Vakar, 10. februārī, sākās Latvijas diplomātiskā korpusa gadskārtējā darba sanāksme

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Vilis Krištopans; vēstnieks Dānijas Karalistē un Islandes Republikā Aivars Baumanis un vēstnieks Krievijas Federācijā Imants Daudišs

Latvijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Ķīnas Tautas Republikā Pēteris Pildegovičs un Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā Jānis Priedkalns; vēstnieks Somijas Republikā Alberts Sarkanis un vēstniece Francijas Republikā Sandra Kalniete Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Dinamiskās stundas

Vakar, 10. februārī, Rīgā, Ārlietu ministrijā, oficiāli tika atklāta Latvijas diplomātisko misiju vadītāju gadskārtējā darba sanāksme. Tās atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Vilis Krištopans, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, ārlietu ministrs Valdis Birkavs un citas oficiālas personas. Uzrunājot Latvijas diplomātisko misiju vadītājus, ārlietu ministrs Valdis Birkavs teica:

— Ja mēs pametam skatu atpakaļ 1998. gadā, tad redzam, ka ārpolitiski tas bijis ļoti piesātināts. Sākot jau ar janvārī noslēgto ASV un Baltijas valstu hartu, ar Baltijas jūras valstu padomes ministru prezidentu tikšanos, ar Skrundas radiolokatora darbības izbeigšanu. Referendums, kas pavēra Latvijai ceļu uz Eiropas Savienību vai paātrināja virzību uz to. Atvērta pasaule līdz ar iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā un Šengenas līguma valstu lēmumu.

Bez šaubām, 1998. gads bija ārpolitiski ļoti aktīvs gads. Viens no visaktīvākajiem arī divu citu iemeslu dēļ — krīze attiecībās ar Krieviju un Vīnes galotņu konference, kurā mēs tikām cildināti, bet netikām uzaicināti.

Lai kā arī mēs vērtētu savu darbu, ir skaidrs, ka tas bija tikpat grūts un smags kā vienmēr. Bija negulētas naktis un pārpūlē sāpošas galvas. Bija uztraukumi un triumfs. Bija brīži, kad iestājās vilšanās un pietrūka pateicības vārdu. Tas bija normāls diplomātu darbs. Un citādi nebūs arī nākamajā gadā un nākamajā gadu tūkstotī.

Gribu apgalvot, ka Latvijas diplomāti kļuvuši daudz profesionālāki un Ārlietu ministrija — daudz redzīgāka un prasīgāka. Mēs nerīkojam vēstnieku sanāksmes pārāk bieži, jo Ārlietu ministrijai tas ir ļoti dārgi — sasaukt visus vēstniekus vienā reizē. Šoreiz to esam izdarījuši, un tādēļ mums šajās dienās ir jāsaņem ceļamaize un intelektuālais ekipējums visam gadam.

Vakar ar vēstniekiem tikās arī finansu ministrs Ivars Godmanis, ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers, kultūras ministre Karina Pētersone, īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu organizācijām Roberts Zīle, Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis, iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs, Ministru prezidenta biedrs, īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības integrācijas lietās Guntars Krasts un Saeimas Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns.

Šodien Latvijas diplomātisko misiju vadītāju darba sanāksme turpinās.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Diplomātu domas

sēžu starpbrīžos — 5.lpp.

Valsts prezidents

Vakar, 10. februārī, Valsts prezidents piedalījās Latvijas vēstnieku sanāksmes atklāšanā. Uzrunājot diplomātiskā korpusa pārstāvjus, Guntis Ulmanis izteica pateicību par veikto darbu, īpaši atzīmējot tos diplomātus, kuri ieguldījuši savas pūles, lai Latvija kļūtu par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti, lai tiktu parakstīta ASV un Baltijas partnerības harta Vašingtonā. Pēc prezidenta domām, tie bijuši divi viennozīmīgi un nepārprotami signāli, kas liecina, ka domājam par savām nacionālajām interesēm un tās arī īstenojam.

"Pēc sestās Saeimas vēlēšanām ar ievēlēto partiju vadītājiem parakstījām deklarāciju par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Toreiz tas bija laikus un gandrīz pietiekami. Tagad mūs vērtē pēc padarītajiem darbiem, par mūsu valsts attīstības orientāciju liecina ne deklarācijas, bet metodisks ikdienas darbs," teica Guntis Ulmanis.

Norādīdams uz Latvijas ārpolitisko identitāti, kas saistīta ar Baltijas reģionu, ar Eiropas Savienības paplašināšanos un arvien vairāk ar transatlantisko sadarbības dimensiju Baltijā, Valsts prezidents uzsvēra šādus akcentus: Baltijas vienotības veicināšana, Ziemeļu dimensijas attīstība, Rietumu stratēģisko investoru piesaiste, cilvēktiesības, sadarbība ar starptautiskajām organizācijām.

Atzīmējot Latvijas ārpolitikas svarīgāko mērķi — Latvijas valstiskās neatkarības un patstāvības stiprināšanu —, Guntis Ulmanis aicināja vēstniekus pievērsties Latvijas eiropeiskās atbildības jautājumam, tās izpausmes veidiem.

Nobeigumā Valsts prezidents vēstniekiem novēlēja veidot daudz ciešāku dialogu ar visām valsts augstākajām amatpersonām, Saeimas Ārlietu komisiju un Latvijas partiju ārpolitisko nostāju veidotājiem, lai diplomātiskā korpusa darbs sniegtu vislielāko ieguldījumu Latvijas rītdienai.

Valsts prezidenta preses dienests

Ministru prezidents

Vakar, 10.februārī, uzrunājot Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītāju sanāksmi, Ministru prezidents Vilis Krištopans īpaši aicināja vēstniekus ārvalstīs popularizēt un aizstāvēt Latvijas ekonomiskās intereses, uzsvērdams, ka tieši ekonomiskā attīstība mūsu valstī būs tā, kas nodrošinās veiksmīgu tālāko attīstību. "Rietumu investīcijas un valsts labklājība būs tās, kas sekmēs Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Tādēļ uzskatu, ka jāmaina akcenti ārpolitiskajā doktrīnā, daudz lielāku uzmanību piešķirot ekonomiskajam blokam," teica Ministru prezidents.

Kā pirmo praktisko ieteikumu vēstniekiem V.Krištopans minēja nepieciešamību nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp Ārlietu ministriju, vēstniecībām un institūcijām, uzņēmējiem, nozaru asociācijām par jebkuriem jautājumiem, kas varētu sekmēt Latvijas uzņēmumu eksportu uz attiecīgo valsti vai investīciju piesaisti.

Vienlaikus Ministru prezidents atzina, ka Latvijas resursi — finansu, humānie un citi — ir visai ierobežoti. Tādēļ darbs Latvijas interešu aizstāvēšanai un popularizēšanai jāveic racionāli un efektīvi.

Uzrunā vēstnieku korpusam V.Krištopans īsi informēja par valdības darba aktualitātēm un prioritātēm šobrīd, kā arī nosauca ārpolitiskās prioritātes šādā secībā: Eiropas Savienība, NATO, ASV un Baltijas hartas izpilde, labu attiecību veidošana ar Krieviju. Kā atsevišķu ārpolitikas bloku V.Krištopans minēja Baltijas sadarbību un sadarbību ar Ziemeļvalstīm.

Valdības preses departaments