Latvijas Republikas Ministru kabinets

1999.gada 9.februārī Noteikumi Nr. 42

Rīgā (prot. Nr. 9, 10.§)

Kārtība, kādā valsts sedz mācību maksu augstskolās studējošajiem

Izdoti saskaņā ar

Augstskolu likuma 52.panta trešo daļu

 

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts sedz mācību maksu tiem augstskolās studējošajiem, kuri izturējuši konkursu uz valsts noteikto vietu skaitu attiecīgajā specialitātē, un vienotu studiju izmaksu normatīvu, ņemot vērā attiecīgās studiju programmas izmaksas.

2. Ņemot vērā studējošo skaitu katrā studiju programmā, augstskolas saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2.pielikumu aprēķina nepieciešamo finansējumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem sagatavo budžeta pieprasījumu un kopā ar finansējuma aprēķinu iesniedz nozares ministrijā.

3. Lai aprēķinātu studiju programmu izmaksas, tiek noteikti studiju programmu izmaksu koeficienti izglītības tematiskajām jomām (k1) saskaņā ar Latvijas Republikas izglītības klasifikāciju, kā arī studiju izmaksu koeficienti akadēmisko grādu, zinātnisko grādu un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (k2) (1.pielikums).

4. Viena studējošā (administratora) studiju un studiju programmu izmaksu aprēķinu metodika noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu aprēķina viena studējošā (administratora) studiju izmaksas un izmaksu aprēķinu saskaņo ar Finansu ministriju.

6. Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā augstākās izglītības programmām piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmēru, aprēķina studiju programmu izmaksu koeficientu vērtības izglītības tematiskajām jomām (k1), kā arī studiju izmaksu koeficientu vērtības akadēmisko grādu, zinātnisko grādu un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (k2).

7. Augstskolas veic finansu līdzekļu grāmatvedības uzskaiti un saskaņā ar Valsts kases rīkojumiem un instrukcijām iesniedz nozares ministrijā grāmatvedības pārskatus par budžeta izpildi.

8. Noteikt, ka 1999.gadā augstskolās piemērojamas šādas viena studējošā (administratora) studiju izmaksu vērtības:

8.1. universitātēs - 580,13 latu;

8.2. pārējās augstskolās - 519,56 lati.

9. Noteikt, ka 1999.gadā augstskolās piemērojamas šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās studiju programmu izmaksu koeficientu vērtības izglītības tematiskajām jomām (k1) un studiju izmaksu koeficientu vērtības akadēmisko grādu, zinātnisko grādu un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (k2).

 

Ministru prezidents V.Krištopans

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

1.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 9.februāra noteikumiem Nr.42

Studiju programmu izmaksu un studiju izmaksu koeficienti

1. Studiju programmu izmaksu koeficienti izglītības tematiskajām jomām (k1)

Nr.	Izglītības		k1	k1
p.	tematiskā	Izglītības tematiskā joma	optimālā	vērtība
k.	grupa		vērtība	1999.gadā
1.	Skolotāju izglītība un	Skolotāju izglītība un
	izglītības zinātnes	izglītības zinātnes	1,7	1,109
		Māksla, mūzika un horeogrāfija	3,5	2,769
2.	Humanitārās zinātnes	Humanitārās zinātnes	1,4	1,031
		Teoloģija un reliģija
		Ekonomika, citas sociālās un
		cilvēkrīcības zinātnes
3.	Sociālās zinātnes	Informācija un saskarsmes zinātnes	1,4	1,031
		Uzņēmējdarbība un sabiedrības vadība
		Tieslietu zinātnes	1,1	1,009
		Administrators	1,0	1,000
		Dzīvās dabas zinātnes	3,2	1,890
4.	Dabas zinātnes	Fizikas un ķīmijas zinātnes
		Matemātika un statistikas zinātnes	2,5	1,453
		Informātika un datorzinātnes
5.	Inženierzinātnes un	Amatniecība un rūpniecība	2,2	1,334
	tehnoloģija	Arhitektūra
		Inženierizglītība	2,9	1,659
6.	Lauksaimniecība	Lauksaimniecība, mežsaimniecība
		un zvejniecība	2,7	1,668
		Veterinārās zinības	3,5	3,119
		Zobārstniecība	5,1	4,447
7.	Veselība un veselības	Ārstniecība	4,0	3,488
	aizsardzība	Farmācija, veselības aprūpe un
		sociālā aprūpe	3,5	3,052
8.	Pakalpojumi	Ēdināšanas, mājsaimniecības un
		viesu apkalpošanas zinības
		Transporta pakalpojumu zinības	1,8	1,119
		Pārējie pakalpojumi

