Ministru prezidents:

vakar, savā iknedēļas preses konferencē

— Labdien! Es jūs informēšu par pagājušās nedēļas notikumiem. Mums bija triju Baltijas valstu premjeru tikšanās Viļņā Baltijas reģiona padomes ietvaros. Vakar notika Ziemeļvalstu un Baltijas premjeru tikšanās pieci plus trīs ietvaros. Man bija arī divpusējas sarunas ar Norvēģijas premjeru Bundevīka kungu un Somijas premjerministru Liponena kungu. Bija ļoti patīkami, ka visas Ziemeļvalstis pauda atbalstu triju Baltijas valstu sarunu uzsākšanai par iestāšanos Eiropas Savienībā. Sarunā ar Norvēģijas premjeru bija ļoti patīkami dzirdēt Norvēģijas kā NATO dalībvalsts pozitīvo nostāju par NATO paplašināšanos. Protams, Vašingtonas samitā netiks nosaukta neviena otrās paplašināšanās kārtas valsts. Tajā pašā laikā Norvēģijas nostāja ir par atvērto durvju politiku un par NATO divpusējo sadarbību ar tām valstīm, kuras ir izteikušas vēlmi iestāties šajā aliansē. Šī sadarbība varētu izpausties sarunu, dažādu palīdzības, kā arī aizsardzības programmu formā. Ziemeļvalstu vadītāji ļoti atzinīgi izteicās par Baltijas jūras valstu samitu Rīgā. Vienbalsīgi tika nolemts, ka gan Ziemeļvalstu, gan Baltijas valstu premjeri atbalstīs šāda samita sarīkošanu 2000. gadā. Kur tas varētu notikt, vēl nav zināms, bet vēlmi organizēt šo samitu izteica Lietuva, Dānija un Norvēģija.

Par valsts budžetu. Piektdien notiks Ministru kabineta sēde, kur mēs skatīsim visus priekšlikumus, vērtēsim tos, un valdība paudīs savu pozīciju.

 

Tad Ministru prezidents Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Kā jūs vērtējat sociāldemokrātu vēlmi palielināt savu ietekmi Rīgas domē?

V.Krištopans:

— Es ne vienu reizi vien esmu teicis, ka Rīgas dome nav parlamenta apakšpalāta, tās ir pašvaldību vēlēšanas, kurās uzvarēja zināmas partijas, un Rīgas domē iekļuva attiecīgs to deputātu skaits. Tas ir Rīgas domes un Bērziņa kunga jautājums. Tas nav nekas ārkārtējs, tāda situācija ir arī Vācijā, Francijā un citās Eiropas valstīs.

— Vai valdības sadarbība ar sociāldemokrātiem nevarētu ietekmēt privatizācijas gaitu, konkrēti runa ir par "Latvenergo" privatizāciju?

V.Krištopans:

— Vienmēr esmu pasvītrojis, ka "Latvenergo" privatizācija tiks aplūkota enerģētikas konferencēs, jo runa ir par enerģētikas politiku vispār. Ir jāapsver visi par un pret. Un te nav nemitīgi jāatsaucas uz manu līgumu ar sociāldemokrātiem.

— Vai tikšanās laikā ar "Lukoil" prezidentu tiks skartas arī Latvijas un Krievijas attiecības?

V.Krištopans:

— Valdības vadītāji ar uzņēmumu vadību neapspriež starpvalstu attiecības. Cita lieta, ka mans pienākums ir pieņemt vienu no pasaulē lielākās kompānijas vadītājiem. Tas ir ļoti svarīgs Latvijas infrastruktūras jautājums. Katra valsts var lepoties, ja tai izdodas uzbūvēt naftas vadu.

— Kādi jautājumi vēl tiks apspriesti ar "Lukoil" prezidentu?

V.Krištopans:

— Ministru prezidents personīgi nepiedalīsies apspriedē. Man ir jābūt lietas kursā, kā šie procesi veidosies, jo naftas vadu būvēs privātais kapitāls. Es esmu ieinteresēts, lai šajā naftas vada būvē piedalītos gan Rietumu, gan Austrumu investori. Latvijas valdība šajā pasākumā netērēs nodokļu maksātāju naudu.

— Vai Latvijas valdība domā pieņemt kādus pasākumus sakarā ar Lietuvas noteiktajām robežcenām?

V.Krištopans:

— Latvijas un Igaunijas valdība pauda savu nostāju triju Baltijas valstu tikšanās reizē. Latvijas un Igaunijas nostāja bija, ka šīs Lietuvas noteiktās robežcenas pēc būtības ir nepieņemamas un tās būtu pēc iespējas ātrāk jāatceļ. Mēs ar Vagnora kungu vienojāmies, ka viņš risinās šo jautājumu, un 17. februārī apvienotajā komitejā šis jautājums tiks skatīts. Pie tam Lietuvas valdība ir paziņojusi, ka ar 2000. gada 1. janvāri šīs cenas tiks atceltas, jo Lietuva arī gatavojas iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā.

— Vai ir sagatavoti noteikumi, kas precizētu korupcijas novēršanas likumu?

V.Krištopans:

— Pagājušo otrdien Ministru kabinetā tika akceptēti grozījumi likumā. To izdarīt ierosināja Finansu ministrija. Šādi grozījumi ir vajadzīgi, lai varētu precizēt deklarācijas. Taču manā uztverē šis likums ir nesaprotams un izmaksā ļoti dārgi. Jūs, kā ceturtā vara, varat painteresēties, cik izmaksās deklarācijas aizpildīšana, dokumentu apstrādāšana, uzkrāšana.

— Cik tālu ir pavirzījusies lauku konsultatīvās padomes izveide?

V.Krištopans:

— Šo padomi vadīs Feifera kungs. Šī padome kopā sanāks nākošajā nedēļā.

— Kas būs šīs padomes sastāvā?

V.Krištopans:

— Tur būs, piemēram, Kāposta kungs. Taču man kā Ministru prezidentam nav jāvada šī padome. Piemēram, ar transporta padomi lieliski tiek galā satiksmes ministrs. Arī lauku konsultatīvā padome ir Zemkopības ministrijas un zemkopības ministra jautājums. Un Salkazanova kungs tā vietā, lai ķertos pie darba, katru dienu producē politiskus paziņojumus.

— Vai Helsinkos tika pieņemti kādi lēmumi sadarbībai ar Krieviju?

V.Krištopans:

— Visi premjeri uzskatīja, ka labas attiecības ar Krieviju ir Ziemeļu reģiona stabilas attīstības pamats.

-—Vai lauku konsultatīvā padome darbosies saskaņā ar Pasaules bankas programmu?

V.Krištopans:

— Pasaules bankas izstrādātā lauku attīstības programma ir viena no labākajām lietām, kas pastāv Latvijā. Lauku attīstības projekts ir daudz kas vairāk nekā lauksaimniecības vai lauku ražošanas attīstība. Es domāju, ka šī programma sakārtos mūsu laukus.

— Vai ar sociāldemokrātu ministru Zemkopības ministrijā netiks pieņemti nepopulāri lēmumi?

V.Krištopans:

— Kamēr es būšu šīs valdības vadītājs, nekādi populistiski lēmumi nevienā jomā netiks pieņemti.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā