Helsinkos

8. un 9. februārī

Ziemeļu padomes un Baltijas asamblejas otrā kopīgā sēde notika 1999.gada 8. un 9.februārī Helsinkos. Gandrīz 200 Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentāriešu un ministru, premjerministrus ieskaitot, piedalījās plašās diskusijās par jautājumiem, kas izraisa savstarpēju interesi. Helsinku tikšanās iezīmē jaunu soli Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības attīstībā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu dialogam ir ļoti liela loma jaunu politisko mērķu apzināšanā un solidaritātes veicināšanā visa reģiona mērogā.

Stipras reģionālās saites ir arī priekšnoteikums, lai integrētos Eiropā.

Ziemeļu padomes prezidijs un Baltijas asamblejas prezidijs vienojās par šādiem mērķiem un prioritātēm:

— Ziemeļu dimensija kā neatņemamu daļu ietver Baltijas valstu un Ziemeļvalstu komponentu. Ziemeļu dimensijas veicināšanai ir jākļūst par neatliekamu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu valdību kopīgu mērķi.

— Gaidāmā Eiropas Savienības paplašināšanās ir jautājums, kam visā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā pievērsta saasināta uzmanība. Ziemeļu padomes un Baltijas asamblejas uzskatā visām Baltijas valstīm iespējami drīzākā laikā ir jādod iespēja iekļauties sarunu procesā.

— Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības visaptverošais princips ir kolektīvā drošība , kam pamatā atziņa, ka drošība mūsdienās ir sasniedzama, vienīgi apvienojot pūles plaša sociālo, vides, ekonomisko un politisko problēmu loka risināšanā.

— Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā jāpastiprina cīņa pret starptautisko organizēto noziedzību . Šajā jomā lielāka loma ierādāma noziegumu profilaksei .

— Mūsu valstīm jāmeklē jaunas iespējas bērnu tiesību un interešu garantēšanā, paturot prātā, ka pārmaiņas bieži rada papildu grūtības ģimenēm, kurās ir bērni. Izglītība ir jauna, svarīga Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības joma.

— Agenda 21 īstenošanai ir jākļūst par vitālu reģiona prioritāti. Enerģētikas problēmas jāaplūko pēc iespējas plašā reģionālā kontekstā.

Ziemeļu padomes prezidijs,

Baltijas asamblejas prezidijs