Vakar, 10. februārī, sākās Latvijas diplomātiskā korpusa gadskārtējā darba sanāksme

Latvijas vēstnieks Zviedrijas Karalistē Jānis Dripe un Latvijas vēstnieks Spānijā Oļģerts Pavlovskis; Latvijas vēstnieks Kanādā Jānis Lūsis un Latvijas vēstnieks Itālijas Republikā un Grieķijas Republikā Mārtiņš Perts

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"Latvijas Vēstnesim":

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Dānijas Karalistē un Islandes Republikā

— Kas, jūsuprāt, ir pats aktuālākais, ko vēstniekiem šajā apspriedē vajadzētu izrunāt ar Ārlietu ministrijas vadību un arī savā starpā?

— Protams, pirmām kārtām tās ir vēstniecību finanses. Ārlietu ministrijas budžets katru gadu tiek samazināts. Piemēram, Igaunijas Ārlietu ministrijai ir divreiz lielāks budžets, bet mūsu ministrijai budžets atkal ir samazināts. Tādējādi tas ir samazināts arī vēstniecībām. Un tas jau kļūst par piedauzības akmeni, jo traucē strādāt. Ar tiem līdzekļiem, kas mums tiek iedoti, mēs vairs nevaram normāli izdarīt savu darbu. Tas ir pirmais jautājums, kas ir ļoti sasāpējis. Es saprotu, ka mums ir daudzas prioritātes — aizsardzība, izglītība, lauksaimniecība utt. Bet šajā laikā, ja mēs visiem spēkiem cenšamies integrēties Eiropas Savienībā, mēs ar tiem līdzekļiem, kādi paredzēti Ārlietu ministrijai, varam šo lietu pat sabojāt un aizkavēt.

— Kas — mūsu valsts kontekstā — šobrīd ir svarīgākais Kopenhāgenā? Dānija, kā zināms, ir bijusi viena no visnozīmīgākajām valstīm mūsu starptautisko interešu sekmēšanā.

— Dānijas atbalsts Latvijai mūsu ceļā uz ES un NATO ir nepārprotams. Kaut gan Dānijā pašlaik runā par iespējamo valdības maiņu, arī tas nespēj ietekmēt Dānijas nostāju — ne parlamentā, ne valdībā — šajā jautājumā. Ja arī pie varas nāktu liberāļi, atbalsts Latvijai turpinātos — tas ir nepārprotami. Tagad mēs daudz darām, lai tālāk sekmētu saimnieciskās aktivitātes, lai iesaistītu vēl vairāk dāņu biznesmeņu dažādos projektos Latvijā. Piemēram, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Kaut gan Dānija jau ir pirmajā vietā starp ārvalstīm investīciju ziņā Latvijā (pērn Dānijas investīcijas veidoja 100 miljonus latu), tomēr šis darbs vēl jāturpina.

Marta vidū Dānijas Folketingu apmeklēs mūsu Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume ar vēl četriem Saeimas deputātiem. Marta beigās plānojam Dānijas rūpniecības un tirdzniecības centrā Sīnē Latvijas ekonomikas ministra Aināra Šlesera vizīti un tikšanos ar vairākiem Dānijas ministriem. 1. un 2. jūlijā Latvijā vizītē ieradīsies Dānijas ārlietu ministrs Petersens. Tā ka darba pietiek.

— Kā Dānija vērtē Latvijas jaunāko virzību uz ES?

