visnevainīgākajiem. Zināma loģika šeit būtu, taču, pirmkārt, Civillikums jau nosaka, ka jebkurš nepamatoti vai nelikumīgi nodarīts zaudējums ir jāatlīdzina. Tāpēc specifiski kaut ko īpaši norādīt nav vajadzīgs.

Otrkārt. Atbildīgā komisija nez kāpēc liek priekšā svītrot vārdus "vai nepamatotas". Jūs ziniet, Cilvēktiesību komisija nerunāja politiski. Mums bija ilgstošas diskusijas ar nopietnākajiem juristiem valstī, un ne katrreiz tie ir sinonīmi, bieži gadās, ka formāli juridiski vai formāli, tas ir, tiesiski, bet dzīvē tas izrādās absolūti nepieņemami. Tāpēc šo argumentu dēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz balsot un atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 7, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Nākamais ir iekšlietu ministra Jurdža priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu... (No zāles: "Jābalso! Nav balsojams!") Šis priekšlikums pēc būtības nav balsojams. Tālāk lūdzu!

J.Ādamsons

. Nākamais priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta 3.pantu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš". Nevēlas debatēt. Pret atbildīgās komisijas viedokli ir kādi iebildumi? Mēs pašlaik runājam par 3.priekšlikumu. 3.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav iebildumu pret šo priekšlikumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Pieprasa balsojumu. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. priekšlikumu — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 14, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

J.Ādamsons.

Kolēģi! Nākamais ir 4.priekšlikums, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Ādamsons

. Nākamais ir 5. priekšlikums, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un iekšlietu ministra Jurdža priekšlikums, kuri ir autentiski, — izslēgt likumprojekta 4.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 5. un 6. priekšlikumu.

J.Ādamsons.

Nākamais ir 7. un 8.priekšlikums, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums — izslēgt likumprojekta 5.pantu, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

Nākamais ir divi autentiski priekšlikumi — 9. un 10.priekšlikums, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, izslēgt likumprojekta 6.pantu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklāsim debates. Vēlas izteikties Antons Seikts, frakcija "Latvijas ceļš". (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9.priekšlikumu — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 14, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts. Tālāk 11.priekšlikums.

J.Ādamsons.

Nākošais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums. Tie ir autentiski — izslēgt likumprojekta 7.pantu. Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Tālāk lūdzu!

J.Ādamsons.

Nākamais ir 13. un 14. priekšlikums, kuri ir autentiski. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un iekšlietu ministra Jurdža priekšlikums — izslēgt likumprojekta 8.pantu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

Nākamais ir 15. un 16.priekšlikums, kuri ir autentiski. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un iekšlietu ministra Jurdža priekšlikums — izslēgt likumprojekta 9.pantu. Tos komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 15. un 16.priekšlikumu.

J.Ādamsons.

Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurš precizē — izslēgt pārejas noteikumu 3.punktā vārdus "vai nepamatotu". (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. priekšlikumu — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — izslēgt likuma pārejas noteikumu 3.punktā vārdus "vai nepamatoti". Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 51, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons.

Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

J.Ādamsons.

11.februāris.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" pirmajā lasījumā. To izskatīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, saņēma atzinumu no Finansu ministrijas. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Par steidzamību vēlas runāt... (Starpsauciens: "Jābalso!") Par steidzamību nevēlas neviens runāt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"". Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 36, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates — Ministru prezidents Vilis Krištopans.

V.Krištopans

(Ministru prezidents). Godājamo Prezidij! Godājamā Saeima! Godājamā Tautas partija! Godājamie sociāldemokrāti! Es aicinu atbalstīt likumu pirmajā lasījumā, jo valdība būs gatava izskatīt un atbalstīt kompromisa priekšlikumus, tajā skaitā pat atkāpjoties līdz vecajai 1998. gada likuma redakcijai, kur ir paredzēta gan likme — 2 lati, gan arī atmaksa pašvaldību uzņēmumiem par apkuri. Paldies! Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Jāzeps Šņepsts — Tautas partijas frakcija.

