Vakar, 11. februārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis — divu dienu braucienā uz Aizputi un Liepāju

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 11. februārī, apmeklējot Aizputi, tikās ar pilsētas domniekiem. Tika pārrunāta situācija Aizputē un tās apkārtnē. Valsts prezidents uzklausīja domnieku satraukumu par grozījumiem Alkohola aprites likumā, kas pašvaldībai varētu radīt problēmas. Šajā sakarā domnieki izteica bažas par likuma morālajiem aspektiem, jo uzskata, ka grozījumi var kaitēt kārtības nodrošināšanai pilsētā un nav saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu. Aizputes domnieki Valsts prezidentam izteica neizpratni par to, ka grozījumi ir pieņemti steidzamības kārtā un nav atdodami otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

G.Ulmanis un domnieki sprieda par pašvaldību finansēšanas kārtību. Domes locekļi pauda viedokli, ka viņiem būtu vieglāk domāt par pilsētas attīstību, ja zinātu, cik līdzekļu būs viņu rīcībā tuvākajos gados. Taču izteica gandarījumu, ka pašlaik noteiktā laikā no valsts saņem pašvaldībai paredzēto daļu no ienākuma nodokļa.

Sarunā tika skarts jautājums par teritoriālo reformu, kā arī Latvijas iekļaušanos ES. Kā dāvanu Aizputei 750. gadskārtā Valsts prezidents pasniedza O.Felberga mākslas darbu.

Valsts prezidents Aizputē tikās arī ar vietējiem iedzīvotājiem. G.Ulmanis viņus informēja par tikšanos ar Aizputes domniekiem, izklāstot jautājumus, kuri sarunas gaitā tika iztirzāti. Pēc a/s "Kurzemes atslēga–1" apmeklējuma Valsts prezidents izteica gandarījumu, ka uzņēmuma vadība domā par to, kā meklēt jaunus noieta tirgus un nodrošināt darba vietas Aizputē, lai arī pašlaik jāstrādā ar vecu tehniku.

Valsts prezidents ar iedzīvotājiem runāja par to, ka Latvija atjaunotās neatkarības gados ir daudz sasniegusi, pasaulē vairs nav jāskaidro, kas ir Latvija, bet jāinformē par valsts nākotnes nodomiem. Kā vienu no Latvijas tuvākajiem uzdevumiem G.Ulmanis minēja iestāšanos ES un NATO, uzsverot, ka ceļš uz Eiropas Savienību nav tāls un iluzors, bet ir valsts ikdienas darbs. G.Ulmanis uzsvēra arvien pieaugošo izglītības nozīmi valsts turpmākās pastāvēšanas desmit gados, ļoti pozitīvi Latvijas reģionu attīstībā novērtējot desmit jaunu augstskolu izveidošanos, kur studentiem ir iespējas iegūt mūsdienīgu izglītību Latvijā, kā arī studēt ārzemēs.