— Dānija, tāpat kā pārējās mūsu atbalstītājas valstis, īpaši Zviedrija, dabiski, saprot, ka ne jau Latvijas vainas dēļ aizkavējusies sarunu sākšana ar mūsu valsti par iestāšanos ES. Saprot, ka īstais cēlonis tam ir ES iekšējās problēmas. Tās daudzējādā ziņā skar arī Dāniju, jo jaunais finansējuma sadalījums Eiropas Savienībā Dānijai draud ar lielākām iemaksām. Vācieši ir pateikuši skaidri un gaiši, ka "Kola čeku grāmatiņas politika" ir beigusies. Jo visas pretrunas, kādas radās ES, līdz šim nosedza Vācija. Bijušais Vācijas kanclers Kols bieži teica: "Labi, mēs samaksāsim." Un Vācija arī maksāja visvairāk ES kopējā katlā. Bet tagad Vācija vairs negrib to darīt, un tāpēc ir sarežģījusies pašreizējā situācija. Šīs ES iekšējās problēmas. Īpaši lauksaimniecības finansēšana, kopējā nodokļu harmonizēšana, dažādu nozaru pārstrukturēšana... Dānija to ļoti labi saprot un katrā ziņā nepārprotami atbalstīs Latviju Somijas prezidentūras laikā Eiropas Savienībā — lai Latvija iespējami drīz varētu uzsākt sarunas par iestāšanos ES.

— Kopš pērnā gada 17. novembra jūs pārstāvat Latvijas intereses arī Islandē.

— Jā. Mēs jau esam sākuši gatavot Latvijas Valsts prezidenta vizīti Islandē. Tā sāksies 19. aprīlī un ilgs trīs dienas.

Alberts Sarkanis,

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Somijas Republikā

— Jūs tikko kā ieradāties no Helsinkiem, kur divas dienas notika Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgā sēde, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu premjerministru tikšanās.

— Jā, mūsu vēstniecība bija aktīvi iesaistīta šajos notikumos. Īpaši — Latvijas Republikas un Somijas Republikas premjeru tikšanās norisē. Gara saruna bija arī Latvijas un Somijas ārlietu ministriem. Uzmanības centrā — reģionālās sadarbības projekti un perspektīvas, arī drošības jautājumi un īpaši Ziemeļu dimensijas jautājumi, kā arī visa reģiona, ieskaitot Krievijas ziemeļrietumu rajonus, attīstība. Tas ir lielākais fons šīm sarunām.

Gatavojamies arī laikam, kad Somija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, kad Eiropas Savienības darbības smaguma centrs šī gada otrajā pusē pārcelsies uz Helsinkiem.

— Ko saka jūsu diplomātiskā pieredze un arī profesionālā intuīcija, cik cerīgi Latvija var raudzīties uz Somijas prezidentūras laiku ES?

— Katrā ziņā Ziemeļu valstis jau ir apliecinājušas, arī šajā premjeru tikšanās reizē, ka sarunas par iestāšanos ES ar Latviju un arī Lietuvu jāuzsāk jau šogad. Tajā pašā laikā tas daudzējādi atkarīgs arī no Vācijas prezidentūras, kā arī no ES iekšējām reformām — gan strukturālajām reformām, gan finansu jautājumiem. Ja tās netiks atrisinātas, tad šis mūsu gaidītais lēmums varētu ievilkties arī Helsinku samitā. Taču jāievēro, ka prezidējošās valsts statuss nebūt nenozīmē iespēju šai attiecīgajai valstij vienpersonīgi izlemt jautājumus. Būtībā jau ES prezidējošā valsts ir tikai vieta, kur notiek ES konferences un galotņu tikšanās.

— Taču prakse rāda, ka prezidējošajai valstij tomēr ir lielāka autoritāte un tādējādi arī plašākas iniciatīvas iespējas.

— Jā, protams. Taču ļoti svarīga ir arī nupat Helsinkos skaidri un nepārprotami izskanējusī Ziemeļvalstu iniciatīva, ka arī ar Latviju un Lietuvu jāsāk sarunas.

Otrs — šajā daudzpusējo attiecību kontekstā ir jāveicina arī mūsu sadarbība ar lielo austrumu kaimiņvalsti Krieviju. Šādai sadarbībai, ja to attīsta reģiona ietvaros, ir ļoti lielas perspektīvas.

— Kas, jūsuprāt, ir visaktuālākais šajā vēstnieku sanāksmē?