J.Šņepsts

(TP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es jau trešo reizi no šīs tribīnes aicinu pirms balsojuma jūs ļoti rūpīgi apsvērt, ko šis pieņemtais likumprojekts, kuru mēs pēc tam, iespējams, varam virzīt tālāk, nesīs Latvijai kā valstij un tautsaimniecībai kopumā. Parasti, ja bērns melo, tad viņam saka: "Kust ausis!" Interesanti zināt, kā to varētu attiecināt uz deputātiem. It sevišķi uz tiem, kuri iesniedz absolūti nesagatavotu likumprojektu, kur anotācijā tiek minētas tādas lietas, kuras praktiski, es uzskatu, ir par cilvēkiem, kuriem nav nekāda sakara ar siltuma ražošanu kā tādu.

Ir jāsaprot, ka jebkurā gadījumā mēs nedrīkstam aplikt ar nodokli vienu no kurināmā veidiem. Pie kam pats interesantākais, ka paredzēts atmaksāt alternatīvus kurināmā veidus, pie kam neizslēdzot iespēju, ka, pārveidojot katlumāju no mazuta uz akmeņoglēm, mēs saņemsim kompensāciju. Tas ir pilnīgi absurds, jo akmeņogles ir vidēji kaitīgs resurss.

Nākamais. Absolūti nepiekrītu tiem aprēķiniem, kur minēts, ka akcīze būs 2 miljoni latu. Godmaņa kungam ir mazuta bilance, un Latvijā gada laikā tiek ievests un izdedzināts, teiksim, pāri par 700 000 tonnām mazuta. Tālāk, ja mēs to pareizinām ar 4 latiem plus PVN, 2 miljoni nu nekādā ziņā nesanāk. Nākamais. Absolūti nav iestrādāts, teiksim, mehānisms, kā tālāk to akcīzi novirzīs tiem, kas it kā tās katlumājas pārbūvēs.

Tāpat šis likums izkropļo brīvā tirgus būtību, jo atsevišķiem cilvēkiem nav iespējams, kas izmanto šo kurināmo, pāriet uz alternatīvu kurināmo, jo runāt, ka varētu izmantot šķeldu, principā, ja mēs pārrēķinām tādās lietās kā gigakalorijās vai megavatos, tad Latvijā nav tāda šķeldas daudzuma, lai aizvietotu pašlaik mazutu.

Nākamais. Priekš tautsaimniecības, protams, tas skars visvairāk pārstrādājošo rūpniecību un lauksaimniecību. Te es gribu, lai rūpīgi padomā zemkopības ministrs, jo galu galā par to visu maksās neviens cits kā zemnieks. Tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka paaugstināsies apkures tarifi, pie tam tie paaugstināsies tajos rajonos, kur nav iespējams pāriet uz gāzi, jo uz šķeldu pāriet katlu mājas, kuras gadā izlieto vairāk nekā 1,5 tūkstošus tonnu mazuta, praktiski nav iespējams. Tāpēc es aicinu visus deputātus atbalstīt vadošās koalīcijas pašā sākumā iesniegtos priekšlikumus, kā jūs atceraties, vispār neaplikt mazutu, bet valdībai uz 2000.gada budžetu izstrādāt likumprojektu, kas paredzētu akcīzes nodokli pārējiem kurināmiem, kurš būtu diferencēts, kur būtu konsekventa pieeja; ne jau steidzamības kārtībā, sezonas vidū, mainīt likumdošanu. Aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Sociāldemokrātu apvienība uzskata, ja mēs šeit, Saeimā, atgriežamies pie tā lēmuma projekta, kāds ir bijis iepriekš, kā arī Ministru prezidents teica, ka mēs varam atgriezties pie tām likmēm akcīzes nodoklī — 2 lati par tonnu, mēs domājam, ka mēs varētu arī šajā gadījumā atbalstīt šajā pirmajā lasījumā šo akcīzes nodokli mazutam. Praktiski mēs arī konsekventi tādā gadījumā ieturētu savu nostāju pret šo nodokļa paaugstinājumu akcīzei par mazutu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Diemžēl, pieņemot likumus, mēs nezin kāpēc steidzamies. Arī, izskatot šo jautājumu par akcīzes nodokli, mēs neesam pārrunājuši ar mūsu rūpniekiem, kā viņi pret to attiecas un kā izmainīsies cena mūsu rūpniecības produkcijai. Tā ir viena lieta. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Tagad, kad tikko mēs runājām par īres tiesībām. Par īrniekiem. Kā tad izmainīsies viņu norēķini par siltuma piegādi, par silto ūdeni? Visumā, ja jau paskatītos tehniski, katlu māju pārorientēšana uz citiem kurināmiem, ar gāzi, kā jūs ziniet, nav nemaz tik viegli un lēti pievest to gāzes vadu.