2. Studiju izmaksu koeficienti akadēmisko grādu, zinātnisko grādu un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (k2)

Nr.	Grāds vai kvalifikācija	k2	k2
p.k.		optimālā vērtība	vērtība 1999.gadā
1.	Bakalauri, speciālisti	1,000	1,000
2.	Vakara (nepilna laika) bakalauri	0,250	0,250
3.	Neklātienes (nepilna laika) bakalauri	0,100	0,100
4.	Vakara (nepilna laika) maģistranti	0,500	0,500
5.	Neklātienes (nepilna laika) maģistranti	0,200	0,200
6.	Maģistranti, rezidenti	2,000	1,330 1
			2,000 2
7.	Doktoranti	4,000	1,600 1
			4,000 2
8.	Neklātienes (nepilna laika) doktoranti	0,400	0,400
9.	Pirmshabilitācijas doktoranti	4,000	1,720

1 Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās augstskolās.

2 Kultūras ministrijas pārziņā esošajās augstskolās, Labklājības ministrijas pārziņā esošajā Latvijas Medicīnas akadēmijā un Zemkopības ministrijas pārziņā esošajā Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

 

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

2.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 9.februāra noteikumiem Nr.42

Viena studējošā (administratora) studiju un studiju programmu izmaksu aprēķinu metodika

1. Darba alga (turpmāk - d.a.) uz vienu studentu gadā (N1):

1.1. d.a. uz vienu studentu gadā =

= (pasniedzēju vidējā d.a. uz vienu studentu gadā) + (pārējo darbinieku d.a. uz

vienu studentu gadā)

1.2. pasniedzēju vidējā d.a. uz vienu studentu gadā =

= 12 x (pasniedzēju d.a. x proporcija) : (vidējais studentu skaits uz vienu pasniedzēju)

Piezīmes.

1. Pasniedzēju d.a. - saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

2. Proporcija - ekspertu atzinums.

	Akadēmiskais	Proporcija
	personāls	universitātes	pārējās augstskolas
Profesors, kas ievēlēts saskaņā ar
Augstskolu likuma 28. un 29.pantu	16 %	0 %
Profesors un asociētais profesors	4 %	20 %
Docents	40 %
Lektors	15 %
Asistents	25 %

3. Vidējais studentu skaits uz vienu pasniedzēju - 15 (ekspertu atzinums).

1.3. pārējo darbinieku d.a. uz vienu studentu gadā =

= [(pasniedzēju vidējā d.a. uz vienu studentu gadā) : (pasniedzēju un pārējo darbinieku algu attiecība)] x (pārējo darbinieku skaits uz vienu pasniedzēju)

Piezīmes.

1. Pasniedzēju un pārējo darbinieku algu attiecība - 2:1 (ekspertu atzinums).

2. Pārējo darbinieku skaits uz vienu pasniedzēju - 1,5 (ekspertu atzinums).

 

2. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu studentu gadā (N2):

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu studentu gadā =

= (d.a. uz vienu studentu gadā) x (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas procents)

Piezīme. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu procents - saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

 

3. Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz vienu studentu gadā (N3) - 1,5 lati (ekspertu atzinums).

 

4. Pakalpojumu izmaksas uz vienu studentu gadā (N4):

4.1. pakalpojumu izmaksas uz vienu studentu gadā =

= (sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studentu gadā) + (nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studentu gadā) + (remonta izmaksas uz vienu studentu gadā) + (tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studentu gadā) + (administratīvā darba nodrošināšana uz vienu studentu gadā) + (citi pakalpojumi uz vienu studentu gadā)

4.2. tālruņa pakalpojumu izmaksas uz vienu studentu gadā =

= [(abonēšanas maksa par vienu tālruni mēnesī) x 12 + (sarunu ilgums dienā minūtēs) x (cik dienas gadā runā) x (vienas sarunu minūtes cena)] : (studentu skaits uz vienu tālruni)

Piezīmes.

1. Abonēšanas maksa par vienu tālruni mēnesī - saskaņā ar tarifiem attiecīgajā gadā.

2. Sarunu ilgums dienā minūtēs - 20 (ekspertu atzinums).

3. Gadā runā 240 dienas (ekspertu atzinums).

4. Vienas sarunu minūtes cena - saskaņā ar tarifiem attiecīgajā gadā.

5. Studentu skaits uz vienu tālruni - 50 (ekspertu atzinums).

4.3. pasta un citu pakalpojumu izmaksas uz vienu studentu gadā - 0,70 latu (ekspertu atzinums)

4.4. sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studentu gadā =

= (tālruņa pakalpojumu izmaksas uz vienu studentu gadā) + (pasta un citu pakalpojumu izmaksas uz vienu studentu gadā)

4.5. nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studentu gadā =

= [(nekustamā īpašuma nodokļa par zemi vidējā vērtība par vienu m2) x (m2 uz vienu studiju vietu) : (vidējais ēku stāvu skaits)] x 2

Piezīmes.

1. Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi vidējā vērtība par vienu kvadrātmetru - aprēķināts lielums, ņemot vērā pašvaldības noteikto normatīvu attiecīgajam gadam.

2. Kvadrātmetri uz vienu studiju vietu - 11,2 (ekspertu atzinums).

3. Vidējais ēku stāvu skaits - 3 (ekspertu atzinums).

4.6. remonta izmaksas uz vienu studentu gadā =

= [(viena m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studentu gadā) + (viena m2 kapitālā remonta izmaksas uz vienu studentu gadā) + (viena m2 avārijas remonta izmaksas uz vienu studentu gadā)] x (m2 uz vienu studiju vietu)

Piezīmes.

1. Viena kvadrātmetra kārtējā remonta izmaksas uz vienu studentu gadā - 0,5982 lati (ekspertu atzinums).

2. Viena kvadrātmetra kapitālā remonta izmaksas uz vienu studentu gadā - 0,0058 lati (ekspertu atzinums).

3. Viena kvadrātmetra avārijas remonta izmaksas uz vienu studentu gadā - 0,0029 lati (ekspertu atzinums).

4.7. tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studentu gadā =

= 10 x (tehniskās apkopes izmaksas mēnesī uz vienu m2) x (m2 uz vienu studiju vietu)

Piezīme. Tehniskās apkopes izmaksas mēnesī uz vienu kvadrātmetru - 0,10 latu (ekspertu atzinums).

4.8. administratīvā darba nodrošināšana uz vienu studentu gadā =

= [(sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studentu gadā) + (nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studentu gadā) + (remonta izmaksas uz vienu studentu gadā) + (tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studentu gadā)] x (% no kopējās summas administratīvā darba nodrošināšanai)

Piezīme. Administratīvā darba nodrošināšanai - 4 % no kopējās summas (ekspertu atzinums).

4.9. citi pakalpojumi uz vienu studentu gadā =

= [(sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studentu gadā) + (nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studentu gadā) + (remonta izmaksas uz vienu studentu gadā) + (tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studentu gadā) + (administratīvā darba nodrošināšana uz vienu studentu gadā)] x (% no kopējās summas citiem pakalpojumiem)

Piezīme. Citiem pakalpojumiem - 4 % no kopējās summas (ekspertu atzinums).

5. Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra izmaksas uz vienu studentu gadā (N5):

5.1. materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra izmaksas uz vienu studentu gadā =

= (patērētā elektroenerģija) + (apkure) + (ūdensapgāde) + (kanalizācija) + (mācību līdzekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā) + (kancelejas preces)

5.2. patērētā elektroenerģija =

= [(vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus gadā) ( 0,01 kW h x (m2 uz vienu studiju vietu) x (vienas kW h cena)] + [(vidējais datoru darbināšanas laiks dienā 10 mēnešus gadā) x 0,01 kW h x (vienas kW h cena)]

Piezīmes.

1. Vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus gadā - 3,5 stundas (ekspertu atzinums).

2. Vienas kilovatstundas cena - saskaņā ar tarifiem attiecīgajā gadā.

3. Vidējais datoru darbināšanas laiks dienā 10 mēnešus gadā - 4 stundas (ekspertu atzinums).

5.3. apkure =

= (apkure par vienu m2 mēnesī) x (m2 uz vienu studiju vietu) x 7

Piezīme. Apkure par vienu kvadrātmetru mēnesī - saskaņā ar tarifiem attiecīgajā gadā.

5.4. ūdensapgāde =

= (ūdens daudzums m3 uz vienu studentu gadā) x (viena m3 ūdens cena)

Piezīmes.

1. Ūdens daudzums uz vienu studentu gadā - 24 m3 (ekspertu atzinums).

2. Viena kubikmetra ūdens cena - saskaņā ar tarifiem attiecīgajā gadā.

5.5. kanalizācija =

= (kanalizācijas notekūdeņu daudzums m3 uz vienu studentu gadā) x (viena m3 kanalizācijas notekūdeņu cena)

Piezīmes.

1. Kanalizācijas notekūdeņu daudzums uz vienu studentu gadā - 19,2 m3 (ekspertu atzinums).

2. Viena kubikmetra kanalizācijas notekūdeņu cena - saskaņā ar tarifiem attiecīgajā gadā.

5.6. kancelejas preču izmaksas uz vienu studentu gadā - 5,20 latu (ekspertu atzinums).