— Vēstnieku sanāksmes pirmajā dienā jau tika apspriestas Ārlietu ministrijas iekšējās lietas, administratīvie un sadzīves jautājumi. Trešdien un ceturtdien tiek apspriesti ārlietu dienesta aktuālākie diplomātiskā un politiskā darba uzdevumi, kas šogad, pastāvot optimāliem apstākļiem, būtu paveicami. Pašlaik Eiropas Savienības prezidējošā valsts ir Vācija, otrajā pusgadā tā būs Somija. Ļoti aktuāli jautājumi ir drošības dimensija un ekonomikas dimensija. Jāievēro, ka Latvijā ir jauna valdība, ka strādā jauns parlaments. Arī tas ienes zināmas korekcijas mūsu darbā, un tas ir jāizrunā.

Georgs Andrejevs,

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Eiropas Padomē

— Ko jūs visvairāk gribat izrunāt un noskaidrot šajā sanāksmē?

— Protams, gribu dzirdēt savus kolēģus un pastāstīt arī par mūsu problēmām Strasbūrā. Pats aktuālākais mūsu pārstāvniecībā ir, ka pamazām jāgatavojas vadīt šo milzīgo iestādi — sākot ar 2000. gada nogali. Jo arī Eiropas Padomē notiek rotācija. Vēl dažas valstis ir priekšā.

Pēc tam būs Latvijas kārta. Un Latvijas ārlietu ministrs tad pusgadu būs priekšsēdētājs jeb "chairman in office" pār visu Eiropas Padomi, kas tagad apvieno 40 valstis (41. dalībvalsts ir Gruzija, kuru acīmredzot uzņems tuvākajā laikā). Tātad mums ir jāgatavojas, lai ne tikai piedalītos šīs institūcijas darbā, kā tas bijis līdz šim, bet arī būtu tās vadošā valsts.

Imants Daudišs,

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Krievijas Federācijā

— Latvijas un Krievijas attiecības gandrīz nepārtraukti ir plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. Kā jūs vērtējat šo attiecību pašreizējo stāvokli ?

— Es teiktu tā: ir iedegta zaļā uguns, bet kustība nenotiek.

— Kura puse, pēc šī jūsu tēlainā formulējuma, ir iedegusi šo zaļo uguni?

— No mūsu puses zaļā uguns ir iedegta vienmēr. Pagājušajā gadā, kā zināt, sarkano uguni un stopsignālus mūsu attiecībās ieslēdza Krievija. Pēc tam, kad tika izdarītas izmaiņas mūsu valsts Pilsonības likumā, kad notika referendums un notika diezgan daudzas izmaiņas humanitārajā jomā, no Krievijas puses arī atkal tika ieslēgta zaļā uguns. Jo to izdarīja arī dažādas Eiropas institūcijas. Un tomēr kustība nenotiek.

Galvenais iemesls, ka atšķiras Krievijas un starptautiskās sabiedrības kritēriji, pirmām kārtām jau EDSO kritēriji par Latvijā padarīto. Taču es uzskatu, ka dialogs mums jāturpina, ir savstarpēji jāizklāsta savas pozīcijas, jāizdiskutē tās un lēnām jāvirzās uz priekšu. Pēdējā Latvijas delegācijas vizīte Maskavā, kas nule notika, bija cerīga. Mēs gan sagaidījām nedaudz vairāk pozitīvu izmaiņu. Bet tas nenotika šī paša nule minētā iemesla dēļ. Šo atšķirīgo kritēriju dēļ.

— Ko jūs sagaidāt no šīs vēstnieku sanāksmes Rīgā?

— Kā zināms, attiecības ar Krieviju ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Protams, mani interesē, kā mēs veidosim Latvijas ārpolitiku Krievijas attiecību kontekstā.