Kas attiecas uz lielajām katlu mājām, kur izmanto koksni, taču koksnes krājumi var izbeigties. Tas ir, mēs varam tos izlietot, pēc tam nezinām, ko darīsim. Tāpēc, pieņemot vispār tādu likumu, ir jābūt ļoti rūpīgiem ekonomiskajiem aprēķiniem. Bet pieņemt tikai tāpēc, lai pieņemtu, tas vispār nav pieņemams.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Es tiešām esmu pārsteigts, ka Krištopana vadītā valdība ir iesniegusi šādus grozījumus. Es atceros, šķiet, tas bija pirms četriem mēnešiem, visā Kurzemē tika izplatīta Krištopana kunga maksas reklāma, kurā deputātu kandidāts Krištopans, reklamējot sevi kā nākamo Saeimas deputātu, solīja vismaz kurzemniekiem nepacelt nodokļus. Krištopana kungs, kāda ir jūsu reālā darbība? Un kādi bija jūsu solījumi? Kādi būs rezultāti? Palielināsies produkcijas pašizmaksa, pacelsies apkures tarifi Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē. Godātie kolēģi! Tautas partija nevar balsot par šādu politiku. Mēs esam pret šo likumu.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Ministru prezidents šodien ļoti skaidri izteica savu nostāju. Ja kāds to nesaprata vai speciāli negrib saprast, tā ir viņa problēma. Jā, faktiski es varu pateikt tikai divas lietas. Mēs nevaram dabūt to, ko mēs gribam. Fiskālā viedoklī to mēs dabūt nevaram. Un tie saimnieki un tautsaimnieki, kas šeit uzstājās arī no opozīcijas, precīzi saprata, ko teica Ministru prezidents. Ko mēs gribētu? Mēs gribētu tādā gadījumā atbalstīt. Man kā finansu ministram visgrūtāk to ir teikt. Un tomēr. Tādā gadījumā mēs atkāpjamies uz 1998.gada likumu, kur, starp citu, tos divus latus, ko iekasēja, atmaksā atpakaļ, un viena tāda nianse, ka fiziskām personām, protams, neko nemaksā atpakaļ. Tā kā vienmēr, kad iet runa par tarifiem, vienmēr ir jāatceras, ka, ja kādam iekasē nodokli un atmaksā to atpakaļ uzņēmējam, tad viņš nevar prasīt no patērētāja šo te pieaugumu tarifos. Diemžēl ne visur Latvijā tas tā notiek.

Kas attiecas par nodokļiem. Neliela atkāpe. Kārtējo reizi man jāstāsta ābece. Pievienotās vērtības nodoklis — tāda pati likme kurzemniekiem, Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Ir vesela virkne nodokļu, vai nu vispārējā nulles likme, vai nu vispār ir samazināta. Tas ir reāli. Tā tas ir. Mēs neko nesakām par to, ka valsts no tā, protams, mazāk ieņems. Tas ir kurzemniekiem. Tas pats ar laiku būs latgaliešiem, Rēzeknē, tas pats ir Rīgā. Mani tikai uztrauc viena lieta. Mēs varam saģenerēt šīs zonas pa visu Latviju, un tad nemaksās tur, nemaksās te, nemaksās tur. Viss tas būs ļoti jauki, tās ir nacionālās intereses. Bet kā mēs pēc tam savāksim budžetu kopā vispār? Man tas skaidrs nav.