 

6. Grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā (N6):

Grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā =

= [(mācību grāmatu skaits uz vienu studentu gadā) x (vidējā vienas grāmatas cena) : (grāmatu kalpošanas laiks gados)] + (žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā)

Piezīmes.

1. Mācību grāmatu skaits uz vienu studentu gadā - 13 (ekspertu atzinums).

2. Vidējā vienas grāmatas cena - 5 lati (ekspertu atzinums).

3. Grāmatu lietošanas derīguma termiņš - 10 gadu (ekspertu atzinums).

4. Žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā - 2 lati (ekspertu atzinums).

 

7. Stipendiju un transporta izdevumu kompensācijas izmaksas uz vienu studentu gadā (N7):

Stipendiju un transporta izdevumu kompensācijas izmaksas uz vienu studentu gadā =

= [(vidējais stipendijas apmērs mēnesī) x 12] + [(tālsatiksmes transporta izdevumu kompensācija mēnesī) x 10]

Piezīmes.

1. Vidējais stipendijas apmērs mēnesī - saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

2. Tālsatiksmes transporta izdevumu kompensācija mēnesī - 4,42 lati (ekspertu atzinums).

 

8. Sociālā nodrošinājuma izmaksas uz vienu studentu gadā (N8):

Sociālā nodrošinājuma izmaksas uz vienu studentu gadā =

= (sportam uz vienu studentu gadā) + (pašdarbībai uz vienu studentu gadā) + (kopmītnēm uz vienu studentu gadā)

Piezīmes.

1. Sportam uz vienu studentu gadā - 8 lati (ekspertu atzinums).

2. Pašdarbībai uz vienu studentu gadā - 7,50 latu (ekspertu atzinums).

3. Kopmītnēm uz vienu studentu gadā - 2 lati (ekspertu atzinums).

 

9. Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz vienu studentu gadā (N9):

9.1. iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz vienu studentu gadā =

= (iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā) + (iekārtu modernizēšanas izmaksas uz vienu studentu gadā)

9.2. iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā - 45,50 latu (ekspertu atzinums)

9.3. iekārtu modernizēšanas izmaksas =

= (iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā) x (% no izmaksu summas iekārtu modernizēšanai)

Piezīme. Iekārtu modernizēšanai - 20 % no iekārtu iegādes izmaksām uz vienu studentu gadā (ekspertu atzinums).

 

10. Investīcijas augstskolu zinātnes attīstībai uz vienu studentu gadā (N10):

Investīcijas augstskolu zinātnes attīstībai =

= (N1 + N2 + N3 + N4 + N5 + N6 + N7 + N8 + N9) x [% no izmaksu (N1 + .. + N9) summas]

Piezīme. Investīcijas augstskolu zinātnes attīstībai - 1 % apmērā no izmaksu (N1 + .. + N9) summas (ekspertu atzinums).

11. Viena studējošā (administratora) studiju kopējās izmaksas gadā:

N1 + N2 + N3 + N4 + N5 + N6 + N7 + N8 + N9 + N10

12. Attiecīgās studiju programmas izmaksas vienam studentam gadā aprēķina, summējot izmaksas N1, N2, N3, N4, N5, N6, N9 un N10, summu reizinot ar studiju programmu izmaksu koeficientu attiecīgajai izglītības tematiskajai jomai (k1) un studiju izmaksu koeficientu attiecīgā akadēmiskā grāda, zinātniskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (k2) un iegūtajam rezultātam pieskaitot stipendiju, transporta izdevumu kompensācijas un studentu sociālā nodrošinājuma izmaksas:

(N1 + N2 + N3 + N4 + N5 + N6 + N9 + N10) x k1 x k2 + N7 + N8

Piezīme. Izmantojot minēto formulu, tiek aprēķinātas kopējās izmaksas, bet šo izmaksu sadale atbilstoši budžeta izdevumu ekonomiskajai klasifikācijai veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izmaksu tāmju sastādīšanu.

13. Izmaksas visu attiecīgajā studiju programmā studējošo apmācībai aprēķina, reizinot attiecīgās studiju programmas izmaksas vienam studentam ar gada vidējo studentu skaitu atbilstošajā studiju programmā:

[(N1 + N2 + N3 + N4 + N5 + N6 + N9 + N10) x k1 x k2 + N7 + N8] x V

14. Gada vidējo studentu skaitu (V) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

V = S + 1/3U - 1/2B - 0,6A , kur

S - studējošo skaits uz saimnieciskā gada 1.janvāri;

U - saimnieciskajā gadā uzņemamo studentu skaits;

B - augstskolas absolventu skaits saimnieciskajā gadā;

A - atskaitīto studentu skaits saimnieciskajā gadā.

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals