Vakar turpinājās Latvijas diplomātiskā korpusa gadskārtējā sanāksme

Diplomātu domas

"Latvijas Vēstnesim":

Andris Teikmanis,

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Vācijas Federatīvajā Republikā

— Kura no šīs sanāksmes dienām jums šķita visnozīmīgākā?

— Visas. Ļoti laba saruna mums bija jau pirmajā dienā, tūlīt pēc iebraukšanas Rīgā. Runājām par savām iekšējām lietām, par vēstniecību sakariem ar ministriju, par informācijas plūsmu, par dažādiem mūsu darba iekšējiem jautājumiem.

Brīžiem ir tāda ārkārtīgi neiepriecinoša sajūta: raugoties uz pašreizējiem budžeta skaitļiem, varētu pat likties, ka Latvijas ārlietu dienestu bezmaz vai nāksies likvidēt.

— Jā, humors arī ir viena no vēstnieku darba neatņemām sastāvdaļām. Taču šoreiz tas ir paskumjš humors.

— Jā, protams, tas ir humors. Bet mazais budžets — tā diemžēl ir skumja īstenība. Sākot ar sanāksmes otro, oficiālās atklāšanas dienu, mēs esam klausījušies Latvijas valdību. Tas mums, vēstniekiem, ir ārkārtīgi svarīgi — gūt tiešu ieskatu par mūsu jaunās valdības nodomiem, par tās apņemšanos un konkrētajiem plāniem. Pēc sanāksmes mēs ar šo bagāžu varēsim braukt atpakaļ uz savām darbavietām un to likt lietā. Jo vienmēr jau no pirmās mutes dzirdēt ir daudz svarīgāk, nekā izlasīt avīzē.

— Kā, no Vācijas raugoties, izskatās Latvijā notiekošie procesi un mūsu valsts virzība uz Eiropas Savienību?

— Aktuāla jau ir pati virzība, pats process. Jāatzīst gan, ka šis process ir ievilcies. Protams, mēs varam gribēt, lai tas ritētu ātrāk, bet mēs diemžēl nevaram ietekmēt visus kopējos Eiropas Savienības procesus. Pašlaik ES pati ir zināmās krustcelēs, kad nav īsti skaidrs, kādā virzienā tā attīstīsies. Taču es domāju un ceru, ka jau nākamajos mēnešos, vēl Vācijas prezidentūras laikā, tas kļūs skaidrs. Jo vācieši daudz strādā, lai tas būtu skaidrs. Mēs Latvijā esam ļoti ieinteresēti, lai Vācijas prezidentūra gūtu veiksmīga, jo no tā ir daudz kas atkarīgs mūsu tālākajā virzībā un tālāko lēmumu pieņemšanā par Eiropas Savienības paplašināšanos. Jo, lai arī daži politiķi var pateikt, ka ES paplašināšanās un ES iekšējās reformas ir dažādi procesi un ka tie nav tiešā atkarībā, tomēr var just , ka šī saistība pastāv. Ir skaidrs — jo ES pati tālāk pavirzīsies savās reformās, jo tā būs atvērtāka jaunām dalībvalstīm.

Baltkrievijas Republikas jaunais ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Vakar, 11.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Baltkrievijas vēstnieku Mihailu Mariniču (attēlā).

J.Straume uzsvēra, ka Latvija par vienu no savām ārpolitikas prioritātēm uzskata kaimiņvalstu labu attiecību veidošanu uz abpusēja izdevīguma principa. Mūsu valsts interesēs ir attīstīt sadarbību ar Baltkrieviju, it īpaši tirdzniecības un ekonomikas jomā, sacīja J.Straume.

Baltkrievijas vēstnieks atzīmēja, ka par Latvijas un Baltkrievijas draudzīgajām attiecībām un izdevīgo ekonomisko sadarbību liecina abu valstu prezidentu tikšanās Viļņā 1997. gada septembrī, kā arī premjerministru tikšanās pagājušajā gadā Daugavpilī. M.Mariničs pozitīvi novērtēja ekonomisko sadarbību starp abām valstīm, atzīmējot, ka Baltkrievija ir viena no tām valstīm, kas reāli izmanto Latvijas kā tranzītvalsts iespējas. Pārspriežot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, Baltkrievijas vēstnieks atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus šajā jomā.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 28.janvāra sēdē apstiprinājusi:

Zitu Kupci — par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi;

Ingu Paško — par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 1999.gada 28.janvārī

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 4.februāra sēdē atbrīvojusi Regīnu Dreimani no Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 1999.gada 4.februārī