Konkrēti Ministru prezidents savu pozīciju pateica. Es sapratu, ka sociāldemokrāti saprata šo pozīciju. Varbūt ne visi saprata, un tomēr tā ir skaidri formulēta. Jā, man jāatsakās, mēs kāpjamies atpakaļ uz iepriekšējā gada likumu. Bet, cienījamie deputāti, es nedomāju, ka kāds te nāks tribīnē un teiks, ka viņš negrib būt Eiropas kopienā. Es gribu redzēt, kurš te nāks un to teiks. Un tad atcerieties, ka tajā brīdī, kad mums piecas minūtes pirms iestāšanās Eiropas kopienā būs jāiet, mums cieti pateiks — ne uz kādiem katliem, ne uz kādiem variantiem, ka ir grūti pievilkt gāzes vadu pie Daugavpils. Nē, dzīvojiet ārpus Eiropas kopienas! Un tas jautājums, kad mēs stumjam to problēmu uz priekšu un kad mēs neesam ar mieru pat iet vienu solīti un tad turēt viņu, bet mēs vienkārši turēsim un neko nedarīsim... Labi, arī tā ir politika, ka mēs iebāžam galvu smiltīs. Vienmēr mēs atradīsim variantus, ka mēs neko darīt nevaram. Bet saprotiet, tur mums neko neprasīs, tās ir iekšējās diskusijas. Tur būs skaidri un gaiši — 10 lati un cauri. Atliksim to problēmu, labi.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 38, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 8.februārim un izskatīt otrajā, galīgajā lasījumā 11.februārī.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols. Lūdzu ieslēgt mikrofonu! Nav iebildumu? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 8.februāris, izskatīšanas datums — 11.februāris. Paldies!

P.Apinis.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Nacionālo bruņoto spēku likums" otrajam lasījumam" . Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 15.martam. Vai ir iebildumi? Ja iebildumu nav, balsojums nav nepieciešams.

Pēdējais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģonālās komisijas vārdā — deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.304. Šo likumprojektu ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija un lūgusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniegt ātrākai izskatīšanai Saeimā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 15. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seile.

Cienījamie deputāti! Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo īstenībā likumprojektā ir labojams tikai viens vārds, kas precizē procedūru, kādā uz valsts vārda ir ierakstāma zeme.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, atturas — 14. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile.

Cienījamie deputāti! Ja nevienam deputātam nav iebildumu, es lūdzu izskatīt arī šo jautājumu tūlīt otrajā lasījumā, jo mēs to atzinām par steidzamu. Grozījumi ir ļoti minimāli.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 13. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vairāki paziņojumi. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns

(LC). Cienījamie Eiropas lietu komisijas locekļi! Mums ir izziņota sapulce trijos. Bet ņemot vērā, ka mēs ātrāk esam beiguši darbu, vienos. Divi īsi, bet svarīgi jautājumi. Paldies! Vienos pie mums, kā parasti.

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre

(JP). Cienījamie deputāti! Es gribētu atgādināt visiem, kas piedalās Latvijas un Krievijas parlamentārās sadraudzības grupā, ka šodien pulksten 15.00 ir tikšanās ar Krievijas vēstnieku viesu zālē.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz pulcēties uz komisijas sēdi tūlīt, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka pulksten 12.30 mums arī ir sēde komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Godātie kolēģi! Paziņoju, ka tehnisku iemeslu dēļ mums visiem šodien ir paveicies. Sēdi pasludinu par slēgtu.