Otrkārt, tāpat kā citiem vēstniekiem, man interesē iepazīties ar jauno valdību, ar jaunajiem ministriem. Kaut arī es pats esmu jau diezgan ilgi strādājis politikā un pazīstu daudzus politiķus, tomēr uz politiskās skatuves tagad ir parādījušās ļoti daudzas jaunas sejas. Galvenokārt jau valdībā. Mani interesēs viņu nostāja. Īpaši jautājumā, kā uzlabot un attīstīt Latvijas attiecības ar Krieviju.

— Acīmredzot jaunajiem valdības locekļiem savukārt būtu lietderīgi iepazīties ar jūsu viedokli tieši Latvijas un Krievijas attiecību jomā.

— Jā, protams. Tādēļ man būs divpusējas sarunas ar dažiem ministriem. Es domāju — ar satiksmes ministru, ekonomikas ministru, kultūras ministru. Tas man daudz ko dos.

Sandra Kalniete,

ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece

Francijas Republikā

— Ko jūs, no Parīzes atbraukusi, sagaidāt no šīs vēstnieku apspriedes Rīgā?

— Es gribētu runāt par Latvijas ārpolitikas tālejošo stratēģiju.

— Latvijai ar Franciju nav tādu sarežģītu problēmu kā attiecībās ar Krieviju.

— Problēmu nav. Bet vienmēr var vēlēties, lai mūsu attiecības būtu intensīvākas. Galvenokārt jau tirdzniecības jomā. Mūsu valstu ekonomiskie sakari joprojām ir diezgan vāji. Francija ir ceturtā lielākā pasaules tirdzniecības valsts, taču Latvijas eksportā 1998. gadā tā ieņēma tikai 14.vietu. Bet Francijas eksportā mēs vispār esam aiz 80 citām valstīm.

— Kura puse, jūsuprāt, šeit vairāk vainojama?

— Tādu spriedumu es negribētu izteikt. Abām pusēm ir intensīvi jāstrādā, lai šo stāvokli mainītu.

Atis Sjanīts,

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Lietuvas Republikā

— Kāds jums izskatās šis gads, no Viļņas raugoties?

— Ir skaidrs, ka gads būs grūts. Šobrīd mums attiecībās ar Lietuvu aktuāls ir viss. Diemžēl Krievijas krīzes iespaidā ir sācis bremzēties Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgums. Komisija, kas sanāks 17. februārī, centīsies atrisināt "olu problēmu". Mēs, protams, cīnāmies pret Latvijas uzņēmēju diskrimināciju. Bet katrā ziņā es prognozēju, ka šī gada laikā vēl varētu rasties arī citi sarežģījumi. Taču ceru, ka mūsu valdība būs stabila un ka mēs beidzot izkustināsim arī Latvijas un Lietuvas jūras robežas jautājumu.

— Vai, jūsuprāt, šīs abu kaimiņvalstu ekonomisko interešu sadursmes var iespaidot Baltijas vienību kopumā?

— Domāju, ka ne. Šeit tikai jāveic tīri specifisks darbs. Un mums ir jāsaprot viena lieta: ja mēs ar kādām īpašām metodēm norobežosim savu tirgu, tūlīt būs adekvāta atbildes reakcija no mūsu kaimiņiem. Šī parādība pasaulē jau sen ir pazīstama. Mēs šajā jomā nebūt neesam oriģināli. Eiropas valstis ir "karojušas" savā starpā, ir "karojušas" ar Ameriku. Ir "karojušas" ar visdažādākajām precēm. Un rezultāts allaž bijis viens: beigu beigās valstis atkal ir atvērušas cita citai savus tirgus. Man liekas, ka Latvija to jau ir sapratusi cūkgaļas problēmu sakarā. Ceru, ka Lietuva to sapratīs olu tirdzniecības jautājumā. Lietuvai ir ļoti nopietnas intereses Latvijā, un Latvija ir viens no lielākajiem Lietuvas eksporta tirgiem. Pasaulē nav otras valsts, kuras iedzīvotāji caurmērā patērētu tik daudz Lietuvas preču kā Latvijā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors