Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks preses konferencē vakar — pēc Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgās sēdes Helsinkos
"Šis gads Baltijas valstu attiecībās iesācies ne ar pašu labāko noskaņojumu. Taču mēs visi joprojām esam kopā," tā bija viena no atziņām, ko vakardien, 10. februārī, preses konferencē Saeimas namā žurnālistiem izteica Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas delegācijas vadītājs Baltijas asamblejā Romualds Ražuks, informējot par nule Helsinkos notikušo Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgo sēdi.Īpaša vērība sēdē tikusi veltīta Ziemeļu dimensijas ekonomiskajiem un politiskajiem aspektiem. "Būtībā Ziemeļu dimensija aptver Eiropas Savienības intereses Ziemeļu un Baltijas reģionā," sacīja R.Ražuks. Pēc viņa vārdiem, šo aspektu īpaši aktualizējusi Somijas iestāšanās Eiropas Savienībā, jo tagad 1300 kilometrus garā Somijas robeža ar Krieviju vienlaikus ir arī Eiropas Savienības robeža ar šo lielo, šobrīd krīzes pārņemto valsti. Latvijas delegācijas vadītājs atzīmēja arī Helsinku sēdē izskanējušo atziņu, ka Krievija kļūst aizvien atkarīgāka no ES palīdzības. Šajā kontekstā jo aktuālāka kļūst Ziemeļu un Baltijas jūras reģiona valstu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju. Latvijai tā ir aktuāla tranzīta un pierobežas tirdzniecības jomā.
Romualds Ražuks teica, ka būtisks apgrūtinājums šo ekonomisko attiecību attīstībā ir lielā dzīves līmeņa, un īpaši algu, starpība Eiropas Savienības valstīs un Krievijā. Piemēram, šī attiecība starp Somiju un turpat līdzās esošo Karēliju Krievijas Federācijā ir 10 : 1.