Par bērnu adopciju Latvijā

Vakar, 9.februārī, Tieslietu ministrija rīkoja preses konferenci

par adopciju un ar to saistītajām problēmām.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva pastāstīja par adopcijas jēdzienu, minēja skaitļus, kas ir departamenta rīcībā: 1997.gadā Latvijā adoptēti 393 bērni, no tiem 190 — uz ārvalstīm, 1998.gadā — 501, no viņiem 196 — uz ārvalstīm. Pērn adopcija atcelta sešos gadījumos, no kuriem trīs Rīgā. Departamenta direktore informēja, kādā veidā pēc likuma var adoptēt bērnus, uzsvēra, ka adopcija var notikt tikai bērna interesēs. Pašlaik šo procesu regulē Civillikums, likums par bāriņtiesām, kā arī likums par civilaktu reģistrāciju. Adopcijas noslēpumu sargā likums. Arī jaunajā Krimināllikumā, kas stāsies spēkā šī gada 1.aprīlī, saglabāta analoga norma, tas ir, ka par adopcijas noslēpuma izpaušanu var sodīt ar arestu vai naudas sodu desmit minimālo algu apmērā. Protams, pats adoptētājs, ja vēlas, to var paust arī agrāk, nekā bērns sasniedzis pilngadību.

Preses konferencē Ā.Iklāva parādīja žurnālistiem atsevišķas to slimo bērnu lietas, dokumentu paketi, kas noformēti mazo adopcijai uz ārzemēm konkrētās ģimenēs. Uz ārvalstīm bērnu var adoptēt, ja viņu adoptē radinieki, ja nepieciešama tāda ārstēšana, medicīniskā palīdzība, ko nevar nodrošināt Latvijā, ja no bērna adopcijas atteikušās divas Latvijā dzīvojošas ģimenes un ja gada laikā mazuli, kas atrodas bērnu iestādē, neviens nav pieteicies adoptēt. Ā.Iklāva piebilda, ka noteikumi par adopciju ir ļoti stingri, tāpēc ārzemnieku vien, kuri vēlētos adoptēt bērnus no Latvijas, var skaitīt sešos simtos. Viņa noliedza šur tur plašsaziņlīdzekļos pavīdējušos apgalvojumus, ka ārzemniekiem viegli adoptēt bērnus no Latvijas, ka netiek pārbaudīts, kā nokārtojas viņu dzīve jaunajās ģimenēs. Arī citās valstīs, piemēram, Zviedrijā, mūsu bāriņtiesām līdzīga tiesa gatavo savu spriedumu par jauno ģimenes locekli; Francijā šāds adoptēts bērns tūlīt iegūst pilsonību. Kopš 1992.gada, kad Tieslietu ministrija pārņēma adopcijas lietas no Izglītības ministrijas, galīgo atļauju par bērna adopciju, ko apstiprinājusi tiesa, dod arī tieslietu ministrs. Vēl jaunums: šogad no 1.marta, kad spēkā stāsies Civilprocesa likums, apgabaltiesas vairs neskatīs adopcijas lietas. Šīs funkcijas nodotas rajonu un pilsētu tiesām.

Dzimtsarakstu departamenta direktore visai negatīvi vērtēja Bērnu tiesību aizsardzības likumu, īpaši tajā daļā, kur runa ir par adopciju, jo nav precizēts šis jēdziens. Kad likumprojekts tika izstrādāts pirmajā variantā, Tieslietu ministrija norādīja uz nepilnībām, taču likumu Saeima pieņēma, neievērojot kritiskās piezīmes. Labklājības ministrija pašlaik strādājot pie atsevišķa likumprojekta par adopciju. Latvijai īpašus pienākumus bērnu tiesību aizsardzībā uzliek arī Bērnu tiesību aizsardzības konvencija, kurai mūsu valsts ir pievienojusies. Tāpēc nepieciešama saskaņošana gan ar Civillikumu, gan ar Bērnu tiesību aizsardzības un vēl ar citiem likumiem.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore