ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas vienību Ziemeļu dimensijā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.1999., Nr. 40 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21681
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Baltijas vienību Ziemeļu dimensijā
Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks preses konferencē vakar pēc Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgās sēdes Helsinkos
Turpinājums no 1.lpp."Ideoloģiskā izpratnē Ziemeļu dimensijā nebūs ne draugu, ne ienaidnieku, " atzina Romualds Ražuks." Ziemeļu dimensija būs sistēma, kas sakārtos lietas. Un tas ir īpaši aktuāli Krievijas krīzes apstākļos."
Ziemeļu padomes un Baltijas asamblejas kopīgajā sēdē Helsinkos analizēta arī Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala attīstība, diskutēts par eventuālu šī apgabala "zināmas autonomijas" iespēju un iekļaušanu ziemeļu dimensijas apritē neatsakoties no domas arī par Krievijas kara kuģu izvešanu no šī anklāva ūdeņiem.
Latvijas delegācijas vadītājs Baltijas asamblejā uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, vai Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgajā sēdē minētas arī pēdējā laikā visai aktuālās Baltijas kaimiņvalstu ekonomisko interešu sadursmes, Romualds Ražuks atcerējās Igaunijas delegācijas pārmetumu Somijai par igauņu kuģu boikota gadījumiem. Savukārt Dānijas un Zviedrijas delegācijas pārmetušas Somijai tās "nenoteikto nostāju" jautājumā par Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Sevišķi asi Helsinkos izskanējuši Zviedrijas Moderātu partijas pārstāvja Karla Bilta pārmetumi.
Tomēr kopumā Ziemeļvalstu delegācijas paudušas atbalstu Baltijas valstu "pilnai dalībai Eiropas Savienībā un NATO".
Romualds Ražuks izteica cerību, ka trešā Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgā sēde 2001. gadā varētu notikt Rīgā šāds priekšlikums izteikts arī Helsinkos (kā zināms, pirmā Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgā sēde 1996. gadā notika Viļņā). Stiprs arguments par labu mūsu valsts galvaspilsētai kā nākamās sēdes mājvietai būtu arī Rīgas 800 gadu jubileja 2001. gadā.
Jānis Ūdris,
"LV" ārpolitikas redaktors